Sesijas dokuments
5.11.2014 B8‑0213/2014
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par humanitāro situāciju Dienvidsudānā
( 2014/2922(RSP) )
Judith Sargentini, Heidi Hautala, Jordi Sebastià, Maria Heubuch, Bodil Ceballos, Igor Šoltes, Bart Staes, Davor Škrlec
Verts/ALE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro situāciju Dienvidsudānā
( 2014/2922(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2005. gadā noslēgto Sudānas vispārējo miera līgumu (VML);
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,
– ņemot vērā 1981. gada Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā Sudānai un Dienvidsudānai paredzēto ceļvedi, kas izklāstīts Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2012. gada 24. aprīļa komunikē,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības izmeklēšanas komisiju Dienvidsudānas jautājumos, kas izmeklē cilvēktiesību pārkāpumus, kuri notikuši kopš konflikta sākuma 2013. gada 15. decembrī,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dienvidsudānu un jo īpaši 2013. gada 10. decembra rezolūciju par starptautiskās sabiedrības centieniem saistībā ar attīstības un valsts izveides sekmēšanu Dienvidsudānā[1] un 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par stāvokli Dienvidsudānā[2],
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2014. gada 23. janvāra un 2014. gada 10. maija paziņojumus par stāvokli Dienvidsudānā,
– ņemot vērā augstās pārstāves preses sekretāra 2014. gada 28. augusta paziņojumus par stāvokli Dienvidsudānā,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 10. jūlija deklarāciju par Dienvidsudānu,
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. janvāra un 17. marta secinājumus par Dienvidsudānu,
– ņemot vērā starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāres Kristalīnas Georgijevas 2014. gada 25. septembra paziņojumu,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna 2014. gada 30. oktobra paziņojumu,
– ņemot vērā Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) 2014. gada 20. oktobra paziņojumu,
– ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā kaujas sākās 2013. gada 15. decembrī, izvēršoties sadursmēm pēc tam, kad valsts prezidents un dinka etniskās grupas pārstāvis Salva Kiir apvainoja paša atlaisto prezidenta vietnieku nūru etniskās grupas pārstāvi Riek Machar pret viņu vērsta valsts apvērsuma plānošanā, ko Riek Machar noliedza;
B. tā kā ilgu laiku pirms vardarbības sākuma 2013. gada decembrī Dienvidsudānas politisko stabilitāti apdraudēja neatrisinātā un ilgstošā valsts prezidenta Salva Kiir un bijušā viceprezidenta Riek Machar sāncensība, kuras sākums meklējams 1991. gadā, kad notika šķelšanās Sudānas Atbrīvošanas kustības armijas J. Garang grupā; tā kā abu vīru sāncensību par valsts līderību, pārvaldību un vadību ir pastiprinājusi abu pušu etniskās identitātes izmantošana;
C. tā kā Dienvidsudānas konfliktā iesaistītās puses 2014. gada 7. janvārī Adisabebā uzsāka sarunas Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) aizgādībā; tā kā miera sarunās netika panākts būtisks progress, neskatoties uz starptautiskās sabiedrības aizvien satrauktākiem aicinājumiem atrast kompromisu;
D. tā kā 2014. gada 23. janvārī tika parakstīta vienošanās par pamieru, kas atkārtoti tika apstiprināta 2014. gada 9. maijā, taču šis pamiers nepārtraukti tiek pārkāpts;
