Sesijas dokuments
17.10.2012 B7‑0461/2012
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par ES un Krievijas tirdzniecības attiecībām pēc Krievijas iestāšanās PTO
( 2012/2695(RSP) )
Robert Sturdy un Vital Moreira
Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas tirdzniecības attiecībām pēc Krievijas iestāšanās PTO
( 2012/2695(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2011. gada 14. decembra rezolūciju[1] par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi 2011. gada 15. decembrī un 2011. gada 9. jūnija rezolūciju[2] par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi 2011. gada 9. un 10. jūnijā,
– ņemot vērā ES un Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN)[3] un 2008. gadā sāktās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu, kā arī 2010. gadā sākto modernizācijas partnerību,
– ņemot vērā darba grupas 2011. gada 17. novembra ziņojumu par Krievijas Federācijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā[4] un tā papildinājumu[5],
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 14. decembra Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas attiecīgajās institūcijās par Krievijas Federācijas iestāšanos PTO[6],
– ņemot vērā normatīvās rezolūcijas projektu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju par pašreizējā ES un Krievijas partnerības un sadarbības nolīgumā paredzēto pakalpojumu tirdzniecības saistību saglabāšanu[7],
– ņemot vērā normatīvās rezolūcijas projektu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federācijas valdību par mehānisko transportlīdzekļu detaļu un komplektējošo daļu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju[8],
– ņemot vērā normatīvās rezolūcijas projektu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju par Krievijas Federācijas izvedmuitas nodokļu ieviešanu vai palielināšanu izejvielām[9],
– ņemot vērā normatīvās rezolūcijas projektu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju par to tarifa likmes kvotu pārvaldību, kas piemērojamas koksnes eksportam no Krievijas Federācijas uz Eiropas Savienību, un Protokola noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federācijas valdību par tehnisko kārtību atbilstoši minētajam Nolīgumam[10],
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropadomei „2011. gada ziņojums par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem — mūsu stratēģisko ekonomikas partneru iesaiste tirgus pieejamības uzlabošanā: prioritāri pasākumi tirdzniecības šķēršļu novēršanā” ( COM(2011)0114 ),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropadomei „2012. gada ziņojums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem” ( COM(2012)0070 ),
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 2011. gada 10. novembrī Krievijas Federācija noslēdza 18 gadus ilgušās daudzpusējās sarunas par iestāšanos PTO un 2011. gada 16. decembrī tika oficiāli uzņemta par minētās organizācijas locekli;
B. kā ES ir Krievijas stratēģiska tirdzniecības partnere un pirmais un joprojām pieaugošais importa avots, kā arī galvenais eksporta galamērķis, un svarīgākā ieguldījumu partnere (attiecībā uz ievestajiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem), kas kopsummā ir 47,1 % no Krievijas tirdzniecības kopapjoma; tā kā šīs attiecības joprojām paplašinās, turklāt Krievija ir kļuvusi par ES otro nozīmīgāko importa avotu (EUR 158,6 miljardi) un ceturto nozīmīgāko eksporta galamērķi (EUR 86,1 miljards) (2010. gada dati);
C. tā kā importu no Krievijas galvenokārt veido enerģētikas un minerālā kurināmā produkti (79,5 %), savukārt ES eksports uz Krieviju ir dažāds — tas aptver gandrīz visas iekārtu un transporta aprīkojuma kategorijas (44,7 %), rūpniecības preces, pārtiku un dzīvus dzīvniekus (2010. gada dati);
D. tā kā ES un Krievija 2008. gada 26. un 27. jūnija augstākā līmeņa sanāksmē Hantimansijskā sāka sarunas par jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko aizstāt pašreizējo nolīgumu un noteikt atjauninātu līgumisko satvaru ES un Krievijas attiecībām tuvākajos gados, ietverot būtiskus un juridiski saistošus noteikumus par tirdzniecību, ieguldījumiem un enerģētiku,
1. atzinīgi vērtē Krievijas iestāšanos PTO, kas 2012. gada 10. jūlijā tika ratificēta Krievijas Valsts domē; uzskata, ka Krievijas balstīšanās uz daudzpusējas tirdzniecības sistēmu un tās noteikumiem liecina, ka tiek veikti turpmāki pasākumi divpusējo ES un Krievijas attiecību uzlabošanā;
