Sesijas dokuments

 

16.9.2014                                                                                                                B8‑0127/2014

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par stāvokli Ukrainā

( 2014/2841(RSP) )

Rebecca Harms, Tamás Meszerics, Heidi Hautala, Bas Eickhout, Indrek Tarand

Verts/ALE grupas vārdā

 

B8‑0127/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ukrainā

( 2014/2841(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Ukrainā[1], 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā[2], 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Krievijas īstenoto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm, jo īpaši ‒‒ destabilizāciju Austrumukrainā[3] un 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par Ukrainu[4];

–       ņemot vērā 2014. gada 3. marta Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmes secinājumus par Ukrainu un 2014. gada 17. marta un 14. aprīļa, 12. maija, 23. jūnija un 15. augusta Ārlietu padomes sanāksmju secinājumus,

–       ņemot vērā 2014. gada 6. martā un 27. maijā Eiropadomes sanāksmē pieņemto valstu un valdību vadītāju paziņojumu par Ukrainu,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 21. marta, 27. jūnija, 16. jūlija un 30. augusta sanāksmes secinājumus par Ukrainu,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā 2014. gada 5. septembrī Minskā trīspusējā kontaktgrupa panāca vienošanos par pamieru Austrumukrainā, pamatojoties uz 12 punktu protokolu, kurš publicēts EDSO tīmekļa vietnē un kurā ir izteikts aicinājums nekavējoties pārtraukt uguni, atbrīvot ķīlniekus un veikt pasākumus, lai uzlabotu humanitāro situāciju, un iekļauti noteikumi attiecībā uz varas decentralizāciju un pirmstermiņa vēlēšanām Doņetskas un Luhanskas reģionos;

B.     tā kā iepriekšējās nedēļās Krievija palielināja militāro un loģistikas atbalstu separātistu kaujiniekiem, nepārtraukti nodrošinot ieročus, munīciju, bruņumašīnas un aprīkojumu, algotņus un maskētus karavīrus, neskatoties uz ES aicinājumiem darīt visu iespējamo, lai situācija kļūtu mierīgāka; tā kā kopš krīzes sākuma Krievijas Federācija pie Ukrainas robežas ir koncentrējusi militāro personālu un tehniku;

C.     tā kā vēl šobrīd vienošanās par pamieru joprojām ir trausla, bet kopumā pamiers tiek ievērots, neskatoties uz ikdienas ziņojumiem par dažiem pārkāpumiem īpaši apgabalos ap Doņetsku un Mariupoli;

D.     tā kā konflikta laikā ir gājuši bojā vairāk nekā 2600 cilvēku; tā kā situācija konflikta zonā rada dziļas bažas gan no humānās palīdzības, gan veselības aizsardzības viedokļa; tā kā vairāk nekā miljons cilvēku ir atstājuši konflikta zonu, meklējot patvērumu Krievijas Federācijā un citos Ukrainas reģionos, kurus nav skārusi karadarbība;

E.     tā kā Valentīna Meļņikova, kas vada Karavīru māšu komiteju, kura ir galvenā Krievijas organizācija, kas pārstāv karavīru ģimenes, apgalvo, ka aptuveni 7000–8000 krievu karavīru atrodas Ukrainā un ap 200 krievu karavīru jau ir miruši;

F.     tā kā 2014. gada 28. augustā Krievijas Tieslietu ministrija saskaņā ar 2012. gada likumu iekļāva NVO "Karavīru mātes no Sanktpēterburgas" tās oficiālajā "ārvalstu aģentu" sarakstā; tā kā šis lēmums tika paziņots pēc tam, kad grupas līdere Ella Poļjakova publiski izteicās par iespējamo Krievijas karavīru, kas cīnās Ukrainā pret Ukrainas spēkiem, nāvi un saistībā ar šo apgalvojumu pieprasīja izmeklēšanu;

G.     tā kā Krievijas Federācijas iestādes cenšas nepieļaut publisku Ukrainā nogalināto krievu karavīru bēru rīkošanu; tā kā žurnālisti, kas ziņoja par divu krievu desantnieku bērēm Pleskavā, ir piekauti un smagi ievainoti;

