Sesijas dokuments
12.1.2015 B8‑0032/2015
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par stāvokli Lībijā
( 2014/3018(RSP) )
Mariya Gabriel, Cristian Dan Preda, Arnaud Danjean, Jacek Saryusz-Wolski, Elmar Brok, Andrej Plenković, David McAllister, Tunne Kelam, Daniel Caspary, Davor Ivo Stier, Michael Gahler, Claude Rolin, Traian Ungureanu, Dubravka Šuica, Philippe Juvin, Barbara Matera, Giovanni La Via, Pascal Arimont, Monica Macovei, Ivana Maletić, Lara Comi
PPE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Lībijā
( 2014/3018(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lībiju,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2014. gada 6. novembra, 16. decembra un 30. decembra deklarācijas par Lībiju un Ārlietu padomes 2014. gada 20. oktobra, 17. un 18. novembra un 5. decembra secinājumus par Lībiju,
– ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Maltas, Spānijas un Apvienotās Karalistes 2014. gada 7. novembra kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2011. gada rezolūcijas Nr. 1970 un Nr. 1973 un 2014. gada 27. augusta rezolūciju Nr. 2174,
– ņemot vērā ANO Atbalsta misijas Lībijā (UNSMIL) 2014. gada 23. decembra ziņojumu „Atjaunināts pārskats par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem Lībijā notiekošajā vardarbībā”,
– ņemot vērā Lībijas parlamenta vēlēšanas, kas notika 2014. gada jūnijā,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to 1977. gada papildu protokolus un bruņota konflikta pušu pienākumu ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un panākt to ievērošanu jebkurā situācijā,
– ņemot vērā Konvenciju par ANO un ar to saistīto darbinieku drošību un tās fakultatīvo protokolu,
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. maija Lēmumu 2013/233/KĀDP par Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya),
– ņemot vērā 2014. gada septembrī Lībijai paredzēto Eiropas kaimiņattiecību politikas pasākumu kopumu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Lībijas iekšējais konflikts arvien vairāk draud izvērsties par īstu pilsoņkaru, kā rezultātā vēl vairāk cietīs civiliedzīvotāji, būs bojāgājušie, notiks masveida pārvietošanas un izplatīsies humanitārā krīze;
B. tā kā 2015. gada 4. janvārī Lībijas gaisa spēki Dernas ostas militārajā zonā bombardēja Grieķijas naftas tankkuģi, nogalinot vienu apkalpes locekli no Grieķijas un vienu no Rumānijas un ievainojot vēl divus citus; tā kā šo ostu kontrolē islāmistu kaujinieki un tā pēdējā gada laikā piedzīvojusi vairākus uzbrukumus;
C. tā kā 2015. gada 3. janvārī oficiālā valdības paziņojumā tika apgalvots, ka organizācijas „Islāma valsts” kaujinieki ir nogalinājuši 14 Lībijas armijas karavīrus un ka valdība aicina starptautisko sabiedrību atcelt valstij noteikto ieroču embargo, lai varētu cīnīties pret šiem kaujiniekiem, kurus tā sauc par teroristiem;
D. tā kā ISIS apmāca kaujiniekus Lībijā un ir izveidojusi savu atzaru valsts austrumos; tā kā 2014. gada 30. decembrī teroristi Tobrukā uzspridzināja automašīnā ievietotu spridzekli, uzbrūkot Pārstāvju palātai tās sesijas laikā;
E. tā kā 2014. gada 28. decembrī bruņotā grupējuma komandieris ģenerālis Heftars organizēja aviouzbrukumus Misratai, kur nostiprinājies islāmistu bruņotais grupējums „Lībijas rītausma”, un to uzskata par atriebību par islāmistu bruņoto grupējumu 2014. gada 25. decembra uzbrukumiem lielākajam Lībijas naftas terminālim Sidrā un Lībijas armijas karavīriem Sirtā, no kuriem 22 tika nogalināti;
F. tā kā Ansar al-Sharia kaujinieki Sirtā, ko kontrolē islāmistu bruņotie grupējumi, jaunākajā no aizvien lielāka skaita uzbrukumu pret kristiešiem un citām Lībijas reliģiskajām minoritātēm nolaupīja aptuveni 20 Ēģiptes koptu kristiešus; tā kā visas puses aizvien vairāk arī aiztur, nolaupa, spīdzina un nogalina iespējamos kaujiniekus;