2. tomēr ar bažām norāda uz to, ka pašlaik, kad Krievija pabeidz ar iestāšanos PTO saistītos darbus, tā pilnībā nepilda savas turpmākās PTO saistības, jo Krievija ir ieviesusi vai arī paplašinājusi vairākus pasākumus, kas var ierobežot tirdzniecību, tostarp importa aizliegumu dzīvu dzīvnieku ievešanai no ES, noteikusi tiesību aktus, kas ietver atvieglojumus vietējiem ražotājiem publiskajā iepirkumā, un pieņēmusi lēmumus, ar kuriem nosaka sezonas ievedmuitu atsevišķiem cukura veidiem, kā arī ieviesusi jaunus tiesību aktus par transportlīdzekļu otrreizējās pārstrādes shēmu;
3. aicina Krieviju atcelt nepamatotus pagaidu aizliegumus, vienpusējus pagaidu tarifu likmju paaugstinājumus un protekcionisma pasākumus un šķēršļus atvērtai un taisnīgai tirdzniecībai, uz kuriem norādīts G-20 divgadu ziņojumā par tirdzniecības un ieguldījumu pasākumiem un Komisijas ziņojumos par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem un kuri ir nodarījuši lielu kaitējumu ES eksportētājiem;
4. uzsver, ka ES un Krievija ir viena no otras atkarīgas tirdzniecības partneres, īpaši attiecībā uz izejvielām un svarīgākajiem enerģijas avotiem; uzskata, ka to ekonomiskajām attiecībām ir spēcīgs potenciāls, ko palīdzēs izmantot iestāšanās PTO;
5. lēš, ka attiecībā uz precēm un pakalpojumiem Krievijas PTO saistību plāni ietver ļoti būtisku tarifu pazemināšanu un piesaisti; aicina Krieviju nekavējoties pilnībā īstenot visas savas saistības, lai gūtu visas pieejamās priekšrocības, ko nodrošina dalība PTO;
6. ir ļoti nobažījies par ieilgušo problēmu saistībā ar viltotu izstrādājumu ražošanu un pārdošanu Krievijā; aicina Krievijas Federāciju veikt pasākumus intelektuālā īpašuma tiesību jomā (IPR) un pēc iespējas drīz un pilnībā īstenot saistības, ko tai PTO uzliek ar TRIPS nolīgumu;
7. uzskata, ka tādējādi Krievija apliecinās savu stingro apņemšanos nostiprināt savu nozīmi un iesaistīt savas valsts uzņēmumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā; uzskata, ka Krievijas ekonomikas atvēršana plašākai starptautiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem ir papildu stimuls Krievijas valdībai konsekventi veikt pašreizējās reformas, cīnīties pret korupciju, īstenot tiesiskumu un uzlabot uzņēmējdarbības vidi;
8. aicina Komisiju un EĀDD atbalstīt Krievijas centienus pievienoties ESAO, jo tas ir process, kas ietver apņemšanos ievērot ar tirdzniecību saistītas pamatnostādnes un principus, kas cita starpā saistīts ar tirgus atvērtību, cīņu pret kukuļošanu, eksporta kredītaģentūrām un valsts uzņēmumu pārvaldību; mudina Krieviju pievienoties citiem PTO nolīgumiem, jo īpaši Valsts iepirkuma nolīgumam, saistībā ar kuru Krievija jau būs novērotājas statusā;
9. mudina Krieviju sekmēt divpusējo sarunu atsākšanu par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu; prasa, lai šīs sarunas notiktu tikai starp ES un Krieviju; uzskata, ka šīm sarunām traucētu tādu citu muitas savienības locekļu iesaistīšana, kuri nav PTO locekļi;
10. uzskata, ka tas, lai Krievija pilnībā ievērotu PTO noteikumus un pakāpeniski īstenotu savas saistības, ir vajadzīgs priekšnoteikums, lai risinātu turpmākas sarunas, kuru mērķis ir pieņemt kopīgus noteikumus divpadsmit būtiskākajos regulējuma aspektos, ietverot savstarpējas nepreferenciālas saistības tirdzniecībā ar precēm un pakalpojumiem, sanitāros un fitosanitāros standartus (SFS), intelektuālā īpašuma tiesības, publisko iepirkumu, konkurenci, enerģētiku un ieguldījumus un, iespējams, brīvās tirdzniecības nolīgumu;
11. aicina Komisiju šajās sarunās iestāties par šādiem pamatelementiem:
– izmantot Eiropas tehniskos noteikumus, standartus un atbilstības novērtēšanas procedūras; aicina noslēgt nolīgumu starp Eiropas un Krievijas standartu apstiprināšanas iestādēm un drīzumā izveidot vienotu sistēmu atbilstības novērtējuma akreditācijai Krievijā;
– iekļaut būtisku un juridiski saistošu nodaļu par enerģētiku, pamatojoties uz labo gribu, kas apliecināta, 2011. gadā parakstot nolīgumu par agrā brīdinājuma mehānismu, un uz skaidriem pārredzamības, godīgas konkurences, sasvstarpējuma un nediskriminācijas principiem; apstiprina, ka par mērķi joprojām paliek atvērts un pārredzams ES un Krievijas enerģētikas tirgus;
– Krievijai ir jāatceļ tās noteiktās divējādās cenas precēm, kā arī jāprecizē un jānostabilizē noteikumi par pakalpojumu uzņēmumu reģistrāciju, lai šādi ES uzņēmumi varētu palielināt ieguldījumus Krievijā;
