Sesijas dokuments
19.2.2014 B7‑0188/2014
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
par stāvokli Irākā
( 2014/2565(RSP) )
Jelko Kacin, Marietje Schaake
ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Irākā
( 2014/2565(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku, proti, 2013. gada 14. marta rezolūciju „Irāka — mazākumtautību, tai skaitā Irākas turkmēņu, grūtais stāvoklis”[1],
– ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumu[2],
– ņemot vērā Komisijas kopīgo stratēģijas dokumentu attiecībā uz Irāku (2011–2013),
– ņemot vērā ziņojumu par cilvēktiesībām Irākā laikposmā no 2012. gada janvāra līdz jūnijam, kuru 2012. gada 19. decembrī kopīgi iesniedza ANO palīdzības misija Irākā (UNAMI) un ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs,
– ņemot vērā Starptautiskās Krīžu grupas 2013. gada 14. augusta ziņojumu Nr. 144 par Tuvajiem Austrumiem „Būt vai nebūt — Irākas sunnīti un valsts”,
– ņemot vērā ANO 2013. gada 1. oktobrī publicētos datus par cietušo skaitu 2013. gada septembrī,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban-Ki Moon 2013. gada 29. jūlija paziņojumu, kurā līderiem tiek prasīts apturēt Irākas „virzību uz bezdibeni”,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban-Ki Moon 2013. gada 1. septembra paziņojumu par traģiskajiem notikumiem Ashraf nometnē, kuros bojā gāja 52 cilvēki,
– ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Irāka,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Catherine Ashton 2013. gada 5. septembra paziņojumu par nesenajiem vardarbības uzliesmojumiem Irākā,
– ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību pasaulē,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Irāka joprojām saskaras ar nopietnām politiskām, drošības un sociāli ekonomiskām problēmām un tās politiskais spektrs ir ļoti sadrumstalots, un to raksturo vardarbība un reliģiskās sašķeltības loģika, kas ievērojami kaitē Irākas iedzīvotāju likumīgajiem centieniem panākt mieru, labklājību un patiesu pāreju uz demokrātiju;
B. tā kā saskaņā ar UNAMI publiskoto statistiku par upuriem 2013. gadā kopējais nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija 7 818 un papildus tam ievainoto skaits 17 981, padarot to par visasiņaināko gadu kopš 2008. gada; tā kā 2014. gada janvārī tika nogalināts 661 civiliedzīvotājs un piedevām 1201 ievainots; tā kā Bagdāde visu laiku ir bijusi visvardarbīgākā zona;
C. tā kā Sīrijas krīzes blakusietekme šogad iepriekš sasniedza jaunu kulmināciju, kad Irākas un Sīrijas Islama valsts (ISIV) kaujinieki ieņēma Ramādī un Fallūdžu, un Anbaras provinces daļas; tā kā Irākas kaujinieki arī ievērojami līdzdarbojas abās Sīrijas krīzē iesaistītajās pusēs; tā kā Irāka pēc saņemtajām ziņām ir atļāvusi no Irānas ievest ieročus un īstenot piegādi Sīrijas režīma un Hezbollah kustības vajadzībām;
D. tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja sniegtajiem skaitļiem Irākā atrodas 222 759 Sīrijas bēgļu, taču šis skaitlis, iespējams, ir lielāks;
E. tā kā Irākas varas iestādes bieži vien izmanto Anbaras provincē esošās sunnītu ciltis, lai apkarotu nemierniekus ekstrēmistus;
F. tā kā vairāk kā 300 000 ir kļuvuši par bēgļiem nesenā vardarbības uzliesmojuma dēļ Anbaras provincē;
G. tā kā būtiskās sociālās un ekonomiskās problēmas — visaptverošā nabadzība, augstais bezdarbs, ekonomikas stagnācija, vides degradācija un pamata sabiedrisko pakalpojumu trūkums — turpina skart lielu daļu sabiedrības; tā kā daudzas miermīlīgas demonstrācijas, kurās tiek prasīts vairāk sociālo, ekonomisko un politisko tiesību, joprojām izraisa ļoti regulāras drošības spēku nesodīti īstenotas represijas;
H. tā kā gan valdība, gan ekstrēmistu grupas ir vairākkārt ierobežojušas preses un citu plašsaziņas līdzekļu brīvību un dara to aizvien vairāk; tā kā ir izdarīti uzbrukumi žurnālistiem un ziņu izdevumiem vai tie ir cenzēti, organizācija Reportieri bez robežām ir informējusi par ziņu aizliegumu attiecībā uz Anbaras provinci; tā kā organizācija Freedom House ziņojumā par brīvību pasaulē Irāku kvalificē kā nebrīvu valsti;
I. tā kā Irākas konstitūcija garantē vienlīdzību likuma priekšā visiem pilsoņiem, kā arī „administratīvās, politiskās, kultūras un izglītības tiesības dažādām tautībām”; tā kā Irākas valdība ir atbildīga par visu iedzīvotāju labklājību un drošību;
