Sesijas dokuments

 

13.5.2015                                                                                                                B8-0455/2015

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par Turcijas 2014. gada progresa ziņojumu

( 2014/2953(RSP) )

Kati Piri

Ārlietu komitejas vārdā

 

B8-0455/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Turcijas 2014. gada progresa ziņojumu

( 2014/2953(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas sagatavoto Turcijas 2014. gada progresa ziņojumu ( SWD(2014)0307 ),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas (2014.–2015. gads)” ( COM(2014)0700 ),

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2010. gada 10. februāra rezolūciju par Turcijas 2009. gada progresa ziņojumu[1], 2011. gada 9. marta rezolūciju par Turcijas 2010. gada progresa ziņojumu[2], 2012. gada 29. marta rezolūciju par Turcijas 2011. gada progresa ziņojumu[3], 2013. gada 18. aprīļa rezolūciju par Turcijas 2012. gada progresa ziņojumu[4], 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par stāvokli Turcijā[5] 2014. gada 12. marta rezolūciju par Turcijas 2013. gada progresa ziņojumu[6], 2014. gada 13. novembra rezolūciju par Turcijas darbībām, kas rada saspīlējumu Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā,[7] un 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par vārda brīvību Turcijā[8],

–       ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,

–       ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku[9] („pievienošanās partnerība”), un iepriekšējos Padomes 2001., 2003. un 2006. gada lēmumus par pievienošanās partnerību,

–       ņemot vērā Padomes 2010. gada 14. decembra, 2011. gada 5. decembra, 2012. gada 11. decembra, 2013. gada 25. jūnija, 2014. gada 24. oktobra un 2014. gada 16. decembra secinājumus,

–       ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 46. pantu, kurā noteikts, ka līgumslēdzējas puses apņemas ievērot galīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus ikvienā lietā, kurā tās ir puses,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–       ņemot vērā Pasaules Bankas 2014. gada 28. marta ziņojumu „Evaluation of the EU-Turkey Customs Union”,

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Turcijas panākto progresu tās vīzu režīma liberalizācijas ceļveža prasību izpildē ( COM(2014)0646 ),

–       ņemot vērā darbu, ko veikusi Kati Piri, Ārlietu komitejas pastāvīgā referente Turcijas jautājumos,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā 2005. gada 3. oktobrī tika sāktas pievienošanās sarunas ar Turciju un šo sarunu sākšana bija sākuma punkts ilgam procesam, kura iznākumu nav iespējams iepriekš paredzēt un kurš balstās uz taisnīgiem un stingriem nosacījumiem un apņemšanos īstenot reformas;

B.     tā kā ES joprojām ir apņēmusies turpināt paplašināšanos, kas ir svarīga politikas pieeja, kā Eiropā sekmēt mieru, demokrātiju, drošību un labklājību; tā kā katras kandidātvalsts atbilstību vērtēs atsevišķi;

C.     tā kā Turcija ir apņēmusies izpildīt Kopenhāgenas kritērijus, īstenot atbilstošas un efektīvas reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un pakāpeniski tuvināties ES; tā kā šos centienus vajadzētu uzskatīt par Turcijas iespēju nostiprināt savas institūcijas un turpināt demokratizāciju un modernizāciju,

D.     tā kā saskaņā ar Freedom House izveidoto preses un mediju brīvības reitingu Turcijā šobrīd nav preses brīvības un interneta brīvība ir ierobežota;

E.     tā kā organizācija „Reportieri bez robežām” 2014. gadā atzina Turciju par vienu no valstīm, kurās žurnālisti ir visvairāk apdraudēti un visvairāk piedzīvo fiziskus uzbrukumus;

F.     tā kā ES joprojām būtu jākalpo par kritēriju reformām Turcijā;

G.     tā kā Kopenhāgenas kritēriju pilnīga ievērošana, kā arī Eiropas Savienības integrācijas spējas saskaņā ar 2006. gada decembra Eiropadomes secinājumiem joprojām ir pamats uzņemšanai ES;

H.     tā kā sarunu procesā sevišķi svarīgs ir tiesiskums, tostarp jo īpaši varas dalīšana, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana, pulcēšanās un miermīlīgas protestēšanas brīvība, vārda un mediju brīvība, sieviešu tiesības, reliģijas brīvība, pie (nacionālajām) minoritātēm piederošu personu tiesības un neaizsargātu grupu, piemēram, romu un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI), diskriminācijas novēršana;

I.      tā kā Komisija paziņojumā „Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas (2014.–2015. gads)” secināja, ka Turcija ir ES stratēģiska partnere ekonomikas un enerģētiskās drošības jomā un ka izšķirīgi svarīga ir sadarbība ar Turciju ārpolitikas jautājumos; tā kā minētajā paziņojumā Komisija pauda bažas par pamattiesību aizsardzību, tiesu varas neatkarību, tiesiskumu un pulcēšanās un vārda brīvību;

J.      tā kā Turcija jau devīto gadu pēc kārtas nav īstenojusi EK un Turcijas asociācijas nolīguma un tā papildprotokola noteikumus; tā kā šī atteikšanās joprojām ļoti negatīvi ietekmē sarunu procesu;

K.     tā kā Turcijai nolūkā nostiprināt stabilitāti un veicināt labas kaimiņattiecības būtu vairāk jācenšas atrisināt divpusējās domstarpības, tostarp nenokārtotās tiesiskās saistības un strīdus ar tās tuvākajām kaimiņvalstīm par zemes un jūras robežām, kā arī par gaisa telpu saskaņā ar ANO Statūtu un starptautisko tiesību normām,

ES un Turcijas attiecību pašreizējā situācija

1.      atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto Turcijas 2014. gada progresa ziņojumu un piekrīt tās secinājumam, ka Turcija ir svarīga ES stratēģiskā partnere un ka labs pamats ES un Turcijas attiecību potenciāla pilnīgai izmantošanai būtu aktīvas un ticamas sarunas; uzsver, ka reformu process saistībā ar sarunām ar ES varētu sniegt Turcijai būtisku iespēju izstrādāt spēcīgu plurālistisku un demokrātisku sistēmu ar stabilām institūcijām, tādējādi rīkojoties visu Turcijas iedzīvotāju labā un izveidojot ciešākas attiecības ar ES; aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt to, kā līdz šim risinātas sarunas un kā varētu uzlabot un pastiprināt ES un Turcijas attiecības un sadarbību;

