Sesijas dokuments

 

21.10.2014                                                                                                              B8‑0181/2014

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Iesniegts, slēdzot debates par jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja veikto iepazīstināšanu ar komisāru kolēģiju un tās darbības programmu

saskaņā ar Reglamenta 118. panta 5. punkta pirmo daļu

par Komisijas ievēlēšanu

( 2014/2811(RSP) )

Ashley Fox

ECR grupas vārdā

 

B8‑0181/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas ievēlēšanu

( 2014/2811(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā 2014. gada 15. jūlija lēmumu, ar ko Jean-Claude Juncker ievēlē par Komisijas priekšsēdētāju,

–       ņemot vērā katra komisāra amata kandidāta rakstiskos un mutiskos paziņojumus Parlamenta komiteju rīkotajās uzklausīšanas sanāksmēs un komiteju pēc uzklausīšanas sagatavotos kandidātu novērtējumus,

–       ņemot vērā ievēlētā Komisijas priekšsēdētāja veikto iepazīstināšanu ar komisāru kolēģiju un tās programmu,

–       ņemot vērā 2010. gada 9. februārī apstiprināto pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 7. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–       ņemot vērā Reglamenta 118. panta 5. punkta pirmo daļu un XVI pielikumu,

Dalībvalstu tiesību ievērošana

1.      atkārtoti apstiprina dalībvalstu tiesības izvirzīt savus komisārus; uzskata, ka Parlamentam vajadzētu īstenot uzklausīšanas procesu, pamatojoties uz to, ka šīs kandidatūras tiek atbalstītas, izņemot ārkārtas apstākļu gadījumos;

2.      uzskata, ka tādēļ Parlamentam vajadzētu galvenokārt vērst uzmanību uz kandidātu piemērotības novērtēšanu atbildības jomai, kuru tam ir piešķīris ievēlētais Komisijas priekšsēdētājs;

Vispārīgas piezīmes par izvirzīto jauno Komisiju un konkrēto atbildības jomu sadalījumu

3.      kopumā atbalsta grupas pieeju, kuras mērķis ir nodrošināt Komisijai iespējai darboties strukturētāk un koncentrētāk; uzskata, ka tai laika gaitā būtu jāizveidojas par formālāku sistēmu; tomēr pauž bažas par to, ka joprojām trūkst skaidrības par atbildību un nevajadzīgas dublēšanas vai konflikta risku;

4.      atzinīgi vērtē to, ka daudzi komisāra amata kandidāti ir pieņēmuši nepieciešamību pēc Eiropas Savienības padziļinātas reformas, lai nodrošinātu, ka tā ievēro dalībvalstu un to pilsoņu tiesības, samazina slogu Eiropas uzņēmumiem nolūkā ļaut tiem izveidot darbavietas un radīt labklājību Eiropā un atjauno sabiedrības uzticību tās nākotnei

5.      pauž nožēlu par to, ka šo pieeju neatbalsta visi komisāra amata kandidāti un ka daži no viņiem turpina atbalstīt novecojušu un nemodernu skatījumu uz Eiropu, balstoties uz pagājušā gadsimta 50. gadu Eiropas integrācijas modeli, kas nav piemērots šā gadsimta 50. gadu uzdevumu īstenošanai;

6.      aicina nākamos komisāra amata kandidātus, sākot pildīt amata pienākumus:

–       rīkoties vienīgi absolūtas nepieciešamības gadījumā un pienācīgi ievērot procedūru, ņemot vērā visaptverošus ietekmes novērtējumus;

–       stingri ievērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

–       rīkoties tikai tad, kad tas ir skaidri atļauts saskaņā ar pilnvarām, ko dalībvalstis ir deleģējušas Eiropas Savienībai, un ievērot dalībvalstu suverenitāti;

–       ņemt vērā atšķirīgos finansiālos apstākļus, ar kādiem saskaras Eiropas nodokļu maksātāji un uzņēmēji, un ierobežot izdevumus;

