Sesijas dokuments
4.2.2015 B8‑0127/2015
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par terorisma apkarošanas pasākumiem
( 2015/2530(RSP) )
Birgit Sippel, Jörg Leichtfried, Claude Moraes, Enrique Guerrero Salom, Juan Fernando López Aguilar, Miriam Dalli, Ana Gomes, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Viorica Dăncilă
S&D grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par terorisma apkarošanas pasākumiem
( 2015/2530(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3.,6., 7. un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 16., 20., 67., 68., 70., 71., 72., 75., 82., 83., 84., 85., 86., 87. un 88. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 6., 7., 8. pantu, 10. panta 1. punktu, 11., 12., 21., 47. – 50., 52. un 53. pantu,
– ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par ES pretterorisma politiku — galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi[1],
– ņemot vērā tā 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs[2],
– ņemot vērā saskaņā ar 29. pantu izveidotās datu aizsardzības darba grupas Atzinumu Nr. 01/2014 par nepieciešamības un samērīguma jēdzienu un datu aizsardzības piemērošanu tiesībaizsardzības nozarē,
– ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā 2012. gadā[3],
– ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā[4],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI[5],
– ņemot vērā tā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģijas atjaunošanu[6],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” ( COM(2013)0160 ),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 3. februāra ES pretkorupcijas ziņojumu,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2015. gada 19. janvāra sanāksmes secinājumus par cīņu pret terorismu, jo īpaši par lēmumu palielināt informācijas apmaiņu ar partnervalstīm un veicināt ciešāku sadarbību ar arābu un Vidusjūras reģiona valstīm, cita starpā arī saprašanās memorandu ar Arābu valstu līgu,
– ņemot vērā 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju,
– ņemot vērā Tiesas 2014. gada 8. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-293/12 un C-594/12, Digital Rights Ireland Ltd un Seitlinger un citi un tās juridiskā dienesta atzinumu par šā sprieduma interpretāciju[7],
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembra rezolūciju Nr. 2178(2014);
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā terorisms, radikalizācija un vardarbīgs ekstrēmisms ir vieni no galvenajiem draudiem mūsu drošībai un brīvībām; tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par ES iedzīvotāju aizsardzību;
B. tā kā pamattiesību ievērošana ir būtisks elements veiksmīgā pretterorisma politikā;
C. tā kā vairāki nežēlīgi teroristu uzbrukumi Eiropas teritorijā kopš 2001. gada 11. septembra, pēdējais no tiem 2015. gada janvārī, ir būtiski ietekmējuši ES pilsoņu un iedzīvotāju drošības sajūtu;
D. tā kā teroristi uzbrūk visā pasaulē, un šo uzbrukumu radītie civiliedzīvotāju upuri vieš nopietnu satraukumu arī ES;
E. tā kā mūsdienās terorisma draudi ietver arī valsts atbalstītu un valsts sponsorētu terorismu, ekonomisko terorismu, informācijas terorismu un karadarbību, kā arī kiberuzbrukumus;
F. tā kā rasisma, cita starpā arī antisemītisma un islamofobijas, izplatīšanās vēl jo vairāk pastiprina ES iedzīvotāju nedrošības sajūtu;
G. tā kā kopš 2001. gada 11. septembra ES ir īstenojusi 239 pretterorisma pasākumus: 26 rīcības plānus un stratēģijas dokumentus; 25 regulas, 15 direktīvas, 11 pamatlēmumus, 25 lēmumus, 1 vienoto darbību, 3 kopējās nostājas, 4 rezolūcijas, 111 Padomes secinājumus un 8 starptautiskos nolīgumus[8];
H. tā kā ir steidzami nepieciešama jēdziena „terorisms” vienota juridiska definīcija, lai palielinātu juridisko noteiktību;
