Sesijas dokuments
4.2.2014 B7‑0141/2014
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par stāvokli Sīrijā
( 2014/2547(RSP) )
Charles Tannock, Ruža Tomašić, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Antoni Legutko, Adam Bielan
ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Sīrijā
( 2014/2547(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā Ārlietu padomes iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, no kurām pēdējās pieņemtas 2013. gada 18. novembrī un 2014. gada 20. janvārī,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos iepriekšējos paziņojumus par Sīriju,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2013. gada 27. septembra rezolūciju par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu (S/RES/2118(2013)),
– ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par stāvokli Sīrijā[1] un 2013. gada 9. oktobra rezolūciju par ES un dalībvalstu pasākumiem Sīrijas konflikta radīto bēgļu plūsmu pārvaldīšanā[2],
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,
– ņemot vērā Ženēvā 1925. gada 17. jūnijā parakstīto Protokolu par aizliegumu izmantot smacējošas, indīgas vai citas gāzes un bakterioloģiskas metodes karā,
– ņemot vērā Londonā, Maskavā un Vašingtonā 1972. gada 10. aprīlī parakstīto Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā un ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, kuriem visiem Sīrija ir pievienojusies,
– ņemot vērā Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas ziņojumus, no kuriem pēdējais sagatavots 2013. gada 11. septembrī,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”,
– ņemot vērā Sīrijas jautājuma rīcības grupas 2012. gada 30. jūnija noslēguma komunikē (turpmāk — Ženēvas komunikē),
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā nemieri un asinsizliešana Sīrijā notiek jau trešo gadu un nav skaidri paredzams, ka cīņas drīzumā tiks izbeigtas;
B. tā kā civiliedzīvotāju nemieri un Sīrijas iestāžu brutālās represijas pret Sīrijas tautu, tostarp ķīmisko ieroču izmantošana, ir izraisījušas šajā valstī pilsoņu karam līdzīgu stāvokli, kas savukārt draud izraisīt plašāku reģionālu konfliktu;
C. tā kā kopš cīņu sākuma ir nogalināti vairāk nekā 110 000 Sīrijas iedzīvotāju;
D. tā kā 2013. gadā Sīrijā tika nogalināti vairāk nekā 1200 kristiešu; tā kā tiek lēsts, ka Sīrijā dzīvojošo kristiešu skaits ir aptuveni 1,3 miljoni;
E. tā kā kopējais reģistrēto Sīrijas bēgļu skaits pašlaik ir vairāk nekā divi miljoni un aptuveni deviņi miljoni Sīrijas iedzīvotāju ir pārvietoti;
F. tā kā prezidents Bashar al-Assad atkārtoti nav ņēmis vērā neskaitāmos starptautiskās sabiedrības aicinājumus izbeigt nežēlīgo vardarbību Sīrijā;
G. tā kā turpina pastiprināties vardarbība, tostarp smagās artilērijas izmantošana un apdzīvotu vietu apšaude, un šausminošas slepkavības, ko veic Sīrijas armija, drošības spēki un Shabiha, kā arī dažādi opozīcijas spēki;
H. tā kā ir notikuši vairāki masu slepkavību gadījumi un plaša mērķtiecīga vīriešu, sieviešu un bērnu nogalināšana;
I. tā kā pēdējos mēnešos ievērojami palielinājies spīdzināšanas, masu arestu un apdzīvotu vietu iznīcināšanas gadījumu skaits;
J. tā kā ik dienu tūkstošiem sīriešu, bēgot no cīņām, ierodas kaimiņvalstīs, meklējot drošību un aizsardzību, taču nonāk neaizsargātā situācijā bēgļu nometnēs;
K. tā kā konflikts un bēgļu pieplūdums vissmagāk skar Libānu, Jordāniju un Turciju;
L. tā kā vairākos neatkarīgos ziņojumos ir apstiprināta ķīmisko ieroču izmantošana uzbrukumā Gutas austrumdaļai 2013. gada 21. augustā;