H.     tā kā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos un Amnesty International nesen publicētos ziņojumos abas karojošās puses ir apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumos, uzskaitot tādus noziegumus kā nolaupīšana, spīdzināšana, ārpustiesas slepkavības un smago ieroču izmantošana blīvi apdzīvotās pilsētu teritorijās;

I.      tā kā Krievijas tiešā un netiešā militārā intervence Ukrainā, tostarp Krimas aneksija, pārkāpj starptautiskās tiesības, tostarp ANO Hartu, Helsinku Nobeiguma aktu un 1994. gada Budapeštas vienošanos; tā kā Krievija turpina atteikties īstenot Līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE);

J.      tā kā pēc ilga un sarežģīta lēmumu pieņemšanas procesa 2014. gada 12. septembrī stājās spēkā jaunas ES sankcijas pret Krieviju, kuru mērķis ir vēl stingrāk ierobežot Krievijas banku un enerģētikas un aizsardzības uzņēmumu piekļuvi ES kapitāla tirgiem un paplašināt iepriekšējās sankcijas;

K.     tā kā Krievijas premjerministrs 2014. gada 6. augustā noteica plašu embargo ES un citu valstu lauksaimniecības produktu importam un tam ir liela ietekme uz vairākām lauksaimniecības nozarēm un valstīm, kuras eksportē lauksaimniecības produktus uz Krieviju;

L.     tā kā, ņemot vērā lielo iedzīvotāju pārvietošanu un zemāko vakcinācijas līmenis Eiropā, Ukrainā ir augsts infekcijas slimību uzliesmojuma risks, jo īpaši bērnu vidū; tā kā jo īpaši poliomielīta uzliesmojuma risks ir sevišķi satraucošs, jo 1,5 milj. bērnu vecumā līdz 5 gadu vecumam vēl nav pilnībā vakcinēti pret poliomielītu;

M.    tā kā 2014. gada 26. augustā pēc nestabilitātes perioda valdību atbalstošo spēku starpā Ukrainas prezidents Petro Porošenko atlaida Verkhovna Rada un aicināja sarīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas;

N.     tā kā pēc tam, kad 2014. gada 21. martā tika parakstīti Asociācijas nolīguma politiskie noteikumi, 2014. gada 27. jūnijā Eiropas Savienība un Ukraina oficiāli parakstīja atlikušo šā nolīguma daļu — Padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu; tā kā Eiropas Parlaments un Verkhovna Rada gatavojas Asociācijas nolīgumu ratificēt vienlaicīgi;

O.     tā kā 2014. gada 27. jūnija Ārlietu padome apstiprināja Komisijas analīzi, saskaņā ar kuru Ukraina ir izpildījusi visas vīzu liberalizācijas pasākumu plāna pirmā posma prasības un sākusi vīzu liberalizācijas procesa otro posmu;

P.     tā kā vēl nav panākta vienošanās par ilgstošo Ukrainas un Krievijas strīdu attiecībā uz gāzes piegādi,

1.      atzinīgi vērtē Minskas pamiera vienošanās parakstīšanu un aicina visas iesaistītās puses pielikt visas pūles, lai to pilnībā un godprātīgi īstenotu, tādējādi nodrošinot patiesa miera procesa sākumu; turklāt aicina visas iesaistītās puses turpināt sarunas, lai noskaidrotu visus neatrisinātos jautājumus īpaši saistībā ar Luhanskas un Doņetskas reģionu vai to daļu statusu vienotā Ukrainas valstī;

2.      atkārtoti pauž apņemšanos nodrošināt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti un uzsver, ka tikai patiess krīzes politiskais risinājums var nodrošināt pilnīgu pušu samierināšanu un stiprināt valsts vienotību;

