Sesijas dokuments
4.2.2015 B8‑0132/2015
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par terorisma apkarošanas pasākumiem
( 2015/2530(RSP) )
Monika Hohlmeier, Roberta Metsola, Elissavet Vozemberg, Elmar Brok, Traian Ungureanu, Heinz K. Becker, Barbara Matera, Daniel Buda, David McAllister, Daniel Caspary, Davor Ivo Stier, Andrey Kovatchev, Fernando Ruas, Monica Macovei, Dubravka Šuica, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Eduard Kukan, Michael Gahler, Tunne Kelam, Gunnar Hökmark, Emil Radev, Arnaud Danjean
PPE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par terorisma apkarošanas pasākumiem
( 2015/2530(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3.,6., 7. un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 16., 20., 67., 68., 70., 71., 72., 75., 82., 83., 84., 85., 86., 87. un 88. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 6., 7., 8., 10. panta 1. punktu, 11., 12., 21., 47.–50., 52. un 53. pantu,
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. jūnija paziņojumu par ES iekšējās drošības stratēģijas 2010. līdz 2014. gadam nobeiguma īstenošanas ziņojumu ( COM(2014)0365 ),
– ņemot vērā Eiropola ziņojumu par stāvokli terorisma jomā un terorisma tendencēm ES (TE-SAT) 2014. gadā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembrī pieņemto rezolūciju par starptautiskā miera un drošības apdraudējumu, ko izraisa terora akti (Rezolūcija Nr. 2178 (2014)),
– ņemot vērā 2010. gada 25. februārī Padomē pieņemto ES iekšējās drošības stratēģiju,
– ņemot vērā 2015. gada 28. janvāra plenārsēdes debates par pretterorisma pasākumiem,
– ņemot vērā neformālo Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmi Rīgā 2015. gada 29. un30. janvārī,
– ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģijas atjaunošanu[1],
– ņemot vērā 2015. gada 11. janvāra neformālās Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmes dalībnieku paziņojumu,
– ņemot vērā 2014. gada 9. oktobra un 5. decembra Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā ES pretterorisma koordinatora ziņojumu 2014. gada 24. novembra Eiropadomei,
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 16. decembrī pieņemto 2015. gada darba programmu ( COM(2014)0910 ),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 15. janvāra paziņojumu „Radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršana: ES atbildes pasākumu efektivitātes stiprināšana” ( COM(2013)0941 ),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Lisabonas līgumā ir noteikts pamats, uz kura attīstāma ES drošības politika, kas cieši saista ES un tās dalībvalstis, pamatojoties uz tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu;
B. tā kā ES un tās dalībvalstu svarīgs kopīgs uzdevums ir nodrošināt drošību un brīvības visiem Eiropas iedzīvotājiem un veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu aktus, kas apdraud dzīvību; tā kā brīvība un drošība ir mērķi, uz kuriem jātiecas vienlaicīgi, un tā kā, lai nodrošinātu brīvību un drošību, pretterorisma pasākumu pamatā jābūt nepieciešamības, samērīguma un pamattiesību ievērošanas principiem un jāievēro tiesiskums un starptautiskās saistības;
C. tā kā terorisms ir globāls drauds, kas jānovērš vietējā, valstu, Eiropas un pasaules līmenī, lai stiprinātu drošību iedzīvotājiem, aizstāvētu tādas pamatvērtības kā brīvība, demokrātija un cilvēktiesības un lai ievērotu starptautiskās tiesības;