M. tā kā ķīmisko ieroču izmantošana ir kara noziegums un tie ir aizliegti saskaņā ar Ženēvas protokolu un Starptautiskās Krimināltiesas statūtiem;
N. tā kā Sīrija ir viena no nedaudzajām valstīm, kam vēl jāparaksta ANO Konvencija par ķīmiskajiem ieročiem, taču neatkarīgi no tā var pierādīt, ka konvencijas noteikumi ir jāievēro saskaņā ar starptautiskajām paražu tiesībām;
O. tā kā Sīrijas valdības pārstāvji un Sīrijas Revolucionāro un opozīcijas spēku nacionālās koalīcijas locekļi piekrita piedalīties starptautiskajās miera sarunās, kuras Montrē un Ženēvā 2014. gada 22.–28. janvārī organizēja ANO ieceltais miera sūtnis Sīrijā Lakhdar Brahimi; tā kā turpmākā miera sarunu kārta pēc Lakhdar Brahimi ierosinājuma sāksies 2014. gada 10. februārī,
1. pauž nožēlu par to, ka Sīrijas iekšējā konfliktā iesaistītās puses vēršas pret vīriešiem, sievietēm un bērniem ar vardarbību, iebiedēšanu un spīdzināšanu;
2. pauž visstingrāko nosodījumu par civiliedzīvotāju masveida nogalināšanu 2013. gada 21. augustā, izmantojot ķīmiskos ieročus, un atzinīgi vērtē starptautiskos centienus iznīcināt Sīrijas režīma ķīmisko ieroču krājumus; aicina visas puses sadarboties, lai nodrošinātu visu ķīmisko ieroču ātru un pilnīgu izvešanu no Sīrijas;
3. atzinīgi vērtē Ženēvas II konferenci un Sīrijas opozīcijas locekļu pausto apņemšanos ievērot Ženēvas komunikē ietvertos principus; uzsver, ka ir nepieciešams progress, atsākot miera sarunas, un jo īpaši uzsver to, ka starptautiskajai sabiedrībai un visiem Sīrijas konfliktā iesaistītajiem dalībniekiem ir jāsadarbojas, lai panāktu politisku risinājumu cīņu pārtraukšanai Sīrijā, pamatojoties uz minētajiem principiem; turklāt mudina starptautisko sabiedrību iesaistīties konkrētos demokratizācijas plānošanas pasākumos pēc Bashar al-Assad režīma beigām;
4. atzīst steidzamo nepieciešamību veltīt starptautiskos un reģionālos centienus tam, lai noregulētu Sīrijas konfliktu; turpina mudināt visus ANO Drošības padomes locekļus ievērot savas saistības attiecībā uz krīzi; mudina visas valstis aktīvi veicināt krīzes noregulējumu, lai tādējādi atbalstītu šos centienus;
5. pauž lielas bažas par humanitāro krīzi, kas turpinās Sīrijā, un par tās ietekmi uz kaimiņvalstīm; turklāt pauž bažas arī par to, ka Sīrijas bēgļu skaits joprojām pieaug; prasa panākt vienošanos, lai humānās palīdzības sniedzējiem garantētu tūlītēju un pilnīgu piekļuvi aplektajām teritorijām un izkļūšanu no tām, nebaidoties no turpmākas atriebības;
6. pauž nožēlu par to, ka Sīrijā pasliktinās daudzu minoritāšu stāvoklis, tostarp kristiešu kopienas stāvoklis valstī, un stingri nosoda lielo kristiešu slepkavību skaitu Sīrijā;
7. atzinīgi vērtē kaimiņvalstu, jo īpaši Libānas un Turcijas, valdību reakciju, sniedzot humāno palīdzību Sīrijas bēgļiem; atzīst, ka minētā atbalsta sniegšana radījusi papildu slogu attiecīgo valstu dienestiem un budžetam; aicina starptautisko sabiedrību atbalstīt minētās valstis;
8. norāda, ka prezidentam Bashar al-Assad kā konstitucionāli un juridiski ieceltam Sīrijas valsts vadītājam ir jāuzņemas galīgā atbildība par visām darbībām, ko veic bruņotie spēki Sīrijā; mudina prezidentu Bashar al-Assad atzīt, ka Sīrijas tauta ir noraidījusi viņa režīmu, un savas valsts un tās iedzīvotāju vienotības interesēs atkāpties no amata;
9. prasa, lai visas Sīrijas konfliktā iesaistītās puses atzītu cilvēktiesību un demokrātijas principus un sadarbotos ar starptautisko sabiedrību, lai panāktu miermīlīgu konflikta izbeigšanu;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam, kā arī Sīrijas kaimiņvalstu valdībām un parlamentiem.