Sesijas dokuments

 

15.7.2014                                                                                                                B8‑0063/2014

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par stāvokli Irākā

( 2014/2716(RSP) )

Alyn Smith, Klaus Buchner, Bodil Ceballos, Barbara Lochbihler, Molly Scott Cato, Tamás Meszerics

Verts/ALE grupas vārdā

 

B8‑0063/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Irākā

( 2014/2716(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā ANO informāciju, saskaņā ar kuru Irākā pašlaik uzturas vairāk nekā 220 000 bēgļu no Sīrijas, bet kopš 2014. gada jūnija sākuma aptuveni 500 000 irākiešu ir aizbēguši no Mosulas un 480 000 no Anbāras, tai skaitā aptuveni 250 000 bērnu, galvenokārt uz kurdu autonomo reģionu,

–       ņemot vērā ECHO humanitāro finansējumu EUR 36 miljonu apmērā, ko Irāka saņēmusi kopš 2013. gada,

–       ņemot vērā ANO palīdzības misijas Irākā (UNAMI) nesenos paziņojumus, ka terora un vardarbības aktos 2014. gada jūnijā ir gājuši bojā ne mazāk kā 2417 irākieši un 2287 ir ievainoti — tas vislielākais skaits vienā mēnesī kopš 2007. gada,

–       ņemot vērā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2014. gada 16. jūnija paziņojumu, kurā nosodīta ISIL veiktā tūlītējā nāvessodu izpilde un pausts viedoklis, ka tā gandrīz viennozīmīgi uzskatāma par kara noziegumu,

–       ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra vietnieces un UN Women izpilddirektores Phumzile Mlambo-Ngcuka paziņojumu, kurā paustas īpašas bažas par Irākas sieviešu un meiteņu drošību, jo īpaši teritorijās, kuras kontrolē ISIL,

–       ņemot vērā Human Rights Watch 2014. gada 12. jūlijā ziņojumu, kurā norādīts, ka Irākas drošības spēki un ar valdību saistīti kaujinieki pēdējā mēneša laikā, šķiet, ir nelikumīgi izpildījuši nāvessodu vismaz 255 ieslodzītajiem, acīmredzami vēlēdamies atriebties par Islāma valsts kaujinieku veiktajām slepkavībām,

–       ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves Catherine Ashton 2014. gada 11. jūnija paziņojumu, kurā visi Irākas demokrātiskie spēki tika aicināti kopīgi strādāt, pamatojoties uz Irākas konstitūciju,

–       ņemot vērā Irākas parlamenta vēlēšanas 2014. gada 30. aprīlī,

–       ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses,

–       ņemot vērā rezolūcijas par Irāku, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Irākā[1], 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par nesenajiem vardarbības uzliesmojumiem Irākā[2], 2013. gada 14. marta rezolūciju „Irāka — mazākumtautību, tai skaitā Irākas turkmēņu, grūtais stāvoklis”[3], 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumu[4],

–       ņemot vērā 2014. gada 11. marta rezolūciju par Saūda Arābija, tās attiecībām ar ES un tās lomu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā[5], 2011. gada 24. marta rezolūciju par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi[6] un 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu[7],

–       ņemot vērā 2013. gada 23. novembra pagaidu vienošanos starp ES + 3 un Irānu, kuras mērķis ir panākt galīgo vienošanos, kas varētu izbeigt desmit gadus ilgo strīdu par Teherānas kodolenerģijas programmu; tā kā kopš 2014. gada janvāra spēkā esošā vienošanās beidzas 2014. gada 20. jūlijā, bet to var pagarināt, ja visas iesaistītās puses par to vienojas,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā, kopš sabiedroto spēku koalīcija 2003. gadā iebruka Irākā, pārkāpjot starptautiskās tiesības un smagi apgrūtinot vai pat iznīcinot lielu daļu no iepriekšējās sociālās un administratīvās struktūras, Irāku ir plosījuši nemieri;

B.     tā kā premjerministra Nouri al-Maliki otrā valdība ir īstenojusi arvien autoritārāku un šiītu sektantiem labvēlīgāku politiku, kas pēdējo mēnešu laikā ir stipri vairojusi sunnītu minoritātes atsvešinātības sajūtu un marginalizāciju;

C.     tā kā saistībā ar Sīrijas karu un Irākas un Sīrijas robežas sabrukumu Islāma valsts (IS, iepriekš ISIL vai ISIS) sunnītu ekstrēmistu kaujinieki nesen sāka iebrukt un ieņēma ievērojamu daļu no ziemeļrietumu Irākas, jo īpaši 2014. gada 10. jūnijā Irākas otru lielāko pilsētu Mosulu, un šo notikumu gaitu pacieš un pat atbalsta daļa vīlušos sunnītu iedzīvotāju un bijušo bātistu;

