Sesijas dokuments
5.12.2012 B7‑0534/2012
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferences ieteikumiem attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, kas brīvi no masu iznīcināšanas ieročiem
( 2012/2890(RSP) )
Tarja Cronberg, Raül Romeva i Rueda, Bart Staes, Jean Lambert, Keith Taylor, Judith Sargentini, Margrete Auken
Verts/ALE grupas vārdā
B7‑0534
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferences ieteikumiem attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, kas brīvi no masu iznīcināšanas ieročiem
( 2012/2890(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās 2004. gada 26. februāra[1], 2005. gada 10. marta[2], 2005. gada 17. novembra[3] un 2007. gada 14. marta[4] rezolūcijas par kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos un 2010. gada 10. marta[5] rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu,
– ņemot vērā ziņojumu par Eiropas Drošības stratēģijas īstenošanu, par ko Eiropadome vienojās 2008. gada 11. decembrī,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanas novēršanai, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra paziņojumu par lielāku starptautisko drošību, it īpaši tā 6., 8. un 9. punktu, kurā pausta ES apņemšanās apkarot masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu,
– ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2012. gada 24. novembra paziņojumu, ka tiks atlikta Helsinku konference par to, lai Tuvajos Austrumos izveidotu no masu iznīcināšanas ieročiem brīvu zonu,
– ņemot vērā ES 2008. gada jūnijā Parīzē rīkoto semināru par Tuvo Austrumu drošību, MII neizplatīšanu un atbruņošanos, pirmo ES ieroču neizplatīšanas konsorcija semināru par Tuvajiem Austrumiem, ko rīkoja 2011. gada 6. un 7. jūlijā Briselē, un otro ES ieroču neizplatīšanas konsorcija semināru par Tuvajiem Austrumiem, ko rīkoja 2012. gada 5. un 6. novembrī, lai sagatavotos ANO konferencei par Tuvo Austrumu zonu, kas brīva no masu iznīcināšanas ieročiem,
– ņemot vērā 2010. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pušu pārskatīšanas konferences noslēguma dokumentu, jo īpaši tā I sējumu, secinājumus un ieteikumus turpmākai rīcībai, 104. un 116. punktu, kā arī IV nodaļu par Tuvajiem Austrumiem, jo īpaši 1995. gada rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem īstenošanu,
– ņemot vērā līgumus par reģionālām zonām, kas brīvas no MII, piemēram, 1967. gada Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, 1985. gada Līgumu, ar ko izveido no kodolieročiem brīvu zonu Klusā okeāna dienvidu daļā, 1995. gada Līgumu, ar ko izveido no kodolieročiem brīvu zonu Dienvidaustrumāzijā, 1996. gada Līgumu, ar ko izveido no kodolieročiem brīvu zonu Āfrikā, un 2006. gada Līgumu, ar ko izveido no kodolieročiem brīvu zonu Centrālāzijā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1540 (2004) un Rezolūciju Nr. 1673 (2006) par masu iznīcināšanas ieroču (MII) neizplatīšanu,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 2012. gada 24. novembra paziņojumu, kurā viņš vēlreiz apliecina savu atbalstu ANO atbalstītas konferences rīkošanai, kurā piedalītos visas Tuvo Austrumu valstis ar mērķi izveidot no kodolieročiem un citiem masu iznīcināšanas ieročiem brīvu zonu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā MII un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no būtiskākajiem starptautiskās stabilitātes un drošības apdraudējumiem;
B. tā kā ir nepieciešams nostiprināt Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL) kā kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmeni pasaulē un atzīt, ka ir steidzami vajadzīga drosmīga politiskā vadība un vairāki pakāpeniski, secīgi pasākumi, lai atkārtoti apstiprinātu KNL pamatotību, kā arī nostiprinātu līgumus, nolīgumus un aģentūras, kas veido pašreizējo neizplatīšanas un atbruņošanās režīmu;
C. tā kā ES ir apņēmusies izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai novērstu, aizkavētu, apturētu un pēc iespējas izskaustu izplatīšanas programmas, kas rada bažas visā pasaulē, kā skaidri norādīts ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī;
