Sesijas dokuments
15.7.2014 B8‑0059/2014
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par stāvokli Irākā
( 2014/2716(RSP) )
Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Anna Elżbieta Fotyga, Ruža Tomašić
ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Irākā
( 2014/2716(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku,
– ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm no vienas puses un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumu[1],
– ņemot vērā Komisijas kopīgo stratēģijas dokumentu attiecībā uz Irāku (2011–2013),
– ņemot vērā ANO palīdzības misijas Irākā (UNAMI) sniegtos datus par cietušajiem Irākā un pusgada ziņojumu par cilvēktiesībām, kas publicēts 2014. gada 20. janvārī,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos nesen sniegtos paziņojumus par vardarbību Irākā,
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 23. jūnija secinājumus par Irāku,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā stāvoklis Irākā patlaban ir ārkārtīgi smags, kur bruņoti ekstrēmisti, kas cīnās džihādistu grupējuma ISIS (tā sauktās „Irākas un Levantes Islāma valsts”) vārdā, izvērš savu terora kampaņu, un šis grupējums jau kontrolē lielākās pilsētas, piemēram, Tikritu, Mosulu un Tal Afaru;
B. tā kā 2014. gada 30. jūnijā tika ziņots, ka ISIS (kas dēvēts arī par ISIL) ir nodibinājis kalifātu jeb Islāma valsti teritorijās, kuras šis grupējums kontrolē Irākā un Sīrijā;
C. tā kā ir ziņots, ka jūnijā vien vardarbības rezultātā ir nogalināti 2400 cilvēki, kā arī ir ziņojumi par neselektīvām slepkavībām, masveida slepkavībām, spīdzināšanu un seksuālo vardarbību;
D. tā kā ANO lēš, ka Irākas ziemeļos un rietumos patlaban aptuveni viens miljons cilvēku ir pārvietotās personas; tā kā ANO ir arī brīdinājusi, ka šis konflikts var pakļaut sievietes un meitenes uz dzimumu balstītas vardarbības un ekspluatācijas draudiem;
E. tā kā ISIS ekstrēmisti ir izpostījuši vairākus šiītu, sunnītu un kristiešu dievnamus un kulta vietas Ninavas provincē Irākas ziemeļos, un šīs postīšanas skati ir tikuši izplatīti sociālajos plašsaziņas līdzekļos;
F. tā kā ISIS jau ir veicis uzbrukumus Baidži naftas pārstrādes rūpnīcai, kas ir viena no lielākajām Irākā, lai gan valdības spēki to atkal ir atguvuši; tā kā ISIS joprojām kontrolē sešus naftas laukus Sīrijā, tostarp Sīrijas lielāko naftas ieguves iekārtu — al-Omar naftas lauku, kas atrodas tuvu Irākas robežai;
G. tā kā ir ziņojumi, ka vairāki simti ārvalstu kaujinieku, tostarp no ES dalībvalstīm, ir pievienojušies ISIS grupējumam;
H. tā kā arī pirms ISIS uzbrukumiem Irāka saskārās ar nopietnām politiskām, drošības un sociāli ekonomiskām problēmām, tajā valdīja politiskā sašķeltība un vardarbība, kas ievērojami mazina izredzes panākt mieru, labklājību un patiesu pāreju uz demokrātiju pēc Sadama režīma gāšanas;
I. tā kā pie varas esošā atsevišķu novirzienu kontrolētā valdība nav varējusi izveidot Irākā iekļaujošāku sabiedrību; tā kā starptautiskajai sabiedrībai ir jāsadarbojas ar Irākas valdību, lai palīdzētu veidot nacionālo vienotību;
J. tā kā sunnītu ekstrēmistu uzbrukumi šiītiem un kristiešiem padarīja 2013. gadu par visasiņaināko kopš 2007. gada, jo tika nogalināti 7818 civiliedzīvotāji un ievainots 17 981;
K. tā kā saskaņā ar Human Rights Watch sniegto informāciju pat pirms ISIS izraisītajiem nemieriem situācija Irākā pasliktinājās, pieaugot spriedzei starp reliģiskiem novirzieniem, tostarp ik dienu notika uzbrukumi civiliedzīvotājiem un slepkavības, aizvien biežāk izmantojot pašnāvniekus un automašīnās ievietotas bumbas; tā kā Irākas valdība ir reaģējusi uz miermīlīgiem protestiem, tos vardarbīgi apspiežot, un uz drošības situācijas pasliktināšanos, īstenojot drakoniskus pretterorisma pasākumus;