3.      uzsver, ka EDSO ir izšķiroša loma Ukrainas krīzes atrisināšanā, jo tai ir pieredze risināt bruņotus konfliktus un krīzes, un to, ka gan Krievijas Federācija, gan Ukraina ir šīs organizācijas locekles; aicina dalībvalstis, Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisiju darīt visu iespējamo, lai stiprinātu un palielinātu EDSO Īpašās uzraudzības misiju Ukrainā gan personāla skaita ziņā, gan attiecībā uz loģistikas risinājumiem un aprīkojumu; uzsver nepieciešamību bez turpmākas kavēšanās izvietot EDSO novērotājus visā Ukrainas un Krievijas pierobežā, ko pašlaik kontrolē separātisti;

4.      atzinīgi vērtē biežos kontaktus starp Ukrainas prezidentu P. Porošenko un Krievijas prezidentu V. Putinu, cenšoties samazināt spriedzi un stiprināt pamieru; tomēr uzskata, ka pirmais ticamais un konkrētais Maskavas puses devums situācijas nomierināšanai un konflikta savaldīšanai būtu nekavējoties pārtraukt Krievijas ieroču, algotņu un karavīru nosūtīšanu separātistu kaujinieku atbalstam, kā arī atvilkt Krievijas spēkus, kas koncentrēti uz robežas ar Ukrainu;

5.      šajā sakarā mudina ES valstu un valdību vadītājus pilnībā izmantot ES spēcīgos nemilitāros līdzekļus, lai novērstu to, ka vienošanās par pamieru novestu Ukrainas austrumdaļu pie vēl viena iesaldēta konflikta, saglabājot spiedienu uz Krieviju tik ilgi, kamēr krīzi neuzrāda būtiskas un neatgriezeniskas uzlabojuma pazīmes; tādēļ atzinīgi vērtē ES sankciju pagarināšanu un paplašināšanu, tostarp mērķējot uz galveno Krievijas naftas ražošanas uzņēmumu spēju Eiropā vairot kapitālu;

6.      aicina arī Padomi ņemt vērā jaunos pasākumus, tostarp Krievijas dalības apturēšanu G20 un ES valstu 2018. gada FIFA Pasaules kausa boikotu;

7.      atzinīgi vērtē ļoti novēlojušos Francijas prezidenta F. Hollande lēmumu 2014. gada novembrī pārtraukt pirmā Mistral klases helikopteru bāzes kuģu eksportu, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, bet aicina Franciju šo līgumu lauzt pilnībā; atgādina Krievijas nolūku otro Mistral klases karakuģi nodēvēt Krievijas okupētās Ukrainas jūras ostas „Sevastopole” vārdā; mudina Apvienoto Karalisti nekavējoties atsaukt visas pašreizējās ieroču eksporta licences eksportam uz Krieviju un vienlīdz mudina dalībvalstis nostiprināt ES ieroču embargo attiecībā uz Krieviju, ne tikai aizliedzot nākotnes eksportu, bet arī visus pašreizējos līgumus un licences;

8.      pauž bažas par NATO iesaistīšanos krīzē starp Ukrainu un Krieviju; norāda, ka jebkāda tieša NATO iesaistīšanās vēl vairāk militarizētu krīzi un būtu izdevīga Krievijas propagandai; uzskata par stratēģisku kļūdu organizēt NATO manevrus Rietumukrainā un Melnajā jūrā; mudina NATO līderus pārskatīt šo ideju, jo tas var novest pie apzināta vai neapzināta kontakta starp NATO un Krievijas Federācijas konvencionālajiem spēkiem;

9       vērš uzmanību uz nesenajiem Anmesty International ziņojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem konflikta zonās un stingri nosoda pēdējo triju mēnešu laikā pret aktīvistiem, protestētājiem, žurnālistiem un daudziem citiem Ukrainas austrumdaļas konfliktā aktīvi neiesaistītiem pilsoņiem notikušās nolaupīšanas, piekaušanas, spīdzināšanas, slepkavības, ārpustiesas nogalināšanas un citus nopietnus cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumus, ko galvenokārt veic bruņoti separātisti un dažos gadījumos arī valdības spēki; atbalsta Ukrainas valdības aicinājumu izveidot vienotu un regulāri aktualizētu nolaupīšanas gadījumu reģistru un rūpīgi un objektīvi izmeklēt visas apsūdzības par nelikumīgu spēka lietošanu, nežēlīgu izturēšanos vai spīdzināšanu;

