Sesijas dokuments
15.7.2014 B8‑0072/2014
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par vardarbības pastiprināšanos starp Izraēlu un Palestīnu
( 2014/2723(RSP) )
Tamás Meszerics, Bodil Ceballos, Margrete Auken, Judith Sargentini, Alyn Smith, Ernest Urtasun, Jan Philipp Albrecht, Rebecca Harms, Bart Staes
Verts/ALE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par vardarbības pastiprināšanos starp Izraēlu un Palestīnu
( 2014/2723(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Izraēlas un Palestīnas konfliktu, jo īpaši 2012. gada 22. novembra rezolūciju par stāvokli Gazā[1] un 2013. gada 14. marta rezolūciju par Arafat Jaradat gadījumu un palestīniešu cietumnieku stāvokli Izraēlas cietumos[2],
– ņemot vērā Parlamenta ad hoc delegācijas jautājumos par palestīniešu cietumnieku un apcietināto ieslodzījumu komandējumu 2014. gada martā,
– ņemot vērā 2013. gada 16. decembrī pieņemtos ES Ārlietu padomes secinājumus par Tuvajiem Austrumiem,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos preses sekretāra paziņojumus par stāvokli Izraēlā un Palestīnā, jo īpaši 2014. gada 5. un 17. jūnija, kā arī 2. un 8. jūlija paziņojumus,
– ņemot vērā ES Pamatnostādnes starptautisko humanitāro tiesību (SHT) ievērošanas veicināšanai,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 12. jūlija paziņojumu presei un ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-Moon 2014. gada 13. jūlija paziņojumu,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un tām pievienotos 1977. gada papildprotokolus,
– ņemot vērā ANO tās konvencijas cilvēktiesību jomā, kuru dalībvalstis ir Izraēla un Palestīna;
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes nesen pieņemtos ziņojumus par okupēto palestīniešu teritoriju,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2014. gada 8. jūlijā Izraēlas armija Gazas joslā uzsāka militāru operāciju, kura izpaudās gaisa uzbrukumos no zemes un jūras, ietverot mērķtiecīgas Hamas aktīvistu un citu islāmistu kaujinieku nogalināšanu, kā arī daudzu vietu bombardēšanu visā Gazā, pārsvarā blīvi apdzīvotās teritorijās; tā kā Izraēla pie robežas sapulcējusi tūkstošiem karavīru; tā kā ministru prezidents B. Netanjahu nav izslēdzis militāras operācijas iespēju visā sauszemes teritorijā; tā kā Izraēlas armijas sauszemes spēku vienības 2014. gada 13. jūlijā īstenoja iebrukumu Gazā;
B. tā kā šī militārā ofensīva seko Izraēlas un Palestīnas konflikta dramatiskas pasliktināšanās procesam, tā dēvētās Kerija miera iniciatīvas izjukšanai 2014. gada aprīlī, trīs Izraēliešu pusaudžu nolaupīšanai un nogalināšanai 12. jūnijā Rietumkrastā, izraisot radikālu operāciju Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē, un palestīniešu pusaudža nogalināšanai Austrumjeruzalemē 2. jūlijā kā atbildes reakcijai;
C. tā kā saskaņā ar Palestīnas oficiālo pārstāvju sniegto informāciju Izraēlas ofensīvas rezultātā, kura turpinās, ir nogalināti vairāk nekā 175 palestīnieši; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija lēš, ka vairāk nekā 80 % no bojā gājušajiem ir civiliedzīvotāji, no kuriem 20 % ir bērni; tā kā vismaz 1200 palestīnieši ir tikuši ievainoti, ko kuriem divas trešdaļas ir sievietes un bērni; tā kā upuru skaits ir būtiski lielāks par to, kāds saskaņā ar sniegto informāciju bija pēc Izraēlas spēku ofensīvas "Aizsardzības pīlārs" pirmās nedēļas laikā 2012. gadā; tā kā slimnīcas Gazā nespēj pārvarēt šo ārkārtas situāciju, jo tajās atrodas liels skaits ievainoto personu, un informē par to, ka katastrofāli trūkst medikamentu un medicīnas iekārtu;
