Sesijas dokuments

 

24.11.2014                                                                                                              B8-0313/2014

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu

( 2014/2967(RSP) )

Pavel Telička, Jean-Marie Cavada, Antanas Guoga, António Marinho e Pinto, Dita Charanzová

ALDE grupas vārdā

 

B8-0313/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu

( 2014/2967(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā neseno sabiedrisko apspriešanos par Komisijas pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un attiecīgo pārstrādāto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektu,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā ietekmes novērtējumiem kā agrīnā tiesību aktu izstrādes posmā izmantotam instrumentam ir svarīga nozīme Komisijas lietpratīga regulējuma programmā, jo to mērķis ir nodrošināt pārredzamu, vispusīgu un līdzsvarotu pierādījumu materiālu par risināmās problēmas būtību, ES rīcības pievienoto vērtību, sagaidāmo administratīvo slogu, kā arī izmaksām un ieguvumiem, ko visām iesaistītajām personām radītu alternatīva rīcība;

B.     tā kā saskaņā ar spēkā esošajām ietekmes novērtējuma pamatnostādnēm Komisijas Ģenerālsekretariātam un Ietekmes novērtējuma komitejai (INK) ir galvenā loma lēmumu pieņemšanā par to, vai saistībā ar konkrēto iniciatīvu ir nepieciešams veikt ietekmes novērtējumu;

C.     tā kā INK ir svarīga loma kā centrālajam kvalitātes kontroles punktam saistībā ar ietekmes novērtējumiem;

D.     tā kā saskaņā ar Komisijas ekspertu grupas aplēsēm MVU izmaksas, lai panāktu atbilstību noteikumiem, var būt 10 reizes lielākas nekā lielāku uzņēmumu izmaksas; tā kā tāpēc pienācīgs un neatkarīgs ietekmes novērtējums ir īpaši svarīgs MVU, kam bieži vien ir grūtāk pielāgoties jaunām juridiskām un administratīvām prasībām nekā lieliem uzņēmumiem un kam sava lieluma dēļ ir mazākas spējas agrīnā posmā paredzēt regulatīvas izmaiņas;

E.     tā kā princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ir 2008. gada Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta pamatā; tā kā tas kopš 2009. gada ir daļa no ietekmes novērtējuma pamatnostādnēm un kopš 2005. gada — daļa no citiem Komisijas tekstiem; tā kā šī principa mērķis ir ņemt vērā MVU intereses jau politikas veidošanas agrīnajos posmos, lai tiesību aktus padarītu labvēlīgākus MVU; tā kā minētā principa efektīvas īstenošanas nodrošināšanai ir pieejami dažādi instrumenti, tostarp MVU testa piemērošana gaidāmiem tiesību aktu priekšlikumiem;

F.     tā kā MVU tests, tostarp iespējamie riska mazināšanas pasākumi, kopš 2009. gada ir daļa no ietekmes novērtējuma pamatnostādnēm un kopš 2005. gada — daļa no citiem Komisijas tekstiem; tā kā pārstrādāto pamatnostādņu projektā nav iekļauti noteikumi par MVU testu;

G.     tā kā sākotnējā Komisijas priekšlikumā Parlamenta izdarīto būtisko grozījumu pienācīgs novērtējums parāda vērā ņemamu pievienoto vērtību, lai atbalstītu Parlamenta nostāju trīspusējās sarunās,

Piemērošanas joma

1.      atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos regulāri pārskatīt ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, lai uzlabotu ietekmes novērtējuma procedūras;

2.      tomēr pauž bažas par to, ka ietekmes novērtējuma piemērošanas jomas ziņā pārstrādāto pamatnostādņu projekts nav tik konkrēts kā tagadējās pamatnostādnes un ka tās atbildīgajam ģenerāldirektorātam sniedz lielāku interpretācijas brīvību attiecībā uz to, vai ietekmes novērtējums ir nepieciešams vai ne; uzskata, ka būtu jāsaglabā pastāvošā prakse, saskaņā ar kuru lēmumu pieņemšanas procesā tiek iesaistīti INK un Ģenerālsekretariāts;

