Sesijas dokuments

 

5.3.2014                                                                                                                  B7‑0229/2014

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

par ES stratēģiju Arktikas reģionam

( 2013/2595(RSP) )

Véronique De Keyser, Libor Rouček, Liisa Jaakonsaari, Jens Nilsson, Ivari Padar

S&D grupas vārdā

 

B7‑0229/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiju Arktikas reģionam

( 2013/2595(RSP) ) Eiropas Parlaments,

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Arktiku, jo īpaši 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem[1] un Eiropas Ekonomikas zonas Apvienotās parlamentārās komitejas 2013. gada 28. oktobra ziņojumu par politiku attiecībā uz Arktiku,

–       ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 26. jūnija kopīgo paziņojumu „Eiropas Savienības politikas izstrāde saistībā ar Arktikas reģionu: kopš 2008. gada panāktais progress un turpmākie pasākumi” un tam pievienotos dienestu darba dokumentus „Darbību pārskats, kas veiktas saistībā ar Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Arktikas reģionu” ( SWD(2012)0182 ) un „Visums un Arktikas reģions” ( SWD(2012)0183 ),

–       ņemot vērā 2013. gada 9. aprīļa mutisko jautājumu ar debatēm ( O-000042/2013 ),

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 17. aprīļa atzinumu „ES politika Arktikas reģionam globālo uzdevumu risināšanai šajā reģionā — pilsoniskās sabiedrības viedoklis”,

–       ņemot vērā Arktikas padomes 2013. gada 15. maija Kirunas deklarāciju,

–       ņemot vērā ES un Grenlandes 2007.–2013. gada partnerību un ES un Grenlandes Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī un ir spēkā uz 3 gadu laikposmu,

–       ņemot vērā ES pētniecības un inovācijas programmu 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020”,

–       ņemot vērā Arktikas padomes prezidentūras programmu, Ziemeļvalstu ministru padomes Arktikas sadarbības programmu un Barenca Eiroarktiskās padomes (BEAC) programmu,

–       ņemot vērā Barenca Eiroarktiskās sadarbības 20. gadskārtas deklarāciju, kas pieņemta 2013. gada 3. un 4. jūnijā Kirkenesā,

–       ņemot vērā Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Grenlandes, Norvēģijas, Krievijas, ASV un Kanādas, kā arī Vācijas un Apvienotās Karalistes attiecīgās jaunās un aktualizētās valstu stratēģijas un politikas dokumentus par Arktikas jautājumiem,

–       ņemot vērā paziņojumus, kas pieņemti Ziemeļu dimensijas parlamentārajā forumā 2009. gada februārī un 2011. gada februārī Trumsē,

–       ņemot vērā atjaunotās Ziemeļu dimensijas 2013. gada 18. februāra trešās ministru sanāksmes Briselē kopīgo paziņojumu,

–       ņemot vērā 9. Arktikas reģiona parlamentāriešu konferences 2010. gada 13.–15. septembrī Briselē un 10. Arktikas reģiona parlamentāriešu konferences 2012. gada 5.–7. septembrī Akureirā attiecīgos paziņojumus,

–       ņemot vērā Ziemeļu padomes 2012. gada ieteikumus,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 10. jūnija Direktīvu 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā[2],

–       ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”[3],

–       ņemot vērā 2014. gada 5. februāra rezolūciju par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam[4],

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 3. oktobra spriedumu lietā C-583/11 P un 2013. gada 25. aprīļa spriedumu lietā T-526/10 attiecībā uz lūgumu atcelt Komisijas 2010. gada 10. augusta Regulu (ES) Nr. 737/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem[5],

–       ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ekspertu grupas 2013. gada 25. novembra ziņojuma „Eiropas Kopienas — pasākumi, ar kuriem aizliedz izstrādājumu no roņiem importu un laišanu tirgū” 1.3.5. nodaļu (attiecībā uz 2013. gada 29. janvāra prejudiciālo nolēmumu) un ES 2014. gada 29. janvāra paziņojumu par apelācijas iesniegšanu PTO Apelācijas institūcijā,

–       ņemot vērā Nordregio ziņojumu 2009:2 („Spēcīgi, īpaši un daudzsološi — ceļā uz vīziju par ziemeļu mazapdzīvotajiem apgabaliem 2020. gadā”),