E. tā kā kopš 2011. gada Dienvidsudānas paziņojuma par neatkarību no Sudānas starp cilšu kaujinieku grupējumiem vairākkārt ir izcēlusies vardarbība; tā kā vardarbības rezultātā ir aizgājuši bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, kamēr humanitārā situācija ir kļuvusi vēl sliktāka;
F. tā kā ANO krīzei Dienvidsudānā ir piešķīrusi ārkārtas situācijas 3. līmeni, kas ir sliktākais iespējamais humanitārās krīzes novērtējums;
G. tā kā aptuveni 1,9 miljoni cilvēku ir atstājuši savas mājas Dienvidsudānā, kā arī 469 000 ir meklējuši patvērumu kaimiņvalstīs; tā kā vienlaikus valstī ir uzņemts aptuveni ceturtdaļmiljons bēgļu, galvenokārt no Sudānas; tā kā turpinoties nedrošībai, Dienvidsudānā var turpināties iedzīvotāju pārvietošana;
H. tā kā Dienvidsudānā joprojām pastāv uzturdrošības krīze, kaut gan humānā palīdzība ļāva visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem izvairīties no bada; tā kā tiek sagaidīts, ka 1,5 miljons cilvēku arī turpmāk saskarsies ar krīzes vai ārkārtas līmeņa pārtikas trūkumu; tā kā sievietes ir īpaši neaizsargātas attiecībā uz pārtikas trūkumu, jo 57 % mājsaimniecību aizsardzības teritorijās vada sievietes;
I. tā kā līdz šim 2014. gadā ES, tās dalībvalstis un Komisija ir sniegusi palīdzību, kuras vērtība pārsniedz EUR 254 miljonus; tā kā humānās palīdzības darbību veiktspēja un finansējums Sudānā ievērojami atpaliek no visaptverošajām vajadzībām;
J. tā kā konfliktam ir raksturīgi abu pušu nežēlīgi noziegumi; tā kā lielākās bažas rada iespēja, ka šomēnes lietus sezonas beigās atsāksies cīņas starp prezidenta Salva Kiir spēkiem un viņa bijušajam vietniekam Riek Machar uzticīgajiem nemierniekiem; tā kā vadošās palīdzības aģentūras, tostarp Oxfam, CARE un Cafod brīdināja, ka cīņu atsākšanās gadījumā vairu Dienvidsudānas daļu iedzīvotāji nākamā gada sākumā var piedzīvot badu;
K. tā kā līdz decembrim ir atlikta likuma par NVO pieņemšana, kura mērķis ir ierobežot teritoriju, kādā NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas drīkst strādāt Dienvidsudānā; tā kā šī NVO likumprojekta īstenošanas gadījumā tas varētu ievērojami ietekmēt palīdzības darbības šajā izšķirošanā brīdī, kad starptautiskā sabiedrība cenšas novērst bada izplatību;
L. tā kā pašreizējā vardarbība un nedrošība vairākās pavalstīs, jo īpaši Vahdā un Augšnīlā, joprojām traucē humānās reaģēšanas darbībām un ierobežo humānās palīdzības darbinieku piekļuvi pa ceļiem un ar gaisa satiksmi;
M. tā kā Dienvidsudānas tautsaimniecība, ja neskaita donoru un humāno palīdzību, ir gandrīz pilnībā atkarīga no naftas nozares;
N. tā kā lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo plaši izplatītā nabadzībā, neskatoties uz to, ka valstī ir bagātīgi naftas un citu dabas resursu krājumi, kuru eksports veido vairāk nekā 70 % no IKP un apmēram 90 % no valdības ienākumiem,
O. tā kā ieņēmumi, kas iegūti no naftas nozares, ir veicinājuši vardarbīgu konfliktu rašanos; tā kā reformētajai Sudānai ir iespēja pārvērst savu resursu bagātību, kas līdz šim ir bijis „resursu lāsts”, par svētību, kas valstij nodrošina labklājību;
P. tā kā ir jāatrod pašreizējā konflikta demokrātisks politiskais risinājums un jāsagatavo iespēja demokrātiski izraudzītu iestāžu izveidei, lai radītu dzīvotspējīgu valsti,
