Sesijas dokuments

 

4.2.2014                                                                                                                  B7‑0150/2014

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi

( 2014/2533(RSP) )

Guy Verhofstadt, Kristiina Ojuland, Leonidas Donskis, Graham Watson, Louis Michel, Sophia in ‘t Veld, Marietje Schaake, Johannes Cornelis van Baalen, Ramon Tremosa i Balcells, Sarah Ludford, Alexander Graf Lambsdorff

ALDE grupas vārdā

 

B7‑0150/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi

( 2014/2533(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–         ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2011. gada 17. februāra rezolūciju par tiesiskumu Krievijā[1], 2012. gada 13. septembra rezolūciju par tiesu sistēmas izmantošanu Krievijā politiskiem mērķiem[2], 2012. gada 13. decembra rezolūciju ar Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam par sarunām par jauno ES un Krievijas nolīgumu[3], 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par tiesiskumu Krievijā[4], 2013. gada 12. septembra rezolūciju par Krievijas izdarīto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm (saistībā ar gaidāmo Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmi Viļņā)[5], 2013. gada 12. decembra rezolūciju par Viļņas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem un Austrumu partnerības nākotni, īpaši attiecībā uz Ukrainu[6],

–         ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un pašlaik notiekošās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu,

–         ņemot vērā ES un Krievijas mērķus un saistības, kādas pastāv, īstenojot Modernizācijas partnerību, kas tika uzsākta Rostovā pie Donas 2010. gada 1. jūnijā,

–         ņemot vērā paziņojumu, ko pieņēma ES un Krievijas 2014. gada 28. janvāra augstākā līmeņa sanāksmē,

–         ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.       tā kā ES paliek pie apņēmības padziļināt un attīstīt attiecības ar Krieviju, un tā kā ES un Krievija ir izveidojušas dziļas un vispusīgas attiecības, jo īpaši enerģētikas, ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā, un pasaules ekonomikā ir kļuvušas savstarpēji atkarīgas;

B.       tā kā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme 2014. gada 28. janvārī bija tikai ierobežota trīs stundu tikšanās, kurā izskatīja vien nedaudzus jautājumus, tādējādi atspoguļojot ES un Krievijas attiecību pasliktināšanos, ko lielākoties izraisīja Krievijas spiediens uz Austrumu partnervalstīm;

C.       tā kā ES un tās dalībvalstīm ir jābūt modrām, sargājot demokrātijas principus un tiesiskumu pasaulē, it īpaši attiecībās ar tādu ietekmīgu kaimiņvalsti kā Krievija, kura līdz ar dalību Eiropas Padomē, ir apņēmusies ievērot un aizsargāt demokrātijas principus, tiesiskumu un pamatvērtības;

D.       tā kā līdzīgas saistības un pienākumus nosaka Krievijas dalība Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), un tā kā Krievija tika uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), pamatojoties uz pieņēmumu, ka valstī tiek ievērots tiesiskums;

E.        tā kā no 2013. gada 1. decembra gaisa pārvadātāji nosūta Krievijas varas iestādēm papildu informāciju par pasažieri (API), no 2014. gada 1. jūlija Krievijas varas iestādes pieprasīs pilnus pasažieru un apkalpes datus attiecībā uz visiem pārlidojumiem; tā kā Krievijas varas iestāžu mērķis ir izveidot visaptverošu pasažieru datu savākšanas sistēmu; tā kā API datus Krievijas varas iestādes var izmantot, lai identificētu ES pilsoņus, kuri varētu kritizēt Krievijas varas iestādes Olimpisko spēļu laikā Sočos;

F.        tā kā ir nopietnas bažas par to, kā attīstās notikumi Krievijā saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, tiesiskumu, demokrātijas pamatprincipu ievērošanu, kā arī par vēlēšanu procesa taisnīgumu, preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību un pulcēšanās brīvību;

G.       tā kā ES pilsoņi, kas piedalās Olimpiskajās spēlēs un tās apmeklē, ir pakļauti visaptverošai novērošanai, tiek pārtverta un saglabāta visa viņu komunikācija; tā kā Eiropas Komisija uzskata, ka dalībvalstīm jāinformē savi pilsoņi par masu novērošanas programmām, kas saistītas ar Sočiem, bet šķiet, ka neviena dalībvalsts to nav izdarījusi;

H.       tā kā pirms Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Viļņā 2013. gadā Krievija ir vērsusi pret kaimiņvalstīm vairākas mērķtiecīgas sankcijas, lai traucētu šo valstu apņēmībai parakstīt asociācijas nolīgumus un brīvās tirdzniecības nolīgumus ar ES, vai virzīties uz to parakstīšanu;

