Sesijas dokuments

 

9.1.2013                                                                                                                  B7‑0013/2013

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0552/2012 , uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

par izcelsmes valsts norādi (‘made in’) konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm

( 2012/2923(RSP) )

Daniel Caspary, Franck Proust, Jarosław Leszek Wałęsa, Pablo Zalba Bidegain

PPE grupas vārdā

Gianluca Susta, Vital Moreira, Bernd Lange

S&D grupas vārdā

Niccolò Rinaldi, Robert Rochefort, Marielle de Sarnez

ALDE grupas vārdā

 

B7‑0013/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm (‘made in’)

( 2012/2923(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm ( COM(2005)0661 – C7 0048/2010 – 2005/0254(COD) ),

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu ( A7-0273/2010 ),

–   ņemot vērā 2010. gada 21. oktobrī pirmajā lasījumā pieņemto Parlamenta nostāju[1],

–   ņemot vērā pielikumu Komisijas 2012. gada 23. oktobra paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Komisijas darba programma 2013. gadam” ( COM(2012)0629 ),

–   ņemot vērā visas iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas par izcelsmes marķējumu,

–   ņemot vērā jautājumu Komisijai attiecībā uz regulu par obligāto izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm ( O-000217/2012 – B7‑0552/2012 ),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 2010. gada 21. oktobrī Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma nostāju attiecībā uz Regulu par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm (turpmāk tekstā — ‘Made in’ regula), ar 525 balsīm „par”, 49 balsīm „pret” un 44 deputātiem atturoties;

B.  tā kā —lai arī ir pagājuši vairāk nekā divi gadi — Padome vēl nav pieņēmusi kopējo nostāju un koplēmuma procedūra ir nonākusi strupceļā

C. tā kā savā darba programmā 2013. gadam Komisija norāda, ka papildus nespējai vienoties Padomē arī nesenās izmaiņas tajā, kā PTO noteikumus interpretē tās Apelācijas institūcija, padara šo priekšlikumu par novecojušu;

D. tā kā Eiropas Savienībā nav spēkā saskaņoti noteikumi par izcelsmes norādēm importētajām precēm, izņemot attiecībā uz dažiem gadījumiem lauksaimniecības nozarē;

E.  tā kā obligāto izcelsmes valsts norāžu noteikumus atsevišķiem produktiem piemēro tādas PTO dalībvalstis, kas nav ES dalībvalstis, kā Brazīlija, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis;

F.  tā kā vienoti noteikumi ir vajadzīgi, lai uzlabotu konkurenci starp PTO dalībvalstīm un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus ar tiem ražotājiem ES galvenajās partnervalstīs, kuras ir ieviesušas izcelsmes marķējumu;

G. tā kā informācija ir viens no pilsoņu brīvības un patērētāju aizsardzības pamatelementiem,

1.  pauž nožēlu par Komisijas lēmumu atsaukt regulu par obligāto izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm, ko Parlaments apstiprinājis pirmajā lasījumā, par šādu lēmumu to savlaicīgi neinformējot vai nenodrošinot likumdevējiem detalizētu paskaidrojumu par šāda lēmuma mērķi;

2.  aicina Komisiju pārskatīt tās lēmumu;

3.  mudina Komisiju iesniegt pārskatītu un atjauninātu šīs regulas priekšlikumu, īpašu uzmanību pievēršot nozarēm, kuras bija iekļautas jau iepriekšējā teksta variantā;

4.  aicina Komisiju steidzami sākt salīdzinošu pētījumu par izcelsmes marķējuma jomā pašreiz spēkā esošajiem likumdošanas noteikumiem, ko īsteno katra PTO dalībvalsts, lai analizētu to pamatprincipus un novērtētu to atbilstību PTO noteikumiem;

5.  atgādina, ka Eiropas Savienības īstenotas atvērtas un godīgas tirdzniecības ar trešām valstīm panākumi ir cieši saistīti ar PTO noteikumu ievērošanu;

6.  tāpat kā iepriekšējās reizēs atgādina, cik svarīgi daudzpusējas tirdzniecībā ir saglabāt līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem un to konkurentiem no trešām valstīm;

7.  aicina Padomi pieņemt kopējo nostāju atbilstoši Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā, lai varētu veikt parasto apspriešanos starp iestādēm;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

[1] OV C 70 E, 8.3.2012., 212. lpp.