Sesijas dokuments
16.9.2014 B8‑0128/2014
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par stāvokli Ukrainā un tendencēm ES un Krievijas attiecībās
( 2014/2841(RSP) )
Johannes Cornelis van Baalen, Petras Auštrevičius, Antanas Guoga, Kaja Kallas, Andrus Ansip, Pavel Telička, Nathalie Griesbeck, Juan Carlos Girauta Vidal, Ramon Tremosa i Balcells, Marielle de Sarnez, Marietje Schaake, Ivan Jakovčić, Gérard Deprez, Fredrick Federley, Louis Michel
ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ukrainā un tendencēm ES un Krievijas attiecībās
( 2014/2841(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku, Austrumu partnerību (AP) un par Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvoli Ukrainā[1], 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā[2], 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Krievijas īstenoto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm, jo īpaši — destabilizāciju Austrumukrainā[3] un 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par stāvokli Ukrainā[4],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2014. gada 6. februāra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi[5],
– ņemot vērā ES un Ukrainas asociācijas nolīguma un DCFTA galīgo daļu parakstīšanu 2014. gada 27. maijā un Eiropas Parlamenta un Verhovna Rada sniegto piekrišanu tajā pašā nedēļā,
– ņemot vērā, ka joprojām ir okupēta Krima, notiek smagas kaujas Ukrainas austrumu daļā un pastāv ticami un neapgāžami pierādījumi, ka Krievijas militārspēki ir tieši iesaistīti šajās kaujās,
– ņemot vērā Malaysia Airlines lidmašīnas notriekšanu reisā MH17, kas apliecināja, ka konflikts Ukrainas austrumdaļā patiešām apdraud vispārējo drošību Eiropā un nav uzskatāms tikai par reģionālu konfliktu,
– ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2014. gada 29. augusta secinājumus, Eiropadomes 2014. gada 30. augusta sanāksmes par Ukrainu secinājumus un 5. septembra lēmumu par papildu sankcijām pret Krievijas federāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā bruņotā konflikta dēļ Ukrainas austrumdaļā gājuši bojā vairāk nekā 2600 karavīri un civiliedzīvotāji, daudz lielāks ir ievainoto skaits un simtiem tūkstoši cilvēku ir pametuši savas mājas vai jau mēnešiem kauju dēļ dzīvo nedrošībā; tā kā konflikta ekonomiskās izmaksas, tostarp austrumu reģionu atjaunošanas izmaksas, ir liela Ukrainas sociālās un ekonomiskās attīstības problēma;
B. tā kā šo konfliktu nevar atrisināt militārā ceļā; tā kā runa ir par iekšēju sociālpolitisku problēmu, kas pāraugusi karadarbībā, risinājums ir jābalsta uz politisku dialogu un vienošanos ar Ukrainu saskaņā ar prezidenta P. Porošenko miera plānu un lielākā mērā jābūt pārstāvētām vietējās un reģionālās pārvaldes amatpersonām, pamatojoties uz pilnīgu Ukrainas suverenitātes, teritoriālās integritātes, nedalāmības un neatkarības ievērošanu;
C. tā kā 5. septembrī Minskā parakstītais pamiera nolīgums līdz šim lielā mērā ticis ievērots, kā arī sniedz iespēju izbeigt vardarbību un sākt darbu pie konflikta politiska noregulējuma;
D. tā kā 26. oktobrī plānoto parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu kampaņā galvenā uzmanība ir jāpievērš konstruktīvu un izlēmīgu ceļu atrašanai nolūkā nodrošināt Ukrainas nedalāmību, vienlaikus veidojot pamatu visaptverošai Ukrainas pārvaldes reformai, kuras pamatā būtu efektīva decentralizācija valstī;