2.      uzsver, ka gan ES, gan Turcijai — ņemot vēro to ģeogrāfisko tuvumu, vēsturiskās saiknes, lielo turku kopienu ES, ciešās ekonomiskās saiknes un kopīgās stratēģiskās intereses — ir izdevīgas efektīvas un funkcionālas savstarpējās attiecības, kuru pamatā ir ES un Turcijas dialogs, ciešāka sadarbība, abpusēja apņemšanās un sarunas; aicina Turciju reformu procesu izvirzīt iekšpolitikas darba centrā; uzskata, ka ES būtu jāizmanto šī iespēja kļūt par Turcijas dziļākas demokratizācijas procesa galveno balstu, tiecoties panākt, ka par reformu procesa kritērijiem kļūst universālo vērtību respektēšana un Eiropas regulatīvie standarti, un palīdzot Turcijai izstrādāt stabilas, demokrātiskas institūcijas un efektīvus tiesību aktus, kas balstītos uz pamatbrīvību, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu un pārstāvētu un aizsargātu visu Turcijas sabiedrības daļu intereses;

3.      mudina Turcijas valdību paātrināt sarunas un skaidri apņemties ievērot demokrātijas vērtības un principus, kas ir ES pamatā; atbalsta jaunā Komisijas sastāva centienus pastiprināt sadarbību ar Turciju uz kopīgu interešu un problēmu pamata; ņem vērā, ka 2013. gada novembrī sākās sarunas par 22. sadaļu (reģionālā politika);

4.      uzsver, cik svarīgi Turcijas un ES sadarbībai labvēlīgas vides izveidē ir vairāk darba ieguldīt cilvēku savstarpējo kontaktu attīstīšanā; tāpēc uzsver, ka nolūkā veidot ciešākas saiknes starp ES un Turciju būtu jāpanāk progress vīzu režīma liberalizācijā, izpildot prasības, kas noteiktas ceļvedī par bezvīzu režīma ieviešanai ar Turciju; uzsver, ka līdz tam ES vajadzētu atvieglot vīzu izsniegšanu uzņēmējiem un ka vajadzētu aktīvi sekmēt studentu un akadēmiskās apmaiņas programmas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ceļošanas iespējas; uzskata, ka labākas iespējas ieceļot ES sniegtu papildu atbalstu Turcijas reformu procesam;

Tiesiskums un demokrātija

5.      ņem vērā, ka Turcija ir turpinājusi īstenot iepriekšējo gadu reformas; šajā sakarā atzinīgi vērtē izmaiņas politisko partiju un vēlēšanu kampaņu juridiskajā pamatā, kas tagad ļauj rīkot politiskās kampaņas ne vien turku, bet arī citās valodās, ļauj partijas legāli vadīt līdzpriekšsēdētājiem un atvieglo noteikumus par politisko partiju organizāciju pašvaldību līmenī; atkārto, cik svarīgi ir samazināt 10 % vēlēšanu slieksni, tādējādi paverot politiskās līdzdalības iespēju visām Turcijas sabiedrības daļām;

6.      uzsver, ka jauna konstitūcija, kuras pamatā būtu noteikumi, kas sekmē plurālistiskas, iekļaujošas un tolerantas sabiedrības izveidi, nostiprinātu reformu procesu un veidotu stabilu pamatu pamatbrīvībām un tiesiskumam; uzteic darbu, ko veikusi konstitucionālās samierināšanas komiteja, kura pirms likvidēšanas panāca vienošanos par 60 konstitūcijas grozījumiem; vēlreiz aicina turpināt konstitucionālo reformu procesu un uzsver, ka jaunas konstitūcijas pamatā jābūt plaša politiskā spektra un visas sabiedrības vienprātībai; mudina Turciju konstitucionālo reformu procesā apspriesties ar Venēcijas komisiju;

7.      atzinīgi vērtē jauno Turcijas valdības stratēģiju, kura paredz visus jaunos tiesību aktus izskatīt ES lietu ministrijā, lai nostiprinātu ministrijas koordinācijas funkciju un uzlabotu tiesību aktu projektu atbilstību ES standartiem; šajā sakarā iesaka, kad vien iespējams, cieši apspriesties ar Venēcijas komisiju un iesaistīties intensīvākā dialogā ar Eiropas Komisiju par jauniem tiesību aktu projektiem un par esošo tiesību aktu īstenošanu, lai nodrošinātu atbilstību ES acquis;

8.      uzsver, cik svarīgi likumdošanas procesā ir pienācīgi apspriesties ar pilsonisko sabiedrību; tāpēc iesaka likumdošanas un politikas veidošanas procesos un jaunu tiesību aktu īstenošanas procesā izstrādāt strukturētus mehānismus pilsoniskās sabiedrības viedokļu izzināšanai; uzteic aktīvo Turcijas pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka steidzami vajadzīgas reformas, kas garantētu biedrošanās un vārda brīvību, ļautu pilsoniskās sabiedrības organizācijām darboties brīvi un bez ierobežojumiem un uzlabot piekļuvi finansējumam;