3.      uzskata, ka Komisijai būtu jāsaglabā pašreizējā ietekmes novērtējumu iesniegšanas pieeja attiecībā uz visām iniciatīvām, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

–            tiesību aktu priekšlikumi, kas ietverti Komisijas likumdošanas un darba programmā (KLDP);

–            tiesību aktu priekšlikumi, kuri nav ietverti KLDP, bet kuriem ir skaidri identificējama ekonomiska, sociāla, ekoloģiska un ar administratīvo slogu saistīta ietekme;

–            neleģislatīvas iniciatīvas, kas nosaka turpmākos politikas virzienus (piemēram, baltās grāmatas, rīcības plāni, izdevumu programmas un pamatnostādnes sarunām par starptautiskiem nolīgumiem);

–            deleģēšanas vai īstenošanas akti, kam, ļoti iespējams, būs ekonomiska, sociāla, ekoloģiska un ar administratīvo slogu saistīta ietekme;

4.      norāda, ka ietekmes novērtējuma piemērošanas joma var dažreiz neatbilst pieņemtajiem priekšlikumiem, ja tie ir grozīti pēc iesniegšanas komisāru kolēģijā apstiprināšanai; prasa pārstrādāto pamatnostādņu projektā norādīt, ka ietekmes novērtējums ir jāatjaunina, lai nodrošinātu tajā izskatīto jautājumu un galīgajā variantā pieņemtā Komisijas priekšlikuma atbilstību;

5.      norāda, ka ietekmes novērtējumu nedrīkst izmantot kā līdzekli, lai uzstātos pret tiesību aktu, kuram kāda institūcija nepiekrīt, vai kā līdzekli, lai apšaubītu likumdevēja spēju ierosināt grozījumus;

6.      atzīmē, ka ietekmes novērtējumam jābūt stingram, visaptverošam un balstītam uz precīzu, objektīvu un pilnīgu informāciju, un tajā iekļautajai analīzei jābūt samērīgai un koncentrētai uz priekšlikuma mērķi tā, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītu politisku lēmumu;

7.      uzsver, ka ietekmes novērtējuma procesam ir jābūt pārredzamam un publicētam Komisijas tīmekļa vietnē;

Ietekmes novērtējuma komiteja

8.      pauž nopietnas bažas par to, ka pārskatīto pamatnostādņu projektā nav precīzāk definēta INK loma ietekmes novērtēšanā; stingri uzstāj, ka Komisijai ir no jauna jāizskata šis trūkums un, sniedzot atbildi Parlamentam, jaunajā pārstrādāto pamatnostādņu projektā precīzāk jāizklāsta INK procedūras, kā arī uzstāj, ka par ikvienu iniciatīvu, par kuru nepieciešams ietekmes novērtējums, ir jāsaņem labvēlīgs INK atzinums; uzskata, ka komisāru kolēģijai nebūtu jāizskata neviena leģislatīva vai neleģislatīva iniciatīva, par kuru veiktais ietekmes novērtējums nav saņēmis labvēlīgu INK atzinumu;

9.      uzskata, ka INK arī turpmāk būtu jāstrādā kā neatkarīgai kvalitātes kontroles struktūrai Komisijas sastāvā, un prasa būtiski palielināt INK neatkarību no Komisijas ģenerāldirektorātiem un Ģenerālsekretariāta; uzskata, ka INK sastāvā jābūt tikai augsti kvalificētām personām; ierosina, lai INK tieši ziņotu par labāku regulējumu atbildīgajam Komisijas priekšsēdētāja vietniekam;

MVU tests

10.    atgādina, ka Komisija Mazās uzņēmējdarbības aktā apņēmusies savas politikas izstrādē ievērot principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un ka tas paredz MVU testa veikšanu, lai novērtētu gaidāmo likumdošanas un administratīvo iniciatīvu ietekmi uz MVU; uzsver, ka ir ļoti svarīgi pārliecināties par šī testa pienācīgu veikšanu, un uzskata, ka šajā jomā vēl ir sasniedzams liels progress;

11.    uzsver — lai veiktu stingru MVU testu, pirms ietekmes novērtējumu pieņemšanas galīgajā variantā un pēc iespējas agrīnākā posmā par šo novērtējumu pirmo projektu ir svarīgi apspriesties ar MVU pārstāvošajām iesaistītajām personām; uzskata — lai labāk sasniegtu MVU, Komisijai jāuzlabo apspriešanās veids;