D. tā kā Izraēlas gaisa uzbrukumu rezultātā ir sabombardēti daudzi civili mērķi, tostarp Gazas centrālā mošeja un islāma nams invalīdiem; tā kā saskaņā ar sniegto informāciju ir bojātas vai sagrautas vairāk nekā 940 dzīvojamās ēkas; tā kā 17 000 palestīniešu Gazas ziemeļu daļā ir meklējuši patvērumu ANO objektos pēc tam, kad Izraēla brīdinājusi par paredzētajiem gaisa uzbrukumiem; tā kā pašreiz 400 000 cilvēku militāro uzbrukumu rezultātā ir palikuši bez elektrības un iedzīvotāji cieš arī nepietiekamas ūdens piegādes dēļ, un tā kā jau tāpat ekstrēmi smago stāvokli vēl vairāk pasliktina ilgstošā Izraēlas un Ēģiptes īstenotā teritorijas blokāde;
E. tā kā Izraēlas oficiālās personas ir informējušas, ka no Gazas joslas palaistas apmēram 1000 raķetes; tā kā raķetes 2014. gada 13. jūlijā izšautas arī no Sīrijas un Libānas; tā kā saskaņā ar sniegto informāciju šādas raķetes ir sasniegušas pat Haifu, Telavivu un Jeruzalemi; tā kā Izraēlas pretraķešu aizsardzības sistēma ar nosaukumu "Iron Dome" saskaņā ar ziņojumiem ir pārtvērusi lielu skaitu šo raķešu; tā kā ir saņemta informācija, ka kopš ofensīvas uzsākšanas četri izraēlieši ir ievainoti, bet neviens nav nogalināts; tā kā Izraēlas iestādes apsūdz Hamas raķešu šaušanā no Gazas joslas, nešķirojot uz Izraēlas pilsoņiem un slēpjoties aiz pašu iedzīvotajiem, kā arī izmantojot civiliedzīvotājus par dzīvu aizsargu;
F. tā kā ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-Moon paudis nopietnas bažas par naidīguma izpausmēm Gazā un brīdinājis par to, ka Izraēlas sauszemes ofensīva "nešaubīgi palielinātu bojā gājušo skaitu un civiliedzīvotāju ciešanas Gazas joslā"; tā kā ANO Drošības padome ir aicinājusi pārtraukt uguni un atjaunot miera sarunas; tā kā Drošības padome pagaidām nav vienojusies jautājumā par rezolūciju attiecībā uz pašreizējo krīzi;
G. tā kā palestīniešu prezidents Mahmoud Abbas lūdzis Apvienoto Nāciju Organizāciju sniegt Palestīnai "starptautisku aizsardzību", jo stāvoklis Gazā pasliktinās;
H. tā kā pēc Arābu Līgas ārkārtas 14. jūlija sanāksmes Kairā sakarā ar krīzi Ēģiptes valsts prezidents ierosināja pārtraukt uguni starp Izraēlas un Palestīnas grupām Gazas joslā; tā kā iesaistīto pušu atbilde uz šo iniciatīvu pagaidām vēl nav zināma; tā kā ASV valsts sekretārs Kerijs otrdien, 15. jūlijā [jāaktualizē] dosies uz Kairu;
I. tā kā ANO Statūti un īpaši to 51. pants nepārprotami paredz tiesības uz individuālu un kolektīvu pašaizsardzību bruņota uzbrukuma gadījumā; tā kā raķešu izšaušana, nešķirojot mērķus, ir humanitāro tiesību pārkāpums;
J. tā kā Izraēla apsūdzējusi Hamas, ka tā ir atbildīga par trīs izraēliešu pusaudžu nolaupīšanu un nogalināšanu 12. jūnijā apdzīvotas vietas tuvumā ziemeļos no Hebronas, tomēr līdz šim nav savākusi pierādījumus šādas saiknes apstiprināšanai; tā kā Hamas noraidījusi jebkādu saistību ar šo noziegumu; tā kā saskaņā ar sniegto informāciju 2014. gada 14. jūlijā trīs izraēliešu ebreji ir atzinušies palestīniešu pusaudža Mohammed Abu Khdair nogalināšanā Austrumjeruzalemē, atriebjoties par trīs izraēliešu pusaudžu nogalināšanu;
K. tā kā Izraēlas drošības spēki ir bijuši iesaistīti brutālā operācijā Rietumkrastā, kas bija atbildes reakcija par nolaupīšanām un kura ietvēra nelikumīgu spēka pielietošanu, vairāk nekā 700 palestīniešu patvaļīgu apcietināšanu, 450 no kuriem joprojām atrodas apcietinājumā un vismaz 150 noteikts administratīvais arests, kā arī mājokļu demolēšanu kā soda sankcijas; tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas šo pret Hamas vērsto kampaņu ar nosodījumu novērtējušas kā rīcību, kas pārtop par kolektīvu sodīšanu; tā kā Izraēlas drošības spēki meklēšanas operāciju gaitā ir nogalinājuši sešus palestīniešus, tostarp dažus jauniešus pēc sadursmēm bēgļu nometnēs; tā kā 2014. gada 18. un 22. jūnijā ir notikuši iebrukumi plašsaziņas sabiedrību Transmedia un Palmedia birojos un sagrābts to aprīkojums, apsūdzot šīs sabiedrības, ka tās ir iesaistītas kūdīšanā uz vardarbību; tā kā organizācija Human Rights Watch ir novērtējusi, ka kopš 2014. gada 12. jūnija Izraēlas militāristi ir īstenojuši 1600 iebrukumus un palestīniešu mājokļu, uzņēmumu un citu vietu pārmeklēšanu;
