Sesijas dokuments
15.4.2014 B7‑0415/2014
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0118/2014 , uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
par „TOP TEN” apspriešanos un ES regulējuma sloga atvieglošanu MVU
( 2013/2711(RSP) )
Paul Rübig
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par „TOP TEN” apspriešanos un ES regulējuma sloga atvieglošanu MVU
( 2013/2711(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartu, ko Eiropadome pieņēma 2000. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē Feirā,
– ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju[1],
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra ziņojumu „Regulatīvā sloga mazināšana MVU — ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” ( COM(2011)0803 ),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” ( COM(2011)0078 ),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” ( COM(2010)2020 ),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 30. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) ( COM(2011)0834 ),
– ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 14. un 15. marta sanāksmes secinājumus un Konkurētspējas padomes 2013. gada 26. un 27. septembra sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. jūnija paziņojumu „Komisijas turpmākie pasākumi saistībā ar MVU „TOP TEN” apspriešanos par ES tiesisko regulējumu ( COM(2013)0446 ),
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 7. marta paziņojumu „Lietpratīgs regulējums — reaģējot uz mazo un vidēju uzņēmumu vajadzībām” ( COM(2013)0122 ) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu „Lietpratīga regulējuma attiecībā uz MVU uzraudzība un apspriešana” ( SWD(2013)0060 ),
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu „Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT): rezultāti un turpmākie pasākumi” ( COM(2013)0685 ),
– ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ― konkurētspēju un uzņēmējdarbības iespējām[2],
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas uzlabošana ir horizontāla darbība, kas skar dažādas politikas jomas;
B. tā kā MVU cieš no nesamērīga un nevajadzīga sloga, jo to spējas ir ierobežotas, un tā kā šā iemesla dēļ ES likumdevēji ir apņēmušies īstenot principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”;
C. tā kā 20,7 miljoni MVU nodarbina vairāk nekā 65 % esošā privātā sektora darbaspēka un tā kā MVU ir vieni no novatoriskākajiem uzņēmumiem un sniedz vislielāko ieguldījumu darbvietu radīšanā un ekonomikas izaugsmē;
D. tā kā saskaņā ar Eirobarometra aptauju 74 % eiropiešu uzskata, ka ES rada pārmērīgu birokrātiju,
E. tā kā gandrīz vienu trešdaļu administratīvā sloga, kas izriet no ES tiesību aktiem, rada galvenokārt nesamērīga un neefektīva ES tiesību aktu īstenošana dalībvalstīs, un tas nozīmē, ka varētu ietaupīt līdz pat EUR 40 miljardus, ja dalībvalstis efektīvāk transponētu ES tiesību aktus;
F. tā kā uzņēmumi var sekmēt nodarbinātību, ja ir nodrošināti piemēroti apstākļi, tostarp pieejams kvalificēts darbaspēks un tiek veikti pasākumi, ar kuriem pēc iespējas samazina administratīvo slogu;
G. tā kā Komisija pēdējos piecos gados ir atcēlusi 5590 juridiskas prasības, samazinot uzņēmumu izmaksas par vairāk nekā EUR 27 miljardiem;
H. tā kā Komisija tiecas panākt regulatīvu un administratīvu efektivitāti, izmantojot programmu REFIT, ietekmes novērtējumus, konkurētspējas pārbaudes, derīguma pārbaudes, „TOP TEN” apspriešanos, MVU rezultātu pārskatu un MVU testu;
I. tā kā nolūkā nodrošināt, ka tiek sasniegti ES politikas mērķi, tostarp vienotā tirgus pienācīga darbība, ir vajadzīgs regulējums Savienības līmenī, kā jau uzvērusi Eiropadome;
