Sesijas dokuments
12.1.2015 B8‑0021/2015
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par stāvokli Ukrainā
( 2014/2965(RSP) )
Johannes Cornelis van Baalen, Petras Auštrevičius, Louis Michel, Catherine Bearder, Fredrick Federley, Paavo Väyrynen, Kaja Kallas, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Ivo Vajgl, Urmas Paet, Pavel Telička, Juan Carlos Girauta Vidal, Dita Charanzová, Fernando Maura Barandiarán, Beatriz Becerra Basterrechea, Ilhan Kyuchyuk, Martina Dlabajová, Ivan Jakovčić, Jozo Radoš, Petr Ježek, Gérard Deprez, Alexander Graf Lambsdorff, Marietje Schaake
ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ukrainā
( 2014/2965(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku, par Austrumu partnerību un par Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Ukrainā[1], 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā[2], 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Krievijas īstenoto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm, jo īpaši — destabilizāciju Austrumukrainā[3], 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par stāvokli Ukrainā[4] un 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Ukrainā un pašreizējo stāvokli ES un Krievijas attiecībās[5],
– ņemot vērā Eiropadomes 23. un 24. oktobra secinājumus par Ukrainu un Ārlietu padomes 17. novembra secinājumus,
– ņemot vērā ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma noslēdzošo daļu un padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu 2014. gada maijā un šo nolīgumu ratificēšanu un piekrišanas sniegšanu tiem Eiropas Parlamentā un Ukrainas parlamentā Verhovna Rada 2014. gada septembrī,
– ņemot vērā 2014. gada 5. septembra Minskas protokolu un 2014. gada 19. septembra Minskas memorandu,
– ņemot vērā sekmīgo parlamenta vēlēšanu norisi Ukrainā 2014. gada 26. oktobrī,
– ņemot vērā, ka Krima joprojām ir okupēta un Ukrainas austrumu daļā notiek kaujas, ka ir ticami un neapgāžami pierādījumi par Krievijas militāro spēku iesaistīšanos kaujās un ka steidzami ir jāatrod stabils un visaptverošs politisks šā konflikta risinājums,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2014. gada rudens bija iezīmīgs ar kauju turpināšanos starp Ukrainas spēkiem un nelikumīgi apbruņotajiem grupējumiem Doņeckā un Luhanskā un tā kā Minskas vienošanās vēl ir pilnībā jāīsteno un jāievēro;
B. tā kā prezidenta un parlamenta vēlēšanas Ukrainā notika saskaņā ar Eiropas un EDSO standartiem, tādējādi paverot ceļu noturīgām politiskām un ekonomiskām reformām, apņēmīgai cīņai ar korupciju un asociācijas nolīguma īstenošanai, kas ir būtiski, lai atjaunotu Ukrainas valsts vadības demokrātisko leģitimitāti;
C. tā kā tā dēvētās prezidenta un parlamenta vēlēšanas Doņeckā un Luhanskā 2014. gada 2. novembrī bija Ukrainas tiesību aktu un Minskas vienošanās dokumentu pārkāpums un tāpēc tās nevar tikt atzītas;
D. tā kā ziemas sākšanās vēl vairāk pasliktinās civiliedzīvotāju grūtības un ciešanas, īpaši Ukrainas austrumu daļā, un arī Krimā, kā arī cilvēkiem, kuriem nācās atstāt savas mājas;
E. tā kā ir ticami ziņojumi, tostarp ANO ziņojumi, par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Doņeckā un Luhanskā, un jo īpaši Krimā, tostarp ziņojumi par nāvessodiem bez tiesas sprieduma, cilvēku pazušanu un citiem nopietniem starptautisko cilvēktiesību aktu un standartu pārkāpumiem;
F. tā kā bruņotā konflikta dēļ Ukrainas austrumdaļā gājuši bojā tūkstošiem karavīru un civiliedzīvotāju, daudz lielāks ir ievainoto skaits un simtiem tūkstoši cilvēku ir pametuši savas mājas vai jau mēnešiem kauju dēļ dzīvo ilgstošā nedrošībā;
