Sesijas dokuments

 

10.6.2013                                                                                                                B7‑0270/2013

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

par jauniešu bezdarbu

( 2013/2673(RSP) )

Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Csaba Őry, Roberta Angelilli,

PPE grupas vārdā

 

B7‑0270/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par jaunatnes bezdarbu

( 2013/2673(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 14. jūnija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu[1],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Jaunatnes iespēju iniciatīvas īstenošanu ( COM(2012)0727 ),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 7. februāra secinājumus par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu,

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 5. decembra priekšlikumu Padomes ieteikumam par Jaunatnes garantijas izveidošanu (COM(2012/0729),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā jaunieši jo īpaši ir nelabvēlīgā situācijā ekonomisko krīžu laikā, vairāk nekā citas iedzīvotāju grupas; tā kā daudziem jauniešiem pašreizējais bezdarbs var pāraugt ilgtermiņa bezdarbā, ar to radot sociālās atstumtības risku;

B.  tā kā 22,8 % jauniešu ES pašlaik ir bezdarbnieki un jauniešu bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs pārsniedz 50 %;

C. tā kā saistībā ar Lisabonas stratēģiju 2000–2010 ES ir apņēmusies uzlabot izglītības līmeņus, līdz 2020. gadam panākt, ka mācības priekšlaicīgi pārtraukušo skaits ir zem 10 % līmeņa un palielināt augstākās vai līdzvērtīgas izglītības iegūšanas līmeni vismaz līdz 40 %;

D. tā kā 2011. gadā ekonomiskais zaudējums, ko rada jauniešu neiesaistīšana darba tirgū, tika lēsts EUR 153 miljardu vērtībā jeb aptuveni 1,2 % no ES IKP[2]; tā kā tādēļ rodas smags sociālais un ekonomiskais slogs;

E.  tā kā 8,3 miljoni eiropiešu vecumā līdz 25 gadiem nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā (NEET); tā kā šie skaitļi turpina pieaugt, radot zaudētās paaudzes risku,

1.  uzsver, ka ieguldījumiem jauniešu nodarbinātībā ir jābūt svarīgai valsts sociālo ieguldījumu stratēģijas daļai;

2.  uzsver, cik svarīgi ir rīkoties nekavējoties, lai cīnītos ar jaunatnes bezdarbu un ilgtermiņa bezdarbu;

3.  aicina dalībvalstis vairāk ieguldīt to prasmju attīstībā, kuras nepieciešamas darba tirgū pieprasītām darbvietām, un saistīt mācību programmas ar pieprasījumu darba tirgū; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt iedzīvotāju mobilitāti;

4.  uzsver, ka visu attiecīgo ieinteresēto pušu iesaistīšana, tostarp apmācības un izglītības sniedzēju, individuālu darba devēju, publisku un privātu nodarbinātības dienestu, sociālo partneru, trešā sektora organizāciju un veselības aprūpes un citu iestāžu iesaistīšana, ir būtiski svarīga vairāku pasākumu, kas sekmē jauniešu nodarbinātību un nodarbināmību integrētā veidā, veiksmīgai īstenošanai; uzsver, ka pasākumiem jābūt elastīgiem, lai tie spētu apmierināt nepārtraukti mainīgās darba tirgus vajadzības;

5.  atzīst īpaši grūto stāvokli dažos reģionos, kuros jauniešu bezdarba līmenis ir sasniedzis vairāk nekā 25 %; atzinīgi vērtē to, ka ES atbalstu jauniešu nodarbinātībai vēl vairāk veicinās ierosinātā ES Jauniešu nodarbinātības iniciatīva, kuras budžets septiņu gadu periodā no 2014. līdz 2020. gadam būs EUR 6 miljardi;

6.  pauž nopietnas bažas par budžeta samazinājumiem, ko dalībvalstis veikušas izglītības, apmācības un jaunatnes programmu jomā; tādēļ uzsver, ka ir jāīsteno reformas dalībvalstu izglītības sistēmās, izmantojot valsts un ES resursus, lai jaunatnei sniegtu izmaksu ziņā lietderīgu un konkurētspējīgu izglītību;