J. tā kā Parlaments vairākkārt ir paziņojis, piemēram, iepriekšminētajā 2012. gada 23. oktobra rezolūcijā, ka ES regulējuma vienkāršošanai nevajadzētu būt pretrunā ES veselības un darba drošības pamatprasībām, ES darba ņēmēju pamattiesībām vai ES vides tiesību aktu pamatprincipiem;
K. tā kā lielākā daļa „TOP TEN” likumdošanas pasākumu, kas noteikti Komisijas paziņojumā par šo jautājumu, bija jau uzsākti pirms šā paziņojuma publicēšanas; tā kā daži tiesību aktu priekšlikumi jau bija iesniegti laikā, kad notika „TOP TEN” apspriešanās un tā kā attiecībā uz dažiem procedūra patlaban jau ir noslēgta;
L. tā kā administratīvi šķēršļi liedz MVU pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības;
M. tā kā šajā rezolūcijā netiks pausti komentāri par atsevišķām turpmākajām darbībām, jo tas tiks darīts atsevišķi, bet galvenā uzmanība pievērsta Komisijas piemērotajai darba metodei,
1. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par „TOP TEN”, kas ir daļa no normatīvās atbilstības un izpildes programmas REFIT, un pieņem zināšanai solījumu, ka šis nav vienreizējs pasākums, bet tam vajadzētu būt normālai pašreizējās pārbaudes procedūras daļai; tomēr uzsver, ka Komisijai būtu jāpastiprina centieni atrisināt problēmas saistībā ar regulatīvo slogu, par ko apspriešanās gaitā pauda bažas MVU; uzsver arī to, ka „TOP TEN” pieeja nedrīkst aizstāt sistemātisku, horizontālu politikas pieeju ES regulējuma radītā administratīvā sloga mazināšanai vai attiecīgo tiesību aktu mērķu sasniegšanu un efektivitāti;
2. tāpēc uzsver, ka Savienības politikā inovācijas, izaugsmes, internacionalizācijas, ražīguma, birokrātijas samazināšanas, cilvēkresursu kvalitātes un sociālās atbildības jomā vairāk jāņem vērā princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”;
3. šajā sakarībā atzinīgi vērtē arī Komisijas apņemšanos pieņemt lietpratīgu regulējumu kā neatņemamu lēmumu pieņemšanas cikla daļu un jo īpaši uzskatīt REFIT par caurviju programmu, ko katru gadu atjauninās;
4. aicina Komisiju nekavējoties pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka MVU, jo īpaši inovatīvie MVU, tiek mudināti attīstīties, izmantojot administratīvo vienkāršošanu un mērķtiecīgu atbalstu visās politikas jomās;
5. aicina Komisiju, izstrādājot tiesību aktus, veikt pārredzamus un pienācīgus MVU testus un nekavējoties iesniegt vairākus tiesību aktu priekšlikumus, ierosinot atvieglotus režīmus un atbrīvojumus ar mērķi būtiski samazināt MVU izmaksas;
6. aicina Komisiju vienkāršot pārmērīgas administratīvās formalitātes, vienlaikus saglabājot noteikumus, ka nepieciešami, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību vai pieprasītu, lai uzņēmumi saviem darbiniekiem nodrošinātu piemērotu darba vidi;
7. mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vieglu piekļuvi finansējumam un tirgiem un samazināt regulatīvo slogu, kas ir viens no lielākajiem šķēršļiem mazu un vidēju uzņēmumu izveidei un attīstībai;
8. uzskata, ka dalībvalstīm ir ļoti svarīgi īstenot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kurā norādīts, ka komercdarījumos starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm līgumā paredzēta maksājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 4. panta 3. punktā noteiktos laikposmus, ja vien līgumā nav īpaši noteikts citādi un ar nosacījumu, ka tam ir objektīvs pamatojums, ņemot vērā līguma īpatnības, un ka tas jebkurā gadījumā nepārsniedz 60 kalendārās dienas;