9.      stingri atbalsta un mudina turpināt Turcija valdības un pārējo ieinteresēto personu centienus panākt visaptverošu un ilgtspējīgu risinājumu miera procesā ar kurdu kopienu, par pamatu izmantojot sarunas ar PKK, kas ir ES veidotajā teroristu organizāciju sarakstā, un kurdu kopienas sociālekonomisko un politisko integrāciju; stingri atbalsta HDP paziņojumu par PKK ārkārtas kongresa sasaukšanu nolūkā nolikt ieročus un atbalstīt demokrātisku politiku; uzstājīgi mudina valdību turpināt prioritizēt un palielināt kurdu izcelsmes pilsoņu sociālās, kultūras un politiskās tiesības un vienlīdzīgu attieksmi pret tiem; atzinīgi vērtē Turcijas Lielās nacionālās asamblejas 2014. gada 11. jūnijā pieņemto likumu, ar ko paredzēts „izveidot stingrāku konflikta atrisināšanas juridisko pamatu” un kas ietver pasākumus, kuru mērķis ir izskaust terorismu, nostiprināt sociālo iekļaušanu, reintegrēt tos, kas pamet PKK un noliek ieročus, un sagatavot sabiedrisko domu bijušo kaujinieku uzņemšanai; uzskata, ka kurdu jautājuma veiksmīga atrisināšana ir prioritāra un labvēlīgi ietekmētu demokrātiju, mieru, stabilitāti un cilvēktiesību aizsardzību Turcijā; tāpēc mudina visas politiskās partijas atbalstīt šo procesu; aicina Komisiju sniegt tehnisko atbalstu un atvēlēt Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) ietvaros pieejamus līdzekļus inter alia sociālekonomiskās integrācijas un izglītības programmām Turcijas dienvidaustrumos, lai tādējādi nostiprinātu kurdu jautājuma atrisināšanas procesu; norāda, ka sarunas par 22. sadaļu (reģionālā politika) varētu Turcijai palīdzēt izstrādāt efektīvu valsts dienvidaustrumu kohēzijas programmu;

10.    pauž nožēlu par to, ka Turcijas valsts hidraulisko būvju uzņēmums turpina Ilisu dambja celtniecību, kas radīs graujošas sociālās, vides un politiskās sekas; atgādina, ka šo konkrēto reģionu galvenokārt apdzīvo kurdi un ka šī celtniecība smagi skars kurdus un viņu kultūru;

11.    pauž bažas par to, ka Transparency International 2014. gada 3. decembrī publicētais 2014. gada korupcijas uztveres indekss liecina, ka iedzīvotāju uztverē pēdējā gada laikā korupcijas līmenis Turcijā ir strauji palielinājies, un ierindo Turciju 64. vietā; pauž nožēlu par Turcijas valdības un parlamenta reakciju uz 2013. gada decembrī izteiktajām apsūdzībām korupcijā, tostarp pret bijušiem valdības locekļiem, un par to, ka pamatīgā korupcijas izmeklēšana palikusi bez sekām; pauž bažas par to pētniecisko žurnālistu kriminālvajāšanu, kuri sekoja līdzi šīm korupcijas lietām; aicina uz 2013. gada decembrī izteikto apsūdzību pamata veikt pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu; uzsver, ka nepieciešama lielāka politiskā griba, lai izstrādātu pienācīgu juridisko pamatu cīņai pret korupciju, kas ne vien grauj institūciju demokrātisko darbību un iedzīvotāju uzticēšanos demokrātijai, bet arī var kaitēt ekonomikas attīstībai un ieguldījumiem labvēlīgai videi;

12.    pauž bažas par nesen izdarītajiem grozījumiem Likumā par Tiesnešu un prokuroru augsto padomi un daudzajiem gadījumiem, kad pēc tam pārcelti amatā vai atlaisti tiesneši un prokurori un arestēti, pārcelti vai atlaisti policisti, jo tas rada nopietnas un pamatotas bažas par tiesu iestāžu neatkarību, neitralitāti un efektivitāti, varas dalīšanu un tiesiskuma principa ievērošanu, kas joprojām ir Kopenhāgenas politisko kritēriju pamatā; pauž bažas par to, ka svarīgi tiesību akti bieži tiek grozīti bez pienācīgas apspriešanās ar ieinteresētajām personām; atzinīgi vērtē Pretterorisma likuma 10. panta atcelšanu; taču pauž bažas, ka ļoti plašo definīciju dēļ Pretterorisma likuma darbības joma joprojām ir pārāk plaša un ir iespējamas ārkārtīgi brīvas interpretācijas; atgādina, ka Kriminālkodeksa 314. pants jāpārveido tā, lai tiesāt varētu tikai tās personas, kas pieder vai palīdz teroristiskām un bruņotām organizācijām; aicina sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām pieņemt tiesu sistēmas reformu stratēģiju, kas atbilstu ES standartiem; atzinīgi vērtē pirmo soli ceļā uz maksimālā pirmstiesas apcietinājuma ilguma samazināšanu no 10 uz 5 gadiem, bet stingri uzsver, ka tas jāsamazina vēl vairāk, lai pirmstiesas apcietinājums nekļūtu par de facto sodu; uzsver, cik svarīgi ir izveidot reģionālas apelācijas tiesas un pieņemt visus attiecīgos pasākumus pienācīgas tiesvedības nodrošināšanai; mudina Turciju turpināt tiesu sistēmas reformas, lai visiem bērniem nodrošinātu taisnīgu un efektīvu tiesu iestāžu pieejamību;

13.    pauž nopietnas bažas par Likumu Nr. 6532, kurš stājās spēkā 2014. gada 26. aprīlī un ar kuru tiek ievērojami paplašināta Nacionālās izlūkošanas aģentūras vara, mazinot mediju brīvību, vārda brīvību un tiesības piekļūt vispārējas nozīmes informācijai, padarot aģentūras darbiniekus faktiski neaizskaramus tiesu procesos un pārkāpjot privātuma noteikumus, jo aģentūrai tiek dota iespēja bez tiesas lēmuma iegūt privātus datus; uzskata, ka ar šiem noteikumiem tiek pārkāptas Turcijas saistības, ko paredz starptautiskās humanitārās tiesības un valsts tiesību akti;

14.    atzinīgi vērtē vairākus svarīgus Turcijas Konstitucionālās tiesas pieņemtus lēmumus, kas aizsargā tiesiskumu un pamattiesības, piemēram, vārda brīvību, — tas apliecina konstitucionālās sistēmas izturību; turklāt norāda, ka Konstitucionālās tiesas lēmumos uzsvērti trūkumi Ergenekon un Balyoz (Sledgehammer) lietu izskatīšanā un iztiesāšanā; atzinīgi vērtē to, ka Konstitucionālā tiesa joprojām pieņem individuālus iesniegumus; pauž bažas par grozījumiem kriminālkodeksā, jo īpaši par termina „pamatotas aizdomas” izmantošanu, kas paver iespēju patvaļīgi vērsties pret opozīciju; norāda, ka šie grozījumi tika pieņemti, nekonsultējoties ar Komisiju un tādējādi pārkāpjot sarunās panākto vienošanos;

