Sesijas dokuments
10.9.2012 B7‑0427/2012
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par tiesu izmantošanu Krievijā politiskiem mērķiem
( 2012/2789(RSP) )
Hannes Swoboda, Libor Rouček, Ana Gomes, Knut Fleckenstein, Véronique De Keyser
S&D grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesu izmantošanu Krievijā politiskiem mērķiem
( 2012/2789(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā notiekošās sarunas par jaunu nolīgumu, kurā tiktu paredzēta jauna vispārēja sistēma ES un Krievijas attiecībām, kā arī par 2010. gadā sākto „Partnerību modernizācijai”,
– ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2012. gada 16. februāra rezolūciju par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Krievijā[1], 2011. gada 14. decembra rezolūciju par Valsts domes vēlēšanām[2] un 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par gatavošanos 2011. gada decembrī gaidāmajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām[3],
– ņemot vērā ES augstās pārstāves C. Ashton 2012. gada 17. augusta paziņojumu par panku grupas Pussy Riot dalībnieču notiesāšanu Krievijā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība paliek pie apņēmības padziļināt un attīstīt attiecības starp ES un Krieviju, par ko liecina Savienības paziņojumi par nopietnu iesaistīšanos sarunās par jauna pamatlīguma noslēgšanu par ES un Krievijas attiecību turpmāko attīstību, un tā kā Eiropas Savienība un Krievija ir izveidojušas dziļas un vispusīgas attiecības, jo īpaši enerģētikas, ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā, un pasaules ekonomikā ir kļuvušas savstarpēji atkarīgas;
B. tā kā vēl arvien pastāv bažas par to, kā attīstās notikumi Krievijā saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, un to, kā tiek ievēroti demokrātijas principi, noteikumi un procedūras, par ko abas puses ir vienojušās; tā kā Krievijas Federācija ir pilntiesīga Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalsts un līdz ar to ir apņēmusies īstenot demokrātijas principus un ievērot cilvēktiesības;
C. tā kā Sergeja Magņitska aizturēšana un pēc tam nāve apcietinājumā ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums Krievijā; tā kā arvien vairāk ir nepieciešama stingra un vispusīga ES politika attiecībām ar Krieviju, nepieciešamības gadījumā paužot pamatotu kritiku un nosakot sankcijas un ierobežojošus pasākumus;
D. tā kā Krievijas pankroka grupas Pussy Riot dalībniecēm par Maskavas pareizticīgo baznīcā sarīkoto protesta akciju pret prezidentu Vladimiru Putinu piespriestais divu gadu cietumsods ir nesamērīgs ar veikto pārkāpumu, rodas nopietnas bažas par to, kā Krievijas tiesu sistēma izturas pret cilvēkiem un kā tā cenšas iebiedēt Krievijas pilsonisko sabiedrību;
E. tā kā diemžēl ir vērojami centieni, izmantojot aizdomīgu procedūru, atņemt Domes deputātam, partijas „Taisnīgā Krievija” pārstāvim Genādijam Gudkovam deputāta pilnvaras;
F. tā kā Krievijas parlaments 2012. gada jūlijā pieņēma likumu, kurā Krievijas nekomerciālajām organizācijām, kas iesaistījušās politiskās darbībās un saņem finansējumu no ārvalstīm, tika piešķirts ,,ārvalstu aģenta” statuss;
G. tā kā Krievijas varasiestāžu nesen veikti pasākumi ir ierobežojuši Soču, Krievija, pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu tiesības, par ko liecina ilgstošā aktīvistu un neatkarīgo žurnālistu iespaidošana pirms 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm,