I. tā kā ir steidzami jānosaka vienota juridiska definīcija jēdzienam „profilēšana”, balstoties uz atbilstīgajām pamattiesībām un datu aizsardzības standartiem, lai samazinātu neskaidrību par to, kuras darbības ir un kuras nav aizliegtas;
J. tā kā saskaņā ar Eiropas Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ) datiem ievērojami atšķiras finanšu apjomi, ko dalībvalstis iegulda savās krimināltiesību sistēmās[9],
1. izsaka dziļu līdzjūtību nesen Parīzē, Ildefransas reģionā un citur pasaulē notikušo teroristu uzbrukumu upuriem un viņu ģimenēm;
2. uzsver, ka cīņā pret terorismu ir jāiekļauj politikas darbības upuru un viņu ģimeņu aizsardzībai un atbalstam; tādēļ aicina visas dalībvalstis pareizi īstenot Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus;
3. stingri un kategoriski nosoda visus teroristu uzbrukumus, terorisma veicināšanu, terorismā iesaistīto personu glorificēšanu un ekstrēmistu vardarbīgo ideoloģiju propagandu, neatkarīgi no tā, vai šīs darbības jau notiek, vai arī pasaulē tiek atbalstītas; uzsver, ka bez drošības nav iespējama brīvība un bez brīvības nav iespējama drošība;
4. atkārtoti norāda, ka terorisms visās tā formās un izpausmēs ir viens no visnopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai un ka visi terorisma akti, lai kur tie notiktu un kas tos īstenotu, ir kriminālnoziegumi un nav attaisnojami, neraugoties uz to, kāda būtu to motivācija;
5. atkārtoti apliecina savu apņemšanos atbalstīt pilsoņu pamattiesības uz drošību un brīvību;
6. atkārtoti apliecina savu apņemšanos atbalstīt vārda brīvību, pamattiesības, demokrātiju, toleranci un tiesiskumu;
7. jo īpaši uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm, kā arī partnervalstīm sava starptautiskā terorisma apkarošanas stratēģija jābalsta uz tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu, kas iekļautas Eiropas tiesību kopumā attiecībā uz pamattiesībām un starptautiskajos tiesību aktos cilvēktiesību jomā; turklāt uzsver, ka ES ārējās darbības terorisma apkarošanai vajadzētu vērst uz terorisma novēršanu, cīņu pret to un vainīgo saukšanu pie atbildības;
8. norāda uz to, ka bieži vien teroristisku uzbrukumu veicēji drošības iestādēm jau ir zināmi un pret tiem ir īstenoti izmeklēšanas un uzraudzības pasākumi; pauž bažas par to, ka drošības iestādes nav pietiekoši apmainījušās ar esošajiem datiem par šīm personām gan savstarpēji, gan nepieciešamības gadījumā ar kolēģiem citās dalībvalstīs; aicina dalībvalstis uzlabot apmaiņu ar informāciju, kas varētu būt noderīga terorisma apkarošanai, gan savstarpēji, gan nepieciešamības gadījumā ar trešām valstīm, efektīvi izmantojot ES datubāzes un ciešāk sadarbojoties ar ES aģentūrām;
9. aicina dalībvalstis nodrošināt pilnīgu sadarbību ar specializētajām aģentūrām, jo īpaši Eurojust un Eiropolu, lai sniegtu labāko iespējamo atbalstu Eiropā veikto teroristu uzbrukumu izmeklēšanai; pauž bažas par ziņojumiem, ka dalībvalstis Eiropolam un Eurojust ir nodevušas tikai 50 % no to rīcībā esošās informācijas saistībā ar terorismu un organizēto noziedzību;
10. aicina Komisiju un Padomi veikt vispārēju ES terorisma apkarošanas darbību un ar tām saistīto pasākumu novērtēšanu, jo īpaši saistībā ar to, kā dalībvalstis īsteno tos tiesību aktos un praksē, un apjomu, kādā tās sadarbojas ar attiecīgajām ES aģentūrām, jo īpaši ar Eiropolu un Eurojus, un atbilstīgi novērtēt pastāvošās nepilnības, izmantojot LESD 70. pantā paredzēto procedūru un publicējot šo novērtējumu 2015. gada maijā kopā ar Eiropas darba kārtību drošības jautājumos; aicina Komisiju novērtēt arī iespējamās palikušās nepilnības saistībā ar apsūdzību;
11. aicina īstenot stingru demokrātisku un tiesisku pārraudzību attiecībā terorisma apkarošanas politiku un izlūkošanas darbu; norāda, ka skaidri jānošķir tiesībaizsardzības un izlūkdatu vākšanas darbības; uzsver, ka terorisma apkarošanas pasākumi, kuri vēlāk izrādījās lieki, neefektīvi vai pārmērīgi, ir jāatceļ, jāizmeklē pamattiesību pārkāpumi un jākompensē nodarījums, un ka ir jāizstrādā jauni demokrātiskas rūpīgas pārbaudes veidi, pamatojoties uz pilnvarām, kas Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem tika piešķirtas saskaņā ar Lisabonas līgumu; pieprasa, lai šādos pasākumos un nolīgumos tiktu iekļauta turpināmības vai periodiskas atļaujas saņemšanas klauzula;