D. tā kā brīva pārvietošanās Šengenas zonā ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas veidošanas panākumiem; tā kā mūsu ārējās robežas patiešām veido viena vienīga kopēja ārējā robeža;
E. tā kā drošības situācija Eiropā pēdējo gadu laikā ir dramatiski mainījusies jaunu konfliktu un satricinājumu ES tuvākajās kaimiņvalstīs dēļ, kā arī strauji attīstoties jaunām tehnoloģijām un pieaugot radikālismam, kas noved pie barbariskas vardarbības un terorisma;
F. tā kā terorisma rakstura un veidu paradigmas maiņa no starptautiskām, saskaņotām un centralizētām organizācijām uz vairāk izsvaidītiem, iefiltrēties spējīgiem un decentralizētiem naidīgi noskaņotu personu autonomiem tīkliem un grupām pieprasa daudzpusēju un vērienīgu atbildi;
G. tā kā ES un īpaši dažas dalībvalstis saskaras ar nopietniem un pieaugošiem terorisma draudiem, ko rada tā saucamie „ārvalstu kaujinieki”, proti, personas, kas no valstīm, kurās tie dzīvo vai kuru valstspiederīgie tie ir, dodas uz citu dalībvalsti, lai tur veiktu, plānotu vai sagatavotu terora aktus, apmācītu teroristus vai attiecīgi mācītos, tostarp arī saistībā ar bruņotiem konfliktiem;
H. tā kā „ārvalstu kaujinieki” nav jauna parādība, bet tās apjoms ir dramatiski pieaudzis un sasniedzis vairāk nekā 15 000 vīriešu un sieviešu no vairāk nekā 80 valstīm visā pasaulē, tostarp 3 500 līdz 5 000 ES pilsoņu, kas pametuši mājas, lai kļūtu par ārvalstu kaujiniekiem, kad sākās karš un vardarbība Sīrijā, Irākā un Lībijā un radīja milzīgas ES iedzīvotāju drošības problēmas;
I. tā kā nesenie uzbrukumi Parīzē bija ārkārtīgi nežēlīgi un bija vēl viens atgādinājums par ekstrēmisma un radikālisma apdraudējumu brīvām un atklātām sabiedrībām; tā kā pēc šiem uzbrukumiem notika ES pilsoņu vienotas demonstrācijas, tādējādi parādot, cik viņiem ir svarīgi aizstāvēt Eiropas Savienības pamatvērtības un saglabāt ES kā drošu un neapdraudētu sabiedrību;
J. tā kā nesenajos teroristu uzbrukumos izmantotais modus operandi un sarežģītie militārie šaujamieroči un iekārtas rosināja būtisko jautājumu par ārvalstu kaujinieku darbību finansējumu, atbalstu ceļošanai un nelikumīgu šaujamieroču tirdzniecību;
K. tā kā terorisms ir globāls drauds, kas ietekmē daudzas valstis, piemēram, vismaz deviņi cilvēki tika nogalināti nesenajā barbariskajā teroristu uzbrukumā maltiešiem piederošai viesnīcai Corinthia Hotel Tripolē (Lībija), kur Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalsta misija Lībijā organizē savas sanāksmes,
1. stingri un pilnībā nosoda nesenos teroristu uzbrukumus Parīzē un pauž dziļu līdzjūtību un solidaritāti ar nežēlīgo teroristu uzbrukumu upuru ģimenēm; atgādina ES lielo atbildību par terorisma upuru aizsardzību un atbalstu visā Savienībā un tāpēc attiecībā uz šiem upuriem pieprasa taisnību, atzīšanu un atlīdzību;
2. uzsver, ka draudi, ko rada ārvalstu kaujinieki un terorisms vispār, nosaka nepieciešamību pēc pretterorisma pakta, kura pamatā ir vairāku līmeņu pieeja, pievēršoties visiem tā pamatā esošajiem faktoriem, piemēram, radikalizācijai, veidojot sociālu kohēziju un iekļaušanu un ar politiskas un reliģiskas tolerances veicināšanu atvieglojot reintegrāciju, analizējot un dodot pretsparu mēģinājumiem internetā mudināt veikt terora aktus, novēršot aizbraukšanu, lai pievienotos teroristu organizācijām, nepieļaujot un apturot vervēšanu un iesaistīšanos bruņotos konfliktos, apturot finansiālo atbalstu teroristu organizācijām un personām, kas vēlas tām pievienoties, nodrošinot stingru izmeklēšanu, kad tas ir nepieciešams, un nodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm visus nepieciešamos rīkus, lai tās varētu veikt savus pienākumus, pilnībā ievērojot pamattiesības;