1. atkārtoti pauž pārliecību, ka Krievija joprojām ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības partneriem stratēģiskās sadarbības veidošanā, ar kuru to vieno ne tikai ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī politiskās un sociālās vērtības;
2. atgādina par bijušā Jukos naftas pārstrādes uzņēmuma izpilddirektora M. Hodorkovska lietu un to, ka viņš vēl joprojām atrodas cietumā, jo divos atsevišķos procesos ir notiesāts par apsūdzībām, ko plaša sabiedrības daļa uzskata par politiski motivētām; uzskata, ka šis gadījums skaidri apliecina to, ka tiesu sistēma Krievijas Federācijā ir politizēta un tā nav neatkarīga; norāda, ka M. Hodorkovska otro tiesas prāvu Starptautiskās Advokātu asociācijas Cilvēktiesību institūts raksturoja kā neobjektīvu; norāda, ka Amnesty International ir paziņojusi, ka M. Hodorkovskis ir politieslodzītais; aicina prezidentu Vladimiru Putinu pilnībā ievērot atzinumus un ieteikumus, ko saistībā ar M. Hodorkovska lietu ir sniegusi prezidenta Cilvēktiesību komisija;
3. aicina Padomi izpētīt iespēju izveidot vienotu ES saraktu, kurā būtu iekļauti to amatpersonu vārdi, kas atbildīgas par Sergeja Magņitska nāvi, vēlāk veikto juridisko piesegšanu un par nepārtraukto un ilgstošo viņa mātes un atraitnes iebiedēšanu, un novērtēt iespēju noteikt aizliegumu izsniegt vīzas šīm amatpersonām, īstenojot arī citas administratīvās un finansiālās sankcijas;
4. pauž dziļu sarūgtinājumu par Khamovnichesky apgabala, Krievija, tiesas spriedumu un nesamērīgo sodu, kāds tika piespriests panku grupas Pussy Riot dalībniecēm Nadeždai Tolokoņikovai, Marijai Aļohinai un Jekaterinai Samučevičai; ar bažām norāda, ka šis gadījums ir tikai vēl vien pierādījums tam, ka Krievijā pēdējā laikā arvien biežāk notiek opozīcijas aktīvistu politiski motivēta iebiedēšanas un notiesāšana, un šī tendence rada Eiropas Savienībai arvien lielākas bažas; vēlreiz pauž pārliecību, ka šis spriedums tiks pārskatīts un mainīts atbilstīgi Krievijas starptautiskajām saistībām; pauž bažas par Krievijas valdības un Krievijas pareizticīgās baznīcas nepārprotamo politisko savienību;
5. uzsver, ka parlamentārās politiskās procedūras ierosināšanu, lai atņemtu partijas "Taisnīgā Krievija" pārstāvim Genādijam Gudkovam deputāta pilnvaras, ļoti daudzi uzskata par iebiedēšanu, kas vērsta pret tās opozīcijas partijas likumīgajām politiskajām darbībām, kura atbalstīja protesta kustības prasības;
6. pauž bažas par Krievijas parlamenta pieņemto likumu, ar kuru Krievijas nekomerciālajām organizācijām, kas iesaistījušās politiskās darbībās un saņem finansējumu no ārvalstīm, tika piešķirts ,,ārvalstu aģenta” statuss; mudina Krievijas varasiestādes iesniegt skaidrojumus un precizējumus par šā tiesību akta saturu, jo pārpratumi varētu radīt nopietnas negatīvas sekas;
7. uzsver, cik svarīga ir nepārtraukta viedokļu apmaiņa ar Krieviju cilvēktiesību jautājumos, ko veic saistībā ar ES un Krievijas apspriedēm par cilvēktiesību jautājumiem, par veidu, kā stiprināt mūsu sadarbspēju visās sadarbības jomās un prasa uzlabot šo apspriežu formātu, lai veicinātu to efektivitāti, īpašu uzmanību veltot kopējiem pasākumiem pret rasismu un ksenofobiju, un efektīvi iesaistīt šajā dialogā Eiropas Parlamentu, Valsts Domi un cilvēktiesību organizācijas, neraugoties uz to, kur notiek šis dialogs — Krievijā vai kādā no ES dalībvalstīm;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.