–       ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.     tā kā Komisijas un augstās pārstāves kopīgais paziņojums 2012. gada vasarā ir nākamais solis uz priekšu;

B.     tā kā Parlaments 2013. gada 9. aprīļa mutiskajā jautājumā ar debatēm lūdza Komisiju un Padomi precīzāk atbildēt uz pieprasījumiem un secinājumiem, kas ietverti 2011. gada rezolūcijā par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem un nākt klajā ar skaidru politisku vīziju, nozaru prioritātēm un mērķiem un konkrētiem pasākumiem, lai īstenotu vispārēju ES Arktikas stratēģiju;

C.     tā kā Padome vēl nav publicējusi savus secinājumus par Komisijas/EĀDD kopīgo paziņojumu 2012. gada vasarā;

D.     tā kā Parlaments ir aktīvi piedalījies Arktikas reģiona parlamentāriešu pastāvīgās komitejas darbā, šim nolūkam izmantojot Delegāciju attiecībām ar Šveici un Norvēģiju, kā arī ES un Islandes Apvienoto parlamentāro komiteju un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) Apvienoto parlamentāro komiteju;

E.     tā kā Dānija, Somija un Zviedrija ir Arktikas valstis un Somija un Zviedrija daļēji atrodas aiz ziemeļu polārloka; tā kā ES vienīgie pirmiedzīvotāji — sāmi — dzīvo Somijas un Zviedrijas, kā arī Norvēģijas un Krievijas Arktikas reģionos;

F.     tā kā Norvēģija, kas ir iesaistīta un uzticama partnervalsts, ar ES ir saistīta EEZ un Šengenas nolīguma ietvaros;

G.     tā kā Arktika ir apdzīvots reģions ar suverēnām valstīm; tā kā Eiropas Arktikas reģionā ir industrializētas mūsdienu sabiedrības, lauku teritorijas un pirmiedzīvotāju kopienas; tā kā šo reģionu aktīva iesaistīšanās ES Arktikas politikas izstrādē ir būtiska, lai nodrošinātu leģitimitāti, savstarpējo sapratni un vietējo atbalstu ES darbībai Arktikā;

H.     tā kā ES ir ilgstoši iesaistījusies Arktikā, sadarbojoties Ziemeļu dimensijas politikā ar Krieviju, Norvēģiju un Islandi, Barenca sadarbībā un jo īpaši Barenca Eiroarktiskajā padomē, kā arī stratēģiskās partnerattiecībās ar Kanādu, ASV un Krieviju un aktīvi izmantojot ad hoc novērotāja statusu Arktikas padomē;

I.      tā kā Arktikas padome 2013. gada 15. maijā Kirunā pieņēma lēmumu „apstiprinoši pieņemt” ES pieteikumu uz pastāvīgā novērotāja statusu; tā kā šis apstiprinājuma lēmums ietver nosacījumu par roņu izstrādājumu aizlieguma jautājuma starp ES un Kanādu atrisināšanu; tā kā ES un Kanāda ir šī jautājuma atrisināšanas procesā; tā kā ES jau strādā saskaņā ar iepriekšminēto pastāvīgā novērotāja statusu Arktikas padomē;

J.      tā kā ES un dalībvalstis sniedz būtisku ieguldījumu Arktikas pētniecībā; tā kā ar ES programmām, tostarp jauno pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, tiek atbalstīti lieli pētniecības projekti šajā reģionā, nodrošinot ieguvumu arī iedzīvotājiem un ekonomikai Arktikas reģiona valstīs;

K.     tā kā tiek lēsts, ka aptuveni piektdaļa pasaulē neatklāto ogļūdeņražu resursu atrodas Arktikas reģionā, tomēr ir vajadzīgi plašāki pētījumi, lai precīzāk noteiktu, kāds gāzes un naftas apjoms un kādās vietās atrodas Arktikas reģionā un ar kādiem tehnoloģiskajiem resursiem to varētu droši iegūt, vai izmantošanu varētu īstenot ar pilnībā apmierinošām vides un sociālajām garantijām vietējiem iedzīvotājiem un to, vai šo rezervju izmantošana būtu ekonomiski un ekoloģiski īstenojama; tā kā šajā sakarā ir nepieciešams arī apsvērt naftas izpētes un ieguves drošumu un to, kāda ietekme šai izmantošanai būtu uz Arktikas trauslo ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību;