3. ar bažām norāda uz aizvien plašāku interneta un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu no teroristu organizāciju puses, lai izplatītu savu naidpilno retoriku, vēl vairāk pievērstu radikālismam neapmierinātās personas un piesaistītu vairāk cīnītāju teroristu organizācijām, piemēram, ISIL (Islāma valsts Irākā un Levantē), Al -Quaida un tās dažādiem apakšgrupējumiem, piemēram, Al Nusra frontei Sīrijā, un veiktu terora aktus; mudina interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu kompānijas uzlabot sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, lai ierobežotu piekļuvi teroristiskiem materiāliem tiešsaistē, un atklāt un izdzēst tiešsaistes teroristu propagandu un aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami pastiprināt un veicināt informācijas kampaņas, lai apkarotu radikalizāciju internetā, izmantojot spēcīgākus, proaktīvākus un radošākus centienus, kuru mērķis būtu sagatavot pozitīvus ekstrēmismu atspēkojošus vēstījumus, kā arī sākt beznaida kampaņas;
4. mudina dalībvalstis efektīvi koordinēt tūlītēju reakciju uz pieaugošo apdraudējumu saistībā ar ārvalstu kaujiniekiem, pieņemot kopīgus pasākumus, piemēram, dubultās pilsonības gadījumā ES pasu noņemšanu, pasu konfiskācijas uz ierobežotu laikposmu, iezīmēt džihāda kaujinieku personas apliecības, atjaunot ceļošanas atļaujas nepilngadīgajiem, pastiprināt kriminālvajāšanas (par jaunu dalībnieku vervēšanu teroristiskajām organizācijām un apmācībām teroristu nometnēs), izveidot Eiropas džihāda kaujinieku un par džihāda terorismu aizdomās turēto personu melno sarakstu;
5. uzsver neatliekamo nepieciešamību intensificēt pūliņus, lai novērstu radikalizāciju un atbalstītu deradikalizācijas programmas, valsts un vietējā līmenī pilnvarojot un iesaistot vietējās kopienas un pilsonisko sabiedrību, lai apturētu ekstrēmistu ideoloģijas izplatīšanos; aicina Komisiju stiprināt ES Radikalizācijas izpratnes tīklu (RAN), kas apvieno visus dalībniekus, kuri iesaistīti radikalizācijas apkarošanas kampaņu izstrādē un deradikalizācijas struktūru izveidē un ārvalstu kaujinieku atgriešanās procesu sagatavošanā, un tieši vērsties pret ekstrēmistu ideoloģijām, piedāvājot pozitīvas alternatīvas;
6. ar dziļām bažām norāda uz radikalizāciju cietumos; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju strādāt, lai sasniegtu radikālo islāmistu cietumnieku vispārēju izolāciju ieslodzījuma vietās, un uzlabot ieslodzījuma vietu administratīvās sistēmas, lai veicinātu to aizturēto personu atklāšanu, kuras ir iesaistītas terorisma aktu sagatavošanā, uzraudzītu un novērstu radikalizāciju un izveidotu īpašas radikalizācijas novēršanas programmas; mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi šajā jautājumā, tieši vai izmantojot attiecīgās ES aģentūras;
7. pauž dziļas bažas par to, ka viens no Parīzes uzbrukumiem tika apzināti veikts pret Eiropas ebrejiem un tādējādi tas bija jauna antisemītisma veida izpausme, kas apdraud reliģisko un etnisko daudzveidību Eiropas Savienībā; tādēļ aicina Komisiju rūpīgi izpētīt iespējamo nepieciešamību pārskatīt Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI, lai efektīvāk vērstos pret naida pravietotājiem un ļoti naidīgu runu izplatīšanos;