7.      pauž nožēlu par to, ka dažiem no atbildīgajiem par neatbilstīgu pārvaldību eiro krīzes laikā, kuri tolaik ieņēma amatu savā valstī, ir uzticētas jomas, kas ietver atbildību par ekonomikas un monetāro politiku;

8.      pauž nožēlu par to, ka Parlamenta ieteikums Komisijas sastāvā iekļaut īpašu komisāra amatu, kurš būtu atbildīgs par budžeta kontroles jautājumiem, ir pilnībā ignorēts un ka tādēļ šajā Komisijā faktiski nebūs neviena komisāra, kas pienācīgi atbildēs par šiem jautājumiem, un tas nozīmē vai nu to, ka nav novērtēts šīs problēmas mērogs, vai arī to, ka Komisija ir atteikusies no nopietniem pūliņiem par tās veikto uzskaiti nodrošināt Revīzijas palātas pozitīvu ticamības deklarāciju;

Īpaši jautājumi, kas radās uzklausīšanu laikā

9.      aicina jauno Eiropas Komisiju:

–       piešķirt prioritāti vienotā digitālā tirgus potenciāla atbrīvošanai darbavietu izveides, izaugsmes, inovāciju un konkurētspējas jomā, īpaši liekot uzsvaru uz šķēršļu un slogu samazināšanu uzņēmumiem vienotajā tirgū un preču un pakalpojumu vienotā tirgus stiprināšanu, centienu pastiprināšanas nozīmes atzīšanu, lai palīdzētu rūpniecībai atjaunot ražošanu un darbavietas ES ar reindustrializācijas procesa starpniecību attiecībā uz dalībvalstu spējām un resursiem, šo procesu īpaši vēršot uz palīdzību dalībvalstīs uzlabot iemaņas, ierobežot birokrātiju, optimizēt enerģijas izmaksas un atbalstīt inovatīvus produktus un procesus;

–       īstenot vērienīgu un atvērtu tirdzniecības politiku ne vien attiecībā uz notiekošajām divpusējām, daudzpusīgām un daudzpusējām sarunām, bet arī iespējamiem jauniem nolīgumiem ar valstīm visā pasaulē, lai ar tirdzniecības un uzņēmumu starpniecību gūtu taustāmus ekonomiskus un sociālus ieguvumus ES pilsoņiem un uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

–       veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu energodrošību Eiropā ar ieguldījumiem pašas Eiropas enerģijas avotos, vienlaikus atzīstot, ka attiecībā uz mēģinājumiem izveidot jebkādu "enerģētikas savienību" ir jāņem vērā atsevišķu dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru;

–       īstenot iniciatīvas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem lauksaimniekiem ES;

–       ievērot dalībvalstu tiesības pieņemt tiesību aktus ģimenes tiesību jomā;

–       atteikties no jebkādiem plāniem, kas paredz Eiropas Savienības parāda savstarpēju dzēšanu ES līmenī, tostarp tādām idejām kā ES mēroga vienots noguldījumu garantiju fonds vai ES līmeņa bezdarba apdrošināšanas shēma;

–       atbalstīt priekšlikumus no jauna izvērtēt "glābšanas neveikšanas" principu ES līgumā, lai uzsvērtu dalībvalstu atbildību par savām valsts finansēm un turpmāk uzsvērtu katras dalībvalsts suverēnās tiesības lemt par savu valūtu, ņemot vērā nepieciešamību pilnībā īstenot jauno tiesību aktu, ar ko izveido vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), vienota noregulējuma iestādi un Eiropas stabilitātes mehānismu;

–       izstrādāt kopīgu pieeju attiecībā uz Krieviju, par pamatu ņemot politiku, kas apliecina solidaritāti ar valstīm, kuras tiek saistītas ar Eiropas Savienību un cenšas panākt ciešākas saites ar to, atzīst ES kaimiņattiecību politikas ietekmi uz drošību un ietver izšķirīgus pasākumus, lai novērstu smago un nepieņemamo situāciju Ukrainā, vienlaikus atzinīgi vērtējot solījumus, ka nenotiks atkārtotas sarunas par nolīgumu par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu;