L.     tā kā ANO Jūras tiesību konvencija nodrošina tiesisko pamatu Arktikas jūru pārvaldībai, tostarp apgabalos ārpus valstu jurisdikcijas;

M.    tā kā aizvien lielāka interese par Arktikas reģionu, ko izrāda valstis ārpus Arktikas, piemēram, Ķīna, Japāna, Indija un citas Āzijas valstis, to piešķirtais finansējums polārpētniecībai un — ne mazāk svarīgi — Dienvidkorejas, Ķīnas, Japānas, Indijas un Singapūras novērotāju statusa apstiprināšana Arktikas padomē liecina, ka Arktikas ģeopolitiskā nozīme pasaulē tiek vērtēta aizvien augstāk;

N.     tā kā līdztekus ekonomiskām investīcijām un attīstībai ir jāveic pētniecība un izstrāde, ietekmes novērtējumi un ekosistēmu aizsardzība, lai nodrošinātu Arktikas reģiona ilgtspējīgu attīstību;

O.     tā kā potenciālo ekonomisko iespēju un interešu saskaņošana ar sociālkulturāliem, ekoloģiskiem un vides aspektiem, izmantojot ilgtspējīgu attīstību, joprojām ir viena no galvenajām prioritātēm, kas atspoguļota arī Arktikas reģiona valstu Arktikas stratēģijās,

ES un Arktika

1.      atgādina par 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem un atzinīgi vērtē Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 26. jūnija kopīgo paziņojumu; ņemot vērā to, ka trīs ES dalībvalstis – Dānija, Somija un Zviedrija – ir Arktikas reģiona valstis, un to, ka Norvēģija un Islande atrodas Eiropas Ekonomikas zonā un Šengenas nolīguma zonā, atkārtoti apstiprina savu nostāju, ka ES ir leģitīmas intereses saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pienākumiem un vēlreiz atgādina par apņemšanos attiecībā uz vides, klimata un citiem politikas virzieniem un finansējumu, pētniecības darbībām un ekonomiskajām interesēm, tostarp kuģniecību un dabas resursu izmantošanu; turklāt atgādina, ka ES ir plašas Arktikas sauszemes teritorijas Somijā un Zviedrijā, kuras apdzīvo vienīgā ES pirmiedzīvotāju grupa — sāmi;

2.      iesaka izveidot mehānismu regulārai apmaiņai un konsultācijām par Arktikas tematiem ar reģionālām, vietējām un pirmiedzīvotāju ieinteresētajām pusēm Eiropas Arktikā, lai veicinātu savstarpējo sapratni;

3.      norāda uz Arktikas padomes Kirunas deklarāciju 2013. gada maijā un tās lēmumu par pastāvīgā novērotāja statusu Eiropas Savienībai, kā arī citām valsts struktūrām; mudina Komisiju sekot līdzi neatrisinātajam roņu izstrādājumu aizlieguma jautājumam ar Kanādu un pienācīgi informēt Parlamentu par šo procesu;

4.      atgādina par ES un tās dalībvalstu statusu, aktīvi darbojoties citās ar Arktiku saistītās organizācijās, piemēram, Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO); uzsver nepieciešamību ES iestāžu darbību pievērst tām jomām, kuras ir saistītas ar ES un dalībvalstu politiskajām, vides vai ekonomiskajām interesēm; jo īpaši uzsver nepieciešamību paturēt prātā ES un Eiropas Arktikas valstu un reģionu intereses, kad tiek izmantotas, grozītas vai izstrādātas ES programmas vai politika, kas ietekmē vai var ietekmēt Arktiku, lai šie instrumenti kalpotu Arktikas reģionam kopumā;

5.      uzskata Barenca Eiroarktisko padomi (BEAC) par būtisku centru sadarbībai starp Dāniju, Somiju, Norvēģiju, Krieviju, Zviedriju un Komisiju; norāda uz BEAC darbu veselības, sociālo jautājumu, izglītības, pētniecības, enerģētikas, kultūras, jaunatnes, MVU un tūrisma jomā; norāda uz BEAC Pirmiedzīvotāju darba grupas (WGIP) padomdevēja lomu;

