Sesijas dokuments

 

9.3.2015                                                                                                                  B8‑0247/2015

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā

( 2015/2592(RSP) )

Guy Verhofstadt, Johannes Cornelis van Baalen, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Marielle de Sarnez, Martina Dlabajová, Fredrick Federley, Juan Carlos Girauta Vidal, Antanas Guoga, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Kaja Kallas, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells

ALDE grupas vārdā

 

B8‑0247/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā

( 2015/2592(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas un ieteikumus par Krieviju, jo īpaši 2012. gada 23. oktobra ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā [1], 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par tiesiskumu Krievijā[2], 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krieviju — Bolotnaja laukuma notikumos iesaistīto demonstrantu notiesāšana[3], 2014. gada 23. oktobra rezolūciju par nevalstiskās organizācijas Memorial (Saharova balvas 2009. gada laureāte) slēgšanu Krievijā[4] , 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā[5] un 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Krieviju, it īpaši Alekseja Navaļņija lietu[6],

–       ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Ukrainā, īpaši 2015. gada 15.  maija rezolūciju[7],

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku un par Austrumu partnerību,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā neatkarība, teritoriālā integritāte, robežu neaizskaramība un konfliktu mierīga atrisināšana ir pamatprincipi, ko Krievija apņēmās ievērot, ratificējot ANO Hartu un EDSK Helsinku Nobeiguma aktu; tā kā demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma principi ir galvenās saistības, kas Krievijai jāievēro kā Eiropas Padomes, EDSO un ANO loceklei;

B.     tā kā Krievijas īstenotā Krimas aneksija, tās militārā intervence Ukrainā un atbalsts separātistiem Austrumukrainā pārkāpj starptautiskās tiesības, tostarp ANO Hartu, Helsinku Nobeiguma aktu un 1994. gada Budapeštas memorandu; tā kā šīs darbības rada draudus ne tikai Ukrainas vienotībai un neatkarībai, bet arī visam Eiropas kontinentam,

C.     tā kā Parlaments jau daudzkārt ir paudis bažas par demokrātijas stāvokli Krievija un sistemātisko tiesiskuma un cilvēktiesību principu neievērošanu; tā kā Krievijā netiek ievērots tiesiskums, godīgas tiesas standarti, likumā paredzētā kārtība un tiesas iestāžu neatkarība; tā kā pēdējās prezidenta un Valsts domes vēlēšanās netika ievēroti EDSO standarti;

D.     tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežošana liedz Krievijas iedzīvotājiem netraucēti piekļūt informācijai, kas nav vienīgi valdības īstenotās politikas propaganda, ne tikai valsts iekšienē, bet arī aiz tās robežām;

E.     tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir piedāvājusi Krievijai palīdzību un specializētās zināšanas, izmantojot partnerību modernizācijai, lai stiprinātu tiesiskumu, ievērotu tās starptautiskās saistības un pilnībā attīstītu valsts ekonomikas potenciālu;

F.     tā kā ES ir sākusi sarunas ar Krieviju par jauno ES un Krievijas nolīgumu, kas šai divpusējai partnerībai dotu jaunu pamatu; tā kā šīs sarunas ir apturētas, reaģējot uz Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas aneksiju un nepārtrauktajiem centieniem destabilizēt stāvokli Ukrainā;

G.     tā kā Krievijas militārie spēki, pārkāpjot starptautiskās tiesības, patlaban atrodas starptautiski atzītās Gruzijas un Moldovas teritorijā,

1.      nosoda bijušā Krievijas Federācijas premjerministra vietnieka un opozīcijas kustības RPR-Parnas vadošā politiķa Borisa Ņemcova slepkavību, izsaka līdzjūtību viņa ģimenei un tuvākajiem cilvēkiem un aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu, lai sauktu vainīgos pie atbildības;

2.      norāda, ka viņa nogalināšana ir vēl viens no arvien pieaugošā neatklāto politiski motivēto slepkavību un aizdomīgu nāves gadījumu skaita, kas notikuši Krievijā kops 1998. gada, pie kuriem pieskaitāmas arī pētnieciskās žurnālistes Annas Poļitkovskajas, jurista Staņislava Markelova, žurnālistes Anastasijas Baburovas, cilvēktiesību aizstāves Natālijas Estemirovas, jurista Sergeja Magņitcka un tagad arī politiķa Borisa Ņemcova slepkavības;

3.      pauž bažas par Krievijā pēdējos gados arvien pieaugošo naida atmosfēru, kas vērsta pret opozīcijas aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, minoritātēm un kaimiņvalstu tautām un ko uzkurina valsts plašsaziņas līdzekļi kā daļu no politiskās kultūras, kura attālinās no demokrātijas principu ievērošanas;