E. tā kā Eiropas Savienība paliek pie apņēmības padziļināt un attīstīt attiecības starp ES un Krieviju, un tā kā Eiropas Savienība un Krievija ir izveidojušas dziļas un vispusīgas attiecības, jo īpaši enerģētikas, ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā, un pasaules ekonomikā ir kļuvušas savstarpēji atkarīgas;
F. tā kā pašreizējā krīze un nopietnās bažas par iekšējām tendencēm Krievijas Federācijā attiecībā uz demokrātisko principu, pamattiesību un tiesiskuma, kā arī starptautisko līgumu un saistību ievērošanu nozīmē, ka ES un Krievijas attiecības vairs nevar uzskatīt par tādām kā līdz šim, jo šis konflikts ir lielākā Eiropas drošības problēma pēckara ērā un prasa stingru nostāju no visām ES dalībvalstīm;
G. tā kā Eiropas Savienība turpina nosodīt Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo anektēšanu un šādu nostāju ieņems arī turpmāk,
1. izsaka līdzjūtību par kaujās Ukrainas austrumdaļā bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem un karavīriem, tostarp par daudzajām civilpersonām, kuras gāja bojā Malaysia Airlines reisa MH17 lidmašīnas notriekšanā, un apliecina solidaritāti ar daudzajām Ukrainas iekšienē pārvietotajām personām un bēgļiem, kuri pametuši valsti;
2. atkārtoti nosoda Krievijas militāro un visu citu veidu iebrukumu Ukrainas teritorijā, stingro politisko atbalstu, kādu Krievijas vadība sniedz tā dēvētajiem separātistu spēkiem, un militāro atbalstu, ko Krievijas drošības spēki snieguši šiem separātistiem; uzsver, ka šādas Krievijas vadības īstenotas darbības ir drauds ne tikai Ukrainas nedalāmībai un neatkarībai, bet arī visam Eiropas kontinentam;
3. aicina Krievijas Federāciju un ikvienu citu struktūru, kura nav saņēmusi Ukrainas atļauju, nekavējoties izvest karaspēku no Ukrainas teritorijas, samazināt gar Ukrainas robežu izvietotos spēkus un pēc iespējas drīz sākt pilnīgu visu savu spēku izvešanu;
4. pilnībā atbalsta 5. septembrī Minskā panākto pamieru un aicina visas puses ievērot pamieru un atturēties no ikvienas darbības vai rīcības, kas varētu apdraudēt panākto vienošanos; uzsver, ka vardarbības pārtraukšana ir tikai sākums politiskam procesam ceļā uz konflikta noregulēšanu;
5. aicina Krieviju nekavējoties veikt pasākumus, ar kuriem kontrolēt savu robežu ar Ukrainu, un apturēt ikvienu nelegālu kaujinieku, ieroču un ekipējuma iebrukumu vai pārvietošanu, lai pilnībā pārtrauktu ikvienu turpmāku mēģinājumu iekļūt Ukrainas teritorijā; uzsver — kamēr Krievijas okupācijas spēki uzturas Krimā, Krievijas Federācijai ir jāgarantē pilnīga visu mazākumtautību aizsardzība Krimā;
6. aicina Krievijas vadību izmantot savu ietekmi uz Ukrainas austrumdaļas iedzīvotājiem un ārvalstniekiem, lai viņus pārliecinātu nolikt ieročus un iesaistīties konflikta politiskā noregulēšanā; ir pārliecināts, ka šo konfliktu var atrisināt vienīgi sarunu ceļā; aicina abas puses miera un samierināšanās nolūkā pārtraukt kareivīgas retorikas lietošanu;