6.      atgādina par ieguldījumiem, ko ES pašreiz veic pētniecībā un izstrādē, un to uzņēmumu iesaistīšanos, kas reģistrēti un veic uzņēmējdarbību Arktikas reģionā saskaņā ar ES tiesību aktiem;

7.      prasa Komisijai izvirzīt priekšlikumus par to, kā projektu Galileo vai tādus projektus kā Globālā vides un drošības novērošana (GMES), kuri var ietekmēt Arktiku, varētu attīstīt tā, lai veicinātu drošāku un ātrāku kuģošanu Arktikas ūdeņos, līdz ar to ieguldot Ziemeļu–Austrumu jūrasceļa drošībā un pieejamībā, jo īpaši nolūkā labāk paredzēt ledus kustību un nodrošināt labāku Arktikas jūras gultnes kartografēšanu, kā arī labāk izprast ģeodinamiskos procesus šajā teritorijā;

8.      uzsver, ka ir nepieciešami kompetences centri, lai nodrošinātu drošumu, sagatavotību ārkārtas situācijām un glābšanas iekārtas; iesaka ES sniegt aktīvu ieguldījumu šādu centru attīstīšanā;

9.      atzinīgi vērtē to, Arktikas padomes locekļi īsteno meklēšanas un glābšanas nolīgumu un nolīgumu par rīcību naftas noplūdes gadījumos; tomēr pauž nožēlu, ka nolīgumā nav ietverti specifiski saistoši kopējie standarti;

10.    uzsver nepieciešamību pēc saistošu instrumenta attiecībā uz naftas piesārņojuma novēršanu;

11.    uzsver ES vajadzību aktīvi iesaistīties visās attiecīgajās Arktikas padomes darba grupās un attiecīgajās reģionālajās un starptautiskajās organizācijās, piemēram, SJO un Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (CBD);

12.    atzinīgi vērtē jauno Arktikas stratēģiju, ko nesen publicēja ES dalībvalstis; cer, ka tā novedīs pie konkrētākas rīcības Arktikā;

13.    prasa Komisijai veidot ciešāku sadarbību ar Islandi jomās, kurās abām pusēm ir kopējas intereses, piemēram, jūras transporta un atjaunojamās enerģijas attīstībā, pilnībā izmantojot esošos instrumentus un veicinot Eiropas un Islandes pētnieku un uzņēmēju sadarbību un tādējādi nodrošinot, ka šajā stratēģiski svarīgajā reģionā necieš Eiropas intereses;

14.    atzinīgi vērtē gatavošanos izveidot Arktikas Uzņēmējdarbības padomi, kas būs Arktikas padomes padomdevēja statusā, un uzsver, kāds ir to Eiropas uzņēmumu un institūtu procentuālais daudzums, kuri iesaistās Arktikas attīstības veicināšanā un veic ieguldījumus tajā; iesaka nodrošināt efektīvu līdzdalību uzņēmējdarbības dalībniekiem ne tikai no trim ES dalībvalstīm, kurām ir teritorijas Arktikā, bet arī no citām valstīm ar novērotāju statusu, turklāt jāpatur prātā, ka mūsdienās daudzu uzņēmumu darbībai ir globāls raksturs;

15.    atzinīgi vērtē augšupējo iniciatīvu darbību, kas nodrošina Eiropas un citu reģionu uzņēmumu saskaņotu un ilgtermiņa iesaistīšanos, un aicina Komisiju nākt klajā ar ierosinājumiem par to, kā atbalstīt tos Eiropas uzņēmumus, kuri iesaistās ilgtspējīgā, ilgtermiņa un līdzsvarotā Arktikas sociālekonomiskajā attīstībā;

16.    uzsver, ka nepieciešams dialogs un sadarbība ar vietējām un reģionālām pašvaldībām, lai veidotu efektīvas Eiropas investīcijas attīstībai un sadarbībai un turklāt risinātu nākotnes globālās problēmas attiecībā uz progresu Arktikā, kā arī lai būtu iespējams pilnībā izmantot reģiona attīstības potenciālu;

17.    atzīst pašreizējās atšķirības starp attiecīgo kompetenci attiecībā uz izejvielu ieguvi, pārstrādi un prognozētajām nākotnes vajadzībām, jo reģions turpina attīstīties; iesaka, ka, piedaloties kopīgos projektos Eiropas līmenī, piemēram, izejvielu inovāciju partnerībā, Arktikas dalībnieki var apmainīties ar informāciju un kompetenci par dažādiem tematiem; uzsver, ka ES ir jāņem vērā nepieciešamība izejvielu ieguvē nodrošināt, ka tā dod labumu arī vietējā mērogā, un panākt vietēju pieņemšanu;