4.      pauž nopietnas bažas par to, ka Krievijā arvien vairāk pasliktinās cilvēktiesību un tiesiskuma stāvoklis, jo valsts iestādes cenšas apspiest vārda brīvību, ierobežot opozīcijas darbības, ar represijām vērsties pret visām darbībām, kuru mērķis ir atklāt korupciju valsts politiskajā un ekonomiskajā elitē, un noslāpēt pilsoniskās sabiedrības darbības; nosoda iebiedēšanu, ko valsts īsteno pret kritikas paudējiem, vēršot pret viņiem vardarbību, uzsākot tiesas prāvas, apcietinot un izmantojot citus līdzekļus, kā arī nosoda preses un interneta brīvības ierobežošanu;

5.      pauž nožēlu par to, ka Krievijas tiesu sistēma tiek ļaunprātīgi izmantota kā spēka instruments, kas politiski motivētiem arestiem, tiesas prāvām un apcietināšanai piešķir likumības aizsegu, un pie varas esošajiem nodrošina nesodāmību;

6.      pauž bažas par Krievijas ekonomikas nopietno lejupslīdi, ko izraisījusi galvenokārt energoresursu cenu krišanās un neskaidrā investīciju vide, kuru apgrūtina korupcija un kura tiek kropļota Krievijas politiskās elites interesēs, un ko vēl pasliktina pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas;

7.      atgādina Krievijai par saistībām, ko tā ir uzņēmusies kā Eiropas Padomes locekle;

8.      stingri nosoda Krimas nelikumīgo okupāciju un aneksiju, kā arī pierādīto Krievijas iesaisti Ukrainas austrumdaļā notiekošajā karadarbībā; mudina Krieviju atzīt, ka tā ir iesaistīta šajā konfliktā, un pilnībā īstenot otro Minskas vienošanos, tostarp pilnībā atvelkot savus militāros resursus un pilnībā pārtraucot militāro atbalstu un piegādes separātistiem;

9.      ņem vērā daļējo apmaiņu ar karagūstekņiem un aicina abas puses atbilstīgi Minskas vienošanai atbrīvot visus apcietinātos, tostarp Nadju Savčenko, kuru Krievijas iestādes tur apcietinājumā kādā no Maskavas cietumiem;

10.    mudina ES daudz aktīvāk darboties EDSO ietvaros; aicina piešķir daudz plašākas pilnvaras Ukrainas austrumos izvietotajiem ESDO novērotājiem, lai viņi varētu pārraudzīt Minskas vienošanos ievērošanu, tostarp pilnībā kontrolēt Krievijas un Ukrainas robežu, un sagaida, ka visas dalībvalstis pildīs savas saistības nodrošinot, ka šai EDSO misijai ir pietiekami cilvēku un aprīkojuma, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus;

11.    brīdina Krieviju par sekām, ja tā turpinās savu destabilizējošo darbību pret kaimiņvalstīm, norāda uz Krievijas pausto apņemšanos panākt strīdu mierīgu atrisināšanu un mudina Krieviju aktīvi un konstruktīvi iesaistīties kopīgo Eiropas organizāciju, tostarp EDSO un Eiropas Padomes, darbā; atkārtoti norāda uz tās apņemšanos ievērot visu Eiropas valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, un uzsver šo valstu tiesības brīvi izvēlēties apvienības, kurām pievienoties;

12.    mudina Eiropas Padomes priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ierosināt visaptverošu politikas stratēģiju, kas ļautu ES atgūt iniciatīvu un īstenot proaktīvu politiku attiecībās pret Krieviju;

13.    uzskata, ka ES stratēģijas mērķim vajadzētu būt vērstam uz to, lai panāktu, ka Krievija pilnībā ievēro EDSO principus, un motivētu tās vadītājus izvest Krieviju no politiskās un ekonomiskās pašizolācijas; uzskata, ka šīs stratēģijas pamatā vajadzētu būt divām pieejām: stratēģijai, kā ierobežot problēmas, ko rada Krievijas īstenotā konfrontācijas politika, un arī stratēģija ciešāku saišu veidošanai ar Krievijas iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību, lielāku uzsvaru liekot uz Krievijas iedzīvotāju cilvēktiesībām;

14.    uzskata, ka Krievija joprojām ir nozīmīga globālo procesu dalībniece un ka ES un Krievijas stratēģiskajās interesēs ir ātri deeskalēt situāciju un atjaunot attiecības, izmantojot diplomātiju un starpniecību, kas pamatotos uz starptautisko tiesību aktu un EDSO saistību ievērošanu;

15.    mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos atbilstīgi pirmajai stratēģijai izstrādāt turpmākās sankcijas, kas galvenokārt būtu vērstas pret ekonomikas nozarēm un Krievijas valsts dienesta un citu iestāžu ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par starptautisko tiesību aktu un kaimiņvalstu teritoriālās integritātes pārkāpšanu, lai Eiropas Padome un Padome varētu nekavējoties pieņemt šīs sankcijas gadījumā, ja tiks pārkāpta Minskā panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu vai citi starptautiskie nolīgumi; uzskata, ka šīm turpmākajām sankcijām vajadzētu būt jo īpaši vērstām pret enerģētikas un finanšu nozari; atkārtoti norāda, ka līdz šim pieņemtās sankcijas ar atsaukt vai samazināt, ja tiks īstenotas Minskas vienošanās un uzlabosies situācija uz vietas;