G. tā kā konflikts ir pasliktinājis Ukrainas ekonomikas stāvokli un tā rezultātā šajā gadā IKP ir krities par 7,5 % un tā kā būs jāīsteno nozīmīgas ekonomikas un pretkorupcijas reformas;
H. tā kā šo konfliktu nevar atrisināt militāri, bet to var izdarīt, tikai pamatojoties uz politisko dialogu un vienošanos ar Ukrainu saskaņā ar miera plānu, kuru izklāstījis prezidents Porošenko un kurā ir iekļauta plašāka vietējā un reģionālā pārvaldība, kas balstīta uz Ukrainas suverenitātes, teritoriālās integritātes, vienotības un neatkarības pilnīgu ievērošanu;
I. tā kā Minskā 2014. gada 5. septembrī parakstītā vienošanās par uguns pārtraukšanu, neraugoties uz daudzajiem šīs vienošanās pārkāpumiem, joprojām ir labākais pamats centieniem rast politisku risinājumu; tā kā visām pusēm ir jāīsteno Minskā panāktās vienošanās; tā kā tika atcelta Minskā 2014. gada decembrī paredzēto sarunu turpināšana;
J. tā kā 2014. gada 17. novembra ES Ārlietu padome pieņēma principiālu lēmumu par turpmākām sankcijām, kuras vērstas pret separātistu līderiem,
1. no jauna izsaka līdzjūtību kaujās Ukrainas austrumdaļā kritušo civiliedzīvotāju un militāristu ģimenēm un pauž dziļu nožēlu par šā konflikta radītajām cilvēku ciešanām;
2. uzsver, ka šim konfliktam var būt tikai sarunās panākts politisks risinājums, kura pamatā ir Minskas vienošanās un prezidenta Porošenko piedāvātais miera plāns, ar ko varētu radīt decentralizētāku Ukrainas valsts struktūru; uzsver, ka visām pusēm būtu pilnībā jāīsteno un jāievēro Minskas vienošanās un tādējādi jāļauj pamazām deeskalēt konfliktu; pauž nožēlu par to, ka Minskā 2014. gada decembra beigās paredzētās sarunas tika atceltas, panākot tikai vienošanos par ieslodzīto apmaiņu, taču ne citus rezultātus; aicina visas puses darīt visu, kas to spēkos, lai panāktu sarunu drīzu atsākšanu;
3. aicina visas puses atturēties no jebkādas vardarbības izmantošanas; uzsver, ka vardarbības izbeigšana ir pirmais pasākums, kas steidzami nepieciešams sekmīgā politiskajā procesā, kura mērķis ir atrisināt konfliktu;
4. no jauna atkārto nosodījumu Krievijas īstenotajai Krimas okupācijai un aneksijai un nosoda jebkādu ārvalstu ietekmi uz tā sauktajiem separātistu spēkiem Ukrainas austrumdaļā un tiem sniegtu atbalstu; uzsver, ka šāda rīcība ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un ir nopietns izaicinājums Eiropas drošības situācijai; atkārtoti pauž atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei, teritoriālai integritātei, robežu neaizskaramībai un šīs valsts tiesībām uz brīvu izvēli;
5. aicina Krievijas Federāciju nekavējoties atvilkt visu militāro personālu no Ukrainas teritorijas un atturēties no atkārtotas tā izvietošanas jebkad nākotnē; aicina Krieviju steidzami veikt pasākumus, ar kuriem kontrolēt savu robežu ar Ukrainu, un apturēt visus nelegālo kaujinieku iebrukumus un ieroču un ekipējuma pārvietošanu, lai pārtrauktu ikvienu turpmāku mēģinājumu iekļūt Ukrainas teritorijā;
6. aicina Krievijas vadību izmantot savu ietekmi separātistu vidū, lai pārliecinātu viņus iesaistīties politiskajā procesā; aicina visas puses miera un samierināšanās nolūkā pārtraukt kareivīgas retorikas lietošanu;
7. prasa Ukrainas valdībai izmantot savu autoritāti, lai novērstu un nosodītu ekstrēmistiskus un totalitārus simbolus;
8. uzsver, ka ES un Eiropas Padomei vajadzētu būt gatavām sniegt palīdzību un specializētas zināšanas, kamēr notiek decentralizētākas pārvaldības izveide Ukrainā; uzskata, ka separātistiem nekādā gadījumā nedrīkstētu būt veto pilnvaras attiecībā uz Ukrainas ārpolitikas virzienu izvēli; tomēr uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt plašu vienprātību par visnozīmīgākajiem politiskajiem lēmumiem iekšpolitikas un ārpolitikas jomās;