I.         tā kā pieņemot likumus par politisko partiju reģistrāciju, NVO finansēšanu, diskriminējošo pret LGBTI cilvēkiem vērsto likumu, kas aizliedz "netradicionālu seksuālu attiecību propagandu", kurā homoseksualitāte pielīdzināta pedofilijai, likumus par pulcēšanās tiesībām, ekstrēmismu, neslavas celšanu un interneta ierobežojumiem, veicot tā satura filtrēšanu, ir ievērojami veicinājuši stāvokļa pasliktināšanos attiecībā uz patiesi pilsoniskas sabiedrības attīstību Krievijā, un šie likumi tiek izmantoti, lai represētu un iebaidītu NVO, demokrātisko opozīciju un plašsaziņas līdzekļus;

J.        tā kā Krievijas varas iestādes, tuvojoties Olimpiskajām spēlēm Sočos ir izvērsušas masveida novērošanas darbības, nostiprinot SORM (Operatīvās izmeklēšanas pasākumu sistēmas) novērošanas programmu; tā kā nav nekādas efektīvas demokrātiskas vai tiesiskas pārraudzības attiecībā uz Krievijas varas iestāžu veiktajām novērošanas darbībām; tā kā Krievijas Augstākā tiesa ir apstiprinājusi, ka programma SORM var tikt izmantota, lai noklausītos personas, kas kritizē valdību, it kā viņi piedalītos "ekstrēmistu pasākumos";

1.        atzīmē, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes ierobežotais formāts pienācīgi atspoguļo ES un Krievijas attiecību pašreizējo stāvokli, tas dod iespēju pragmatiskai viedokļu apmaiņai par svarīgākajiem jautājumiem, vienlaikus simboliski norādot uz šā brīža problēmām ES un Krievijas sadarbībā; ierosina ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi rīkot reizi gadā, nevis reizi divos gados, kā šobrīd;

2.        uzsver, ka vidēja un ilga termiņa politiskā un ekonomiskā stabilitāte un attīstība Krievijā ir atkarīga no patiesas demokrātijas rašanās, un uzsver, ka turpmākās ES un Krievijas attiecības būs atkarīgas no centieniem stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu Krievijā;

3.        tajā pašā laikā pauž nožēlu, ka Krievijas valdošās aprindas uzskata, ka ES Austrumu partnerība ir apdraudējums tās politiskajām un ekonomiskajām interesēm; uzsver, ka gluži pretēji — Krievija būs ieguvēja no aktīvākas tirdzniecības un intensīvākas ekonomiskās darbības, vienlaikus uzlabojot tās drošību, ja kaimiņvalstis būs stabilas un to rīcība paredzama;

4.        uzsver, ka sistemātiskā Krievijas nespēja ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un pamattiesības ir jāatspoguļo ES politiskajās nostājās attiecībā uz visiem ES un Krievijas attiecību aspektiem, jo īpaši saistībā ar darbu pie jaunā Sadarbības nolīguma; atkārtoti pauž atbalstu vispārējam, juridiski saistošam nolīgumam, kurš attiektos uz politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem un kurā būtu iekļautas visas jomas saistībā ar demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, it īpaši pamattiesību, ar noteikumu, ka Krievija ir gatava strādāt, lai nodrošinātu tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu; pauž bažas par pašreiz notiekošo API datu vākšanu un izmantošanu un Krievijas varas iestāžu mērķi tuvākajā laikā sākt vākt visus PDR datus bez jebkāda tiesiska pamatojuma šādiem darījumiem ar datiem;

5.        aicina Komisiju apsvērt iespējamos pretpasākumus, kurus ES var ierosināt gadījumā, ja Krievija tuvredzīgu politisku mērķu vārdā pārkāpj PTO noteikumus; uzsver, ka nevar atļaut Krievijai bloķēt austrumu partnerības valstu politisko izvēli, bet ES ir jābūt gatavai un pretimnākošai attiecībā uz Krievijas pamatotām bažām un interesēm, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības un komerciālajām interesēm; tomēr atgādina, ka atšķirībā no Krievijas virzītās Muitas savienības, ES nolīgumi par padziļinātu un vispusīgu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) ar Austrumu partnerības valstīm, neaizliedz tām iesaistīties brīvajā tirdzniecībā ar trešām valstīm; tādēļ norāda, ka pēc asociācijas nolīguma parakstīšanas, tostarp attiecībā uz DCFTA, Austrumu partneri joprojām varēs īstenot brīvu tirdzniecību ar Krieviju saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kurus šobrīd ir parakstījušas Neatkarīgo valstu savienības (NVS) valstis; paziņo, ka Krievijai ir jāatsakās no "mēs vai viņi" retorikas, iebiedējot Austrumu partnerības valstis, ja tās vēlās ciešākas attiecības ar ES;