– jāizveido plašs, vēl neapgūtais publiskā iepirkuma tirgus; aicina Komisiju nodrošināt taisnīgus savstarpējus noteikumus un procedūras publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanai abos tirgos gan valsts, gan vietējā mērogā;
– reformēt Krievijas muitas procedūras, ņemot vērā starptautiskās konvencijas;
– iekļaut nodaļu par sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, kas nodrošinātu, ka ikviena puse var piemērot tikai pamatotus pagaidu aizliegumus, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, dzīviem mājlopiem un pārtikas produktiem, pilnībā ievērojot proporcionalitātes, pārredzamības, nediskriminācijas un zinātniskās pamatotības principus;
– iekļaut ilgtspējīgas attīstības nodaļu, pamatojoties uz ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un attiecīgajām SDO pamatkonvencijām, lai uzsvērtu vajadzību pilnībā ievērot un īstenot cilvēktiesības un darba tiesības, kā arī apņemties īstenot attiecīgos starptautiskos vides standartus; šajā ziņā prasa veidot dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību;
– iekļaut visaptverošu nodaļu par visu veidu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību; prasa šajā nodaļā iekļaut ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzības principus un aizsargāto ĢIN sarakstu;
– uzlabot pašreizējo strīdu izšķiršanas kārtību, lai panāktu lielāku pārredzamību un nediskrimināciju Krievijas ieguldījumu vidē;
– iekļaut visaptverošu un vērienīgu nodaļu par ieguldījumiem, ietverot plašus liberalizācijas noteikumus (aizliegumu izvirzīt dažādas izpildes prasības un iepriekšējus nosacījumus par valsts noteikto kārtību), kā arī veikt stingrus ieguldījumu aizsardzības pasākumus;
12. turklāt aicina panākt vieglāku kapitāla apriti pušu starpā, ņemot vērā starptautiskās konvencijas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; atbalsta sarunas par ES un Krievijas divpusējo ieguldījumu līgumu, ietverot noteikumus par valsts un ieguldītāju attiecībām un attiecīga gadījumā par valsts un ieguldītāju strīdiem, lai saskaņotu konkurences apstākļus ES ieguldītāju vidū un uzlabotu un stabilizētu tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas ieguldījumiem Krievijā;
13. aicina Komisiju cieši uzraudzīt dažādu ar konkrētām nozarēm saistītu plānu īstenošanu Krievijā, lai konstatētu iespējamos tirdzniecības izkropļojumus un to radītos diskriminējošos noteikumus, piemēram, subsidēšanu un vietēja mēroga prasības publiskā iepirkuma un ieguldījumu jomā, un mudina Komisiju aktīvi sadarboties ar Krieviju, lai nodrošinātu, ka tā pēc kļūšanas par pilntiesīgu PTO locekli pilnībā izpilda PTO uzliktās saistības; šajā ziņā uzskata, ka Komisijai vajadzības gadījumā ir jāizmanto PTO apstiprināti tirdzniecības aizsardzības instrumenti (TAI);
14. uzskata, ka ES un Krievijas modernizācijas partnerība ir lietderīga iniciatīva, ar ko uzlabot jaunās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības gan starp abām pusēm Pasaules Tirdzniecības organizācijā, gan divpusēji; uzsver, ka Eiropas Komisijai un Krievijas valdībai ir jānodrošina efektīva to projektu finansējuma izmantošanu, kurus īsteno saistībā ar modernizācijas partnerību; uzskata, ka, cenšoties panākt sinerģijas starp abu pušu tirdzniecības un ieguldījumu stratēģijām, var efektīvāk realizēt Krievijas ekonomikas modernizācijas un dažādošanas potenciālu;
15. uzskata, ka kopīgi veicamo pasākumu īstenošana ceļā uz bezvīzu režīmu ir ES un Krievijas tirdzniecības un ieguldījumu attiecību elements, un atzīmē jaunākās tendences sarunās par ES un Krievijas vīzu režīma atcelšanas nolīgumu;
16. pauž bažas, ka Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas Muitas savienība radīs papildu šķēršļus tirdzniecībai ar Krieviju, tādējādi vēršoties pret PTO noteikumiem un Krievijas saistībām PTO;
17. aicina Krieviju konstruktīvi iesaistīties PTO darbā, apvienojot spēkus ar ES un citām Austrumeiropas valstīm, kuras ir šīs daudzpusējās tirdzniecības organizācijas locekles, lai palīdzētu Baltkrievijai īstenot PTO atbilstošus tirdzniecības noteikumus un praksi ar mērķi pēc iespējas drīz pievienoties PTO;
18. uzskata, ka Krievijas iestāšanās PTO var atvieglot tirdzniecības plūsmas starp ES un Krieviju, vienlaikus veicinot ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu abās pusēs; uzskata, ka iespēja noslēgt jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu ir vēl viena izdevība sekmēt ciešākas pušu partnerattiecības, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību to kaimiņvalstīs;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.