10.    atkārtoti uzsver, ka kopš Krimas pievienošanas Krievija pārkāpj tiesiskās saistības, kas tai ir kā 1994. gada Budapeštas memoranda un 1997. gada Draudzības, sadarbības un partnerības nolīguma parakstītājai, ņemot vērā ka parakstītājas puses apņēmās nedraudēt ar spēka lietošanu un to neizmantot pret Ukrainas teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību;

11.    uzsver nozīmi, kāda ir pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām saskaņā ar starptautiskām demokrātiskajām saistībām, neraugoties uz karadarbību valsts austrumu daļā; aicina Ukrainas iestādes pilnībā pievērsties EDSO/ODIHR novērošanas misijas visiem konstatējumiem un secinājumiem par nesen notikušajām prezidenta vēlēšanām; pauž nožēlu, ka Verkhovna Rada nevarēja pieņemt jaunu vēlēšanu likumu; aicina EDSO rast veidus, lai ļautu ārkārtas vēlēšanas sarīkot arī konflikta zonās;

12.    mudina Ukrainas varas iestādes iesaistīties atklātā, pārredzamā un iekļaujošā dialogā ar visām Ukrainas sabiedrības daļām; šajā sakarā aicina pēc tam, kad jaunais parlaments būs stājies amatā, neaizkavēt nepieciešamās un ilgi gaidītās konstitucionālās, politiskās un ekonomiskās reformas; šajā ziņā uzskata, ka Ukrainas konstitucionālā reforma jāapspriež plašā un padziļinātā diskusijā, iesaistot visas Ukrainas sabiedrības daļas un galu galā rīkojot referendumu;

13.    uzsver, ka ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma parakstīšana 2014. gada 27. jūnijā ir nozīmīgs solis ceļā uz abu pušu attiecību padziļināšanu un Ukrainas iekļaušanu Eiropas integrācijas procesā; uzsver, cik svarīgi ir izveidot atbilstošu struktūru (Task Force), lai sniegtu tehnisko atbalstu Ukrainai, kā arī sniegt nepieciešamo finansiālo palīdzību, lai nodrošinātu sekmīgu līguma īstenošanu; norāda, ka ir svarīgi izstrādāt skaidru īstenošanas plānu, lai Ukraina pēc iespējas agrāk var gūt labumu no piekļuves ES tirgum;

14.    šajā sakarībā atkārtoti pauž uzskatu, ka minētais nolīgums nav uzskatāms par ES un Ukrainas attiecību galīgo mērķi; turklāt norāda, ka saskaņā ar LES 49. pantu Ukrainai ― tāpat kā jebkurai citai Eiropas valstij ― ir Eiropas perspektīva un tā var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja tā ievēros demokrātijas principus, pamatbrīvības, kā arī cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošinās tiesiskumu; uzsver, ka ar Eiropas Savienību noslēgtie Asociācijas nolīgums un Padziļinātais un visaptverošais brīvās tirdzniecības nolīgums nav saistīti ar NATO integrāciju;

15.    norāda uz 2014. gada 12. septembrī trīspusēja dialoga sanāksmē starp ES, Ukrainu un Krieviju panākto vienošanos; cer, ka šāds dialogs varētu nodrošināt pamatu savstarpējiem risinājumiem, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem un noteikumiem, bet pauž nožēlu, ka Krievija ir izmantojusi trīspusējo dialogu mēģinājumiem vājināt Asociācijas nolīgumu nevis demonstrēt konstruktīvu attieksmi ar nolūku rast kopīgus dzīvotspējīgus risinājumus; šajā sakarā pauž nožēlu par lēmumu atlikt Padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības nolīguma pagaidu piemērošanu; uzsver, ka vienošanās un nākotnes trīspusējā dialoga sanāksmēm nav jāsniedz Krievijai iespēja atsākt sarunas par Padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības nolīgumu; mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk pieņemt jaunu priekšlikumu regulai par autonomo tirdzniecības preferenču paplašināšanu, kurai jāstājas spēkā līdz 2014. gada 1. novembrim pēc apstiprināšanas Eiropas Parlamentā un Ministru padomē;