G. tā kā 2014. gada 25. jūnijā notika likumdevēja vēlēšanas; tā kā likumīgi ievēlētā Pārstāvju palāta ir pārvietota no Tripoles uz Tobruku; tā kā islāmistu kaujinieki neatzīst Pārstāvju palātu un jauno valdību un ir izveidojuši savu valdību un parlamentu;
H. tā kā Lībijas Augstākā tiesa Tripolē 2014. gada 6. novembrī nolēma, ka 2014. gada 25. jūnijā notikušās vēlēšanas bija nekonstitucionālas un ka starptautiski atzītā Pārstāvju palāta Tobrukā un al-Thinni valdība tāpēc ir nelikumīga un būtu jāatlaiž;
I. tā kā Pārstāvju palāta šo lēmumu ir noraidījusi, paziņojot, ka tiesai nav pilnvaru to pieņemt, ka tas ir pieņemts Tripoles islāmistu bruņoto grupējumu spiediena apstākļos un ka Pārstāvju palāta un valdība turpinās darbu;
J. tā kā Augstākās tiesas nolēmums ir radījis vēl vienu problēmu Lībijas vienotībai, dažiem islāmistu grupējumiem pieprasot valsts austrumos esošās Kirenaikas provinces neatkarību;
K. tā kā 2014. gada 19. decembrī Sāhelas G5 samitā piecu tās dalībvalstu Mauritānijas, Mali, Nigēras, Čadas un Burkinafaso vadītāji iesniedza Āfrikas Savienības Miera un drošības padomei oficiālu pieprasījumu izveidot starptautiskus militārās iejaukšanās spēkus darbībai Lībijā;
L. tā kā nesenās kaujas ir ievērojami veicinājušas teroristu grupējumu, piemēram, ISIS, izplatīšanos un nostiprināšanos valstī; tā kā šīs problēmas nerisināšanas gadījumā tā varētu būt liels drauds reģiona un ES drošībai;
M. tā kā 2015. gada 8. janvārī ISIL Lībijas atzars paziņoja, ka ir izpildīts nāvessods diviem Tunisijas žurnālistiem;
N. tā kā cilvēktiesību stāvoklis turpina pasliktināties visā valstī, jo cita starpā notiek patvaļīgas aizturēšanas un nolaupīšanas gadījumi, nelikumīga nogalināšana un spīdzināšana, kā arī pret žurnālistiem, amatpersonām, politiskajiem aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem tiek vērsta vardarbība;
O. tā kā ir saņemtas ziņas par ārēju iesaistīšanos Lībijas vardarbībā, kas cita starpā izpaužas kā militāra darbība un ieroču un munīcijas piegāde, un tādu pasākumu veikšana, kas palielina vietējās plaisas, ietekmējot pārvaldības vājās struktūras un tādējādi graujot Lībijas demokrātiskās pārejas procesu; tā kā dažas Persijas līča valstis un daži citi reģionālie dalībnieki pašreiz sniedz atbalstu cīņās iesaistītajām pusēm Lībijā, tādējādi saasinot nemierus valstī;
P. tā kā ANO Drošības padomes rezolūcija Nr. 2174 (2014) atļauj noteikt ceļošanas aizliegumus un iesaldēt līdzekļus, vēršot šos pasākumus pret tām Komitejas noteiktām personām vai struktūrām, kas iesaistās darbībās, kuras apdraud Lībijas mieru, stabilitāti vai drošību, vai kas sniedz atbalstu šādām darbībām un kavē vai cenšas nepieļaut Lībijas politiskās pārejas sekmīgu pabeigšanu,
1. visstingrākajā veidā nosoda pieaugošo vardarbību Lībijā un jo īpaši nesen notikušos kaujinieku un teroristu uzbrukumus, tostarp naftas tankkuģa bombardēšanu Dernas ostā 2015. gada 4. janvārī, aviācijas uzlidojumus Misrātai 2014. gada 28. decembrī un koptu kristiešu nolaupīšanas, jo visi šie notikumi vēl vairāk mazina izredzes panākt mierīgu politisko noregulējumu un atgriešanos pie pārejas procesa uz demokrātiju;
2. pauž dziļas bažas par to, ka konflikts izraisa tālāku politisko polarizāciju un pieaugošu humanitāro krīzi Lībijā; mudina visas puses pārtraukt vardarbību, atturēties no darbībām, kas rada turpmāku šķelšanos un polarizāciju, publiski paziņot, ka tās necietīs šādas darbības, un meklēt risinājumus, izmantojot politisko dialogu;
3. atkārtoti pauž stingru un pilnīgu atbalstu ANO atbalsta misijai Lībijā un ANO ģenerālsekretāra īpašajam pārstāvim Bernardino León viņu centienos panākt, lai konflikta puses iesaistītos iekļaujošā nacionālajā dialogā (Gadāmisas procesā), cenšoties panākt pilnīgu pamieru un ceļvedi pārejai uz demokrātiju, paredzot visu ieinteresēto personu politisko līdzdalību, veicinot tiesiskumu un cilvēktiesību aizsardzību un saucot pie atbildības tos, kas grauj dialoga izredzes, un tos, kas atbildīgi par cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem; pauž nožēlu par to, ka ANO atbalstītais nacionālais dialogs pastāvīgi tiek aizkavēts;