15.    pauž nopietnas bažas par augsto Turcijas politiskās polarizācijas līmeni; atgādina, ka ikviena demokrātiska režīma pamatā vajadzētu būt plurālismam; tāpēc mudina veicināt dialogu visā Turcijas politiskajā spektrā; uzsver, ka attiecībā uz svarīgiem ilgtermiņa reformu procesiem, jaunu konstitūciju un kurdu jautājuma risināšanas sarunām šāds dialogs ir neatņemams; aicina valdošo partiju un opozīciju tiekties sadarboties un panākt vienprātību un lēmumu pieņemšanas procesā aktīvi iesaistīt pilsonisko sabiedrību;

Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

16.    atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada martā pieņemts rīcības plāns par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) pārkāpumu nepieļaušanu, kas ir būtisks solis ceļā uz Turcijas tiesiskā regulējuma saskaņošanu ar ECT judikatūru, un gaida, ka valdība rīkosies, lai īstenotu tās ieteikumus; uzsver, ka Turcijas dalība Eiropas Padomē uzliek Turcijai saistības ievērot augstus politiskos un juridiskos standartus, un aicina Turciju reformu procesa sakarā pilnībā sadarboties ar Eiropas Padomi un Venēcijas komisiju; atgādina, ka panākumi sarunās ir atkarīgi no tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas;

17.    ar bažām norāda, ka vēl nav pabeigta lielākā daļa izmeklēšanu par notikumiem Gezi parkā 2013. gada maijā un jūnijā un par apsūdzībām nesamērīga spēka izmantojumā un ļaunprātīgā policijas rīcībā un ka iespējamo vaininieku noskaidrošanā panākts ļoti maz; uzsver, ka pēc vairāku sūdzību saņemšanas par policijas īstenotu spēka piemērošanu protestu laikā Gezi parkā ombuds izdeva ziņojumu, kurā tas spēka piemērošanu atzina par nesamērīgu; aicina Turcijas iestādes kompensēt šos nodarījumus visiem cietušajiem, kuri bija nevardarbīgi protesta dalībnieki, un tiem, kuri nebija protestētāji, bet notikumu vietā atradās nejauši; aicina pabeigt efektīvu un neitrālu izmeklēšanu visās lietās par valsts amatpersonu iespējamu ļaunprātīgu rīcību un vainīgos saukt pie atbildības; uzsver, ka pēc tam jāpieņem skaidri noteikumi par spēka izmantošanu un policijas lomu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; apņēmīgi mudina atcelt miermīlīgas pulcēšanās ierobežojumus un uzsver, ka arī citus likumus, piemēram, pretterorisma tiesību aktus, nedrīkstētu izmantot, lai liegtu cilvēkiem miermīlīga protesta tiesības, un ka nedrīkstētu arestēt par piedalīšanos miermīlīgā demonstrācijā; aicina Turcijas valdību nodrošināt pienācīgu, objektīvu un pārredzamu tiesībaizsardzības iestāžu pilnvaru kontroles un līdzsvara sistēmu; iesaka Turcijas iestādēm izveidot neatkarīgu un efektīvu mehānismu sūdzībām par policiju; pauž dziļas bažas par iekšējās drošības paketi, kura ir pretrunā policijas darba tiesiskās pārraudzības principam un kuras darbības joma ir pārāk plaša;

18.    uzsver, ja jāpārskata likums par Turcijas Valsts cilvēktiesību iestādi, lai to pārveidotu par neatkarīgu struktūru, kurai būtu pietiekami resursi, kura atbildētu sabiedrībai un kurā līdzdarbotos pilsoniskās sabiedrības grupas; ņem vērā ombuda ziņojuma ieteikumus, tostarp prasību policijai spēku izmantot pakāpeniski un samērīgi, turklāt tikai kā pēdējo iespēju un pārraudzībā; uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt ombuda iniciatīvas tiesības, pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas un garantijas, ka ombuda lēmumiem būs pienācīgas sekas;

19.    izsaka atzinību Turcijai par romu pilsoniskās sabiedrības palielināšanos; pauž cerību, ka jaunās romu organizācijas saņems atbalstu un tām tiks dots laiks, lai tās jēgpilni varētu iesaistīties sadarbības iniciatīvās nolūkā izstrādāt un veikt pasākumus vietējā un valsts līmenī; iesaka valdībai pašreizējos mājokļu projektus apvienot ar sociāliem un ilgtermiņa aspektiem, piemēram, veselības aprūpi un izglītību; atzinīgi vērtē vispārējos diskriminācijas apkarošanas rīcības plānus, kas romiem varētu nodrošināt labāku piekļuvi darba tirgum;

20.    mudina Turcijas valdību prioritārā kārtā garantēt mediju brīvību un nodrošināt pietiekamu tiesisko regulējumu, kas garantētu plurālismu atbilstoši starptautiskajiem standartiem; nosoda Turcijas valdības centienus liegt pieeju sociālajiem medijiem un tīmekļa vietnēm un tās slēgt bez tiesas lēmuma, tās pieņemtos vārda brīvības ierobežojumus un spiedienu, kuru tā izdara uz medijiem un žurnālistiem un kura sekas bieži ir žurnālistu iebiedēšana, atlaišana vai arestēšana un vispārizplatīta pašcenzūra; norāda, ka vārda brīvības pārkāpumi kļuva biežāki pēc 2013. gada decembra korupcijas skandāla; uzskata, ka ir jāizstrādā tiesiskais regulējums, kas ļautu panākt pilnīgu pārredzamību mediju grupu īpašnieku jautājumā; atkārto, ka ES atbalsta vārda brīvību visās tās formās, un aicina ES delegāciju Turcijā turpināt novērot žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju tiesas procesus;