8. pauž bažas par naida kurināšanu un ekstrēmistu pravietošanu dažādās dalībvalstu lūgšanu vietās, kuras tiek ļaunprātīgi izmantotas radikalizācijai, un norāda to dramatisko ietekmi uz fundamentālisma pieaugumu mūsu sabiedrībās; aicina dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus, lai stingri un cieši uzraudzītu šo parādību un risinātu jautājumu par imamu no trešām valstīm rekrutēšanu un finansēšanu;
9. uzsver nepieciešamību pastiprināt dialogu ar musulmaņu kopienu, lai apvienotu mūsu centienus cīņā pret fundamentālismu un terorisma propagandu;
10. aicina visas dalībvalstis novērst teroristu pārvietošanos, pastiprinot kontroli uz ārējām robežām, sistemātiskāk un efektīvāk pārbaudot ceļošanas dokumentus, novēršot ieroču nelegālu tirdzniecību, identitātes krāpniecisku izmantošanu un identificējot riska zonas;
11. pauž bažas par informāciju par cilvēku tirgotājiem, kas atvieglo fundamentālistu un teroristu grupu pārvietošanos uz Eiropu, un aicina ES par prioritāti noteikt cīņu pret cilvēku tirdzniecības tīkliem un turpināt pētīt šos tīklus, kas ir viens no visienesīgākajiem teroristu organizāciju ienākumu avotiem; turklāt uzsver, ka teroristu organizācijas ir dažādojušas savu ieņēmumu plūsmu, savas darbības finansēšanai izmantojot pārdošanu un tirdzniecību ar sievietēm un bērniem; stingri nosoda šādu rīcību un mudina starptautisko sabiedrību nopietni pievērsties šiem jautājumiem;
12. atkārtoti pauž apņēmību nodrošināt personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā un tādēļ pilnībā izslēdz priekšlikumus apturēt Šengenas sistēmu, un mudina dalībvalstis tā vietā pastiprināt spēkā esošos noteikumus, kas jau paredz iespēju uz laiku ieviest dokumentu pārbaudes, un labāk izmantot SIS II sistēmu; uzsver jaunā Šengenas izvērtēšanas mehānisma nozīmi un aicina Komisiju pilnībā izmantot savas prerogatīvas, lai nodrošinātu pareizu Šengenas acquis īstenošanu;
13. aicina Komisiju ierosināt saskaņotu definīciju jēdzienam “ārvalstu kaujinieki” un mudina dalībvalstis savos tiesību aktos kā nopietnu kriminālnoziegumu klasificēt ceļošanu uz konflikta zonām ar mērķi pievienoties teroristu organizācijām, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijā ierosināto definīciju, lai attiecīgā gadījumā tiesu iestādes varētu par šo pārkāpumu saukt pie atbildības un sodīt;
14. uzdod atbildīgajai Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai veikt ātru tiesību akta izskatīšanu un pieņemt ES pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvu, kuru Komisija ierosināja 2011. gadā, un aicina Komisiju un Padomi pasteidzināt jebkādus auglīgus ierosinājumus, kas palīdzētu ātri panākt vienošanos par ES PDR direktīvu, jo tā nodrošinātu visaugstākos drošības pasākumus ES pilsoņu tiesībām, vienlaikus nodrošinot šā instrumenta lietderību un efektivitāti cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu, un savlaicīgi uzstāties plenārsēdē;
15. aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt jaunu datu saglabāšanas direktīvu, ņemot vērā neseno Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par Datu saglabāšanas direktīvu, kurā ir pieprasīta atbilstība proporcionalitātes, nepieciešamības un likumības principiem, lai nodrošinātu atbilstīgu tiesisko regulējumu par tiesībaizsardzības iestādēm, kas palīdzētu izmeklēt novērst un atklāt smagus noziegumus un terorisma tīklus;