16.    pauž nožēlu par to, ka Krievija tirdzniecību izmanto kā instrumentu, lai destabilizēt reģionu, ieviešot vairākus importa aizliegumus produktiem no Ukrainas un Moldovas un pavisam nesen atceļot Neatkarīgo Valstu Sadraudzības brīvo tirdzniecības nolīgumu ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, un līdz ar to atkārtoti ieviešot vislielākās labvēlības režīma nodokli produktiem, kas nāk no šīm valstīm;

17.    mudina Komisiju sākt gatavot trešo vērienīgo paketi par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, kā arī uzņemties vadošo lomu, organizējot donoru konferenci Ukrainai, kurai jānotiek līdz 2014. gada beigām, iesaistot starptautiskās organizācijas, starptautiskās finanšu institūcijas un pilsonisko sabiedrību , uzsver, cik svarīga ir starptautiskās sabiedrības apņemšanās atbalstīt ekonomisko un politisko stabilizāciju un reformas Ukrainā, jo īpaši saistībā ar Ukrainas politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ES, kopā ar ticamu ārkārtas plānu konflikta skarto reģionu atjaunošanai un attīstībai un humāno un medicīnisko palīdzību bēgļiem un pārvietotām personām;

18.    atzinīgi vērtē nesen izveidoto civilās drošības sektora reformas misiju kontekstā ar KDAP–EUAM Ukraine; uzsver nepieciešamību veikt nopietnas reformas policijas un tieslietu sektoros un uzlabot policijas pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī stiprināt demokrātisko un parlamentāro kontroli pār to;

19.    norāda, ka, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES pieņemto pasākumu ierobežotais apmērs ir daļēji skaidrojams arī ar to, ka Savienība ir ļoti atkarīga no Krievijas Federācijas energoresursu piegādēm; uzskata, ka šajā sakarībā ir ārkārtīgi svarīgi samazināt ES atkarību no Maskavas un citiem autoritāriem režīmiem un apsvērt pilnīga boikota iespēju, vienlaikus atrodot konkrētus alternatīvos risinājumus, kā palīdzēt dalībvalstīm, kurām Krievija ir vienīgais energoresursu piegādātājs; šajā sakarībā aicina Komisiju strādāt, lai pilnībā īstenotu Trešo enerģētikas paketi, un atbalstīt energoefektivitātes projektus, jo tad atkristu vajadzība pēc papildu cauruļvadu jaudas, piemēram, nebūtu jāīsteno projekts South Stream, un praksē arī efektīvi dažādot energoavotus, attīstot atjaunojamās enerģijas iegūšanu; mudina dalībvalstis neiesaistīt savus publiskos uzņēmumus tādos projektos ar Krievijas uzņēmumiem kā South Stream, kas palielina Eiropas neaizsargātību un tiecas izolēt Ukrainu;

20.    šajā sakarā uzsver nepieciešamību pēc vērienīgiem un saistošiem mērķiem vispārējās sarunās par to, lai līdz 2030. gadam panāktu 40 % energoefektivitāti un 45 % vajadzīgās enerģijas iegūtu no atjaunojamiem enerģijas avotiem un lai šajās ES nozarēs radītu darbvietas, palielinātu piegādes drošību, sasniegtu mūsu noteiktos klimata mērķus un samazinātu Eiropas atkarību no fosilo energoavotu importa; turklāt aicina oktobra Eiropadomi pieņemt vērienīgu un visaptverošu ārkārtas plānu turpmākajiem mēnešiem, iekļaujot arī attiecīgo ieinteresēto pušu un Eiropas Parlamenta nostājas;

