Sesijas dokuments
10.9.2012 B7‑0425/2012
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par stāvokli Sīrijā
( 2012/2788(RSP) )
Véronique De Keyser, Ana Gomes, Saïd El Khadraoui, Pino Arlacchi, Emilio Menéndez del Valle, María Muñiz De Urquiza, Pier Antonio Panzeri, Boris Zala
S&D grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Sīrijā
( 2012/2788(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2012. gada 16. februāra rezolūciju par stāvokli Sīrijā[1],
– ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 29. jūnija secinājumus,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. jūlija, 25. jūnija, 14. maija, 23. aprīļa un 23. marta secinājumus par Sīriju,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos / priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton daudzkārtējos paziņojumus par Sīriju, jo īpaši par viņas 2012. gada 5. septembra tālruņa sarunu ar Lakhdar Brahimi, par Lakhdar Brahimi iecelšanu par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Arābu valstu līgas īpašo pārstāvi Sīrijā (2012. gada 18. augustā), par Libānas iestāžu veikto Sīrijas pilsoņu izraidīšanu uz Sīriju (4. augustā), par ANO Drošības padomes rezolūciju par Sīriju (2012. gada 20. jūlijā), par Sīrijas spēku iebrukumiem Libānas teritorijā (2012. gada 8. jūlijā), par tikšanos ar Sīrijas tautas draugu grupu (2012. gada 6. jūlijā), par aktuālo stāvokli Sīrijā (2012. gada 18. jūnijā), par Sīriju (2012. gada 3. jūnijā un 27. maijā), par stāvokli Sīrijā (2012. gada 27. aprīlī), par atzinīgu vērtējumu ANO Drošības padomes rezolūcijai par Sīriju, ar kuru atļauj izvietot papildu novērošanas misiju (2012. gada 14. aprīlī) un par nosodījumu ilgstošajai apspiešanai un vardarbībai Sīrijā un sacelšanās gadadienu (2012. gada 15. martā),
– ņemot vērā komisāres Kristalina Georgieva 2012. gada 29. augusta un 31. un 17. jūlija paziņojumus par stāvokli Sīrijā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 20. jūlija Rezolūciju Nr. 2059 , 21. aprīļa Rezolūciju Nr. 2043 un 14. aprīļa Rezolūciju Nr. 2042,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām un 2000. gada Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos, kuriem Sīrija ir pievienojusies,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2012. gada 6. jūlija, 1. jūnija un 1. marta rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā ANO neatkarīgās starptautiskās komisijas par Sīriju 2012. gada 15. augusta ziņojumu,
– ņemot vērā noslēguma paziņojumu pēc rīcības grupas Sīrijai 2012. gada 30. jūnija sanāksmes,
– ņemot vērā nacionālo paktu un kopīgo politisko redzējumu par pāreju Sīrijā, kuri publicēti pēc Sīrijas opozīcijas konferences, kas Arābu valstu līgas pārraudzībā notika Kairā 2012. gada 2.–3. jūlijā,
– ņemot vērā pasākuma „Diena pēc projekta — atbalstot demokrātisku pāreju Sīrijā” secinājumus un ieteikumus, kas publicēti 2012. gada augustā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā gandrīz 20 000 cilvēku ir nogalināti un vēl daudz vairāk ir ievainoti, Sīrijas režīmam kopš 2011. gada marta vardarbīgi apspiežot valsts iedzīvotājus; tā kā 235 000 bēgļu no Sīrijas ir reģistrēti vai gaida reģistrāciju ANO Komisariātā bēgļu jautājumos; tā kā nav reģistrējušies vēl desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri no Sīrijas bēguši uz kaimiņvalstīm; tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku ir iekšēji pārvietoti Sīrijā un aptuveni 3 miljoniem ir nepieciešama steidzama humānā palīdzība; tā krīze 2012. gada augustā ir īpaši saasinājusies, kas sekmējis šo skaitļu ievērojamu pieaugumu;
B. tā kā Sīrijas režīms turpina vērst represijas pret valsts iedzīvotājiem, kas novedis valsti līdz pilsoņu kara robežai; tā kā ANO neatkarīgās starptautiskās komisijas par Sīriju 2012. gada 15. augusta ziņojumā secināts, ka valdības spēki un Shabbiha kaujinieki izdarījuši noziegumus pret cilvēci, kā arī kara noziegumus un rupjus starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumus, un ka šādu rīcību sekmē valsts politika, notiekošajā iesaistoties visaugstākā līmeņa vadītājiem no bruņotajiem un drošības spēkiem un valdības; tā kā ANO Komisija ziņoja, ka kara noziegumus pastrādājuši arī pret valdību vērsto bruņoto grupējumu dalībnieki, kaut arī šie pārkāpumi nav bijuši tikpat smagi, bieži un apjomīgi kā tie, ko veikuši valdības spēki un Shabbiha; tā kā ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay vairākkārt aicinājusi ANO Drošības padomi nodot Sīrijas situācijas izskatīšanu Starptautiskajai krimināltiesai;