D. tā kā pašlaik vispārēji piemēro neizplatīšanas klauzulu, ko ES kopš 2003. gada iekļauj līgumos ar trešām valstīm;
E. tā kā 2010. gada KNL pārskatīšanas konferences noslēguma dokumenta IV nodaļā visas reģiona valstis tika aicinātas veikt attiecīgas darbības un uzticības veidošanas pasākumus, lai veicinātu 1995. gada rezolūcijā par Tuvajiem Austrumiem nosprausto mērķu sasniegšanu; tā kā šajā dokumentā puses tiek arī aicinātas 2012. gadā rīkot konferenci, kurā piedalītos visas Tuvo Austrumu valstis, par to, lai Tuvajos Austrumos izveidotu no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas ieročiem brīvu zonu;
F. tā kā 2010. gada KNL pārskatīšanas konferences noslēguma dokumenta IV nodaļā ANO ģenerālsekretāram un 1995. gada rezolūcijas atbalstītājiem tika prasīts iecelt koordinatoru, kas būtu pilnvarots veicināt 1995. gada rezolūcijas īstenošanu un veikt sagatavošanas pasākumus 2012. gada konferences sasaukšanai; tā kā par koordinatoru tika iecelts Somijas valsts sekretāra vietnieks Jaakko Laajava un Somija tika izraudzīta par 2012. gada konferences uzņēmējvalsti;
G. tā kā ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon 2012. gada 24. novembrī paziņoja, ka 2012. gadā plānotā konference varētu notikt 2013. gadā,
1. pauž dziļu nožēlu, ka ir atlikta 2012. gada konference par to, lai Tuvajos Austrumos izveidotu no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas ieročiem brīvu zonu;
2. aicina ANO ģenerālsekretāru, ANO koordinatoru, 1995. gada rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem atbalstītājus, ES augsto pārstāvi un dalībvalstis nodrošināt, lai 2012. gadā plānotā konference notiktu ne vēlāk kā 2013. gada sākumā;
3. atgādina visām iesaistītajām personām par šā jautājuma steidzamību, ņemot vērā domstarpības un sarunas par Irānas kodolprogrammu un pilsoņu karu Sīrijā; atgādina arī, ka Sīrijas valdības kontrolē joprojām ir viens no pasaulē lielākajiem un bīstamākajiem ķīmisko ieroču arsenāliem;
4. aicina izstrādāt jaunu uzticības veidošanas iniciatīvu reģionālajā līmenī, kuras pamatā būtu Helsinku process, lai īstenotu ilgtermiņa mērķi par visu militāro konfliktu izbeigšanu Tuvo Austrumu reģionā;
5. aicina izveidot no kodolieročiem brīvas zonas, kas būtu daudzsološs pirmais solis no kodolieročiem brīvas pasaules izveidošanā;
6. ļoti atzinīgi vērtē to, ka ir izveidotas piecas reģionālas zonas, kas brīvas no kodolieročiem, konkrēti, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, Klusā okeāna dienvidu daļā, Dienvidaustrumāzijā, Centrālāzijā un Āfrikā; aicina dalībvalstis, ASV un Krieviju sekot šim piemēram un Eiropā izveidot no MII brīvu zonu; aicina Francijas un Apvienotās Karalistes valdību atbrīvoties no kodolieročiem savā valstī; mudina ASV valdību no Eiropas teritorijas izvest visus taktiskos kodolieročus un prasa Krievijas Federācijas valdībai no valsts teritorijas rietumu daļas izvest visus savus kodolieročus;
7. aicina visas iesaistītās puses censties īstenot mērķi par pilnīgu kodolatbruņošanos, pamatojoties uz starptautisko līgumu par pakāpenisku kodolieroču iznīcināšanu visā pasaulē, un atkārtoti pauž savu negatīvo nostāju pret kodolenerģijas izmantošanu gan militāriem, gan civiliem mērķiem, jo pastāv divējādas izmantošanas risks;
8. aicina visas puses pārskatīt savas militārās doktrīnas ar nolūku atteikties no principa, kas pieļauj iespēju izdarīt apsteidzošu triecienu;
9. šajā sakarībā mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomi un Komisiju darīt visu iespējamo, lai Eiropā veidotu izpratni par neizplatīšanas jautājumiem, šajā procesā sadarbojoties ar visām iesaistītajām personām un nevalstiskajiem dalībniekiem, kas iestājas par vispārēju atbrīvošanos no kodolieročiem, jo īpaši parlamentāriešu tīklu par kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, pilsētu mēru miera kustības tīklu un kodolbrīvu pašvaldību tīklu;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, ANO koordinatoram, reģiona valdībām un parlamentiem.