18.    aicina Komisiju, ņemot vērā pētniecības, ekonomikas un pilsonisko darbību lielo skaitu, jo īpaši Eiropas arktiskajos reģionos, Barenca reģionā un citur, izstrādāt praksi ar mērķi labāk izmantot esošo ES finansējumu un nodrošināt pienācīgu līdzsvaru Arktikas reģionā aizsardzībā un attīstībā, novirzot ES finansējumu Arktikai;

19.    turklāt ierosina veikt pasākumus, lai labāk saskaņotu esošās programmas (piemēram, Interreg IV, Ziemeļu perifērijas programmu, Kolartic programmu, Baltijas programmu un zilās izaugsmes stratēģiju), kā arī sniegtu ieguldījumu finansējumā, kas paredzēts Ziemeļu dimensijas partnerībām, piemēram, Ziemeļu dimensijas vides partnerībai un Ziemeļu dimensijas transporta un loģistikas partnerībai vai EKPI finansējumam, lai finansējumu būtu iespējams efektīvi virzīt, un skaidri definēt investīciju prioritātes iesaistei Arktikas reģionā; iesaka izveidot Komisijas un EĀDD platformu, kas būtu atbildīga par saskaņotu līdzekļu novirzīšanu Arktikai;

20.    vēlreiz apliecina atbalstu ES Arktikas informācijas centra izveidei un mudina Komisiju to īstenot kā koordinējošu struktūru, kuras pastāvīgais birojs būtu Rovaniemi, sagatavošanas darbības „Stratēģiskais ietekmes novērtējums par Arktikas reģiona attīstību” ietvaros, kam atbalstu 2012. gada kopīgajā paziņojumā pauda Komisija un EĀDD un ko īstenoja Lapzemes universitātes Arktikas centrs, sadarbojoties ar Eiropas izcilības centriem Arktikas jomā, ar mērķi nodrošināt efektīvu piekļuvi informācijai par Arktikas reģionu, organizēt visu līmeņu dialogus un komunikāciju nolūkā izplatīt informāciju un zināšanas saistībā ar Arktikas reģiona ilgtspējību;

21.    šajā sakarā gaida rezultātus 18 mēnešu sagatavošanas darbības projektam par Arktikas stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi, kas tiks publicēti šī gada pavasarī; prasa ES pēc tam ātri rīkoties, izveidojot ES Arktikas informācijas centru;

22.    mudina ES vēlreiz pastiprināt centienus divpusējās diplomātijas darbā ar Arktikas reģiona valstīm papildus daudzpusējās sadarbības saistībām;

23.    iesaka uzlabot koordināciju ES iestādēs starp Komisiju un EĀDD, jo īpaši ņemot vērā Arktikas tematu starpnozaru raksturu;

24.    prasa Komisijai izstrādāt un nākt klajā ar tālredzīgu, saskaņotu un ilgtspējīgu sociālekonomisko un vides stratēģiju ES iesaistei Arktikā, pārliecinoties, ka izstrādājot, mainot vai atjauninot politiku, kas skar Arktiku, tiek ņemtas vērā ES un Eiropas Arktikas valstu un reģionu intereses;

25.    uzsver nepieciešamību cieši saskaņot, tostarp attiecībā uz finansējumu, ES Arktikas politiku un tās darbības un Ziemeļu dimensijas (ZD) politiku ar tās partnerībām; atgādina, ka ES jānodrošina pietiekams finansējums efektīvai un veiksmīgai ZD politikai;

26.    šajā sakarā uzsver, cik nozīmīgas ir dažas Arktikas prioritātes, piemēram, labi funkcionējoša infrastruktūra un loģistika, Arktikas reģiona attīstība, atbalsts investīcijām auksta klimata zināšanās un attiecīgās videi draudzīgās tehnoloģijās un atbalsts reģionu un lauku uzņēmējdarbībai un jo īpaši MVU; prasa ES ieguldīt lielākas pūles, lai šīs Arktikas prioritātes integrētu izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020” un programmās, piemēram, „Apvārsnī 2020” un Inovācijas Savienībā, kā arī citās Savienības pētniecības programmās;