1. pauž dziļu nožēlu par zvērībām, kuras pastrādājušas abas konflikta puses; jo īpaši visasāk nosoda plaši izplatītās civiliedzīvotāju slepkavības, kas bieži pamatojas uz viņu etnisko piederību, civiliedzīvotāju īpašuma masveida iznīcināšanu un izlaupīšanu un humānās palīdzības darbinieku slepkavības; tāpat nosoda militārpersonu rupjos cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, spīdzināšanu un seksuālu vardarbību, kas izdarīta arī pret bērniem, –– no kuriem daži aizgāja bojā šo šausminošo noziegumu rezultātā, –– ārpustiesas nāvessodus un patvaļīgu apcietināšanu, kas daudzos gadījumos bija saistīta ar sliktu izturēšanos, kas joprojām nesodīti turpinās; pauž dziļas bažas arī par pieaugošajiem vārda brīvības, plašsaziņas līdzekļu brīvības un pilsoniskās sabiedrības brīvības ierobežojumiem;
2. uzsver, ka vienīgais šīs krīzes dzīvotspējīgais risinājums ir miermīlīga konflikta pušu atšķirību atrisināšana un valsts un tās iedzīvotāju interešu nostādīšana pirmajā vietā; aicina abas konflikta puses pārtraukt karadarbību un nopietni iesaistīties miera sarunās, lai ierobežotu humanitārās katastrofas mērogu; jo īpaši mudina abas puses nodrošināt netraucētu piekļuvi humānās palīdzības sniegšanai un pilsoniskās sabiedrības dalību miera procesā;
3. pauž nopietnas bažas par šā konflikta etnisko ievirzi; ar dziļām bažām konstatē, ka joprojām aptuveni 1,4 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti atstāt savas mājas pēc mēnešiem ilgām cīņām, kurās gāja bojā vismaz 10 000 personas un atsākās etniski motivētas slepkavības; atzīmē arī to, ka aptuveni 100 000 cilvēku joprojām ir atraduši patvērumu ANO atbalsta punktos visā valsts teritorijā, izjūtot pārāk lielas bailes atgriezties mājās pat pēc karadarbības apturēšanas;
4. mudina Āfrikas Savienības Izmeklēšanas komisiju Dienvidsudānas jautājumā, kurai ir uzdots veikt izmeklēšanu par cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem konflikta laikā un ieteikumu izstrādi attiecībā uz atveseļošanu, samierināšanu, atbildīgumu un iestāžu reformu, turpināt cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanu; stingri mudina komisijas locekļus, kā patiesas un ilgtspējīgas samierināšanas priekšnosacījumu nodrošināt cilvēktiesību pārkāpēju saukšanu pie atbildības, lai izbeigtu nesodāmību;
5. pauž nožēlu, ka neskatoties uz Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) nepārtrauktajiem centieniem panākt Dienvidsudānas konflikta politisku atrisinājumu, lai izveidotu nacionālas vienotības pārejas valdību, konfliktā iesaistītās puses līdz šim nav panākušas būtisku progresu, laiku pa laikam turpinot iesaistīties vietējās kaujās, kas rada smagas sekas civiliedzīvotājiem, vienlaikus padziļinot humanitāro krīzi un pārkāpjot vienošanos par karadarbības apturēšanu;
6. tomēr mudina ES turpināt palīdzību IGAD tās centienos būt par starpnieku abu konflikta pušu starpā gan konceptuālā, gan finansiālā ziņā un nodrošināt personālu pamiera uzraudzībai un pārbaužu mehānismam;
7. aicina visas Dienvidsudānas kaimiņvalstis un reģionālos spēkus cieši sadarboties, lai šajā valstī un apkārtējā reģionā uzlabotu drošības situāciju un rastu ceļu uz šīs krīzes miermīlīgu un ilgstošu politisku risinājumu;
