Sesijas dokuments

17.4.2012                                                                                                                B7‑0201/2012

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

par stāvokli Mali

( 2012/2603(RSP) )

François Alfonsi, Judith Sargentini, Nicole Kiil-Nielsen, Raül Romeva i Rueda, Malika Benarab-Attou

Verts/ALE grupas vārdā

B7‑0201/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Mali

( 2012/2603(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton paziņojumus par militāro apvērsumu Mali,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas Humānās palīdzības biroja deklarāciju par humanitārās krīzes novēršanu Mali,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes paziņojumus par militāro apvērsumu,

–   ņemot vērā 2006. gada Alžīras nolīgumu par attīstību un mieru,

–   ņemot vērā 2012. gada 6. aprīlī parakstīto nolīgumu starp huntu un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Tuaregu nacionālā Azawad atbrīvošanas kustība paziņoja, ka tā kontrolē trīs reģionus Mali ziemeļos — Gao, Kidal un Timbuktu — ar mērķi izveidot jaunu valsti;

B.  tā kā islāmistu grupa Ansar Dine, kas ir cieši saistīta ar AQIM (Al Qaeda nodaļu islāmiskajā Magribā), paziņoja, ka tā kontrolē Timbuktu un grasās Mali ieviest Šariāta likumus;

C. atgādinot, ka iepriekšējos gados Mali valdība un Tuaregu atbrīvošanas kustība ir parakstījušas vairākus miera līgumus, īpašu uzmanību pievēršot ekonomikas attīstībai ziemeļos, decentralizācijai un tuaregu integrācijai civilajās un militārajās struktūrās; tā kā, neraugoties uz vairākām miera iniciatīvām, starp centrālo valdību un Tuaregu nacionālo Azawad atbrīvošanas kustību joprojām pastāv saspīlētas attiecības;

D. atgādinot, ka karavīru grupa 2012. gada 22. martā paziņoja par valsts apvērsumu un demokrātiski ievēlētā prezidenta Amadou Toumai Toure gāšanu;

E.  tā kā ar ECOWAS starpniecību ir panākta vienošanās atjaunot konstitucionālo kārtību un saskaņā ar valsts konstitūciju Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs nodeva zvērestu kā prezidenta pienākumu izpildītājs;

F.  tā kā humanitārā situācija nemiernieku pārvaldītajā teritorijā turpina pasliktināties, jo tur notiek laupīšana, cilvēku piespiedu aizvešana un valda haoss un iedzīvotāji ir spiesti pamest šo reģionu;

G. tā kā Burkinafaso, Mali, Mauritānijā, Nigērā, Senegālā, Čadā un Nigērijā ir vērojams sausums, nabadzība, augstas labības cenas, vides degradācija un zems attīstības līmenis un, pēc ANO aģentūru ziņām, vairāk nekā 10 miljoni cilvēku nespēj sev nodrošināt pienācīgu uzturu;

H. tā kā turpinās biežie cilvēku nolaupīšanas gadījumi, par kuriem uzņemas atbildību AQIM (Al Qaeda nodaļa islāmiskajā Magribā), un 15. aprīlī Timbuktu pilsētā nolaupīta kristiešu misionāre no Šveices, kuras nolaupītāji jau tur gūstā 13 ķīlniekus no rietumiem;

I.   tā kā vispārējo stāvokli šajā reģionā vēl vairāk destabilizē no Lībijas ievestie ieroči, narkotiku tirdzniecība, augsts bezdarba līmenis un nabadzība;

J.   tā kā stāvoklis Lībijā veicināja milzīgu ieroču krājumu ieplūšanu kaimiņvalstīs no Lībijas un labi apbruņotu algotņu atgriešanos Mali, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē visu valstu drošību un stabilitāti Sahelas un Rietumāfrikas reģionā;

K. tā kā vajadzētu vērsties pret politiskā islāma, piemēram, Boko Haram, nostiprināšanos Rietumāfrikā, cīnoties pret nabadzības strukturālajiem cēloņiem gan Mali, gan Rietumāfrikā, kas nozīmē sekmēt ekonomisko un sociālo attīstību un labklājības izplatību;

L.  tā kā minētos konfliktus parasti veicina cilvēktiesību neievērošana, tiesiskuma trūkums, reliģiskais un etniskais saspīlējums, organizētā noziedzība, netaisnība, nevienlīdzība un nepietiekama ekonomikas attīstība;

M. tā kā cilvēktiesības ir nedalāmas, bet pilsoniskajām un sociālekonomiskajām tiesībām ir ļoti nozīmīga ietekme uz ilgtspējīgu attīstību un mieru,

1.  atzinīgi vērtē ECOWAS apņēmīgo rīcību, kas sekmēja konstitucionālās kārtības atjaunošanu Mali;

2.  aicina Mali varas iestādes un Tuaregu atbrīvošanas kustību panākt mierīgu un stabilu risinājumu, iesaistoties konstruktīvā dialogā;

3.  uzskata, ka, lai panāktu Mali konflikta mierīgu risinājumu, ir jānovērš konflikta pamatcēloņi, nodrošinot taisnīgu pieeju resursiem, reģionu ilgtspējīgu un vienlīdzīgu attīstību un labklājības pārdali, vienlaikus garantējot cilvēku pamattiesību, tostarp mazākumtautību tiesību, ievērošanu;

4.  prasa izveidot humanitāro koridoru, lai palīdzētu desmitiem tūkstošu cilvēku, kas pametuši Mali, tur risinoties bruņotām sadursmēm, no kuriem daudzi patvērušies tādās kaimiņvalstīs kā Nigēra, Mauritānija un Burkinafaso, kā arī aicina veikt plašus un steidzamus pasākumus, lai novērstu humanitāro krīzi Sahelas reģionā kopumā;

5.  aicina Rietumāfrikas valstu valdības cīnīties pret ieroču izplatīšanu un narkotiku tirdzniecību, savas attīstības politikas pamatā liekot līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, lai nodrošinātu iedzīvotājiem vispārējus publiskos pakalpojumus un jo īpaši jauniešiem — darba vietas;

6.  aicina Mali varas iestādes, Rietumāfrikas valstu valdības un Tuaregu nacionālo Azawad atbrīvošanas kustību pielikt visas pūles, lai nekavējoties atbrīvotu visus ķīlniekus;

7.  pauž pārliecību, ka ilgstošam risinājumam reģionā jābūt vērstam uz valsts iestāžu stiprināšanu, aktīvas iedzīvotāju līdzdalības veicināšanu lēmumu pieņemšanā un apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgai un taisnīgai ekonomikas attīstībai;

8.  aicina Komisiju un Padomi kopā ar ECOWAS nākt klajā ar iniciatīvu veicināt miera dialogu reģionā;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, kā arī ANO Drošības padomei, Āfrikas Savienībai un ECOWAS.