D.     tā kā notiek masveida ārpustiesas nāvessodi, kultūras un reliģisko objektu iznīcināšana un cietsirdīgas represijas un IS apzināti izplata ziņas par to, radot bailes Irākas iedzīvotājiem;

E.     tā kā, reaģējot uz IS kaujinieku virzīšanos uz priekšu, 2014. gada 13. jūnijā augstākais šiītu garīdznieks lielais ajatolla Ali al-Husseini al-Sistani aicināja visus irākiešus, kuri spēj nest ieročus, brīvprātīgi pievienoties drošības spēkiem valsts aizstāvēšanai;

F.     tā kā 2014. gada jūlija sākumā IS vadība paziņoja par islāma kalifāta atjaunošanu Sīrijā un Irākā un tās līderis Abu Bakr al-Baghdadi uzstājās ar piektdienas sprediķi Mosulas lielākajā mošejā, apstrīdot mūsdienu valstu robežas šajā reģionā;

G.     tā kā pusautonomā Kurdistānas reģiona militārās vienības 2014. gada jūnija vidū pārņēma kontroli pār multietnisko pilsētu Kirkūku, tādējādi desmit gadu garumā apstrīdēto ar naftas bagātu teritoriju integrējot kurdu provincē, un tā kā kurdu valdība paziņoja par plāniem attiecībā uz kurdu iedzīvotāju referendumu, lai iegūtu neatkarību no Irākas;

H.     tā kā valdības karaspēks, ko atbalsta šiītu kaujinieki, cīnās par to, lai atgūtu kontroli pār Tikritas pilsētu un citiem IS iekarotajiem apgabaliem, bet valsti turpina destabilizēt teroristu uzbrukumi un pašnāvnieku spridzināšanas, kas vairumā gadījumu vēršas pret šiītiem;

I.      tā kā Irākas valdība ir saņēmusi kara lidmašīnas no Krievijas un Irānas un izlūkošanas atbalstu no ASV, bet ekstrēmistu sunnītu bruņotie grupējumi, tostarp IS, šajā reģionā pēdējo gadu laikā ir saņēmuši ideoloģisku un fizisku atbalstu no Saūda Arābijas un Persijas līča valstīm;

J.      tā kā 2014. gada 30. aprīļa parlamenta vēlēšanas aizēnoja ISIS draudi pielietot vardarbību pret ikvienu sunnītu musulmani, kas uzdrošināsies doties balsot, un tā kā jaunajam, nestabilajam parlamentam 2014. gada 7. jūlijā otro reizi neizdevās ievēlēt jaunu, iekļaujošāku valdību, kas varētu glābt valsti no sabrukuma,

1.      pauž dziļas bažas par ļoti nopietno politisko krīzi Irākā, kas ir gandrīz sabrukusi, ievelkot visu reģionu nemieros, un mudina visus valsts politiskos līderus mazināt politisko saspīlējumu un palīdzēt atrisināt krīzi politiskās atbildības un kompromisa gaisotnē;

2.      nosoda vardarbību un ziņas par masveida nāvessodiem, ko izpilda IS spēki un kas vairo iedzīvotāju ciešanas, kuriem jau nākas ciest no valdības drošības spēku ļaunprātīgas darbības; uzskata, ka radikalizētu, bieži vien jaunu, cilvēku skaits, kurus savervējušas bruņotas kustības ar ekstrēmistu ideoloģijām, piemēram, IS, tostarp no Eiropas, Irākā, Sīrijā un citur kļūst tik liels, ka ir steidzami vajadzīga saskaņota reģionāla pieeja, kas vērsta ne vien uz drošību, bet pievēršas arī sistēmiskiem politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem;

3.      uzskata, ka ir steidzami jāpanāk jo īpaši Irānas, Saūda Arābijas, Kataras, Turcijas, Sīrijas un Irākas sēšanās pie sarunu galda, lai vairs netiktu atbalstīta un finansēta IS un citi bruņoti islāmistu ekstrēmisti un lai novērstu sunnītu un šiītu konflikta tālāku paplašināšanos, kas draud pārņemt visu reģionu;

4.      aicina visas valstis pārtraukt papildu militāro atbalstu al-Maliki valdībai, jo tas vairos spriedzi un asinsizliešanu šajā valstī, neatrisinot konfliktu, un aicina ES dalībvalstis saskaņā ar ES Ieroču eksporta rīcības kodeksu atturēties no jebkādām ieroču piegādēm Irākai;