9. uzsver, ka ES sankcijas nevar tikt atceltas, pirms ir vērojamas nepārprotama progresa pazīmes Ukrainas miera procesā, un ir gatavs ieviest jaunas sankcijas; uzsver, ka Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi ir atgriezeniski un to mērogs ir maināms un ka tos attiecīgā gadījumā var grozīt, apturēt vai atcelt; uzsver, ka Eiropas Savienībai kopumā vajadzētu palikt vienotai, kad tiek lemts, kā labāk reaģēt uz situāciju, ja tā mainās; aicina Komisiju sekot līdzi Krievijas tā dēvēto pretsankciju ietekmei un ātri īstenot pasākumus, lai atbalstītu ražotājus, kurus skar Krievijas noteiktie tirdzniecības ierobežojumi;
10. uzsver, ka Ukrainas krīzes atrisināšanā izšķiroša loma ir EDSO, jo tai ir pieredze risināt bruņotus konfliktus un krīzes, un to, ka gan Krievijas Federācija, gan Ukraina ir šīs organizācijas locekles; aicina dalībvalstis, augsto pārstāvi un Komisiju arī turpmāk censties nostiprināt EDSO Īpašo pārraudzības misiju Ukrainā ar personālu un aprīkojumu; uzsver, ka bez turpmākas kavēšanās EDSO novērotāji jāizvieto gar visiem Ukrainas un Krievijas robežas posmiem, kurus pašlaik kontrolē separātisti;
11. aicina augsto pārstāvi un Padomi apsvērt iespēju iecelt tādu vadošu un augsta līmeņa ES īpašo pārstāvi Ukrainā un Ukrainas konfliktā, kurš varētu veicināt centienus panākt mierīgu risinājumu;
12. ņemot vērā skarbos ziemas apstākļus, ir ļoti nobažījies par humanitāro stāvokli Austrumukrainā un Krimā, par valsts iekšienē pārvietoto personu, kā arī to personu stāvokli, kuras devušās bēgļu gaitās uz Krieviju; norāda, ka steidzami ir jāsniedz papildu palīdzība un atbalsts iedzīvotājiem konflikta skartajās zonās, valsts iekšienē pārvietotajām personām un bēgļiem; atgādina Pasaules Veselības organizācijas brīdinājumus par to, ka Austrumukrainai draud ārkārtas stāvoklis veselības nozarē, jo slimnīcu darbība ir traucēta un trūkst zāļu un vakcīnu; prasa starptautiskajai kopienai, tostarp ES, steidzami rīkoties, lai atbalstītu vistrūcīgākās personas; atgādina, ka humānā palīdzība Ukrainas austrumdaļai ir jāsniedz, pilnībā ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības un humānisma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principus un nodrošinot ciešu koordināciju ar Ukrainas valdību, ANO un Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteju (SSKK); pauž vēlēšanos, lai Eiropas Parlamenta delegācija varētu apmeklēt konflikta zonu;
13. aicina Komisiju un EĀDD steidzami izstrādāt dokumentu kopumu par visaptverošu un vērienīgu finansiālo palīdzību un atbalstu Ukrainai un atbalstīt politiska risinājuma un nacionālās samierināšanas panākšanu; turklāt aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka netraucēti un drīz tiek īstenots asociācijas nolīgums ar Ukrainu, kas ir galvenais instruments ES un Ukrainas attiecību veidošanai ikvienā attiecīgajā jomā, un uzsver, ka tas ir divpusējs nolīgums; aicina Ukrainu izpildīt savas saistības kā daļu no ES pagaidu tirdzniecības režīma;
14. šajā sakarībā atkārtoti pauž pārliecību, ka minētais nolīgums nav uzskatāms par ES un Ukrainas attiecību galīgo mērķi; turklāt norāda, ka saskaņā ar LES 49. pantu Ukrainai ― tāpat kā jebkurai citai Eiropas valstij ― ir Eiropas perspektīva un tā var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja tā izpilda Kopenhāgenas kritērijus, ievēro demokrātijas principus, pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošina tiesiskumu un pārredzamību;
15. ir stingri pārliecināts, ka vērienīgā pretkorupcijas programma, kurā ietverts arī princips par absolūtu neiecietību pret korupciju, Ukrainā ir steidzami vajadzīga, lai atjaunotu iedzīvotāju uzticēšanos valstij, tiesu sistēmai, valsts iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm; atzinīgi vērtē to, ka nesen Verkhovna Rada pieņēma pretkorupcijas likumu kopumu, un uzsver, ka svarīgi ir šos likumus laikus un pienācīgi īstenot;