C. tā kā pašu sīriešu vadīta iekļaujoša politiska pāreja, kas atbilst Sīrijas iedzīvotāju likumīgajām demokrātiskajām interesēm, ir vienīgais veids brīvas un demokrātiskas Sīrijas veidošanai; tā kā konflikta turpmāka risināšana militāriem līdzekļiem radīs tikai lielākas ciešanas Sīrijas tautai un reģionam kopumā; tā kā ANO neatkarīgā starptautiskā komisija par Sīriju novērojusi, ka abas puses pēdējos mēnešos izmanto arvien nežēlīgāku taktiku un jaunas militārās iespējas; tā kā pa dažādiem ceļiem Sīrijā turpina nonākt ieroči;
D. tā kā prezidentam Bashar al-Assad un viņa autoritārajam režīmam nav vietas nākotnes Sīrijā; tā kā prezidenta atkāpšanās ir vienīgais veids, lai nepieļautu krīzes tālāku eskalāciju un ļautu valstī notikt mierīgai un demokrātiskai pārejai; tā kā vairāki bijušie režīma politiskie un militārie līderi un vēstnieki pārbēguši uz kaimiņvalstīm un citām valstīm;
E. tā kā ir nepieciešama uzticama alternatīva pašreizējam režīmam; tā kā šai alternatīvai jābūt iekļaujošai un jāpārstāv Sīrijas daudzveidīgā sabiedrība, turklāt pilnībā jāievēro vispārējās demokrātijas vērtības, tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības, īpašu uzmanību pievēršot etnisko, kultūras un reliģisko minoritāšu, kā arī sieviešu tiesībām; tā kā opozīcijas spēku veikta iekļaujošas un pārstāvnieciskas pagaidu valdības izveide var veicināt šo alternatīvu;
F. tā ka Sīrijas opozīcijas pārstāvji aizvadīto mēnešu laikā rīkojuši vairākas sanāksmes ar mērķi pārvarēt iekšējās domstarpības un izveidot vienotu fronti un sagatavojuši nacionālo paktu un kopīgo politisko redzējumu par pāreju Sīrijā, kā arī pasākuma „Diena pēc projekta — atbalstot demokrātisku pāreju Sīrijā” secinājumus un ieteikumus; tā kā iekšēja dalīšanās un nesaskaņas opozīcijā saglabājas, neraugoties uz visiem centieniem;
G. tā kā Krievijas un Ķīnas veto dēļ ANO Drošības padome līdz šim nav varējusi sniegt adekvātu atbildi uz krīzi Sīrijā; tā kā 2012. gada 3. augusta rezolūcijā ANO Ģenerālā asambleja pauda nožēlu par to, ka Drošības padome nespēj vienoties par pasākumiem, lai nodrošinātu, ka Sīrijas varas iestādes ievēro Drošības padomes lēmumus; tā kā, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūcijām, neapbruņoti ANO militārie novērotāji bija izvietoti Sīrijā; tā kā šīs novērotāju misijas darbība beidzās 2012. gada 20. augustā;
H. tā kā ANO un Arābu valstu līgas kopīgā vēstnieka Kofi Anana piedāvātais sešu punktu miera plāns neizdevās un viņš atkāpās; tā kā bijušais Alžīrijas ārlietu ministrs Lakhdar Brahimi nesen iecelts par jauno ANO un Arābu valstu līgas kopīgo īpašo pārstāvi Sīrijā;
I. tā kā 2012. gada 30. jūnijā ANO un Arābu valstu līgas ģenerālsekretāri, Ķīnas, Francijas, Irākas, Kuveitas, Kataras, Krievijas, Turcijas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministri un ES augstā pārstāve tikās Ženēvā kā rīcības grupa Sīrijai, un sanāksmi vadīja ANO un Arābu valstu līgas kopīgais īpašais pārstāvis Sīrijā; tā kā šī rīcības grupa vienojās par principiem un pamatnostādnēm sīriešu vadītai pārejai, kas ir tāda nākotnes perspektīva, kurai varētu pievienoties visi Sīrijas iedzīvotāji, ar ko tiek noteikti skaidri pasākumi un precīzs grafiks ceļā uz tās īstenošanu, ko var īstenot gaisotnē, kas panāk drošību visiem, stabilitāti un mieru, kas tiek īstenota ātri un bez turpmākas asinsizliešanas un vardarbības un kas ir ticama;
J. tā kā ir izveidota Sīrijas tautas draugu grupa un tā rīkojusi vairākas konferences ārlietu ministru līmenī, piedaloties pārstāvjiem no galvenajām starptautiskajām organizācijām, tostarp ANO, Arābu valstu līgas, ES, Islāma konferences organizācijas, Persijas līča Sadarbības padomes, Arābu Magribas Savienības un Āfrikas Savienības;