7. uzsver, ka ikvienam konflikta politiskam risinājumam ir jābūt tādam, kas pilnībā ievēro Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti, nedalāmību un neatkarību; uzsver, ka ES un Eiropas Padomei ir jābūt gatavai sniegt palīdzību un specializētas zināšanas laikā, kamēr notiek darbs pie decentralizētākas pārvaldības izveidošanas Ukrainā; uzskata, ka separātistiem nekādā gadījumā nedrīkst būt veto tiesību vara pār Ukrainas ārpolitikas virzienu izvēli;
8. prasa atbrīvot visas nelikumīgi aizturētās persona Ukrainā un tās personas, kuras, iespējams, aizvestas uz Krieviju, un atzīmē, ka šāds solis ievērojami vairotu uzticību; norāda īpaši uz Ukrainas brīvprātīgās Nadeždas Savčenko gadījumu, kuru separātisti jūnijā sagūstīja, nodeva Krievijai un kura joprojām tiek turēta apcietinājumā;
9. aicina Padomi un dalībvalstis neapsvērt nekādu sankciju atcelšanu, kamēr nav konstatēts nepārprotams miera procesa progress Ukrainā, un būt gatavībā noteikt papildu sankcijas Krievijai par jebkādām Krievijas veiktām darbībām, kas destabilizē vienošanos par pamieru vai saasina spriedzi Ukrainā; atzinīgi vērtē 12. septembrī spēkā stājušās papildu sankcijas, kas vērstas pret vairākām Krievijas fiziskām personām un uzņēmumiem;
10. uzsver, ka pašreizējā ES un Krievijas attiecību pasliktināšanās ir ilga procesa rezultāts un Krievijas iekšpolitikas un ārpolitikas virzienu izvēle;
11. uzsver, ka vidēja termiņa un ilgtermiņa politiskā un ekonomiskā stabilitāte un attīstība Krievijā ir atkarīga no īstenas demokrātijas izveides, un uzsver, ka turpmākās ES un Krievijas attiecības būs atkarīgas no centieniem stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu Krievijā; atkārtoti norāda, ka Eiropas Savienība vēlas labas attiecības un konstruktīvu sadarbību ar Krieviju, ar nosacījumu, ka šī valsts pilda saistības, kas tai uzliktas kā ANO Drošības padomes pastāvīgai loceklei, kā arī Eiropas Padomes un EDSO dalībvalstij;
12. tāpat arī pauž nožēlu, ka Krievijas vadība ES Austrumu partnerību uzskata par apdraudējumu tās politiskajām un ekonomiskajām interesēm; uzsver, ka gluži pretēji — Krievija būs ieguvēja no aktīvākas tirdzniecības un intensīvākas ekonomiskās darbības, vienlaikus uzlabojot Krievijas drošību, jo kaimiņvalstis būs stabilas un to rīcība paredzama; norāda, ka Kremļa un valsts oficiālo plašsaziņas līdzekļu popularizētais vēstures un politikas melnbaltais pasaules redzējums rada lielu problēmu ne tikai Krievijas kaimiņvalstīm, bet arī vājina iekšējo stabilitāti un politisko un ekonomisko attīstību;
13. atzinīgi vērtē Francijas valdības lēmumu atlikt helikopteru bāzes kuģa Mistral piegādi un aicina visas dalībvalstis ieņemt līdzīgu nostāju saistībā ar eksportu, uz ko neattiecas ES lēmumi par sankcijām, jo īpaši attiecībā uz ieročiem un duāla lietojuma precēm;
14. aicina Komisiju uzmanīgi sekot līdzi Krievijas tā dēvēto pretsankciju ietekmei un atbalstīt ražotājus, kurus skāruši Krievijas noteiktie tirdzniecības ierobežojumi;
15. uzsver, ka ES nekavējoties ir jāveic pasākumi, lai samazinātu tās atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, jo īpaši akmeņoglēm un gāzes, kā arī no urāna; uzskata, ka, izveidojot Eiropas Enerģētikas savienību, ir jāpanāk enerģētiska neatkarība no Krievijas;