L. tā kā, neskatoties uz starptautiskiem aicinājumiem, Izraēlas blokāde Gazas joslā turpinās kopš 2007. gada, izraisot nopietnu humanitāro krīzi, kas ietekmē 1,7 miljonus iedzīvotāju šajā joslā;
M. tā kā sarunas starp divām konflikta pusēm, lai panāktu šā Izraēlas un Palestīnas konflikta vispusīgu izlīgumu, ir pārtrauktas uz nenoteiktu laiku pēc tam, kad Izraēlas valdība 2014. gada aprīlī atkāpās no savām saistībām atbrīvot pēdējo palestīniešu ieslodzīto grupu; tā kā turpinās izraēliešu apmetņu paplašināšanās Rietumkrastā, kā to Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos nesen atkal nosodījusi savā 2014. gada 5. jūnija paziņojumā; tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Izraēlas apmetnes okupētajās teritorijās ir nelegālas un grauj miera panākšanas centienus un risinājuma iespējamību starp abām valstīm;
N. tā kā 2014. gada maijā Komisijas uzdevumā veiktajā novērtējumā par ES sadarbību ar okupēto palestīniešu teritoriju un par atbalstu palestīniešu tautai ir secināts, ka sadarbība tādā veidā, kā tā notiek pašreiz, ir sasniegusi savu iespēju robežas, jo ES nav izstrādāta paralēla politikas līnija, lai risinātu šķēršļus, kurus radījusi Izraēlas okupācijas un apmetņu politika, kā arī Rietumkrasta un Gazas politiskais sadalījums,
1. asi nosoda vardarbības jauno ciklu Gazas joslā un tās apkārtnē un kritizē briesmīgos uzbrukumus pret civiliedzīvotājiem; aicina izbeigt militārās operācijas un mudina visas iesaistītās puses nekavējoties vienoties par uguns pārtraukšanu;
2. ir ārkārtīgi šokēts par to, ka palestīnieši, tostarp daudzi bērni, zaudējuši dzīvības tik dramatiskā veidā, kā arī par civilās infrastruktūras iznīcināšanu Izraēlas militāro uzlidojumu rezultātā; pauž savu solidaritāti ar cietušajiem un aicina īstenot pastiprinātus centienus, lai nogādātu humanitāro palīdzību ielenktajiem Gazas iedzīvotājiem, kurus skāris konflikts;
3. brīdina, ka vēl kāda Izraēlas invāzija Gazas joslā varētu izraisīt briesmīgas sekas visos Tuvajos Austrumos, padziļinot jau tā dramatisko situāciju reģionā;
4. atzinīgi vērtē visus centienus sarunu rezultātā panākt ilgstošu pamieru starp konflikta pusēm un aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos palielināt diplomātisko spiedienu šādu darbību atbalstīšanai;
5. uzskata, ka tikai aicinājums respektēt uguns pārtraukšanu, par kuru tiek īstenota starpniecība pēc Izraēlas ofensīvas pret Gazu 2012. gadā, nebūt nav pārliecinoša un ilgtermiņa reakcija; aicina nekavējoties pārtraukt Gazas blokādi, jo īpaši, lai varētu netraucēti piegādāt un izplatīt humanitāro palīdzību visā Gazā; šajā sakarībā ir nobažījies par to, ka plānotais ES finansējums, kas paredzēts UNRWA 2015. gadam, ir nepietiekams un aicina, lai atbalsts būtu atbilstošs reālajām pamatvajadzībām;
6. uzsver — tas, ka abām pusēm jārespektē starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības jebkuros apstākļos, joprojām ir būtisks priekšnoteikums, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos; uzsver Izraēlas kā okupējošā spēka atbildību par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību un maksimālas savaldības ievērošanu;
7. atgādina, ka tiesībām uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību, izmantojot bruņotu uzbrukumu, jābūt samērīgām un tās nekādā gadījumā nevar balstīties uz vispārējiem represiju aktiem, kas praktiski izpaužas kā kolektīva sodu piemērošana; uzskata, ka ilgstoša uguns atklāšana uz teritorijām, kuras apdzīvo civiliedzīvotāji, pēc iespējamas vienpusējas uguns pārtraukšanas ir nepieņemama;