6.        atzinīgi vērtē prezidenta izsludināto amnestiju Mihailam Hodorkovskim un viņa atbrīvošanu, kā arī divu "Pussy Riot" aktīvistu un Greenpeace dalībnieku atbrīvošanu, bet atzīmē, ka šie pasākumi šķiet tīri virspusēji žesti, lai spodrinātu Krievijas tēlu pirms Olimpiskajām spēlēm Sočos; aicina ES politiskos līderus un sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas apmeklēs Olimpiskās spēles Sočos, vērst uzmanību uz cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem un izvairīties no līdzdalības reklāmai paredzētos trikos kopīgi ar Krievijas vadību; pauž bažas par Krievijas visaptverošas novērošanas programmu SORM; apšauba, ka būtu trīs gadus jāuzglabā visi dati, ko Krievijas slepenie dienesti savāks Olimpisko spēļu laikā Sočos; aicina Krievijas valdību izbeigt vajāt vides aizstāvjus Suren Gazoryan, Evgeniy Vitishko un Andrei Rudomakha, kas tiek vajāti par viņu paustajām apsūdzībām attiecībā uz korupciju un vides problēmām, kas saistītas ar sagatavošanos Ziemas Olimpiskajām spēlēm;

7.        atzīmē plašos protestus un demonstrācijas Krievijā pēc prezidenta vēlēšanām 2012. gada martā, kas ilga vairākus mēnešus; pauž nožēlu par to, ka Krievijas vadošās aprindas ignorēja un apspieda šo tautas kustību, kas liecināja par Krievijas pilsoņu dziļu piesaisti demokrātijai; aicina Krievijas varas iestādes atbrīvot tos protestu dalībniekus, kas joprojām atrodas ieslodzījumā, un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju;

8.        pauž bažas par nesenajiem prezidenta Putina mēģinājumiem iedrošināt gejus apmeklēt Sočus, apliecinot, ka viņi netiks vajāti vai krimināli sodīti, tai pat laikā brīdinot viņus "neuzmākties bērniem";

9.        paziņo — kaut arī protesta akciju aizliegums Olimpisko spēļu laikā vairs nebūs tik stingrs, tomēr saglabātie pasākumi ir nesamērīgi vērsti pret grupām, kas iestājas par geju tiesībām un politiskām reformām, tiek ierobežots demonstrāciju dalībnieku skaits un protesti ir atļauti tikai noteiktās iepriekš apstiprinātās teritorijās, kas liek apšaubīt, vai ir ievērota pulcēšanās brīvība;

10.      atzinīgi vērtē Krievijas centienus kopīgi ar ASV un starptautisko sabiedrību apstiprināt ANO Drošības padomes (UNSC) rezolūciju par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu Ženēva II sarunu sākšanu; tomēr mudina Krieviju, kā pastāvīgu Drošības padomes locekli pilnībā uzņemties savus pienākumus attiecībā uz Sīrijas krīzi un atbalstīt UNSC saistošās rezolūcijas apstiprināšanu attiecībā uz humanitāro situāciju, lai par situāciju Sīrijā iesniegtu prasību Starptautiskajā Krimināltiesā;

11.      atgādina ieteikumu ieviest kopējus vīzas saņemšanas ierobežojumus Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā, un aicina Padomi un Komisiju visā ES ieviest vīzu izsniegšanas aizliegumu un iesaldēt finanšu aktīvus visām tām amatpersonām, kas saistītas ar pēc nāves tiesātā Sergeja Magņicka nāvi, un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpējiem Krievijā; uzsver, ka šīs personas nedrīkst izmantot nekādu ES un Krievijas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem sniegtās priekšrocības; pauž dziļas bažas par plāniem iekļaut pašreiz apspriestajā nolīgumā par vīzu režīma atvieglojumiem atvieglojumus lielam skaitam Krievijas amatpersonu ar tā saucamajām dienesta pasēm;

12.      aicina nākamajā Eiropas Komisijas pilnvaru termiņā centralizēt ES politiku attiecībā uz Krieviju, ierādot skaidru un centrālu lomu Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/augstajam pārstāvim, un dalībvalstīm apņemoties būt vienotām attiecībās ar Krieviju;

13.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstīm un Krievijas Federācijas valdībai, parlamentam un prezidentam.

[1] OV C 188 E, 28.6.2012., 37. lpp.
[2] OV C 353 E, 3.12.2013., 134. lpp.
[3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0505
[4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0284
[5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0383
[6] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0595