L. tā kā Irākas parlamenta vēlēšanas notika 2014. gada aprīlī; tā kā 1. jūlijā tika paziņots, ka cīņa par politisko varu kavē Irākas jaunā parlamenta izveides procesu;
M. tā kā, neraugoties uz iekšējo un starptautisko spiedienu Irākas premjerministrs Nouri al‑Maliki ir noraidījis aicinājumus nodrošināt jaunu iekļaujošu politisko virzību, lai sakautu nemierniekus un veidotu nacionālo vienotību; tā kā neraugoties uz krīzi, premjerministrs Nouri al‑Maliki pēc Irākas armijas sabrukuma valsts ziemeļos pagājušajā mēnesī ir atlaidis Irākas armijas virspavēlnieku un federālās policijas vadītāju,
1. asi nosoda ISIS un citu bruņoto grupu teroristu uzbrukumus Irākas iedzīvotājiem; īpaši nosoda uzbrukumus civiliem objektiem un izsaka absolūtu nosodījumu par nāves sodiem, spīdzināšanu un seksuālo vardarbību, kas saistīti ar šo konfliktu;
2. ir ļoti noraizējies par humanitāro krīzi, kas aizvien pasliktinās un kuru izraisīja nesenās kaujas, kā arī ņem vērā milzīgo skaitu pārvietoto civiliedzīvotāju, aicina Irākas valdību darīt visu, kas ir tās spēkos, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un nodrošinātu, ka visas pārvietotās personas saņem visu palīdzību, kas tām nepieciešama;
3. pauž visdziļākās bažas par ISIS vardarbību un par to, cik viegli nemierniekiem ir izdevies sagrābt savā varā Irākas daļas; pauž pat bailes saistībā ar ietekmi, kāda šim konfliktam būs uz politisko un ekonomisko situāciju Irākā, kā arī uz reģionu plašākā izpratnē un starptautiski; uzsver graujošās ģeostratēģiskās sekas saistībā ar Irākas naftas lauku neaizsargātību;
4. pilnībā noraida jebkādus ISIS vadītāju paziņojumus par kalifāta nodibināšanu tā pašreiz kontrolētajās teritorijās, un noraida jebkādus mēģinājumus vienpusīgi vardarbīgi grozīt starptautiski atzītas robežas, kā arī iestājas par to cilvēku pamattiesībām un pamatbrīvībām, kuri atrodas ISIS kontrolētajās teritorijās;
5. pauž dziļas bažas par vardarbību pret reliģisko minoritāšu grupām Irākā; turklāt aicina Irākas reliģiskos līderus un Irākas valdību kopīgiem spēkiem izbeigt reliģisku novirzienu savstarpējā naida izraisītu vardarbību un neuzticēšanos, lai veicinātu reliģijas brīvību un apvienotu Irākas iedzīvotājus;
6. pauž bažas par ziņām, ka simtiem ārvalstu kaujinieku, tostarp no ES dalībvalstīm pievienojas ISIS nemierniekiem; turklāt prasa nodrošināt starptautisku sadarbību, lai pienācīgā veidā tiesiski vērstos pret jebkuru personu, kas iesaistīta teroristiskās darbībās, tostarp ieviešot jaunus pasākumus, lai sauktu pie atbildības tos, kas plāno terora aktus un apmāca teroristus ārvalstīs; izprot arī sekas drošības jomā gan dalībvalstu, gan ES līmenī, ja netiks veikti pienācīgi pasākumi;
7. aicina reliģiskos, politiskos un pilsoniskos vadītājus atlikt malā savas pretrunas un kopīgi vērsties pret nemiernieku draudiem un atjaunot drošību un tiesiskumu;
8. uzsver nesatricināmo apņēmību ievērot cilvēktiesības, kas ir svarīgs instruments, lai veidotu spēcīgu demokrātiju un apkarotu terorismu un vardarbību; papildus tam uzsver stingro pārliecību par to, ka pārmērīgi vai drakoniski pasākumi nav uzskatāmi par efektīvu veidu, kā novērst terorismu;
9. no jauna apliecina savu pastāvīgo apņemšanos atbalstīt Irākas cilvēkus, aizsargājot un sekmējot viņu cilvēktiesības, un palīdzēt viņiem sasniegt savas ieceres par demokrātisku, labklājīgu, drošu un iekļaujošu valsti;
10. no jauna uzsver savu apņēmību nostiprināt ES attiecības ar Irāku un strādāt ar Irākas valdību, veidojot sadarbību, kuras pamatā būtu ES un Irākas Partnerības un sadarbības nolīguma īstenošana;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.