16. aicina Komisiju un EĀDD nekavējoties izstrādāt Ukrainai un jo īpaši Ukrainas austrumdaļas iedzīvotājiem paredzētu visaptverošu un vērienīgu finansiālās palīdzības un atbalsta paketi, ar ko atbalstītu politiska risinājuma panākšanu un nacionālu samierināšanu; turklāt aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai netraucēti un drīzumā īstenotu asociācijas nolīgumu ar Ukrainu, kas ir galvenais instruments ES un Ukrainas attiecību veidošanai ikvienā nolīgumā minētajā jomā; atzīmē, ka 12. septembrī nolēma uz gadu atlikt DCFTA īstenošanu, saglabājot spēkā ES preferenciālo tirdzniecības režīmu ar Ukrainu;
17. cer, ka 26. oktobrī plānoto parlamenta vēlēšanu kampaņa padziļināti konsolidēs darbu pie vērienīgas uz ES orientētas reformu programmas, ar mērķi nostiprināt tiesiskumu, izskaust nesodāmību un korupciju un garantēt atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un pamatbrīvībām, jo īpaši attiecībā uz attieksmi pret mazākumtautībām un to kultūras, lingvistisko, reliģisko un etnisko dažādību;
18. atzīmē — lai gan pamiers ietver atsevišķas atrunas par Ukrainas austrumdaļas konfliktā iesaistīto nesodāmību, šādu lēmumu nedrīkst attiecināt uz kara noziegumiem, tādiem kā Malaysia Airlines reisa MH17 lidmašīnas notriekšana; uzsver, ka lidmašīnas notriekšanā vainīgie ir jātiesā Ukrainas vai starptautiskā tiesā;
19. atbalsta ikvienu pasākumu, kura mērķis ir atjaunot infrastruktūru Ukrainas austrumdaļas reģionos, kurus skārušas militārās operācijas; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt humāno palīdzību cilvēkiem Ukrainā, kuriem tā ir nepieciešama;
20. stingri nosoda Igaunijas Iekšējās drošības dienesta darbinieka Eston Kohver nelikumīgo nolaupīšanu Igaunijas teritorijā, ko veica Krievijas Federācijas Drošības dienests (FSB); aicina Krievijas iestādes nodrošināt E. Kohver netraucētu un regulāru saziņu ar oficiālajiem Igaunijas pārstāvjiem, nodrošināt viņa labklājību un drošību, kamēr viņš uzturas Krievijas teritorijā, un nekavējoties atbrīvot E. Kohver un ļaut viņam droši atgriezties Igaunijā; uzsver, ka ES un NATO solidaritāte ir īpaši vajadzīga situācijā, kad Krievijas iestādes cenšas E. Kohver lietu pozicionēt kā daļu no NATO darbībām pret Krieviju;
21. atbalsta Eiropas Aviācijas drošības aģentūras centienus radīt koordinētāku riska novērtēšanas modeli lidojumu trajektorijām virs konflikta zonām un aicina Aģentūru, Komisiju un dalībvalstis strādāt kopā, lai izveidotu efektīvu globāla mēroga sistēmu brīdināšanai par riskiem;
22. atzīmē Vācijas un Francijas ārlietu ministru diplomātiskos centienus šā konflikta noregulēšanā; pauž nožēlu, ka ES augstās pārstāves darbība nav manāma, un uzsver, ka daļa no viņas uzdevumiem ir būt publiski redzamai un dzirdamai krīzes situācijās;
23. aicina šajā jaunajā Komisijas pilnvaru termiņā labāk koordinēt ES politisko atbildību attiecībā uz Krieviju, paredzot skaidru un centrālu lomu Savienības augstajam pārstāvim/ Komisijas priekšsēdētāja vietniekam un dalībvalstīm apņemoties sarunās ar Krieviju ieņemt vienotu nostāju; aicina nākamo Savienības augsto pārstāvi steidzamības kārtā sākt Eiropas drošības stratēģijas pārskatīšanu, ņemot vērā nesenos notikumus, un ierosināt turpmākos pasākumus, ar kuriem uzlabot kopējās ārpolitikas un drošības politikas efektivitāti, kā arī ES spējas rīkoties;
24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam un Eiropas Padomei.