Sesijas dokuments

 

6.3.2013                                                                                                                  B7-0126/2013

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Eiropadomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem

( 2012/2803(RSP) )

Richard Ashworth

ECR grupas vārdā

 

B7-0126/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem

( 2012/2803(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295., 310., 311., 312. un 317. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantu un Lisabonas līguma 1. protokolu,

–   ņemot vērā politisko vienošanos, ko panāca, pieņemot Eiropadomes 7. un 8. februāra sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu Padome, rīkojoties atbilstoši īpašai likumdošanas procedūrai, pēc Parlamenta piekrišanas saņemšanas vienbalsīgi pieņem regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu (DFS);

B.  tā kā saskaņā ar LESD 310. panta 1. punktu Savienības budžetā uzrāda visus tās ieņēmumus un izdevumus,

C. tā kā saskaņā ar LESD 295. pantu Parlaments, Padome un Komisija savstarpēji apspriežas un kopīgi vienojas par sadarbības kārtību un tā kā šajā nolūkā ir jānoslēdz iestāžu nolīgums, lai uzlabotu ikgadējās budžeta procedūras norisi un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos;

D. tā kā LESD 312. panta 5. punktā ir noteikts, ka Parlaments, Padome un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu finanšu shēmas pieņemšanu;

E.  tā kā saskaņā ar LESD 311. pantu Savienībai pašai jānodrošina līdzekļi, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai un politikas īstenošanai, un tā kā tās budžets pilnībā jāfinansē no pašu resursiem; tā kā Padomei pirms jauna lēmuma pieņemšanas par pašu resursu reformu ir jāapspriežas ar Parlamentu un turklāt jāsaņem Parlamenta piekrišana, pirms tā pieņem regulu par pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumiem;

F.  tā kā gan ES budžetam, gan budžeta procedūrai ir pilnībā jāatspoguļo parlamentārā lēmumu pieņemšanas un kontroles procesa pārredzamā un demokrātiskā būtība, pamatojoties uz vienotības un universāluma principa ievērošanu, saskaņā ar kuriem budžetā tiek iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi, vienus nepielāgojot otriem,

 

PAMATINFORMĀCIJA

1.  pilnībā apzinās, ka sarunas par 2014.–2020. gada DFS noris ļoti sarežģītā ekonomiskā kontekstā, kad dalībvalstis īsteno cenšas veikt fiskālus pielāgojumus savā budžetā;

2.  atgādina, ka ES nepieciešams moderns budžets un uz nākotni vērstas investīcijas gan dalībvalstu, gan ES līmenī; neraugoties uz pašreizējiem centieniem investīciju jomā, uzsver, ka ilgtermiņā būtiska nozīme ir uz izaugsmi orientētas fiskālās konsolidācijas divvirzienu pieejai, apvienojot valsts parāda un budžeta deficīta samazināšanu ar šādu investīciju veicināšanu;

3.  atzīmē, ka pašreizējo budžeta ierobežojumu kontekstā ir būtiski iegūt ES iedzīvotāju pilnīgu atbalstu; uzsver, ka Savienībai būs jārisina uzdevums nevis tērēt vairāk, bet gan tērēt efektīvāk, apmierinot reālās vajadzības;

 

VISPĀRĪGIE APSVĒRUMI

Maksimālās summas

4.  atbalsta Eiropadomes 7. un 8. februāra sanāksmē panākto politisko vienošanos par DFS vispārējām maksimālajām summām, kas atspoguļo pragmatisku un reālistisku reakciju uz sarežģīto fiskālo un ekonomisko situāciju visās dalībvalstīs;

5.  atzīst, ka DFS maksimālās summas ir tikai viens turpmākās budžeta sagatavošanas aspekts un ka tikpat svarīga, ja ne vēl svarīgāka, ir izdevumu efektīva un lietderīga izlietošana; turklāt atgādina, ka saskaņā ar jauno un veco dalībvalstu vienlīdzības un solidaritātes principu visiem ES izdevumiem jābūt paredzētiem tiem reģioniem un dalībvalstīm, kam tie visvairāk nepieciešami;