27.    uzsver, ka šim vistālāk ziemeļos esošajam ES reģionam ārkārtīgi svarīga ir ES reģionālā un kohēzijas politika, EKPI un Interreg programma, tostarp attiecībā uz starpreģionālo un pārrobežu sadarbību;

28.    aicina ES vairāk ieguldīt Arktikas reģiona sadarbības iniciatīvās, jo īpaši attiecībā uz Ziemeļu dimensijas Transporta partnerības projektiem, kuri resursiem bagāto Barenca reģionu savieno ar Eiropas tirgiem;

29.    prasa Komisijai izstrādāt rīcības plānu, lai noteiktu konkrētus pasākumus šādas stratēģijas, kā arī esošo ar Arktiku saistīto programmu un politikas saskaņotai īstenošanai, tādējādi nodrošinot koordinētu pieeju jautājumos, kuri skar Arktikas reģionu;

30.    uzsver, ka ES Arktikas stratēģijai ir nepieciešams atbilstošs budžeta atbalsts, lai to varētu īstenot; prasa Komisijai nodrošināt, lai budžeta resursi Arktikas darbībām un programmām tiktu efektīvi saskaņoti, paredzot skaidras budžeta pozīcijas Arktikai un atsevišķu izdevumu kategoriju nākamajā ES budžetā, lai tādējādi nodrošinātu ES Arktikas politikas ticamu īstenošanu;

31.    joprojām gaida Padomes secinājumus par Komisijas/EĀDD kopīgo paziņojumu 2012. gada vasarā;

Ilgtspējīga sociālekonomiskā attīstība, klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un pielāgošanās tām Arktikas reģionā

32.    atgādina par 2011. gada rezolūciju un uzsver, ka pārmaiņām Arktikas reģionā ir globāla ietekme un ka līdztekus valstīm, kas atrodas pie polārā loka, arī ES un citām industriālajām lielvarām būs nozīmīga loma tāda piesārņojuma samazināšanā Arktikas reģionā, ko izraisa aizvien pieaugošās darbības, kas tur tiek veiktas; norāda, ka klimata pārmaiņas Arktikā būtiski ietekmēs piekrastes reģionus Eiropā un citur un no klimata atkarīgās nozares Eiropā, piemēram, lauksaimniecību un zivsaimniecību, enerģētiku, ziemeļbriežu audzēšanu, medības, tūrismu un transportu;

33.    uzsver, ka, apspriežot gāzes un naftas izpēti Arktikā, ir svarīgi atzīt riskus, kā arī pilnu ietekmi uz vidi un ekosistēmu; uzsver, ka Arktika izvirza vēl nebijušus uzdevumus naftas un gāzes urbumu jomā, kuri nebūtu jānovērtē pārāk zemu; atzīst pašreizējās diskusijas starp Arktikas valstīm par naftas un gāzes urbšanas aizliegumu dažos Arktikas apgabalos;

34.    aicina pirms naftas un gāzes ieguves izpētes turpināšanas Arktikā nodrošināt vairāk informācijas par Arktikas jūras ekosistēmām, klimata pārmaiņu ietekmi un naftas un gāzes urbumu ietekmi uz unikālajām Ziemeļu Ledus okeāna sugām; prasa, lai pirms izpētes un ieguves urbumu veikšanas Arktikā iestādes, organizācijas un aģentūras ar attiecīgām zināšanām atkārtoti novērtētu apstākļus, kuros var notikt turpmākā urbšana;

35.    atgādina par Deepwater Horizon naftas noplūdi Meksikas līcī un nepieciešamību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzīgas vides katastrofas nenotiek ES ūdeņos;

36.    atzīst, ka ledus kušanas un temperatūras paaugstināšanās ietekme ne vien rada risku, ka vietējie pirmiedzīvotāji būs spiesti pārcelties un ka tādējādi tiks apdraudēts viņu tradicionālais dzīvesveids, bet rada arī ekonomiskās attīstības iespējas Arktikas reģionā;

37.    prasa ES darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ilgtspējīgu līdzsvaru starp ekonomisko darbību un dzīvotspējīgu sociālekoloģisko un vides aizsardzību un attīstību, lai nodrošinātu labklājību Arktikā un ārpus tās;