8. nosoda šausminošās četru pusaudžu slepkavības Hebronā un Jeruzalemē, kuras izraisījušas vispārēju sašutumu; uzsver, ka atbildes reakcija uz šādiem šaušalīgiem noziegumiem nevar būt turpmāka panikas celšana, kūdīšana uz naidu vai kolektīva sodīšana;
9. mudina visas iesaistītās puses visā nopietnībā atsākt miera sarunas; atkārtoti pauž viedokli, ka nav citas alternatīvas, kā panākt pilnīgu konflikta atrisinājumu sarunu ceļā, par kuru vienotos divas valstis, nodrošinot, ka Izraēla un Palestīnas valsts pastāvētu līdzās ar drošām un starptautiski atzītām robežām, kuru pamatā ir 1967. gada struktūra; šajā sakarībā vēlreiz aicina apturēt visu Izraēlas apmetņu veidošanu Rietumkrastā, lai turklāt nodrošinātu priekšnoteikumus konstruktīvu un būtisku sarunu atjaunošanai starp pusēm;
10. šajā kontekstā atgādina, ka Tonija Blēra iecelšana par Tuvo Austrumu kvarteta (Amerikas Savienoto Valstu, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un Krievijas) īpašo sūtni ir bijusi neveiksmīga zīme un viņa misiju negatīvi ietekmējis interešu konflikts, un tālab viņa pilnvaras būtu jāizbeidz; aicina rūpīgi pārskatīt šā kvarteta lomu un svarīgumu; uzstāj, cik svarīgi ir tas, ka ANO ir iedarbīga loma, lai atbalstītu miera sarunu atsākšanu;
11. atzinīgi vērtē veicinošos pasākumus ar mērķi panākt palestīniešu savstarpējo izlīgumu un tehnokrātiskas valdības izveidošanu, kas bija veikti pirms Izraēlas militārās ofensīvas; aicina palestīniešu spēkus atsākt centienus, lai panāktu izlīgumu; nosoda mēģinājumus mazināt šā procesa, iespējams, vēsturisko nozīmi un aicina Izraēlas iestādes atbrīvot kopš 12. jūnija apcietinātās personas, reaģējot uz trīs izraēliešu pusaudžu nolaupīšanu un nogalināšanu, vai izvirzīt tiem apsūdzību par nodarījumu, kas atzīts kā krimināli sodāms;
12. aicina ANO noteikt visaptverošu ieroču embargo attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm reģionā, lai novērstu turpmākus starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus;
13. atbalsta organizācijas Amnesty International aicinājumu izveidot ANO pilnvarotu starptautisku izmeklēšanu saistībā ar abu pušu īstenoto vardarbību;
14. aicina ES pildīt savus ietekmīga spēka pienākumus un uzņemties skaidru un vispusīgu miera iniciatīvu reģionā, tostarp izmantojot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, īpaši tiesiskos, ekonomiskos un diplomātiskos līdzekļus, lai sekmētu starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību efektīvu ievērošanu;
15. atkārtoti uzsver, ka attiecību uzlabošana starp ES un Izraēlu kategoriski jāsaista ar nelokāmu starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību ievērošanu, tostarp ar tūlītēju blokādes atcelšanu Gazas joslā, apmetņu celtniecības Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē, pilnīgu iesaldēšanu, kā arī ar reālu apņemšanos un pasākumiem, kuru mērķis ir visaptveroša miera procesa panākšana;
16. ir nobažījies par to, ka ES un dalībvalstu finansētie attīstības projekti Gazā varētu būt sagrauti vai izpostīti izraēliešu ofensīvas rezultātā, un prasa, lai Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ziņotu par to, kā Komisijas dienesti ir novērtējuši postījumus un, ja tādi apstiprinātos, kā ir paredzēts reaģēt uz to, ka Izraēla atkārtoti ir sagrāvusi ES finansētos projektus;
17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Ģenerālsekretāram, Tuvo Austrumu Kvarteta sūtnim, Izraēlas valdībai, Knesetam, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam, Palestīniešu likumdošanas padomei un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas struktūrām.