7.  aicina jaunajai Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai pirmajos daudzgadu finanšu shēmas gados piešķirtos EUR 6 miljardus izmantot, lai steidzami novērstu jauniešu bezdarbu un īstenotu garantijas jauniešiem; uzsver, ka pēc Starptautiskās Darba organizācijas aprēķiniem garantijas jauniešiem īstenošanas izmaksas visā eurozonā ir EUR 21 miljards; tādēļ prasa pārskatīt minēto piešķīrumu un to palielināt, pārskatot daudzgadu finanšu shēmu; atzinīgi vērtē to, ka ir paplašināta to jauniešu mērķgrupa, kuri ir tiesīgi izmantot garantiju jauniešiem, t. i., jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu;

8.  aicina pieņemt vērienīgas holistiskas politikas pieeju, kuru integrētā veidā piemēro visiem jauniešiem paredzēto dažādu līmeņu izglītības, apmācības, nodarbinātības un pašnodarbinātības iniciatīvu īstenošanā;

9.  atgādina par risku, kāds iespējams vairākās dalībvalstīs saistībā ar talantīgu jauniešu zaudēšanu un kas var izraisīt intelektuālā darbaspēka emigrāciju; uzskata, ka šāda intelektuālā darbaspēka emigrācija var traucēt dalībvalstīm panākt ekonomikas atgūšanos un dzīvotspējīgu izaugsmi;

10. aicina dalībvalstis veicināt jaunatnes līdzdalību to nozaru politikas virzienu izstrādē, kuri attiecas uz jaunatnes jautājumu risināšanu; tas, ka jaunieši patiesi ir dalībnieki un nevis tikai novērotāji un/vai labuma guvēji no šiem procesiem, uzlabos tās politikas veidošanas leģitimitāti, kurā piedalās jaunatne, un šim procesam sniegs pievienoto vērtību;

11. norāda, ka sociālie ieguldījumi jauniešu atbalstam var izpausties dažādos veidos, tostarp: skolu, apmācības centru un vietējo vai reģionālo uzņēmumu partnerību izveide; mērķtiecīgu, kvalitatīvu apmācības programmu un augstas kvalitātes jauniešu prakses programmu nodrošināšana; profesionālās izglītības programmas sadarbībā ar uzņēmumiem; augstākā līmeņa darbinieku sponsorēšanas shēmas nolūkā iesaistīt un apmācīt jauniešus konkrētā darbā vai nodrošināt labāku pāreju no izglītības uz darba dzīvi;

12. aicina dalībvalstis izstrādāt turpmākas īpašas jauniešu informēšanas stratēģijas, kas vērstas uz NEET un kam jāapvieno efektīvi intervences veidi ar mērķi atrisināt skolu priekšlaicīgi pametušo audzēkņu problēmu un iekļaut viņus stratēģijās, kuras veicina netraucētu pāreju no mācībām uz darbu un jauniešu nodarbināmības palielināšanos, kā arī praktisku un loģistikas šķēršļu novēršanu, ar kuriem sastopas jaunieši ar sarežģītākām vajadzībām;

13. aicina dalībvalstis pārbaudīt, vai citu dalībvalstu paraugprakses piemērus varētu piemērot savas valsts darba tirgū, un izmantot tos pasākumus, kas ir atbilstoši konkrētas valsts cīņā ar jaunatnes bezdarbu;

14. aicina dalībvalstis apsvērt izmēģinātu un pārbaudītu praksi, jo īpaši to dalībvalstu praksi, kurās bezdarba līmenis ir zems, un izpētīt, vai duālās izglītības un apmācības un profesionālās izglītības koncepcijas, kā arī Jaunatnes garantijas shēmas, kas jau tikušas īstenotas, varētu būt saderīgas ar attiecīgo valstu sistēmām;

15. aicina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, bet ne iespējami pastiprinātu mobilitāti, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, īstenojot stabilus pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka pienācīgs augsti kvalificētu darbinieku īpatsvars kopējā darbaspēkā paliek konkrētās valstīs;

16. norāda, ka papildus EUR 6 miljardiem no finansējuma ES programmai „Jaunatne darbībā” un EUR 16 miljardiem no sociālajiem struktūrfondiem Eiropas Investīciju banka cīņai ar jauniešu bezdarbu ieguldīs EUR 60 miljardus;

17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

 

[1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0262
[2] Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds, 2012. gads, „NEET — jaunieši, kuri nestrādā, neiegūst izglītību vai nepiedalās apmācībā. Raksturojums, izmaksas un politikas reakcija Eiropā”. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.