12.    atgādina, ka Komisija, 2011. gadā pārskatot Mazās uzņēmējdarbības aktu, pauda nožēlu par to, ka tikai astoņas dalībvalstis bija iekļāvušas MVU testu savos valsts lēmumu pieņemšanas procesos; atzinīgi vērtē šajā pārskatā pausto Komisijas nepārprotamo apņemšanos vēl vairāk pastiprināt MVU testu; pauž nožēlu, ka pretēji šiem Komisijas paziņojumiem pārskatīto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektā MVU tests nav pat pieminēts;

13.    uzstāj — lai izvairītos no tā, ka salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem Komisijas iniciatīvas nesamērīgāk ietekmē vai nostāda nelabvēlīgākā situācijā MVU, ir jāsaglabā pamatnostādņu 8. pielikumā iekļautais MVU tests;

14.    uzsver to, ka šādos gadījumos ietekmes novērtējumā būtu jāiekļauj izvēles iespējas, piedāvājot alternatīvus mehānismus un/vai elastīgumu, lai palīdzētu MVU nodrošināt atbilstību attiecīgajai iniciatīvai (kā norādīts 8.4. pielikumā); šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka pārskatīto pamatnostādņu projektā kā politisks risinājums ir piedāvāta mikrouzņēmumu a priori izslēgšana no tiesību akta priekšlikuma piemērošanas jomas;

Konsultatīvas struktūras labāka regulējuma jautājumos izveide

15.    atzinīgi vērtē augsta līmeņa darba grupas administratīvā sloga jautājumos darbu un tās iesniegto galīgo ziņojumu, ko bija pasūtījusi Komisija; atgādina Komisijas jaunākajā (2014. gada jūnija) paziņojumā par REFIT pausto nodomu izveidot jaunu augsta līmeņa darba grupu labāka regulējuma jautājumos, kuru veidotu iesaistīto personu pārstāvji un dalībvalstu eksperti;

16.    mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk izveidot tādu augsta līmeņa konsultatīvu struktūru labāka regulējuma jautājumos, kurā ietilptu gan speciālisti no iesaistīto personu vidus, gan dalībvalstu eksperti, kā arī Parlamenta pārstāvis novērotāja statusā; ierosina piešķirt šai struktūrai stingras un neatkarīgas konsultatīvās pilnvaras, kam būtu jāietver priekšlikumu administratīvā sloga, atbilstības nodrošināšanas izmaksu, subsidiaritātes un samērīguma ievērošanas un juridiskā pamata izvēles novērtēšana, labāka regulējuma iniciatīvu ierosināšana un ES tiesību aktu īstenošanas valsts līmenī uzraudzība; prasa ekspertu izraudzīšanās procedūrā iesaistīt Parlamentu un Padomi;

17.    aicina Komisiju iesniegt jaunu pārskatīto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektu, ņemot vērā šajā rezolūcijā uzsvērtos punktus un Komisijas jauno sastāvu, it īpaši jaunā par labāku regulējumu atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka lomu;

Ietekmes novērtējumi Parlamentā

18.    prasa, lai Parlaments sistemātiski un pēc iespējas agrīnākā posmā, it īpaši komitejas līmenī, izskatītu Komisijas sagatavotos ietekmes novērtējumus;

19.    atgādina savu 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu[1], kurā tas prasa konsekventāk izmantot Parlamenta veiktos ietekmes novērtējumus, un norāda, ka šis instruments jau ir pieejams ietekmes novērtējumu veikšanai; uzskata Parlamenta veiktu ietekmes novērtējumu izmantošanu par īpaši noderīgu pirms Komisijas sākotnējā priekšlikumā izdarītu būtisku izmaiņu vai grozījumu pieņemšanas;

Ietekmes novērtējumi Eiropadomē

20.    atgādina Padomei tās apņemšanos sistemātiski novērtēt pašas ierosinātu būtisku grozījumu ietekmi;

 

°

°         °

 

21.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei.

[1] OV C 380 E, 11.12.2012., 31. lpp.