9. atzinīgi vērtē to, ka Komisija turpmāk MVU rezultātu pārskatu integrēs ikgadējā REFIT rezultātu pārskatā; uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā, ja Komisija arī turpmāk iekļaus MVU piemērojamās prasības plašākā tiesību aktu vienkāršošanas procesā, nemazinot tiesību aktu efektivitāti un nepalielinot birokrātiju; aicina Komisiju racionalizēt šos instrumentus, veicot visaptverošu ietekmes novērtējumu; tomēr uzsver, ka šādai apvienošanai nekādi nevajadzētu vājināt īpašo uzmanību, kādu Komisija šajos procesos velta MVU;
10. uzsver, ka plānotajā ikgadējā rezultātu pārskatā būtu efektīvi jāatspoguļo sasniegumi, kas ES un dalībvalstu līmenī panākti tiesību aktu izstrādē un īstenošanā attiecībā uz MVU dimensiju; uzskata, ka šis rezultātu pārskats palīdzēs MVU novērtēt no ES vai dalībvalstu tiesību aktiem izrietošā administratīvā sloga izmaksas, un ļaus veikt vienkāršāku uzraudzību, tādējādi atvieglojot MVU konstruktīvu līdzdalību turpmākajās apspriešanās;
11. tomēr uzsver, ka jebkuru ex post novērtējumu ir vieglāk veikt, ja ir pienācīgi veikti ex ante novērtējumi, ņemot vērā visas dimensijas; uzskata, ka būtu jāuzlabo visu Eiropas iestāžu ietekmes novērtēšanas kultūra, jo īpaši gadījumos, kad ES tiesību aktu priekšlikumi skar MVU un pašnodarbinātas personas; prasa Komisijai novērtēt pievienoto vērtību, kas rastos, piešķirot ietekmes novērtējuma padomei vairāk neatkarības un plašākas pilnvaras; turklāt iesaka, ka Parlamentam vajadzētu vairāk izmantot savas ietekmes novērtēšanas un MVU testu iespējas, piemēram, pirms būtisku izmaiņu ieviešanas Komisijas priekšlikumos; prasa Komisijai publicēt ikgadēju pārskatu par kopējām neto izmaksām, ko jaunie priekšlikumi rada uzņēmumiem;
12. uzskata, ka jaunu priekšlikumu radītais slogs būtu jālīdzsvaro ar vismaz līdzvērtīgiem sloga samazinājumiem;
13. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt tīmekļa lietojumprogrammu, ar kuras palīdzību attiecīgā administrācija norāda, vai un cik lielā mērā MVU ietekmē tiesību akti, kurus plānots pieņemt, piemēram, kā to dara Vācijas Mittelstandsmonitor, kas, izmantojot vienkāršu luksofora gaismu principu, norāda, vai tiesību akts, ko plānots pieņemt, varētu ļoti ietekmēt MVU (sarkanā gaisma), varētu ietekmēt MVU (dzeltenā gaisma) vai arī maz ticams, ka tas ietekmēs MVU (zaļā gaisma);
14. atzinīgi vērtē Padomes 2013. gada 14. un 15. marta secinājumos pausto prasību veikt turpmākus pasākumus, lai mazinātu vispārējo regulatīvo slogu gan ES, gan dalībvalstu līmenī;
15. pauž nožēlu par to, ka MVU vēl nav izdevies izmantot vienotā tirgus potenciālu, un atgādina, ka tikai 25 % no ES-27 valstu MVU eksportē savus ražojumus; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai uzlabotu vienotā tirgus integrāciju, un darīt vairāk, lai dalībvalstis apmainītos ar paraugpraksi administratīvā darba jomā un uzlabotu regulatīvo sadarbību; atzinīgi vērtē Dohas attīstības programmas (DAP) pieņemšanu devītajā PTO Ministru konferencē 2013. gada decembrī un cer, ka šī vienošanās paplašinās tirdzniecības iespējas, jo īpaši MVU; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt standartveida PVN deklarēšanu un uzskata, ka neviena standartveida PVN deklarēšanas veidlapa nedrīkstētu būt sarežģītāka par visvienkāršāko veidlapu, ko tā aizstās;
16. mudina dalībvalstis veikt līdzīgus pasākumus, kādus atbilstīgi REFIT un TOP TEN veic ES līmenī, un nodrošināt, ka administratīvais un regulatīvais slogs MVU tiek samazināts arī dalībvalstu līmenī; turklāt uzsver, ka dalībvalstu rīcība MVU regulatīvā sloga mazināšanā var būt īpaši efektīva, ja tās, transponējot ES direktīvas savos tiesību aktos, izvairās no pārmērīgas reglamentēšanas; mudina dalībvalstis izmantot šo iespēju, lai mazinātu pārmērīgo slogu MVU tajās jomās, kur ES tiesību akti to ļauj;
17. uzsver, ka dalībvalstu rīcība MVU administratīvā sloga mazināšanā un pārmērīga regulējuma novēršanā var būt īpaši efektīva, transponējot Eiropas direktīvas valstu tiesību aktos; aicina dalībvalstis vienkāršot MVU veicamās formalitātes jomās, kur to atļauj ES tiesību akti;