21.    nosoda nesenos policijas reidus un vairāku žurnālistu un mediju pārstāvju aizturēšanu 2014. gada 14. decembrī; atgādina, ka brīva un plurālistiska prese ir ikvienas demokrātiskas sistēmas pamatprincips — tāpat kā pienācīga tiesvedība un tiesu sistēmas neatkarība; tāpēc uzsver, ka visās lietās i) jāsniedz plaša un pārredzama informācija par izvirzītajām apsūdzībām, ii) visiem apsūdzētajiem jāpiešķir pilnīga pieeja apsūdzošajiem pierādījumiem un pilnīgas tiesības uz aizstāvību, iii) jānodrošina, ka lietas izskata pienācīgi, lai apsūdzību patiesumu noteiktu nekavējoties un bez vērā ņemamām šaubām; aicina Turcijas iestādes pārskatīt un izskatīt minētas lietas cik vien drīz iespējams un ievērot starptautiskos pienācīgas tiesvedības standartus lietās, kuras tās vēlas turpināt;

22.    uzstāj, ka Turcijas valdības nesenā vēršanās pret preses brīvību un viedokļu plurālismu ir pretrunā ES pamattiesībām un tādējādi arī sarunu procesa atsākšanai;

23.    uzskata, ka, pieturoties pie ES apņēmības ievērot tiesiskumu un pamattiesības, Turcijā steidzami vajadzīgas reformas tiesu iestāžu un pamattiesību jomā un tiesiskuma, brīvības un drošības jomā; turklāt uzskata, ka labākais veids, kā sekmēt patiešām efektīvas reformas un nodrošināt, ka Turcijas reformu procesa pamatā ir ES vērtības un standarti, ir panākt sarunu sākšanas kritēriju izpildi un attiecīgi 23. sadaļas (tiesu iestādes un pamattiesības) un 24. sadaļas (tiesiskums, brīvība un drošība) atvēršanu; atkārtoti aicina Padomi vēlreiz paziņot oficiālos sarunu sākšanas kritērijus un pēc noteikto kritēriju izpildes atvērt 23. un 24. sadaļu; šajā nolūkā aicina Turciju sadarboties cik vien iespējams; aicina Komisiju nekavējoties sekmēt turpmāku dialogu un sadarbību ar Turciju jomās, uz kurām attiecas 23. un 24. sadaļa, lai veicinātu vienotu izpratni par vajadzīgajām reformām;

24.    atzinīgi vērtē lēmumu ar tiesiskumu un pamattiesībām, iekšlietām un pilsonisko sabiedrību saistītām reformām palielināt finansējumu, ko sniedz no otrā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) 2014.–2020. gadam; norāda, ka tiesiskuma veicināšana, demokrātija un pamattiesības ir pirmspievienošanās atbalsta pamatprincipi; atkārto Padomes 2014. gada decembra secinājumu, ka tiks ieviesta uzlabota saskaņotība starp finansiālo atbalstu un vispārējo progresu pievienošanās stratēģijas īstenošanā, tostarp tiesiskuma un pamatbrīvību pilnīgu ievērošanu; turklāt aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt IPA II īstenošanu visās kandidātvalstīs un piešķirt Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta līdzekļus vārda brīvības, tostarp mediju brīvības, mediju plurālisma, pulcēšanās un biedrošanās brīvības, arodbiedrību tiesību un domas brīvības atbalstam;

25.    ņem vērā Turcijas ieguldījumu tajā, ka 2014. gada 1. augustā stājās spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija); taču pauž bažas par to, ka pret sievietēm vērstas vardarbības līmenis ir noturīgi augsts un ka valsts tiesību aktos paredzētā aizsardzība, kas novērstu vardarbību pret sievietēm, netiek pietiekami īstenota; aicina Turcijas iestādes nodrošināt pietiekamus patvērumus sievietēm un nepilngadīgām personām, kas cietušas no vardarbības; iesaka valdībai sekmēt dzimumu līdztiesību politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, pilsonisko tiesību un visās citās jomās; aicina Turcijas valdību sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību un attiecīgajām uzņēmumu apvienībām sekmēt sieviešu uzņēmējdarbību un samazināt šķēršļus, kas kavē sievietes sākt ekonomisko darbību, un mudina Turcijas valdību šajā sakarā izvirzīt vērienīgu mērķi attiecībā uz sieviešu iespējām iegūt darbu; norāda, ka Pasaules ekonomikas foruma 2014. gada ziņojumā par dzimumu nevienlīdzību pasaulē Turcija bija ierindota 125. vietā no 142 valstīm; pauž dziļu nožēlu par dažu amatpersonu un valdības pārstāvju izteikumiem par sieviešu lomu Turcijas sabiedrībā un uzsver, cik svarīgi ir cīnīties pret stereotipiem un sabiedrības aizspriedumiem pret sievietēm;

26.    uzsver, cik svarīgi ir turpināt reformas domas, pārliecības un reliģijas brīvības jomā, ļaujot reliģiskajām kopienām iegūt juridiskas personas statusu, likvidējot visus aizliegumus attiecībā uz garīdznieku izglītošanu, iecelšanu, likumīgu uzturēšanos un pēctecību un nodrošinot visu attiecīgo ECT nolēmumu un Venēcijas komisijas ieteikumu pienācīgu īstenošanu; šajā sakarā uzsver, ka jāsekmē dialogs ar alevītu kopienu, pienācīgi jāatzīst Cem ēkas par lūgšanu vietām, jāatļauj grieķu pareizticīgo Halki semināra atkalatvēršana un jānovērš visi šķēršļi tā pienācīgai darbībai, kā arī jāatļauj garīdznieka titula „ekumeniskais patriarhs” oficiāla izmantošana; pieprasa Turcijas iestādēm pievērsties visiem neatrisinātajiem jautājumiem, kas saistīti ar Sv. Gabriela klostera zemes restitūciju un citām Sīrijas baznīcas prasībām par zemi; atgādina, cik svarīgi ir pienācīgi īstenot Venēcijas komisijas ieteikumus par Imrozu un Bozdžaadu attiecībā uz īpašuma un izglītības tiesību aizsardzību; uzsver, ka saskaņā ar ES vērtībām ir pilnībā jāievēro tiesības uz atšķirīgu dzīvesveidu — gan sekulāru, gan ticībā balstītu — un ka ir nepieciešams saglabāt valsts un reliģijas nošķiršanu; uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt minoritāšu tiesības; pauž nožēlu par to, ka pēc iepriekšējā likuma atcelšanas pirms diviem gadiem un pašreizējā tiesiskā vakuuma dēļ nemusulmaņu labdarības fondiem nav iespējams ievēlēt fonda valdi;

