Sesijas dokuments
4.12.2012 B7‑0550/2012
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 202. panta 2. punktu
par jaunu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu tēraudrūpniecību, pamatojoties saņemto lūgumrakstu
( 2012/2905(RSP) )
Erminia Mazzoni
Lūgumrakstu komitejas vārdā
Priekšlikums Eiropas Parlamenta rezolūcijai par jaunu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu tēraudrūpniecību, pamatojoties uz saņemto lūgumrakstu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Itālijas pilsoņa lūgumrakstu Nr. 0760/2007 par tērauda ražotni ILVA un dioksīna trauksmi Taranto pilsētā,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 31. marta spriedumu, kurā paziņots, ka Itālija nav izpildījusi Regulā par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli noteiktās saistības,
– ņemot vērā LESD 191. panta 2. punktu un Direktīvu 2004/35 par atbildību vides jomā,
– ņemot vērā Reglamenta 202. panta 2. punktu un apspriešanu komitejā ar attiecīgajiem lūgumraksta iesniedzējiem (līdz šim pēdējo reizi 2012. gada 9. oktobrī),
A. tā kā lūgumraksta iesniedzēji uzstājīgi pauda bažas par ārkārtīgi pieaugušo dioksīna emisiju līmeni, ko rada Taranto pilsētā esošā tērauda ražotne ILVA, kas gan agrāk, gan vēl arvien ievērojami, kaitīgi un ilgstoši ietekmē vietējo iedzīvotāju veselību, no kuriem 20 000 ģimeņu locekļi vai nu ir bijuši nodarbināti tēraudrūpniecībā, vai arī viņu darbs ir bijis ar to saistīts, un kuras izraisītās piesārņojuma pakāpes dēļ nākas saskarties nepieņemamu un neattaisnojamu vietējo iedzīvotāju saslimšanu un hroniskām slimībām;
B tā kā Itālijas varas iestādes, lai izvairītos no turpmāka piesārņojuma, nesen slēdza daļu tērauda ražotnes ILVA un tā kā varas iestādēm un pašreizējiem ražotnes īpašniekiem ir jāievēro juridiskās saistības ievērojami samazināt kaitīgās emisijas;
C. tā kā nedrošā un bīstamā situācija tērauda ražotnē ILVA izraisa arī nopietnu vides kaitējumu un tās stāvokļa pasliktināšanos, nopietnas sociālas un ekonomiskas problēmas Dienviditālijā un tā kā šās ražotnes privatizācija nesniedza nekādu šās nozares vides drošības uzlabojumu;
D. tā kā tēraudrūpniecība, kurā ir apmēram 360 000 nodarbinātie, ir būtiska Eiropas Savienības ekonomikas nozare un tā kā Eiropas Parlaments ir atbildīgs un tam ir pienākums skaidri apliecināt solidaritāti ar tērauda ražotnes ILVA darbiniekiem un to ģimenēm, kuras skar šī absolūti nepieņemamā situācija;
E. tā kā, īstenojot ES rūpniecības politiku, ir stratēģiski svarīgi novērst turpmāku tērauda rūpnīcu un ražošanas pārcelšanu uz valstīm ārpus ES un garantēt darbaspēka drošību un tā kā, īstenojot ES rūpniecības politiku, ir tikpat būtiski panākt, lai piesārņotājs maksā un tiek paaugstināts un nepieciešamības gadījumā atjaunots ekoloģiskais līdzsvars, kā tas noteikts LESD 191. panta 2. punktā un Direktīvā 2004/35 par atbildību vides jomā,
1. aicina Komisiju un Padomi izstrādāt jaunu politiku attiecībā uz tēraudrūpniecību, kas sekmētu izaugsmi un nodarbinātību ekonomikas krīzes apstākļos un negatīvi neietekmētu ES pilsoņu un iedzīvotāju veselību un drošību;
2. aicina Komisiju un Padomi sadarboties arī ar visām iesaistītajām pusēm ar nolūku nodrošināt, lai šī politika ekonomikā noteiktos mērķus pēc iespējas saskaņoti saistītu ar sociālajām vides prioritātēm, veidojot mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu Eiropas tērauda ražošanu, kas pilnībā atbilstu ES tiesību aktiem vides jomā;
3. aicina Itālijas varas iestādes nekavējoties nodrošināt tērauda ražotnes piesārņotās vides atveseļošanu, vienlaikus panākot, lai saistībā ar preventīvajiem vai stāvokļa uzlabošanas pasākumiem radušies izdevumi tiktu segti atbilstoši principam "piesārņotājs maksā", kā tas noteikts Direktīvas 2004/35 par atbildību vides jomā 8. pantā;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.