18. atzinīgi vērtē MVU testa ieviešanu, taču pauž nožēlu, ka tikai dažas dalībvalstis to ir iekļāvušas savos lēmumu pieņemšanas procesos;
19. atgādina savu nostāju par vispārējiem mikrouzņēmumu atbrīvojumiem no ES tiesību aktu prasībām, kā noteikts iepriekšminētajā 2012. gada 23. oktobra rezolūcijā, saskaņā ar kuru atbrīvojumi būtu jāpiemēro tikai tad, ja pienācīgs MVU tests, skatot katru gadījumu atsevišķi, liecina par to, ka mikrouzņēmumu īpašās vajadzības nevar atrisināt, izmantojot pielāgotus risinājumus vai atvieglotu režīmu; uzsver, ka vispārējie mikrouzņēmumu atbrīvojumi bieži ietver risku, ka uz MVU varētu attiecināt visdažādākos dalībvalstu mēroga tiesību aktus, kas sekmē sadrumstalotību un kavē to piekļuvi iekšējam tirgum;
20. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pagarinājusi augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem (HLGAB) pilnvaru termiņu līdz 2014. gadam, kā Parlaments to pieprasīja 2012. gada 23. oktobra rezolūcijā un kā paredzēts programmā COSME;
21. uzskata, ka nolūkā samazināt nodarbinātības tiesību aktu slogu pilnībā būtu jāpārstrādā Darba laika direktīva, jo tai trūkst elastīguma attiecībā uz mikrouzņēmumiem un MVU;
22. nolūkā samazināt veselības un drošības tiesību aktu slogu iesaka noteikt, ka uzņēmumiem ar zemu risku nebūtu jāveic rakstiski veselības un drošības riska novērtējumi;
23. prasa Komisijai samazināt REACH radīto slogu, apturot turpmāko REACH īstenošanu līdz laikam, kad būs veikts pilns pārskats un pieņemti ar to saistītie tiesību aktu grozījumi, ņemot vērā to, ka sākotnējās izmaksas ievērojami pārsniedza plānoto apjomu; iesaka MVU piemērot būtiski mazāku reģistrācijas maksu un mikrouzņēmumiem piemērot samērīgas likmes; atzīst, ka uzņēmumiem vajadzīga skaidrība par REACH noteikumiem pēc 2018. gada, lai varētu jau tagad pieņemt pamatotus lēmumus par ieguldījumiem; uzskata, ka REACH prasību ievērošana mazina Eiropas MVU konkurētspēju, jo īpaši tad, ja starptautiskajiem konkurentiem šīs prasības nav jāievēro, bet tie var tirgoties ar ES atbilstīgi brīvās tirdzniecības nolīgumu noteikumiem;
24. prasa Komisijai paātrināt visu REACH pieteikumu apstrādi, jo īpaši āti apstrādājot MVU un mikrouzņēmumu pieteikumus; aicina Komisiju sniegt MVU un mikrouzņēmumiem piemērotus norādījumus, lai palīdzētu tiem iesniegt veiksmīgus pieteikumus;
25. uzskata, ka „TOP TEN” apspriešanās ir lietderīgs pasākums un ka tās rezultāti ir svarīgs signāls no MVU un tos pārstāvošajām organizācijām; prasa Komisijai turpināt regulāri veikt šo pasākumu, izmantojot Eirobarometru; tomēr norāda uz nozīmīgu nelīdzsvarotību saistībā ar „TOP TEN” apspriešanos saņemto atbilžu ģeogrāfisko sadalījumu; aicina Komisiju veikt ex post pārbaudi, lai noskaidrotu šādas nelīdzsvarotības iemeslus un nodrošinātu, ka iegūtā informācija nav neobjektīva izpratnes trūkuma vai citu tādu faktoru dēļ, kas būtu varējuši sagrozīt saņemtās atbildes;
26. sagaida, ka nākamā Komisija atbildību par „lietpratīgu regulējumu” saglabās kā vienu no tās priekšsēdētāja biroja kompetencēm, un mudina to stiprināt MVU sūtņu lomu; tāpēc mudina Komisiju nodrošināt, ka valstu MVU organizācijas iesaistās nesen izveidotajā MVU sūtņu tīklā un ka MVU asambleja saņem pienācīgu informāciju par ES iniciatīvām;
27. brīdina, ka centieni mazināt pārmērīgu reglamentēšanu var apdraudēt vietējo un reģionālo konkurētspēju un individuālo uzņēmējdarbību, ja to rezultāts būs maksimāla saskaņošana vai tiesību akti, kas visiem dalībniekiem piemēro vienādas prasības;
28. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.