12. uzskata, ka visā ES ir jāveicina harmonizēta pieeja jauniem kriminālpārkāpumiem, kas saistīti ar satraucošo tendenci, ka ES iedzīvotāji ceļo uz ārvalstī, lai apgūtu teroristu cīņas metodes un karotu šo organizāciju rindās;
Visaptveroša pieeja radikalizācijas novēršanai un terorisma apkarošanai
13. norāda, ka visās dalībvalstīs jau ir spēkā atbilstīgi pret terorismu vērsti tiesību akti un ar tiem saistīti pasākumi:
– pasažieru pasu datus (iepriekšējas pasažieru informācijas sistēma vai APIS) jau salīdzina ar datubāzēm, kurās glabājas dati par jau zināmiem noziedzniekiem vai valstī nevēlamām personām;
– tiesībaizsardzības iestādes var piekļūt aizdomās turēto personu vai personu grupu telefonsarunu un pasažieru datiem, ja pastāv aizdomas ka šīs personas ir saistītas ar konkrētu noziegumu;
– Šengenas informācijas sistēma ļauj slepeni novērot personas un ātri tās aizturēt un izraidīt no valsts, ja tās rada draudus drošībai, plāno izdarīt noziegumu vai tiek turētas aizdomās par nozieguma izdarīšanu,
aicina ES tiesībaizsardzības iestādes pilnībā izmantot šīs iespējas, lai paplašinātu savu sadarbību, cita starpā izveidojot kopīgas izmeklēšanas komandas un izmantojot ES aģentūru, piemēram, Eiropola, Eurojust un Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL), palīdzību;
14. uzskata, ka vienai no ES prioritātēm cīņā pret nopietnu un organizētu starptautisko noziedzību vajadzētu būt cīņai pret šaujamieroču nelegālu tirdzniecību; jo īpaši uzskata, ka vēl vairāk jāuzlabo sadarbība saistībā ar informācijas apmaiņas mehānismiem un aizliegto ieroču izsekojamību un iznīcināšanu; turklāt uzskata, ka dalībvalstīm būtu stingri jāievēro kopējā nostāja, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (2008/944/KĀDP); aicina pārskatīt Šaujamieroču direktīvu (Direktīva 91/477/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 2008/51/EK);
15. aicina pareizi īstenot direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu, lai varētu savlaicīgi identificēt teroristu finansēšanas un kriminālos tīklus un organizācijas;
16. norāda, ka jau tagad konkrētā laika posmā un konkrētos maršrutos vai konkrētos robežšķērsošanas punktos var mērķtiecīgi pārbaudīt atsevišķas personas, kurām ir tiesības brīvi pārvietoties, kad tās šķērso ārējās robežas, atbilstīgi viņu radītajam draudu līmenim; uzstāj, ka dalībvalstīm būtu pilnībā un labāk jāizmanto spēkā esošā Šengenas sistēma un jāpiešķir tai nepieciešamie finanšu līdzekļi, nevis jācenšas atjaunot robežkontroli, tādējādi paplašinot pašreizējās iespējas;
17. aicina Komisiju oficiāli pārskatīt priekšlikumu par ES pasažieru datu reģistru, ņemot vērā kritērijus, ko Tiesa noteica spriedumā par Datu uzglabāšanas direktīvu; uzdod savam juridiskajam dienestam veikt līdzīgu pārskatu sešu nedēļu laikā pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas; mudina dalībvalstis un ES iestādes pārskatīt sistēmas, atbilstoši kurām tiek piešķirta atļauja privātām lidmašīnām ielidot Šengenas zonā;
18. aicina Komisiju izpētīt draudus, ko rada vairāku dalībvalstu pieņemtā „zelta vīzas” politika, kas veicina kriminālu organizāciju iekļūšanu un veidošanos ES un ko teroristi var izmantot savu mērķu īstenošanai;
19. uzsver, ka pret terorismu vērstiem pasākumiem, kas ierobežo pamattiesības internetā, jābūt nepieciešamiem un proporcionāliem, jāatbilst ES un dalībvalstu tiesību aktiem un jo īpaši jābūt pamatotiem uz atbilstīgu terorisma definīciju, kuras patlaban vēl trūkst; turklāt uzsver, ka krimināls saturs no interneta būtu jāizņem, pamatojoties uz tiesas atļauju, nevis uz interneta pakalpojumu sniedzēju privāti veiktu uzraudzību;