–       strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka neparedzamā globālā vidē pastāv mehānismi un tirgi, ar ko garantēt nodrošinātību ar pārtiku;

Iecelšana un uzklausīšanas process

10.    uzskata, ka komisāra amata kandidātu iecelšanas un uzklausīšanas grafiks ir nepilnīgs, jo:

–       ja iecelšana augstākā līmeņa amatos nav iespējama līdz vasarai, nav pietiekami daudz laika, lai komisāra amata kandidāti varētu sagatavoties uzklausīšanai, jo viņiem tiek piešķirtas atbildības jomas tikai dažas nedēļas pirms uzklausīšanas;

–       ja ir tik maz laika, lai sagatavotos, komisāra amata kandidātiem ir kārdinājums savās atbildēs uz rakstiski uzdotiem jautājumiem un uzklausīšanās izmantot nepārliecinošus vispārinājumus, līdz ar to tiek uzklausīti drīzāk Komisijas ierēdņi, nevis paši komisāra amata kandidāti, un tas attur no atklātas un godīgas diskusijas par konkrētajiem jautājumiem un ierobežo novatorisku domāšanu;

11.    pauž nožēlu par to, ka atbildības jomu pārdalīšana pēdējā brīdī un jaunu kandidātu vēlīna izvirzīšana nostāda attiecīgās komitejas pazemojošā situācijā, jo tām faktiski nav nekādu iespēju ietekmēt izvirzīšanu vai novērtēt amata kandidāta piemērotību attiecīgajai atbildības jomai, ņemot vērā, ka balsojums plenārsēdē ir neizbēgams, lai jaunā Komisija varētu sākt strādāt 1. novembrī; norāda, ka tas arī apliecina, ka atbildības joma, kuru skar šāda pēdējā brīža pārdalīšana un par kuru atbildīgais komisāra amata kandidāts bija iepriekš saņēmis atbalstu komitejā, nav Komisijas darba prioritāšu vidū;

12.    ierosina apspriest iespēju mainīt jaunās Komisijas paredzēto stāšanos amatā no 1. novembra uz 1. decembri, lai uzklausīšanas process varētu noritēt profesionālāk un vispusīgāk;

13.    prasa pārskatīt noteikumus par uzklausīšanām, lai Priekšsēdētāju konference būtu pilnībā atbildīga par procesa organizēšanu un komitejas pašas neuzņemtos apturēt procedūru un rīkot papildu tikšanās bez atbilstīgām uz noteikumiem balstītām pilnvarām šādi rīkoties;

14.    uzskata, ka principā nav nekā nepareiza tajā, ka komitejas īpašos gadījumos cenšas rīkot papildu uzklausīšanas, taču šai procedūrai vajadzētu būt ietvertai Parlamenta noteikumos;

15.    uzskata, ka 24 stundu reaģēšanas termiņš var izrādīties netaisnīgs pret kandidātiem, kuriem ir paredzēts tikt uzklausītiem vēlākā posmā, un tādējādi tas ir ļāvis attīstīties "ķīlnieku sagrābšanas" kultūrai, lai aizstāvētu kandidātus, kurus uzklausa procesa vēlākā posmā; prasa apsvērt iespēju lūgt iesniegt oficiālus novērtējumus par visiem komisāra amata kandidātiem, tiklīdz uzklausīšanas process ir pabeigts;

16.    uzskata, ka triju minūšu jautājumu formāts nav piemērots, jo deputātiem nav iespēju uzdot papildu jautājumus, un ka divas minūtes parasti ir pārāk īss brīdis, lai sniegtu nopietnu atbildi; pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos iesaistītās komitejas varēja uzdot tik nelielu skaitu jautājumu, ka tās faktiski nevarēja vienoties par pamatotu atzinumu; prasa pārskatīt jautājumu uzdošanas grafiku turpmākajās uzklausīšanās;

17.    uzskata, ka skaidrības labad vajadzētu regulāri rīkot aizklātu balsošanu attiecīgajā komitejā par katru komisāra amata kandidātu;

18.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei un Komisijai.