27.    uzsver, ka ir jāatzīst uz pārliecību balstītas atteikšanās tiesības nepildīt obligāto militāro dienestu;

28.    aicina Turciju veltīt nopietnus centienus LGBTI kopienas tiesību aizsardzībai un uzskata, ka indivīdu tiesības Turcijā nostiprinātos, ja tiktu izveidota īpaša iestāde diskriminācijas, naidīgu izteikumu, rasisma, ksenofobijas, antisemītisma un neiecietības apkarošanai; aicina Turciju pieņemt visaptverošus diskriminācijas apkarošanas tiesību aktus, tostarp aizliegt diskrimināciju un naidīgus izteikumus uz etniskās piederības, reliģijas, seksuālās orientācijas, dzimuma un dzimumidentitātes pamata, un šādas diskriminācijas aizliegumu iekļaut arī jaunā konstitūcijā; pauž bažas par biežajiem uzbrukumiem transpersonām un LGBTI personu aizsardzības pret vardarbību trūkumu; pauž dziļu nožēlu par to, ka naida noziegumi pret LGBTI personām bieži paliek nesodīti vai arī likumpārkāpēja sods tiek samazināts tāpēc, ka cietušais esot „netaisni provocējis”; atkārtoti aicina Turcijas valdību dot rīkojumu Turcijas bruņotajiem spēkiem izbeigt homoseksualitātes un transseksualitātes klasificēšanu par „psihoseksuālu slimību”;

29.    pauž nožēlu par daudzu cilvēku bojāeju Somas un Ermenekas ogļraktuvju katastrofās; atzinīgi vērtē to, ka Turcija ir ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darba drošību un veselības aizsardzību raktuvēs, un aicina to ātri īstenot; uzsver, cik svarīgi ir risināt arodveselības un darba aizsardzības problēmas visās nozarēs, un mudina Turcijas iestādes pārredzamākā veidā sekot līdzi nāvējošiem nelaimes gadījumiem darbā; uzskata, ka plaukstošas un plurālistiskas sabiedrības attīstībai izšķirīgi svarīga ir arodbiedrību brīvība, sociālais dialogs un sociālo partneru iesaistīšana, un uzsver, cik svarīgi ir turpināt progresu sociālās politikas un nodarbinātības jomā, balstoties uz pienācīgu un savlaicīgu SDO konvenciju īstenošanu; ņem vērā tiesību aktu trūkumus darba un arodbiedrību tiesību jomā; uzsver, ka privātā sektora darba ņēmēju un civildienesta ierēdņu tiesības apvienoties, tiesības sākt darba koplīguma slēgšanas sarunas un tiesības streikot būs jāsaskaņo ar ES acquis un starptautiskajiem standartiem; mudina Turcijas valdību sagatavot tiesību aktu uzlabošanas plānu un tos saskaņot ar SDO standartiem; uzsver, cik svarīgi ir atvērt 19. sadaļu par sociālo politiku un nodarbinātību, jo tā būtu iespēja sniegt Turcijai pienācīgu tehnisko palīdzību darba reformu jomā un tādējādi tiktu popularizēti ES standarti;

30.    mudina Turciju regulēt, piemēram, nepilnas slodzes darba ņēmēju darba apstākļus, jo viņi pašreiz saskaras ar standartiem neatbilstīgiem apstākļiem, darba nestabilitāti un grūtībām iestāties arodbiedrībās; norāda, ka pašreiz bīstamākās nozares Turcijā ir kalnrūpniecība un būvniecība, un pieprasa pārredzami izmeklēt nāvējošus nelaimes gadījumus darbā;

31.    aicina Turcijas valdību apturēt tās plānus būvēt Akuju kodolspēkstaciju; norāda, ka objektam paredzēts atrasties reģionā, kur bieži notiek spēcīgas zemestrīces, un tāpēc tas apdraudētu ne tikai Turciju, bet arī visu Vidusjūras reģionu; līdz ar to pieprasa Turcijas valdībai pievienoties Espo konvencijai, kas pusēm uzliek saistības citai citu informēt un apspriesties par plānotiem lieliem projektiem, kam, ļoti iespējams, varētu būt ievērojama nelabvēlīga pārrobežu ietekme uz vidi; šajā sakarā aicina Turcijas valdību iesaistīt kaimiņvalstu, piemēram, Grieķijas un Kipras, valdības turpmākā Akuju projekta darbībā vai vismaz apspriesties ar tām;

Kopīgas intereses un problēmas

32.    uzsver svarīgos ieguvumus, ko sniedz ES un Turcijas muitas savienība; atgādina, ka kopš muitas savienības sākuma 1996. gadā Turcijas un ES divpusējās tirdzniecības vērtība ir vairāk nekā četrkāršojusies, līdztekus ievērojami pieaugot ES ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem Turcijā un abpusēji izdevīgi padziļinoties Turcijas un Eiropas uzņēmumu integrācijai; norāda uz Pasaules Bankas nesen veikto novērtējumu par muitas savienību, kurā uzsvērta nepieciešamība sākt dažādas reformas ar mērķi saglabāt ciešai ekonomiskajai sadarbībai labvēlīgu vidi, tostarp arī nākotnē; jo īpaši norāda, ka i) muitas savienība jāpaplašina, to attiecinot arī uz lauksaimniecības produktiem, pakalpojumiem un publisko iepirkumu, ii) jārada pastāvīgai tirdzniecības izaugsmei labvēlīgi apstākļi, tostarp jāatvieglo darījumu braucienu vīzu režīms, un iii) jāievieš mehānismi ES un Turcijas ciešākām savstarpējām apspriedēm un informācijas apmaiņai par ietekmi, ko uz Turciju atstāj ES brīvās tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm, tostarp transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nolīgums ar ASV;