20. noraida aizliegumu izmantot šifrēšanu, jo tas nav atbilstīgs instruments cīņai pret terorismu; atkārtoti aicina veicināt vispārēju saziņas, tostarp e-pastu un īsziņu, šifrēšanu[10]; uzsver, ka šifrēšanas aizliegums kaitētu tādu personas datu aizsardzībai, ko pārraida pa saziņas, komerciālajiem vai finanšu tīkliem, kā arī valdības un īpaši svarīgām infrastruktūras sistēmām, tādējādi ļaujot tos pārtvert noziedzīgiem vai citiem mērķiem;
21. aicina steidzami pieņemt datu aizsardzības dokumentu kopumu, tostarp Padomē pieņemot vispārēju nostāju, kas saskan ar Direktīvā 95/46/ES noteiktajiem minimālajiem standartiem;
22. aicina dalībvalstis veidot ciešāku sadarbību starp savām tiesībaizsardzības iestādēm, izmantojot tādus jau pieejamus ES instrumentus kā Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS), Eiropas apcietināšanas orderi un Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, vienlaikus ievērojot samērīgumu un pamattiesības; aicina dalībvalstis ātri panākt vienošanos par visiem ierosinātajiem pasākumiem saskaņā ar procesuālo tiesību ceļvedi un īstenot lēmumus par pirmstiesas aizturēšanu un cietuma apstākļiem;
23. uzsver, ka plaši izplatīts ir viedoklis, ka cietumi veicina radikalizāciju un ekstrēmu uzskatu veidošanos, un aicina dalībvalstis ieguldīt vairāk līdzekļu un cilvēkresursu, lai nodrošinātu, ka to cietumu sistēmas — un kriminālās tiesvedības sistēmas kopumā — mērķis ir pāraudzināt noziedzniekus un palīdzēt viņiem atteikties no noziedzības un vardarbīga ekstrēmisma un turpmākajā dzīvē tiem vairs nepievērsties;
24. uzsver to, ka ekonomikas un sociālā politika var palīdzēt mazināt izslēgšanu, nošķiršanu un straujo sociāli ekonomisko pārmaiņu ietekmi, kas rada aizvainojumu, kuru bieži vien izmanto vardarbīgi ekstrēmisti; tādēļ aicina izstrādāt politiskus risinājumus, kuru mērķis ir rast jaunus veidus, kā veicināt ekonomisko un sociālo iekļaušanu, integrāciju un vienlīdzību;
25. aicina dalībvalstis veikt ieguldījumus izglītības sistēmās, kas jau no agras bērnības veicina cilvēka cieņas ievērošanu, iecietību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī mazina sociālo diskrimināciju; uzsver, ka tas ietver arī skolotāju apmācīšanu par sociāliem jautājumiem un daudzveidību;
26. brīdina, ka izredžu trūkums ilgtermiņā izrauties no nabadzības, bezdarba un sociālās atstumtības var likt atsevišķiem cilvēkiem justies bezspēcīgiem un pat pievērsties destruktīvai pašpalīdzībai, pievienojoties džijhādistu organizācijām vai labējo ekstrēmistu kustībām; aicina dalībvalstis palielināt centienus mazināt nabadzību, nodrošināt nodarbinātības iespējas, dot iespējas indivīdiem un kopienām un ievērot to intereses;
27. uzsver, ka diskriminācija var pastiprināt radikalizācijas un vardarbības izpausmes; uzsver, ka vienlīdzības un nediskriminēšanas standarti jāpapildina ar īpašām politikas stratēģijām cīņai pret visu veidu rasismu, tostarp antisemītismu un islamofobiju, un naidīgiem izteikumiem; tādēļ aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt iespējas pārskatīt Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, lai efektīvāk varētu vērsties pret ārkārtīgi naidīgu izteikumu izplatīšanu, jo īpaši tādu izteikumu, kas vērsti pret ES pārstāvētajām reliģiskajām un citām minoritātēm;
28. pauž bažas par to, cik nesamērīgi lielu ietekmi uz konkrētām kopienām atstāja pēc 2001. gada11. septembrī notikušā uzbrukuma īstenotie pasākumi, jo īpaši saistībā ar piederību konkrētai rasei;
29. uzsver, ka ir svarīgi sākt un pastiprināt sadarbību ar attiecīgajām kopienām atsevišķās dalībvalstīs, gan lai noteiktu specifiskos riskus, gan kā daļu no vispārējās radikalizācijas novēršanas stratēģijas; uzsver, ka šādas programmās ir jāiegulda ievērojami līdzekļi; pauž atbalstu programmām, kas rada iespēju etniskajām un reliģiskajām minoritātēm uzlabot savu attiecīgo kopienu sociālo un ekonomisko statusu vidējā un ilgā termiņā gan vietējā, gan reģionālā līmenī; šajā sakarībā norāda, ka radikalizācija ES skar tikai konkrētas etniskās vai reliģiskās grupas;