16. aicina jauniecelto ekonomikas un finanšu ministru nekavēties ar to nepieciešamo reformu īstenošanu, kuru mērķis ir atjaunot ekonomikas izaugsmi Ukrainā; uzskata, ka Eiropas Savienības Ukrainai sniedzamā atbalsta grupas izšķirošs uzdevums ir noteikt jomas, kurās vajadzīga tehniskā palīdzība, lai atbalstītu Ukrainu plašas reformu programmas izstrādē un īstenošanā;
17. atzīmē, ka uguns pārtraukšanas nolīgumā ir iekļauti daži noteikumi par Ukrainas austrumdaļas konfliktā iesaistīto personu nesodāmību, tomēr šādu lēmumu nedrīkst attiecināt uz izdarītajiem kara noziegumiem, tostarp uz terorisma aktu, kāds ir Malaysia Airlines reisa MH17 lidmašīnas notriekšana; uzsver, ka lidmašīnas notriekšanā vainīgie ir jātiesā; uzsver, ka svarīga ir neatkarīga, ātra un pilnīga izmeklēšana, kas uzticēta Nīderlandes Drošības jautājumu izmeklēšanas padomei; nosoda to, ka tiek liegta piekļuve lidmašīnas notriekšanas vietai;
18. atzinīgi vērtē Francijas valdības lēmumu apturēt Mistral tipa helikopteru bāzes kuģu piegādi un aicina visas dalībvalstis ieņemt līdzīgu nostāju attiecībā uz eksportu, kuru neskar ES lēmumi par sankcijām, jo īpaši attiecībā uz ieročiem un divējāda lietojuma precēm;
19. uzsver, ka Ukrainas enerģētikas nozare ir jāreformē saskaņā ar saistībām, ko šī valsts uzņēmusies Enerģētikas kopienā, un radikāli jāuzlabo ES energoapgādes drošība, enerģētiskā neatkarība un noturība pret ārēju spiedienu, izveidojot Eiropas Enerģētikas savienību, turpinot attīstīt energoinfrastruktūru ES kaimiņvalstīs un izveidojot enerģētikas starpsavienojumus starp šīm valstīm un ar ES saskaņā ar Enerģētikas kopienas mērķiem, un ka šie vispārējas intereses projekti jāīsteno kā prioritāte; uzsver, ka tam būs vajadzīgi lieli ieguldījumi infrastruktūrā;
20. mudina Komisiju sākt gatavot trešo vērienīgo dokumentu kopumu par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai un uzņemties vadošu lomu Ukrainas donoru konferences organizēšanā, iesaistot starptautiskās organizācijas, starptautiskās finanšu institūcijas un pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka liela nozīme ir starptautiskās kopienas apņēmībai atbalstīt ekonomisko un politisko stabilizāciju un reformas Ukrainā;
21. vērš uzmanību uz nesenajiem ticamajiem ziņojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā un konflikta zonās; atbalsta aicinājumu Ukrainas valdībai izveidot vienotu un regulāri atjauninātu reģistru par nolaupīšanas gadījumiem, kā arī atbalsta prasību rūpīgi un objektīvi izmeklēt visas apsūdzības par nelikumīgu spēka lietošanu, cietsirdīgu izturēšanos vai spīdzināšanu, ko veikušas abas konfliktā iesaistītās puses;
22. uzsver, ka jāvēršas pie Krievijas pilsoniskās sabiedrības, lai skaidri norādītu, ka ES neuzskata Krievijas tautu par savu pretinieci, tomēr Ukrainas neatkarība un teritoriālā integritāte būtu jārespektē; ja Krievijas valdība veiks konkrētus pasākumus, lai atjaunotu labas kaimiņattiecības un starptautisko tiesisko kārtību, šāda rīcība būs pamats konflikta deeskalācijai;
23. aicina dalībvalstis pārbaudīt, vai nesenā informācija par to, ka Krievijas bankas un privātpersonas ir finansējušas ES galēji labējās un galēji kreisās politiskās partijas, neliecina par partiju finansēšanas tiesību aktu pārkāpumiem, un prasa pamatīgi apspriest šāda veida finansiālā atbalsta radītos riskus un problēmas, kā arī to, vai spēkā esošie partiju finansēšanas tiesību akti ir pilnībā atbilstoši, ņemot vērā šo atklājušos informāciju;
24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Eiropas Padomei.