33.    uzskata, ka Turcijas un ES politiskais dialogs būtu jāpapildina ar regulāru, strukturētu augsta līmeņa ekonomisko dialogu par abām pusēm svarīgiem jautājumiem, tostarp par tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm; šajā sakarā uzsver pienācīgas tiesiskuma īstenošanas un ekonomikas attīstības mijiedarbību; uzskata, ka attīstīt un nostiprināt Turcijas ekonomisko un institucionālo sistēmu un tiesisko regulējumu šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz Centrālās bankas neatkarību, palīdzētu progress ar 17. sadaļu (ekonomiskā un monetārā politika); atgādina Komisijas teikto, ka ekonomisko sadarbību būtiski stiprinātu sarunu atvēršana par 5. sadaļu (publiskais iepirkums), 8. sadaļu (konkurence) un 19. sadaļu (nodarbinātība un sociālā politika);

34.    vēlreiz pauž atbalstu atpakaļuzņemšanas nolīgumam ar ES, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī; mudina Komisiju turpināt pārraudzīt Turcijas progresu vīzu režīma liberalizācijas ceļveža prasību izpildē, lai līdztekus atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošanai sekmīgi ritētu arī vīzu režīma liberalizācijas process; atkārto, ka Turcijai ir pienākums īstenot nolīgumu un vīzu režīma liberalizāciju attiecībā pret visām dalībvalstīm, tostarp nodrošināt visu ES dalībvalstu pilsoņiem nediskriminējošu bezvīzu ieceļošanu Turcijas teritorijā; aicina Turciju pilnībā un efektīvi īstenot pastāvošos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus; atgādina, ka Turcija ir viena no galvenajām nelikumīgas migrācijas uz ES tranzītvalstīm, un aicina šajā sakarā uzlabot Turcijas pārrobežu sadarbību ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm; atzinīgi vērtē to, ka ir stājies spēkā Ārvalstnieku un starptautiskās aizsardzības likums un 2014. gada aprīlī izveidots Migrācijas pārvaldības ģenerāldirektorāts, jo tie ir būtiski soļi ceļā uz atbilstību ES standartiem legālo un nelegālo migrantu starptautiskās aizsardzības jomā; norāda, ka jāpalielina sadarbība starp Turciju un visām ES dalībvalstīm, jo īpaši — lai nostiprinātu ar ES dalībvalstīm kopīgo robežu pārvaldību; uzsver, ka Turcijai jāturpina stiprināt robežas drošību, lai apkarotu nelikumīgu migrāciju uz ES valstīm;

35.    atgādina par Turcijas stratēģisko nozīmi ES enerģētiskajā drošībā un uzskata Turciju par svarīgi partneri enerģētikas jomā; norāda, ka 2013. gada nogalē tika apstiprināti trīs Dienvidu gāzes koridora projekti, kas uzlabos gāzes piegādes drošību Turcijai un piekļuvi ES kā galvenajam enerģijas tirgum; uzskata, ka apstākļos, kad palielinās enerģijas tirgu konkurence un ir nepieciešama enerģijas avotu un piegādes maršrutu dažādošana, Turcija ar savu milzīgo atjaunojamo energoresursu potenciālu varētu dot svarīgu ieguldījumu ES enerģētiskajā drošībā un vērienīgajos enerģijas piegādes dažādošanas centienos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

36.    atgādina, ka Turcijai ir stratēģiska loma kā ES partnerei un NATO dalībvalstij un līdz ar to arī izšķirīga ģeopolitiska loma un nozīme attiecībā uz visaptverošu stratēģiju, kuras mērķis būtu risināt drošības un stabilitātes problēmas austrumu un dienvidu kaimiņreģionos, jo īpaši Sīrijā un Irākā; norāda, ka, ņemot vērā ļoti smago notikumu attīstību šajā reģionā un uzbrukumus, kas notikuši Eiropā, ir izšķirīgi svarīgi ES un Turcijas politiskā dialoga ietvaros paplašināt dialogu un sadarbību ar ES ārpolitikas jautājumos; aicina Turciju aktīvi iesaistīties starptautiskajā koalīcijā pret teroristu grupējumiem, piemēram, ISIL, un šajā nolūkā izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus; aicina Turciju pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir neļaut ārvalstu kaujiniekiem, finansējumam un aprīkojumam caur Turcijas teritoriju sasniegt ISIL un citus ekstrēmistu grupējumus; uzsver, ka kopīgu jebkāda terorisma apkarošanas centienu ietvaros jāturpina un jānostiprina ES un Turcijas regulārais dialogs par pretterorisma jautājumiem un jāveic konkrēti pasākumi un darbības; aicina Turciju nodrošināt efektīvu robežkontroli, tajā pašā laikā humānās palīdzības veidā turpinot sniegt vajadzīgo atbalstu bēgļiem, kas ierodas no Sīrijas, un nodrošinot Sīrijas pilsoņu karā cietušo cilvēku drošību; uzsver, cik svarīgi ir biežāk rīkot augsta līmeņa dialogu un apspriešanos starp ES un Turciju par ārlietu un drošības politikas jautājumiem, lai nodrošinātu, ka abu pušu politika viena otru papildina un ka Turcija savu ārpolitiku pakāpeniski saskaņo ar ES ārpolitiku;

37.    uzskata, ka Turcijas ārlietu ministrs attiecīgos gadījumos būtu jāuzaicina piedalīties Ārlietu padomes sanāksmēs; uzskata, ka 31. sadaļas par ārpolitiku un drošības un aizsardzības politiku atvēršana varētu nodrošināt tik ļoti vajadzīgo pamatu strukturētam dialogam, sadarbībai un koordinācijai ārpolitikas jautājumos;

38.    pauž nožēlu par to, ka vēl nav atsaukti Turcijas Lielā nacionālās asamblejas casus belli draudi Grieķijai, lai gan Grieķijai un Turcijai ir laba dialoga un sadarbības pieredze;