8. atkārto, ka ilgtermiņa miermīlīgas līdzāspastāvēšanas un attīstības perspektīvai vajadzīgas visaptverošas iestāžu reformas, lai panāktu valstī tādu pārvaldi, kas garantē tiesiskumu; tādēļ aicina Dienvidsudānas iestādes uzsākt nopietnas iestāžu reformas, lai, cita starpā: i) garantētu cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību, ietverot arī neaizsargātās iedzīvotāju grupa (piemēram, sievietes, etniskās minoritātes); ii) izveidot konflikta miermīlīgas atrisināšanas mehānismus un radīt vidi, kurā var miermīlīgi dzīvot līdzās visas valsts dažādo iedzīvotāju grupas; un iii) nodrošināt efektīvu un taisnīgu dabas resursu pārvaldību un korupcijas izskaušanu;
9. nosoda to, ka humānās palīdzības piekļuvi kavē kaujas un abu pušu īstenotā vardarbība pret humānās palīdzības darbiniekiem, un aprīkojuma un infrastruktūras bojājumi; mudina valdību tās kontroles zonā pildīt savas saistības starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību ievērošanā un nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību;
10. jo īpaši mudina puses veicināt, lai humānā palīdzība nonāk pie cilvēkiem, kuriem tā ir visvairāk nepieciešama, un sadarboties ar humānās palīdzības organizāciju darbiniekiem un atbalstīt viņu brīvu pārvietošanos;
11. aicina arī starptautisko sabiedrību ievērot savas pamatsaistības attiecībā uz Dienvidsudānu un reģionu un izmantot līdzekļus, lai nekavējoties reaģētu uz humanitārās situācijas pasliktināšanos Dienvidsudānā;
12. uzsver, ka Dienvidsudānā ir viens no zemākajiem veselības aprūpes un uzturdrošības līmeņiem pasaulē, jo valsts nepietiekamā attīstība, nepārtrauktie konflikti, uzbrukumi veselības aprūpes un centriem un daudzu zonu nepieejamība sarežģī kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību; uzsver, ka nepietiekama veselības aprūpe sevišķi negatīvi ietekmē visneaizsargātākos iedzīvotājus, radot augstu mirstību bērnu un sieviešu vidū;
13. pauž nožēlu par to, ka šis konflikts ir kavējis daudzu pamata sociālo pakalpojumu sniegšanu un ka tūkstošiem bērnu neapmeklē skolu; pauž bažas par to, ka bērni turpina nest vardarbības slogu, ciešot no psiholoģiskām grūtībām un piekļuves trūkuma pakalpojumiem, tostarp izglītībai; prasa puses pārtraukt iesaistīt un izmantot bērnus bruņotajos spēkos, kā arī pārtraukt citus smagus pārkāpumus pret bērniem;
14. uzsver, ka pienācīgu iestāžu un tiesiskā regulējuma izveide, lai pārvaldītu tās naftas līdzekļus etniskā federālisma ietvaros ir galvenais faktors valsts miermīlīgas attīstības nodrošināšanai; jo īpaši aicina ES atbalstīt Dienvidsudānas ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kas ļautu izveidot stingru labas pārvaldības, pārredzamības un pārskatatbildības (jo īpaši saistībā ar Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas īstenošanu) sistēmu, kā arī attīstīt infrastruktūru, izglītību, veselības un sociālās labklājības programmas, kas izmantotu ienākumus no naftas un palīdzību attīstības jomā;
15. mudina Dienvidsudānas iestādes rūpēties, lai ieņēmumi no naftas dotu labumu iedzīvotājiem; aicina sarunās iesaistītās puses iekļaut miera nolīgumā tādas tēmas kā, piemēram, pārredzamība un publiskā kontrole naftas ieguves nozarē, lai tādā veidā ļautu ieņēmumus no šiem resursiem izmantot valsts noturīgā attīstībā un uzlabotu valsts iedzīvotāju dzīves apstākļus;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidsudānas valdībai, Dienvidsudānas cilvēktiesību komisāram, Dienvidsudānas Nacionālajai leģislatīvajai asamblejai, Āfrikas Savienības iestādēm, Starpvaldību attīstības iestādei, ES un ĀKK Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un ANO ģenerālsekretāram.