Sesijas dokuments
5.10.2015
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8‑0761//2015, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu
par nāvessodu
( 2015/2879(RSP) )
Ignazio Corrao, Marco Zullo, Fabio Massimo Castaldo
EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par nāvessodu
( 2015/2879(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par nāvessoda atcelšanu, jo īpaši 2010. gada 7. oktobra rezolūciju par Pasaules dienu pret nāvessodu[1],
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 13. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2. pantu,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu,
– ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtās rezolūcijas, jo īpaši Rezolūciju Nr. 62/149 un Rezolūciju Nr. 63/138 par moratoriju nāvessoda izpildei laikā līdz šā soda veida atcelšanai,
– ņemot vērā 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,
– ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā 2013. gada 12.–15. jūnijā Madridē rīkotajā 5. Pasaules kongresā pret nāvessodu pieņemto noslēguma deklarāciju,
– ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra 2015. gada septembrī publicēto pētījumu par pasaules mēroga narkotiku problēmas ietekmi uz cilvēktiesību ievērošanu,
– ņemot vērā katru gadu 10. oktobrī atzīmēto Pasaules un Eiropas dienu pret nāvessodu,
– ņemot vērā jautājumu Padomei par nāvessodu ( O-000103/2015 – B8‑0761/2015 ),
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienībai nāvessoda jautājumā ir stingra un principiāla nostāja, saskaņā ar kuru nāvessoda atcelšanu visā pasaulē ir uzskatāma par vienu no Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas galvenajiem mērķiem;
B. tā kā 2015. gada 10. oktobrī atzīmētajā Pasaules dienā pret nāvessodu īpaša uzmanība tiek pievērsta izpratnes palielināšanai attiecībā uz nāvessoda piemērošanu par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem;
C. tā kā 101 valsts ir atcēlusi nāvessodu visiem noziedzīgiem nodarījumiem; tā kā 2014. gadā vismaz 22 valstīs tika izpildīti nāvessodi un vismaz 2466 cilvēki tika notiesāti uz nāvi;
D. tā kā 33 valstis nāvessodu piemēro par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem un katru gadu šāda iemesla dēļ tiek sodīti ar nāvi vismaz 1000 cilvēku; tā kā ir zināms, ka 2015. gadā nāvessodus par šādiem nodarījumiem izpildīja Ķīnā, Irānā, Indonēzijā un Saūda Arābijā; tā kā 2015. gadā nāvessodi par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika piespriesti Ķīnā, Indonēzijā, Irānā, Kuveitā, Malaizijā, Saūda Arābijā, Šrilankā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Vjetnamā; tā kā šādi nodarījumi var aptvert dažādas apsūdzības, kas saistītas ar narkotiku tirdzniecību vai glabāšanu;
E. tā kā pēdējos 12 mēnešos visā pasaulē ir pieaugusi nāvessoda izmantošana attiecībā uz narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, jo virkne valstu pastiprināti soda ar nāvi cilvēkus, kas ir izdarījuši ar narkotikām saistītus noziedzīgus nodarījumus (Irāna un Saūda Arābija), vai cenšas atjaunot nāvessodu par minētajiem noziegumiem (Omānas gadījums), vai izbeidz ilgstošu nāvessoda izpildes moratoriju (Indonēzijas un Pakistānas gadījumā);
F. tā kā Irāna 2015. gada pirmajos sešos mēnešos esot sodījusi ar nāvi 394 narkotiku noziedzniekus, bet visā 2014. gadā — 367 cilvēkus; tā kā puse no Saūda Arābijā šogad veiktajiem nāvessodiem ir bijuši noteikti par narkotiku noziegumiem, kamēr šis šo noziedzīgo nodarījumu īpatsvars uz kopējā noziegumu klāstā 2010. gadā bija tikai 4 %; tā kā vismaz 112 narkotiku noziedznieku gaida uz nāvessoda izpildi Pakistānas uz nāvi notiesāto cietuma kamerās;