5.      atgādina, ka Irākas konstitūcija garantē vienlīdzību likuma priekšā visiem pilsoņiem, kā arī „administratīvās, politiskās, kultūras un izglītības tiesības dažādām tautībām” un ka Irākas valdība ir atbildīga par to, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem viņu tiesību ievērošanu, labklājību un drošību;

6.      aicina Irākas Pārstāvju padomi nākt klajā ar konkrētiem lēmumiem, piemēram, par nacionālās vienotības valdību, kas pienācīgi pārstāvētu Irākas sabiedrības politisko, reliģisko un etnisko daudzveidību, lai apturētu asinsizliešanu un valsts sadalīšanos;

7.      asi kritizē labas pārvaldības trūkumu Irākā, kā rezultātā ir plaši izplatīta nabadzība, augsts bezdarba līmenis, ekonomiskā stagnācija, vides degradācija un trūkst sabiedrisko pamatpakalpojumu, neskatoties uz to, ka nafta nodrošina augstus ienākumus; norāda, ka agrāk daudzas miermīlīgas demonstrācijas, kurās tiek prasīts vairāk sociālo, ekonomisko un politisko tiesību, saskārās ar sistemātiskām drošības spēku nesodīti īstenotām represijām;

8.      nosoda 2003. gada iebrukumu Irākā, ko atbalstīja daudzas ES dalībvalstis, izsaka līdzjūtību visiem, kas cietuši no sekām, un aicina visus valstu vadītājus, kuri aktīvi iesaistīja savu valsti karā, uzņemties daļu no atbildības par šodienas situāciju Irākā;

9.      šajā kontekstā atgādina, ka Tonija Blēra iecelšana par Tuvo Austrumu Kvarteta (Amerikas Savienoto Valstu, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un Krievijas) īpašo sūtni ir bijusi neveiksmīga zīme un ka jo īpaši pēc T. Blēra nesenajiem izteikumiem par Irāku viņa pilnvaras būtu jāizbeidz;

10.    pieņem zināšanai Kurdistānas reģionālās valdības paziņojumu par neatkarības referendumu; tomēr aicina Irākas Kurdistānas parlamentu un prezidentu Massoud Barzani turpināt īstenot iekļaujošu procesu attiecībā uz šajā provincē dzīvojošo mazākumtautību tiesībām;

11.    atzinīgi vērtē to, ka kurdu reģions ir bijis drošs patvērums simtiem tūkstošu Irākas iedzīvotāju, kas nav kurdi un kas bēguši no konflikta zonas, atzinīgi vērtē ES iepriekš sniegto atbalstu pārvietotajām personām un aicina ES un dalībvalstis palielināt finansiālo atbalstu, lai palīdzētu administrācijai veikt tās grūtos pienākumus;

12.    uzsver, ka ES būtu jāizstrādā vispusīga politiska pieeja reģionam, un jo īpaši uzsver, ka Irāna, Saūda Arābija un citas Persijas līča valstis ir jāiekļauj kā būtiski dalībnieki visos deeskalācijas procesos Sīrijā un Irākā;

13.    attiecībā uz Irānu uzskata, ka ir pēc iespējas ātrāk jāpanāk kompromiss, izbeidzot strīdu par kodolprogrammu, jo tas ir būtiski, lai deeskalācijas centieni būtu sekmīgi, un aicina visas puses rīkoties, apzinoties šā jautājuma steidzamību; prasa izveidot ES delegāciju Teherānā un nodrošināt ar kodolprogrammu un cilvēktiesībām nesaistītas apmaiņas iespējas dažādos sabiedrības līmeņos, it īpaši enerģētikas, vides, transporta, pētniecības un izglītības jomā;

14.    attiecībā uz Saūda Arābiju un Kataru prasa ES veidot atklātu un kritisku dialogu par to, ka, iespējams, tiek atbalstīti antidemokrātiski un ekstrēmi islāmistu grupējumi, un uzstāj, ka ES vajadzētu pieprasīt valdībām darīt visu iespējamo, lai izbeigtu jebkādas valsts vai privātu struktūru darbības, kuru mērķis ir propagandēt un izplatīt ekstrēmas islāma ideoloģijas gan vārdos, gan darbos;

15.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.

 

[1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0171
[2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0424
[3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0101
[4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0022
[5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0207
[6] OV C 247E/01, 17.8.2012., 1. lpp.
[7] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0339