38.    uzsver, ka uzturēt Arktikā attīstītas un ilgtspējīgas kopienas ar augstu dzīves kvalitāti ir ārkārtīgi svarīgi un ka ES var būt būtiska loma šajā jautājumā; prasa ES šajā sakarā pastiprināt darbu tādās jomās kā uz ekosistēmu balstīta pārvaldība, daudzpusēja sadarbība, uz zināšanām balstīta lēmumu pieņemšana un cieša sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem un pirmiedzīvotājiem;

39.    atzīst Arktikas reģiona iedzīvotāju un valstu valdību vēlmi ar suverēnām tiesībām un pienākumiem turpināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, vienlaikus aizsargājot pirmiedzīvotāju tradicionālos iztikas avotus un ļoti trauslās Arktikas ekosistēmas;

40.    atzīst, ka ūdeņi ap ziemeļpolu ir starptautiskie ūdeņi;

41.    lai arī līdzīgi tiesību akti ir spēkā ASV, tomēr pauž nožēlu par ES regulas par roņu izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu ietekmi uz daļu šā reģiona iedzīvotāju un jo īpaši pirmiedzīvotāju kultūru un iztiku, kā rezultātā rodas šķēršļi ES klātbūtnei Arktikas reģionā; tāpēc mudina Komisiju izpētīt veidus, kā pielāgot vai reformēt šos tiesību aktus, lai tie atbilstu Savienības Arktikas reģiona partneru vajadzībām;

42.    atzīst reģionālā atbalsta vadlīniju (RAG) būtisko nozīmi, ļaujot Arktikas reģioniem ar īpašām iezīmēm un problēmām turpināt izmantot atbilstošus mehānismus, lai veicinātu inovāciju un ilgtspējīgu izaugsmi;

43.    apliecina savu viedokli par tiesībām, kādas ir pirmiedzīvotājiem vispār un jo īpaši sāmiem kā ES vienīgajiem pirmiedzīvotājiem, un mudina Komisiju dziļāk izpētīt, kā būtu iespējams nodrošināt, ka viņu viedoklis un pieredze tiek ņemta vērā ES politikas veidošanas procesos; šajā sakarā ierosina izveidot neatkarīgu pirmiedzīvotāju pārstāvniecību Briselē; uzsver, ka politikas virzieni, kuru mērķis ir teritorijas dzīvojamās vides pozitīva attīstība, veicina arī pasākumus, kuros jo īpaši tiek ņemtas vērā reģiona pirmiedzīvotāju iespējas attīstīt savu kultūru, valodu un paražas, kas var atšķirties no teritorijas pārējās sabiedrības;

44.    atzīst, ka ES politikas virzieni, kas stiprina augstākās izglītības un pētniecības iespējas šajā apgabalā, ir nozīmīgi, lai stiprinātu inovatīvu vidi un tehnoloģiju nodošanas mehānismus; uzsver, ka, lai panāktu Arktikas reģionu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, ir svarīgi atbalstīt sadarbības tīklu izveidi starp augstākās izglītības iestādēm reģionā un ārpus tā un sniegt pētniecības finansējuma iespējas, jo īpaši jomās, kurās reģions ir guvis panākumus;

45.    uzsver, cik ļoti svarīgi, lai jaunie pasaules tirdzniecības ceļi caur jūru Arktikā būtu droši, it īpaši ES un tās dalībvalstu ekonomikai, jo šīs valstis kontrolē 40 % no pasaules komerciālās kuģniecības; atzinīgi vērtē Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) veikto darbu obligāta polārās kuģniecības kodeksa izstrādes pabeigšanā; mudina dalībvalstis un Komisiju uzturēt ciešu kontaktu ar Eiropas pētniecības institūtiem un transporta un apdrošināšanas uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā jaunās tehnoloģijas un gūtā pieredze; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm būtu aktīvi jāatbalsta jūras brīva pieejamība un tiesības brīvi izmantot starptautiskos ūdensceļus; mudina sadarboties gan pētniecības, gan investīciju jomā, lai izstrādātu pamatīgu un drošu infrastruktūru Arktikas reģiona jūras ceļiem;