16.    norāda uz 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā un mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisiju nekavējoties iesniegt atbilstīgo iniciatīvu izskatīšanai Padomē; uzskata, ka būtu jāapsver pret konkrētām personām vērsti ierobežojoši pasākumi, ja netiks veikta Borisa Ņemcova slepkavības ticama izmeklēšana;

17.    uzskata, ka sankcijas būtu jāsamazina un jāattīsta sadarbība, ja Krievija pilnībā īsteno Minskas vienošanās, piedalās Ukrainas austrumdaļā pastāvošā konflikta miermīlīgā atrisināšanā un pilnībā ievēro savas kā EDSO dalībnieces saistības, tostarp ievērot kaimiņvalstu teritoriālo integritāti, neatkarību un suverenitāti;

18.    aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, sadarbojoties ar Komisiju, ierosināt veidus, kā stiprināt tiešu sadarbību ar Krievijas iedzīvotājiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kultūras iestādēm un pilsonisko sabiedrību;

19.    norāda uz sarunu par vīzu režīma atvieglošanu apturēšanu un aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot vīzu izsniegšanu tiem Krievijas pilsoņiem, pret kuriem nav vērsti ES vai ASV ierobežojošie pasākumi, lai paplašinātu studentu un zinātnieku apmaiņu un uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības kontaktus; uzsver, ka ES un dalībvalstīm ir pietiekamas iespējas, lai vienpusēji atvieglotu vīzu režīmu;

20.    mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos sadarbībā ar Komisiju izpētīt iespējamo kārtību sadarbībai starp ES un Eirāzijas Muitas savienību;

21.    uzsver, cik svarīgi ir sniegt politisku, ekonomisku un finansiālu atbalstu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai, kuras demokrātiski pieņēma lēmumu noslēgt asociācijas nolīgumu ar ES, un palīdzēt to valdībām reformu īstenošanas procesā, kā arī veicināt sadarbību atsevišķās nozarēs, jo īpaši enerģētikas, tieslietu un iekšlietu, transporta un vides aizsardzības jomā; uzsver, ka ir nepieciešama detalizēta procedūra pušu kopīgi pieņemto mērķu īstenošanas ex ante un ex post kontrolei;

22.    mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izstrādāt plānu, kā uzlabot ES stratēģisko komunikāciju, lai efektīvi vērstos pret dezinformāciju un atbalstītu iniciatīvas, ko plašsaziņas līdzekļi krievu valodā ir uzsākuši ES un Austrumu partnerības dalībvalstīs;

23.    mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu tiesību aktam, kas aizliedz trešo valstu politiski vai ekonomiski ieinteresētām personām ES finansēt politikās partijas;

24.    norāda, cik svarīgi ir samazināt ES enerģētisko atkarību no naftu un gāzi eksportējošām autoritārām valstīm un dažādot tās enerģijas piegādes avotus, vispirms jau pabeidzot enerģētikas savienības izveidi, ieviešot kopējus reglamentējošus noteikumus un pabeidzot eneregopārvades tīklu izveidi, veidojot enerģētikas starpsavienojumus un pieņemot vispārēju mehānismu sarunām ar trešām valstīm;

25.    mudina Komisiju panākt spēkā esošo konkurences tiesību noteikumu ievērošanu, kuros ir prasība nodalīt enerģētikas infrastruktūras īpašniekus no enerģijas ražotājiem, tostarp arī pretējā gadījumā, kad gāze tiek pārvadīta no Slovākijas uz Ukrainu;

26.    uzsver, ka attīstības gaita Austrumu partnerības dalībvalstīs liecina par nepieciešamību ES saglabāt vienotību un dalībvalstīm palielināt izdevumus un kapacitāti aizsardzības jomā, kā arī izstrādāt kopēju drošības un aizsardzības politiku reālai un taustāmai sadarbībai aizsardzības jomā;

27.    nosoda Igaunijas drošības dienesta virsnieka nolaupīšanu Igaunijas teritorijā un aizvešanu uz Krieviju un atkārtoti aicina Krievijas iestādes nekavējoties atbrīvot E.Kohver un ļaut viņam brīvi atgriezties Igaunijā;

28.    atkārtoti aicina saukt pie atbildības personas, kas vainīgas lidmašīnas MH17 notriekšanā, tiesājot viņus Ukrainā vai kādā starptautiskā tiesā;

29.    uzsver, ka savstarpējo uzticēšanos varētu palielināt, ja Krievija ļautu pilnībā atgūt no Polijas gaisa spēku lidmašīnas TU154 avārijas vietas tās vraku un „melno kasti”;

30.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Krievijas Valsts domei un Federācijas padomei, kā arī Krievijas valdībai un prezidentam.

 

[1] OV 68E, 7.3.2014., 13. lpp.
[2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0284
[3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0253
[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0039
[5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0258
[6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0006
[7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0011