Budžeta vienotība

6.  atzinīgi vērtē Eiropadomes uzstājību uz to, ka visi izdevumu posteņi, izņemot dažus elastības instrumentus, arī turpmāk jāiekļauj DFS un ka nedrīkst pārsniegt apropriāciju maksimālās summas, par kurām tika panākta vienošanās; atzīmē, ka šāda kārtība garantē DFS iekļautā finansējuma paredzamību, pārredzamību un vienotību;

Efektīvāka izdevumu izlietošana

7.  atkārtoti uzsver, ka Eiropas pievienotās vērtības panākšanai un pareizas finanšu pārvaldības — efektivitātes, lietderīguma un taupīguma — nodrošināšanai pašlaik vairāk nekā jebkad vajadzētu būt vadošajiem principiem attiecībā uz ES budžetu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu, kā noteikts ar LES 5. pantu un nostiprināts ar Lisabonas līguma 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā;

8.  prasa, lai saskaņā ar LESD 310. panta 5. punktu un 317. pantu dalībvalstis budžeta izpildē ņemtu vērā pareizas finanšu pārvaldības principu; atgādina dalībvalstīm, ka tām ir juridisks pienākums nodrošināt, lai budžetā iekļautās apropriācijas tiktu izlietotas saskaņā ar šo principu un ka tām ir jāuzņemas sava daļa atbildības Revīzijas palātas identificēto trūkumu pēc iespējas drīzākā novēršanā;

Nesamaksātās saistības

9.  pauž bažas par nesamaksāto saistību aizvien pieaugošo apmēru un vienlaikus atzīst, ka šo saistību apmērs, tās pārnesot uz nākamo DFS, rada milzīgu neskaidrību par struktūrfondu maksājumu apmēru, it īpaši attiecībā uz 2014. un 2015. gadu, kad, ievērojot n+2 noteikumu, ļoti iespējams, tiks izmaksāta liela daļa nesamaksāto saistību;

10. uzsver, ka dalībvalstīm ir nepieciešama pārliecība par nākamajā DFS iekļaujamo struktūrfondu un Kohēzijas fonda maksājumu paredzēto apmēru gan faktiskā ieguldījuma ikgadējā apmēra iepriekšējai noteikšanai, gan saņemto līdzekļu absorbcijas līmeņa plānošanai;

11. aicina Komisiju pilnībā izskaidrot nesamaksāto saistību sastāvu un novērtēt, vai pašreizējā nesamaksāto saistību nepieredzēti lielā apmēra galvenais iemesls ir ekonomikas krīze, vai arī tas liecina par plašākām strukturālām problēmām; prasa efektīvāk pārvaldīt budžetu, lai nesamaksāto saistību apmērs tiktu samazināts līdz ilgstošā laikposmā pieņemamākam līmenim;

 

ĪPAŠIE APSVĒRUMI

Ilgums

12. atzīmē Eiropadomes sanāksmes slēdzienu par to, ka nākamās DFS ilgums būs septiņi gadi; atkārtoti pauž nostāju, ka būtu vēlams pieņemt shēmu, kuras ilgums nepārsniegtu piecus gadus;

13. tādēļ uzstāj, ka nākotnē — sākot ar 2020. gadu — DFS ilgums nedrīkst pārsniegt piecus gadus, lai būtu iespējams nodrošināt lielāku elastību un spēju reaģēt uz mainīgajiem ekonomiskajiem un fiskālajiem apstākļiem pastāvīgā attīstībā esošā globālajā vidē, kā arī lai DFS laikposmu varētu labāk saskaņot ar iestāžu pilnvaru laiku, tādējādi palielinot demokrātisko pārskatatbildību;

Termiņa vidusposma pārskatīšana

14. atzinīgi vērtē Eiropadomes sanāksmes secinājumu 11. punktu un uzstāj, lai jebkura DFS, par kuru panākta vienošanās ar Parlamentu, ietvertu juridiski saistošu pārskatīšanas klauzulu, kas dod iespēju veikt stratēģisku analīzi un pārskatīt izdevumu prioritātes atbilstoši jau apstiprinātajām maksimālajām summām, kā arī ļauj ES budžetam efektīvāk reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem; norāda, ka tas jaunievēlētajam Parlamentam un jaunajai Komisijai sniegtu iespēju novērtēt savu attiecīgo pilnvaru periodu prioritātes; ierosina šādu minētās stratēģiskās pārskatīšanas grafiku:

· pēc Eiropas vēlēšanām un apspriešanās ar dalībvalstīm un jauno Parlamentu un ne vēlāk kā 2015. gada jūnijā Komisijai būtu jāiesniedz katram ierosinātajam instrumentam, programmai un fondam paredzētā finansējuma stratēģiskās pārskatīšanas rezultāti, vajadzības gadījumā pievienojot atbilstošus priekšlikumus;

· piemērojot iekšējas procedūras un saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem Padomei un Parlamentam, vēlākais, līdz 2016. gada 30. martam būtu jāpanāk kopīga nostāja par visiem Komisijas priekšlikumiem;

· pēc tam, kad Parlaments un Padome būs panākuši vienošanos par stratēģiskās pārskatīšanas rezultātiem, tie jāņem vērā attiecībā uz 2017.–2020. gada laikposmu;

Nepieciešamība pēc elastīgākas DFS

15. uzskata, ka, ņemot vērā makroekonomisko vidi un uzdevumus, ko nosaka pasaules ekonomikas straujā attīstība, mazāka budžeta gadījumā ir jāpalielina elastība gan starp izdevumu kategorijām, gan finanšu gadiem;

16. norāda, ka Parlaments būtu ar mieru sniegt savu piekrišanu tikai tad, kad tas saņemtu pietiekamas garantijas atbilstoši elastīgai budžeta struktūrai, kas ļautu Savienībai pienācīgi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem un prioritātēm, vienlaikus ievērojot iepriekš noteiktās maksimālās summas;

Pašu resursi

17. atzīmē Padomes vienprātīgo vienošanos — saskaņā ar Līguma prerogatīvām — par budžeta ieņēmumiem; šajā sakarībā atzīmē — lai gan Parlamentam nav likumīgu tiesību, kas pārsniedz apspriešanos par Padomes regulu, ar kuru nosaka noteikumus par pašu resursu sistēmu, to saskaņā ar LESD 311. pantu aicinās sniegt piekrišanu Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus;

18. pauž stingru apņemšanos ātri panākt vienošanos ar Padomi šajā jomā saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem;

 

IESTĀŽU SARUNAS

19. atgādina, ka saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu Padome, rīkojoties atbilstoši īpašai likumdošanas procedūrai, pēc tam, kad ir saņemta Parlamenta deputātu vairākuma piekrišana, pieņem regulu, ar ko nosaka DFS; tādēļ mudina iestādes rast savstarpēji izdevīgu modus operandi, lai nodrošinātu, ka iestādes novērš potenciālus zaudējumus radošu un nevajadzīgu budžeta krīzi; šajā sakarībā norāda, ka ir svarīgi ievērot LESD 312. panta 5. punktu, kas paredz, ka iestādes „veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tās [finanšu shēmas] pieņemšanu”;

20. uzsver, ka šī būs pirmā reize, kad DFS regula tiek pieņemta saskaņā ar jaunajiem — Lisabonas līguma — noteikumiem, kas paredz jaunu kārtību iestāžu sadarbībai, apvienojot efektīvu lēmumu pieņemšanu un iestāžu attiecīgo, LESD noteikto, prerogatīvu ievērošanu;

21. pauž vēlmi saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu iesaistīties padziļinātās sarunās ar Padomi, lai varētu sniegt savu piekrišanu un nodrošināt DFS regulas un iestāžu nolīguma ātru pieņemšanu, kuri sniegtu stabilu un paredzamu juridisko pamatu nozaru izdevumu programmām;

22. uzsver, ka Padomes un Parlamenta pašreizējās sarunas par likumdošanas priekšlikumiem, kas saistīti ar daudzgadu programmām, turpināsies saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru; uzdod Parlamenta kompetentajām komitejām sākt sarunas ar attiecīgajām Padomes struktūrām;

23. uzsver, ka neizdošanās vienoties par DFS apdraudētu vidēja termiņa plānošanas pamatloģiku — censties nodrošināt stabilu juridisko un budžeta sistēmu liela mēroga programmām, kas tiek īstenotas vairākus gadus; norāda, ka šāda iespējamība nav nedz triju iestāžu, nedz, kas jo svarīgāk, ES programmu īstenošanai dalībvalstīs paredzēto līdzekļu saņēmēju interesēs;

24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī citām attiecīgajām institūcijām un struktūrām.