39.    uzteic Turciju par tās pastāvīgo palīdzību aptuveni 1,6 miljoniem bēgļu no Irākas un Sīrijas un par atvērtas robežas politikas īstenošanu humāniem mērķiem; atzinīgi vērtē 2014. gada oktobrī pieņemto Pagaidu aizsardzības direktīvu, kas bēgļiem piešķir drošu juridisko statusu un sniedz iespēju saņemt personas apliecības un iesaistīties darba tirgū; aicina ES arī turpmāk sniegt finansiālu atbalstu humānajai palīdzībai, kas paredzēta sīriešu un irākiešu bēgļiem Turcijā; norāda, ka bēgļu nometnes ir piepildītas līdz maksimumam un ka liels slogs bēgļu dzīvei un līdzekļiem ir vajadzība atrast mājokli; uzskata, ka ES vajadzētu aktīvi atbalstīt Turcijas valdības centienus, kuru mērķis ir izstrādāt ilgtermiņa palīdzības programmas bēgļiem un atvieglot piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un (legālam) darbam; aicina Komisiju palielināt līdzekļus, kas pieejami IPA II un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta ietvaros, lai palīdzētu nodrošināt pienācīgu atbalstu vietējām kopienām, kuras skāris lielais bēgļu pieplūdums; aicina arī dalībvalstis patiesas līdzatbildības garā piedāvāt (pagaidu) nometinājuma vietas visneaizsargātākajiem bēgļiem;

40.    aicina Turciju nodrošināt arvien pieaugošajam skaitam Turcijā dzīvojošo Sīrijas bērnu piekļuvi izglītībai, izmantojot partneru tehnisko un finansiālo atbalstu;

Labu kaimiņattiecību veidošana

41.    mudina Turcijas valdību izbeigt atkārtotos Grieķijas gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu robežu pārkāpumus, kā arī Turcijas militāro gaisa kuģu lidojumus virs Grieķijas salām;

42.    aicina Turcijas valdību nekavējoties parakstīt un ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, ko ir parakstījusi un ratificējusi ES un tās 28 dalībvalstis, un uzsver, ka Kipras Republikai ir likumīgas tiesības slēgt divpusējus nolīgumus par savu ekskluzīvo ekonomikas zonu; vēlreiz aicina Turciju ievērot visu dalībvalstu suverēnās tiesības, tostarp tās, kas saistītas ar dabas resursu izpēti un izmantošanu, ja tā notiek atbilstoši ES acquis un starptautiskajām tiesībām; aicina Turciju atturēties no rīcības, kas varētu kaitēt labām kaimiņattiecībām un gaisotnei, kāda vajadzīga divpusēju strīdu miermīlīgai atrisināšanai;

43.    pauž nožēlu par Turcijas atteikšanos pildīt tās pienākumu pilnībā un nediskriminējoši ieviest EK un Turcijas asociācijas nolīguma papildprotokolu attiecībā pret visām dalībvalstīm; atgādina, ka šī atteikšanās joprojām dziļi ietekmē sarunu procesu;

44.    vēlreiz pauž stingru atbalstu Kipras apvienošanai, kuras pamatā būtu taisnīgs, vispusīgs un dzīvotspējīgs risinājums abām kopienām un kura notiktu ANO ģenerālsekretāra pārraudzībā un saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un ES pamatā esošajām vērtībām un principiem, divu kopienu un teritoriju federācijai ar vienotu suverenitāti un vienotu pilsonību, abu kopienu politisko līdztiesību un vienādām iespējām visiem pilsoņiem; atzinīgi vērtē ANO īpašā sūtņa Espen Barth Eide paziņojumu, ka abu kopienu līderi cik vien drīz iespējams atsāks sarunas ANO ģenerālsekretāra pārraudzībā, un pauž stingru atbalstu ANO īpašā padomnieka Kipras jautājumos centieniem radīt sarunu atsākšanai labvēlīgus apstākļus; pauž cerību, ka nesen ievēlētā Kipras turku līdera atbalsts apvienošanai un izlīgumam pavērs jaunu iespēju sarunu procesā; aicina Turciju un visas iesaistītās puses aktīvi atbalstīt sarunas par apvienošanu un veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai normalizētu attiecības ar Kipru; aicina Turciju sākt izvest savus bruņotos spēkus no Kipras un nodot nodalīto Famagustas sektoru ANO saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 550(1984); līdztekus aicina Kipras Republiku ES muitas pārraudzībā atvērt Famagustas ostu, lai veicinātu labvēlīgu gaisotni pašreizējo apvienošanas sarunu veiksmīgam noslēgumam, un ļaut Kipras turkiem legāli tirgoties ar ES tā, kā tas ir pieņemami visiem;

45.    aicina Turciju sniegt Komitejai bezvēsts pazudušo personu jautājumos pilnīgu piekļuvi visiem attiecīgajiem arhīviem un militārajām zonām Kipras ziemeļu daļā, lai veiktu ekshumāciju, un sniegt visu atbilstošo informāciju, kas palīdzētu atrast pārvietotās mirstīgās atliekas; prasa veltīt īpašu uzmanību darbam, ko veic Komiteja bezvēsts pazudušo personu jautājumos;

46.    mudina Turciju un Armēniju uzsākt savu attiecību normalizēšanu, bez priekšnosacījumiem ratificējot protokolus par diplomātisko attiecību nodibināšanu, atverot robežas un aktīvi uzlabojot savstarpējās attiecības, jo īpaši saistībā ar pārrobežu sadarbību un ekonomisko integrāciju; atzinīgi vērtē notiekošo dialogu starp Turciju un Armēniju;

o

o o

47.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.

[1]     OV C 341 E, 16.12.2010., 59. lpp.
[2]     OV C 199 E, 7.7.2012., 98. lpp.
[3]     OV C 257 E, 6.9.2013., 38. lpp.
[4]     Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0184
[5]     Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0277
[6]     Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0235
[7]     Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0052
[8]     Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0014
[9]     OV L 51, 26.2.2008., 4. lpp.