21.    aicina ES uzskatīt gāzes uzglabāšanas, starpsavienojumu un reversās plūsmas iekārtas par stratēģiskiem elementiem un līdz ar to regulēt trešo personu uzņēmumu līgumslēdzēju pušu daļu šajos svarīgajos sektoros; turklāt aicina dalībvalstis atcelt plānotos nolīgumus ar Krieviju enerģētikas nozarē, tostarp par kodoldegvielas elementiem, kodoltehnoloģijas atkritumu sūtījumiem, kā arī South Stream gāzes cauruļvadu;

22.    atzinīgi vērtē Komisija pieņemtos sākotnējos pasākumus, lai Ukraina varētu pārvarēt enerģētikas krīzi gadījumā, ja Krievija nolemtu pārtraukt gāzes piegādes, un mudina Padomi un Komisiju turpināt palīdzēt Kijevai un atbalstīt tās centienus atrisināt ieilgušo strīdu ar Maskavu attiecībā uz gāzes piegādēm;

23.    vērš uzmanību uz nopietno sociālo situāciju valstī; aicina Ukrainas valdību pilnībā atklāt vienošanās ar SVF nosacījumus un veikt papildu pasākumus, kas vērsti uz pašreizējās situācijas atvieglošanu, jo īpaši iedzīvotāju vismazāk aizsargātajai daļai; uzskata, ka SVF nosacījumi varētu palielināt iekšējo spriedzi un izraisīt strauju algu un amata vietu samazinājumu valsts pārvaldē, kas kā blakusefektu varētu izraisīt korupcijas pieaugumu; norāda, ka Ukrainā pieaug infekcijas slimību risks, jo valsts tagad saskaras ar nopietnu vakcīnu trūkumu, ko radījusi valsts iepirkuma procesa kavēšanās un cenu kāpums vietējās valūtas vērtības samazināšanās rezultātā;

24.    norāda uz ekspertu provizorisko ziņojumu par Malaysia Airlines lidmašīnas, kas veica lidojumu MH17, katastrofu; prasa pilnīgu un neierobežotu ekspertu piekļuvi teritorijai ap lidmašīnas vraku, lai varētu pabeigt izmeklēšanu;

25.    prasa veikt neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu par nāves gadījumiem, kas notika 2014. gada 2. maijā Odesā, un par citiem kopš 2013. gada novembra izdarītiem noziegumiem pret cilvēci, iekļaujot spēcīgu starptautisko komponentu un nodrošinot Eiropas Padomes uzraudzību, kā arī prasa atbildīgo personu tiesāšanu; izsaka pārliecību, ka tikai šo noziegumu efektīva izmeklēšana palīdzēs Ukrainas sabiedrībai un upuru ģimenēm un draugiem atjaunot uzticēšanos iestādēm;

26.    atzinīgi vērtē to, ka Komisija pieņēma 4. progresa ziņojumu par Ukrainas īstenoto vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu, un Padomes lēmumu sākt otrā posma īstenošanu; uzstāj uz to, lai starp ES un Ukrainu ātri tiktu pabeigta bezvīzu režīma ieviešana, kas būtu konkrēta atbilde uz Maidana laukumā protestējušo cilvēku Eiropas cerībām; kamēr tas vēl nav izdarīts, vēlreiz prasa nekavējoties ieviest pagaidu, ļoti vienkāršas un lētas vīzu saņemšanas procedūras;

27.    aicina Komisiju veikt nepieciešamos ārkārtas pasākumus pēc Krievijas noteiktā embargo ES lauksaimniecības produktiem, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus kontekstā ar attiecīgajiem pasākumiem, dodot prioritāti labākai šo produktu izmantošanai iekšējā tirgū un pēc iespējas veicot produktu pārstrādi, kā arī izvairoties no izņemšanas no tirgus (iznīcināšanas) un subsidēta eksporta uz trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm; šajā sakarā sagaida solidaritāti un pareizu tirdzniecības praksi no trešām valstīm, kuras ir cieši saistītas ar ES, jo īpaši attiecībā uz kandidātvalstīm;

28.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei, EDSO un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

[1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0170
[2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0248
[3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0457
[4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0009