16. aicina dalībvalstis labāk izmantot Eiropola unikālās spējas, nodrošinot, ka valstu struktūras sniedz Eiropolam attiecīgo informāciju sistemātiskāk un regulārāk; aicina Eiropolam uzdot konkrētu uzdevumu apzināt ekstrēmistu vai teroristu nelikumīgu materiālu vai saturu tiešsaistē un tiešā veidā vērsties pie interneta uzņēmumiem un sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem ar prasību tos izņemt; atbalsta arī Eiropas terorisma apkarošanas platformas izveidi Eiropolā, lai maksimāli palielinātu tā operatīvo, tehnisko un izlūkdatu apmaiņas spējas;
17. atkārtoti pauž apņemšanos stiprināt pasākumus, lai identificētu, izsekotu un izjauktu terorisma finansēšanu; tādēļ aicina Komisiju turpināt apsvērt iespēju izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, kas paredzētu izveidot Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmu (TFTS);
18. aicina Komisiju steidzami novērtēt spēkā esošos ES noteikumus par nelikumīgu šaujamieroču un sprāgstošu ierīču apriti un ieroču kontrabandu, kas saistīta ar organizēto noziedzību, un novērst juridiskās nepilnības;
19. uzsver nepieciešamību, papildinot Pamatlēmumu 2008/919/TI, palielināt krimināltiesību jomas reaģēšanas efektivitāti un koordināciju, izmantojot Eurojust, visā ES saskaņoti noteikt kriminālatbildību par ārvalstu kaujinieku veiktajiem noziegumiem, nodrošināt tiesisko regulējumu un atvieglot pārrobežu sadarbību, izvairīties no kriminālvajāšanas nepilnībām un risināt praktiskas un juridiskas problēmas saistībā ar pierādījumu iegūšanu un pieļaujamību terorisma gadījumos;
20. uzsver nepieciešamību uzlabot, intensificēt un paātrināt globālo tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu; ņemot vērā jaunos apstākļus un tiešos terorisma draudus, atsauc savu prasību par ES un Kanādas PDR nolīguma nosūtīšanu Eiropas Savienības Tiesai atzinuma sniegšanai un apņemas pieņemt šo nolīgumu ar mērķi nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību ES lidsabiedrībām un iedzīvotājiem; turklāt uzsver ieguvumus no tā, ka tiktu izmantoti visi attiecīgie līdzekļi lielākai informācijas apmaiņai un starpiestāžu sadarbībai ar mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem, piemēram, ASV, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi;
21. uzskata, ka ES ir jānovērš trūkumi, kas raksturoja agrāko terorisma apkarošanas sadarbību ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, caur kurām tika virzīti ārvalstu kaujinieki un resursi viņu atbalstam, piemēram, Rietumbalkāniem, Turciju, Persijas līča valstīm un Magribas valstīm, lai apvienotu mūsu centienus cīnīties pret terorismu, izmantojot pastiprinātu apmaiņu ar informāciju un gūto pieredzi, apkarotu nelikumīgu šaujamieroču kontrabandu, atklātu teroristu finansēšanas shēmas un sagatavotu jaunu vēstījumu, ko likt pretī ekstrēmismam un fundamentālismam;
22. aicina ES aktīvi veicināt globālu partnerību cīņai pret terorismu un cieši sadarboties ar tādiem reģionāliem partneriem kā Āfrikas Savienība, Persijas līča sadarbības padome, Arābu līga, jo īpaši Sīrijas un Irākas kaimiņvalstīs, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācija un konkrēti tā Terorisma apkarošanas komiteja;
23. uzsver, ka visaptverošā ES stratēģijā par terorisma apkarošanas pasākumiem pilnībā jāizmanto ārpolitika un attīstības politika, lai novērstu nabadzību, diskrimināciju un atstumtību, apkarotu korupciju un veicinātu labu pārvaldību, un novērstu un risinātu konfliktus, jo tas viss veicina noteiktu grupu un sabiedrības slāņu atstumtību un tādējādi padara tos neaizsargātākus pret ekstrēmistu grupu propagandu;
24. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.