46.    aicina reģiona valstis nodrošināt, ka visi pašreizējie un iespējamie nākotnes transporta ceļi ir atvērti starptautiskai kuģniecībai, un atturēties no jebkādu vienpusēju un patvaļīgu finansiālu vai administratīvu šķēršļu ieviešanas, kas varētu kavēt kuģošanu Arktikā un kas nav starptautiski pieņemti pasākumi, kuru mērķis ir palielināt drošību un aizsargāt vidi;

47.    norāda, ka, lai nākotnes uzņēmējdarbības attīstība būtu sekmīga, ir svarīgi attīstīt infrastruktūras savienojumus, savienojot Arktikas reģionu ar pārējo Eiropu; jo īpaši uzsver, ka ir svarīgi attiecīgie TEN-T tīkla savienojumi Tālajos Ziemeļos, piemēram, savienojumi ar Narvikas ostu un Botnijas koridoru;

48.    norāda uz nesen notikušajām izpētes darbībām Arktikas reģiona Eiropas daļā un Barenca jūrā un uzsver Norvēģijas un Krievijas divpusējo sadarbību, kuras mērķis ir piemērot augstākos pieejamos tehniskos standartus vides aizsardzībai, pētot naftas un gāzes ieguves iespējas Barenca jūrā; jo īpaši norāda uz pretrunīgo jaunu tehnoloģiju izstrādes nozīmi, sevišķi to tehnoloģiju nozīmi, kuras ir īpaši izstrādātas Arktikas videi, piemēram, jūras gultnē ievietojamām tehnoloģijām;

49.    atgādina par ES kā Arktikas dabasgāzes galvenā patērētāja nostāju un uzsver, ka dabasgāzei no droša un stabila piegādes avota, kas iegūta, ievērojot augstākos iespējamos standartus, būs svarīga nākotnes ekonomikā, kurai būs raksturīgas zemas oglekļa emisijas; atbalsta pakāpenisku un piesardzīgu pieeju energoavotu attīstībai Arktikas reģionā, uzsverot, ka Arktikas reģioni un to apstākļi ir ārkārtīgi dažādi, tāpēc katram no tiem vajadzīga atšķirīga pieeja;

50.    atgādina Arktikas tautu tiesības pašām noteikt savu iztiku un atzīst šo tautu vēlmi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību reģionā; aicina Komisiju ziņot par to, kuras ES programmas varētu izmantot, lai atbalstītu šādu ilgtermiņa un līdzsvarotu ilgtspējīgu attīstību, un sagatavot līdzekļus konkrētākiem ieguldījumiem šīs vēlmes īstenošanai;

51.    uzskata, ka, lai noteiktu katra apvidus īpašo potenciālu un izstrādātu atbilstīgas attīstības stratēģijas attiecībā uz reģionālajām atšķirībām, ir vajadzīgs iekļaujošs process ar valstu un ES līmeņa atbalstu; uzskata, ka partnerattiecības un dialogs starp attiecīgiem iestāžu līmeņiem var nodrošināt politikas virzienu visefektīvāko īstenošanu;

52.    pieņem zināšanai jaunās Grenlandes valdības prioritātes un lūdz Komisiju izpētīt veidus, kā ES programmas varētu veicināt ilgtspējīgu attīstību Grenlandē un kā nodrošināt, ka saikne ar Dāniju un Eiropu kopumā sekmē attīstību, kas atbilstu gan Grenlandes iedzīvotāju, gan ES dalībnieku interesēm ilgtermiņā; mudina gan Komisiju, gan dalībvalstis raudzīties stratēģiski uz Grenlandes nākotni un tās resursu attīstību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu Eiropas iesaistīšanos, lai veicinātu Grenlandes ilgtspējīgu attīstību;

53.    pauž bažas par to, ka salīdzinājumā ar Āzijas valstu iesaistīšanās un investīciju sagatavošanas ātrumu, nodomu vēstulei, ko ar Grenlandi parakstīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece, ir bijušas ļoti ierobežotas sekmes; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt koordināciju arī ar Eiropas uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā ES ilgtermiņa intereses un spēja sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā ilgtermiņa attīstībā;

54.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu un Arktikas reģiona valstu valdībām un parlamentiem.

 

[1] OV C 136 E, 11.5.2012., 71. lpp.
[2] OV L 178, 28.6.2013., 66. lpp.
[3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0146
[4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0094
[5] OV L 216, 17.8.2010., 1. lpp.