30. uzsver, ka ir nepieciešami konkrētāki pasākumi, lai novērstu to, ka ES iedzīvotāji ceļo uz ārzemēm ar mērķi karot teroristisku organizāciju rindās; apstiprina to, ka — lai gan dažos gadījumos var sākt kriminālvajāšanu, tomēr vajadzētu izmantot citus pasākumus, lai novērstu radikalizāciju, neļautu kaujiniekiem no Eiropas un citām valstīm ceļot uz konfliktu vietām un risinātu problēmu saistībā ar kaujiniekiem, kas atgriežas savā mītnes zemē; aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt paraugpraksi, pamatojoties uz to dalībvalstu pieredzi, kas šajā jomā ir pieņēmušas veiksmīgas stratēģijas, rīcības plānus un programmas;
Ārējā dimensija
31. uzsver, ka terorisma apkarošana ir vispārējs izaicinājums un ka ES kopīgi ar citiem nozīmīgākajiem ieinteresētajiem dalībniekiem un reģionālajiem partneriem vajadzētu uzņemties vadošo lomu terorisma draudu novēršanā visā pasaulē;
32. uzsver, ka ir nepieciešama saskaņota, konsolidēta un aktīva ārpolitika, kas būtu vērsta uz sadarbību ar tām trešām valstīm, kuras varētu kļūt par nozīmīgiem partneriem cīņā pret terorismu;
33. uzsver, ka ES vajadzētu paplašināt dialogu ar dažādām reliģiskajām kopienām, lai sarautu saiknes starp terorismu un reliģiju, par ko šobrīd notiek spraigas publiskas diskusijas; atkārtoti norāda, ka cīņai pret terorismu ir jābūt cieši saistītai ar jautājumiem par nestabilitāti, attīstību un sociālo iekļaušanu;
34. vēlreiz apliecina, ka kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros mums jāvienojas par kopīgu pieeju cīņai pret terorismu tā ideoloģiskajās saknēs un ka tā ir jārealizē, kā arī jāieņem skaidra nostāja attiecībā uz terorisma finansēšanas novēršanu; tādēļ aicina ES visās tās ārējās darbībās, proti, īstenojot kopējo ārpolitikas un drošības politiku, kā arī humānās palīdzības un tirdzniecības politiku, ciešāk sadarboties, nodrošinot tiesiskumu un drošību, kā arī risinot reliģiskā ekstrēmisma problēmu atbilstīgi ES standartiem un tiesību aktiem cilvēktiesību jomā;
35. uzsver, ka ir jāpalielina ārējo spēju veidošanas centieni, īpašu uzmanību pievēršot radikalizācijas novēršanai un apkarošanai, un jāpārliecinās, ka šis darbs tiek iekļauts ES rīcības plānos un politiskajos dialogos ar tās partnervalstīm, veidojot starptautisku sadarbību, izmantojot jau esošās programmas un spējas un strādājot ar visiem tiem ieinteresētajiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem valstīs, kuras vēlas apkarot teroristu un radikālu uzskatu propagandu, ko izplata ar interneta un citu saziņas līdzekļu palīdzību;
36. mudina ES un tās dalībvalstis uzlabot informācijas apmaiņu starptautiskā līmenī par nelikumīgu šaujamieroču tirdzniecību;
37. uzsver, cik svarīgi ir iekļaut radikalizācijas un vardarbīga ekstrēmisma novēršanas stratēģijas tradicionālajās attīstības sadarbības programmās un instrumentos, tostarp izglītības programmās, jo īpaši valstīs, kas saskaras ar vislielākajām problēmām saistībā ar vardarbīgu ekstrēmismu;
38. aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt iespēju ieviest sankcijas pret valstīm un valdībām, kas ir atbildīgas par teroristu un/vai teroristu organizāciju finansēšanu;
39. uzsver, ka ir nepieciešamas piemērotas un savlaicīgas procedūras saistībā ar lēmumiem ES teroristu sarakstā iekļaut kādu personu vai grupu; pieprasa, lai šādi lēmumi pēc to personu un organizāciju pieprasījuma, kuras tie ietekmē, tiktu pienācīgi izskatīti tiesā, tādējādi saskaņojot šo procedūru ar Eiropas Tiesas judikatūru;
40. uzsver, ka terorisma apkarošanas pasākumi būtu jāvērš arī pret iespējamajiem teroristu uzbrukumiem ES dalībvalstu īpašumiem, kas izvietoti trešās valstīs;
41. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.