K. tā krīze Sīrijā ir lielākais drauds jau tā trauslajai drošībai un stabilitātei reģionā; tā kā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos apliecina, ka par spīti visām grūtībām Sīrijas kaimiņvalstis līdz šim ir uzņēmušas visus, kuri lūguši aizsardzību; tā kā sakarā ar strauji pieaugošo Sīrijas bēgļu un pārvietoto personu skaitu spiediens uz šīm valstīm pieaug un tām ir nepieciešams starptautisks atbalsts;
L. tā kā ES vairākās kārtās ir noteikusi mērķtiecīgas sankcijas pret Sīriju, tostarp nosakot ceļošanas aizliegumu, iesaldējot aktīvus un nosakot luksusa preču un divējāda lietojuma preču eksporta aizliegumu uz šo valsti, un ir vēl vairāk pastiprinājusi ieroču embargo pret Sīriju,
1. atkārtoti pauž stingru nosodījumu brutālajām represijām, ko Sīrijas režīms vērš pret valsts iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Sīrijas iedzīvotāju drosmi; pauž solidaritāti un atbalstu sīriešiem, kuri cīnās par demokrātiju, cieņu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām;
2. aicina visus bruņotos dalībniekus nekavējoties pārtraukt vardarbību Sīrijā; aicina Sīrijas valdību nekavējoties izvest Sīrijas armiju no ieņemtajām pilsētām un ciemiem; atkārtoti uzsver, ka visām krīzē iesaistītajām pusēm ir pilnībā jāievēro starptautiskās tiesības;
3. aicina sniegt tūlītēju humāno palīdzību visiem, kam tā Sīrijā nepieciešama, īpašu uzmanību pievēršot ievainotajiem, bēgļiem, valsts iekšienē pārvietotajiem, sievietēm un bērniem; uzteic Starptautiskā Sarkanā Krusta un ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem paveikto šajā sakarībā; aicina Sīrijas valdību atļaut humānās palīdzības organizācijām brīvi iekļūt valstī;
4. mudina ES un tās dalībvalstis aktīvāk īstenot centienus, lai rastu alternatīvus veidus kā sniegt humāno palīdzību Sīrijas iedzīvotājiem, neraugoties uz visiem šķēršļiem un grūtībām;
5. atkārtoti prasa prezidentam Bashar al-Assad un viņa režīmam nekavējoties atkāpties, lai ļautu valstī uzsākt miermīlīgu, iekļaujošu un demokrātisku pašu sīriešu vadītu pārejas procesu;
6. atkārtoti uzsver, ka ir jāsauc pie atbildības tie, kuri atbildīgi par plašajiem, sistemātiskajiem un rupjajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Sīrijā pēdējo 18 mēnešu laikā; šajā sakarībā stingri atbalsta ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos prasību nodot situāciju Sīrijā Starptautiskās krimināltiesas izskatīšanai;
7. ņem vērā Sīrijas opozīcijas pārstāvju centienus izveidot vienotu opozīcijas spēku fronti, nesen sagatavoto nacionālo paktu un kopīgo politisko redzējumu par pāreju Sīrijā, kā arī pasākuma „Diena pēc projekta — atbalstot demokrātisku pāreju Sīrijā” secinājumus un ieteikumus; mudina Sīrijas opozīciju turpināt šo ceļu ar mērķi radīt uzticamu alternatīvu režīmam;
8. atzinīgi vērtē Sīrijas kaimiņvalstu centienus uzņemt Sīrijas bēgļus un sniegt viņiem humāno palīdzību un šajā sakarībā aicina palielināt starptautisko atbalstu un palīdzību; uzsver, cik svarīgi ir rast noturīgu risinājumu humanitārajai krīzei gan Sīrijā, gan attiecībā uz Sīrijas bēgļiem kaimiņvalstīs; aicina Sīrijas kaimiņvalstis turpināt nodrošināt aizsardzību Sīrijas bēgļiem un pārvietotajām personām un atbilstoši savām starptautiskajām saistībām atturēties no šādu personu izraidīšanas un nosūtīšanas atpakaļ uz Sīriju;
9. atkārtoti aicina ANO Drošības padomes locekļus, jo īpaši Krieviju un Ķīnu, pildīt savu pienākumu un panākt, ka nekavējoties tiek pārtraukta vardarbība un represijas pret Sīrijas iedzīvotājiem; turpina paust atbalstu ES un tās dalībvalstu centieniem šajā jomā;
10. mudina jauno ANO un Arābu valstu līgas kopīgo īpašo pārstāvi Sīrijā rīkoties aktīvi un īstenot proaktīvu pieeju; aicina starptautisko sabiedrību, tostarp ES un tās dalībvalstis, sniegt viņam spēcīgu un vienotu atbalstu;
11. turpina atbalstīt ES un tās dalībvalstu centienus izdarīt lielāku spiedienu uz Sīrijas režīmu ar ierobežojošiem pasākumiem; aicina turpināt stiprināt mērķtiecīgas sankcijas;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, Irākas valdībai un parlamentam, Jordānijas valdībai un parlamentam, Libānas valdībai un parlamentam, Krievijas valdībai un parlamentam, Turcijas valdībai un parlamentam, ASV prezidentam un Kongresam, ANO ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un Sīrijas valdībai un parlamentam.