4. atkārtoti pauž atbalstu ievēlētajai Pārstāvju palātai Tobrukā kā vienīgajam leģitīmajam parlamentam pēc 2014. gada jūnija vēlēšanām; atkārtoti aicina Pārstāvju palātu un oficiālo valdību veikt savus pienākumus, pamatojoties uz tiesiskumu un cilvēktiesībām, un konstruktīvi iesaistīties iekļaujošā valsts politiskajā dialogā, kas ir visas valsts interesēs;
5. pauž nopietnas bažas par ekstrēmistu organizāciju un kustību pieaugošo klātbūtni Lībijā; uzskata, ka reģionam draud iznīcinošs haoss — līdzīgi kā Sīrijā un Irākā; uzskata, ka minētie grupējumi ir liels drauds visa reģiona stabilitātei un drošībai, kā arī Eiropas drošībai;
6. aicina ES un starptautisko sabiedrību arī turpmāk atbalstīt centienus, kuru mērķis ir apkarot terorismu un novērst tā izplatīšanos un jaunu bāžu izveidi Lībijā;
7. uzsver Lībijas konflikta destabilizējošo ietekmi uz citām Sāhelas reģiona valstīm; aicina kaimiņvalstis un citus reģionālos dalībniekus atbalstīt UNSMIL centienus panākt dialogu un atturēties no jebkādas rīcības, kas ir pretrunā ar to;
8. aicina ES un starptautisko sabiedrību arī turpmāk sniegt humāno, finanšu un politisko palīdzību, lai risinātu humanitāro situāciju Lībijā un iekšēji pārvietoto personu un bēgļu, kā arī to civiliedzīvotāju ciešanas, kuriem nav pieejami pamatpakalpojumi;
9. atkārtoti aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pārskatīt pilnvaras Eiropas Savienības robežu palīdzības misijai (EUBAM) Lībijā, kas pašlaik ir apturēta un izvietota Tunisijā, ņemot vērā radikāli izmainījušos stāvokli valstī;
10. atgādina par ANO Drošības padomes 2014. gada 27. augusta rezolūciju Nr. 2174 (2014), ar kuru tiek paplašinātas pašreizējās pret Lībiju vērstās starptautiskās sankcijas, nosakot kriminālatbildību personām, kuras iesaistās darbībās, kas apdraud Lībijas mieru, stabilitāti vai drošību, vai kuras sniedz atbalstu šādām darbībām un kavē vai cenšas nepieļaut Lībijas politiskās pārejas sekmīgu pabeigšanu; aicina ES saskaņā ar augstās pārstāves 2014. gada 30. decembra paziņojumu sagatavoties īstenot ierobežojošus pasākumus pret personām un organizācijām, kas stimulē vardarbību; aicina arī starptautisko sabiedrību sagatavoties šādiem pasākumiem;
11. atgādina par to, ka karojošās puses ir jāsauc pie atbildības un jātiesā valsts tiesās vai Starptautiskajā Krimināltiesā, kuras jurisdikcijā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1970 ir izskatīt kopš 2011. gada 15. februāra Lībijā izdarītos kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci, genocīdu un izvarošanu kā kara noziegumu;
12. aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu koordinēt dalībvalstu rīcību Lībijā un vērst to atbalstu uz valsts veidošanu un institucionālo attīstību, kopā ar dalībvalstīm, ANO, NATO un reģionālajiem partneriem palīdzēt izveidot efektīvus valsts pakļautībā un kontrolē esošus drošības spēkus (bruņotos spēkus un policijas spēkus), kas varētu valstī nodrošināt mieru un kārtību, kā arī atbalstīt pamiera sākšanu un tā pārraudzības mehānisma izveidi; uzsver, ka Eiropas Savienībai par prioritāti būtu jāuzskata arī palīdzība Lībijas tiesu sistēmas reformēšanā, kā arī palīdzība citās jomās, kas ir svarīgas demokrātiskās pārvaldības īstenošanai;
13. uzsver, ka Lībijas iestādēm ir jāpārvalda naftas izmantošana un tirdzniecība, un aicina starptautisko sabiedrību atturēties no jebkādiem darījumiem ar citiem dalībniekiem;
14. joprojām pauž bažas par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu izplatīšanu un ieroču kontrabandu Lībijā, kas apdraud reģiona stabilitāti;
15. atzinīgi vērtē Tunisiju, kas ir uzņēmusi aptuveni 1,5 miljonus Lībijas bēgļu; aicina ES sniegt Tunisijai finansiālu un loģistisku palīdzību šajā uzdevumā;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Lībijas valdībai un Pārstāvju palātai, ANO ģenerālsekretāram, Arābu līgai un Āfrikas Savienībai.