J. tā kā šiītu kontrolētās Irākas valdības politiskie lēmumi, piemēram, par sunnītu protestu vardarbīgu apspiešanu, ir palielinājuši reliģisko novirzienu savstarpējo spriedzi un ir atsvešinājusi daļu Irākas iedzīvotāju;
K. tā kā ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumā un it īpaši tā cilvēktiesību klauzulā ir uzsvērts, ka ES un Irākas politiskajā dialogā galvenā uzmanība jāpievērš cilvēktiesībām un demokrātisko institūciju stiprināšanai,
1. stingri nosoda terorisma aktus un reliģisko novirzienu pastiprinātu savstarpējo vardarbību, kas rada draudus valstij nonākt atpakaļ reliģiska konflikta situācijā un izraisa bailes par plašāka reliģiska konflikta izplatīšanos reģionā; norāda, ka, neskatoties uz to, ka vardarbības cēloņi ir drīzāk politiski, nevis reliģiski, tādu ekstrēmistu grupu kā ISIV iesaistīšanās minēto krīzi ir padziļinājusi;
2. izsaka līdzjūtību mirušo un ievainoto ģimenēm un draugiem;
3. norāda uz to, ka terorisms būtu jāapkaro un sacelšanās jāapspiež ne tikai, veicot militārus pasākumus, bet gan tas jādara kompleksi, novēršot galvenos vardarbības cēloņus un īstenojot politiku, ar ko sekmē paļāvību, drošību un iekļaujošu sociālo un ekonomisko attīstību;
4. pauž dziļas bažas par jauno nestabilitātes pieaugumu un aicina visus Irākas politiskos līderus no visām etniskajām un reliģiskajām grupām kopīgi strādāt, lai apturētu uz reliģiski motivētu vardarbību un neuzticēšanos un apvienotu Irākas tautu;
5. aicina Irākas valdību un reģionālās valdības nosodīt minētos uzbrukumus un veicināt pilnīgu un ātru starptautisko izmeklēšanu par nesenajiem teroristu uzbrukumiem reģionā un aicina Irākas valdību pilnībā sadarboties, veicot šo izmeklēšanu, lai sauktu vainīgos pie atbildības;
6. pauž bažas par vardarbības pārsviešanos no Sīrijas konflikta uz Irāku, kur pieņemas spēkā ar ISIV saistītie džihādistu nemiernieku darbība; aicina Irākas valdību darīt visu iespējamo, lai novērstu kaujinieku pārvietošanos no Sīrijas Irākā un atpakaļ un izbeigt jebkādus ieroču sūtījumus no Irānas, kas nonāk Irākā vai nu pa sauszemi, vai gaisa telpu;
7. uzteic Irākas valdību par to, ka tā ir uzņēmusi lielu skaitu Sīrijas bēgļu; aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk sniegt atbalstu Irākai un citām kaimiņvalstīm, tām palīdzot izmitināt bēgļus un nodrošinot to labklājību;
8. aicina politiskos, reliģiskos un civilos līderus un drošības spēkus steidzami sākt sadarbību, lai izbeigtu asinsizliešanu un nodrošinātu vienlīdzīgu faktisko aizsardzību visiem Irākas iedzīvotājiem;
9. aicina Irākas valdību un visus politiskos līderus veikt nepieciešamos pasākumus, lai visiem Irākas iedzīvotājiem un it īpaši neaizsargātiem minoritāšu pārstāvjiem garantētu drošību un aizsardzību; aicina Irākas valdību nodrošināt, lai drošības spēki ievērotu tiesiskumu un starptautiskos standartus;
10. aicina valstiskos subjektus un nevalstiskās organizācijas ievērot preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību un aizsargāt žurnālistus un ziņu izdevumus pret vardarbību; atzīst, ka brīva prese un saziņas līdzekļi ir būtiski darboties spējīgas demokrātijas elementi, iedzīvotājiem nodrošinot piekļuvi informācijai un uzstāšanās platformu;
11. aicina starptautisko sabiedrību un ES atbalstīt Irākas valdību, sekmējot iniciatīvas par nacionālā dialoga un tiesiskuma nostiprināšanu un pamata pakalpojumu nodrošināšanu, lai radītu drošu, stabilu, vienotu, pārticīgu un demokrātisku Irāku, kurā tiek aizsargātas visu iedzīvotāju cilvēktiesības un politiskās tiesības;
12. aicina Irākas iestādes steidzami veikt pasākumus, lai novirzītu vairāk resursu situācijas uzlabošanas programmām, ņemot vērā, ka drošības situācija ir saasinājusi vairāku neaizsargāto grupu problēmas, piemēram, sieviešu, jauniešu un pamattiesību aktīvistu, tostarp arodbiedrību pārstāvju problēmas;
13. mudina uz reliģisku dialogu starp sunnītu un šiītu garīdzniekiem kā nepieciešamu konflikta atrisināšanas līdzekli; uzskata, ka nesenās sarunas starp E3+3 un Irānu arī nodrošina iespēju Irākai būt par starpnieku, ņemot vērā, ka tā ir viena no nedaudzajām valstīm, kurām ir spēcīgas attiecības ar abām pusēm; aicina Irānas līderus konstruktīvi iesaistīties reģiona stabilizācijā;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.