G. tā kā cilvēkiem joprojām tiek piespriests nāvessods, nomētājot ar akmeņiem, un tā kā pēdējos gados simtiem sieviešu ir nomētātas ar akmeņiem par laulības pārkāpšanu; tā kā nomētāšana ar akmeņiem tiek uzskatīta par spīdzināšanas veidu;
H. tā kā desmitiem Eiropas pilsoņu gaida nāvessoda izpildi trešās valstīs un daudzi no tiem ir notiesāti uz nāvi par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem;
I. tā kā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6. panta 2. punktā ir paredzēts, ka nāvessodu var piemērot vienīgi par vissmagākajiem noziegumiem; tā kā ANO Cilvēktiesību komiteja un ANO īpašie referenti nelikumīgas, patvaļīgas vai tūlītējas nāvessodu izpildes jautājumos un spīdzināšanas jautājumos ir norādījuši, ka nāvessodu nebūtu jāpiemēro par narkotiku jomā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
J. tā kā Starptautiskā Narkotiku kontroles padome ir mudinājusi nāvessodu izmantojošās valstis atcelt tā piemērošanu no narkotiku jomā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
K. tā kā nāvessodu piemērošana par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir saistīta ar dažādiem citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, pārkāpumiem saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām netikt pakļautam spīdzināšanai un citiem cietsirdīgas izturēšanās veidiem; tā kā obligāts nāvessods un tā piemērošana par narkotiku jomā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un standartiem;
L. tā kā Komisija un dalībvalstis ir piešķīrušas vismaz EUR 60 miljonus ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) narkotiku apkarošanas programmām, kas vērstas uz narkotiku apkarošanu valstīs, kas aktīvi piemēro nāvessodu par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem;
M. tā kā neatkarīga UNDOC darbības Pakistānā un Irānā revīzija un nesenās NVO sniegtās ziņas rada bažas par to, kā ANO aģentūras valsts birojs īsteno cilvēktiesību pamatnostādnes, un par narkotiku apkarošanas finansējuma tiešo saikni ar nāvessodiem, kas tiek piespriesti par narkotikām apsūdzētajām personām šajā valstīs;
N. tā kā Komisija, izmantojot ES Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP) un tā priekšgājēju Stabilitātes instrumentu (IfS), ir uzsākusi divus plaša mēroga reģionālos narkotiku apkarošanas pasākumus — kokaīna un heroīna maršrutu apkarošanas programmas, kuras īsteno arī valstīs, kuras piemēro nāvessodu par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem; tā kā saskaņā ar ES Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta regulas 10. pantu Komisijai ir pienākums izmantot operatīvās pamatnostādnes par cilvēktiesību un humanitāro tiesību ievērošanu organizētās noziedzības apkarošanas pasākumos,
1. atkārtoti izsaka nosodījumu nāvessoda izmantošanai un stingri atbalsta nāvessoda moratoriju kā soli tā atcelšanas virzienā; vēlreiz uzsver, ka nāvessoda atcelšana veicina cilvēka cieņas principu ievērošanu;
2. pauž nosodījumu par visiem nāvessodiem, lai arī kur tie tiktu izpildīti; pauž dziļas bažas par nāvessoda piespriešanu nepilngadīgām personām un personām ar garīgu vai intelektuālu invaliditāti un prasa nekavējoties neatgriezeniski izbeigt šādu praksi, ar ko tiek pārkāpti starptautiskie cilvēktiesību standarti;
3. pauž lielas bažas par nomētāšanu ar akmeņiem, kas joprojām tiek pielietota Pakistānā, Nigērijā, Afganistānā, Irānā, Irākā, Sudānā, Somālijā un Saūda Arābijā, un mudina attiecīgo valstu valdības nekavējoties pieņemt tiesību aktus, kas aizliedz nomētāšanas ar akmeņiem un citu nāvessoda veidu izpildi tiem, kas notiesāti par „laulības pārkāpšanu” vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, un atkārtoti ieviest moratoriju nāvessoda izpildei;
4. norāda, ka astoņās valstīs nāvessods ir paredzēts par homoseksualitāti (Mauritānija, Sudāna, Irāna, Saūda Arābija, Jemena, Pakistāna, Afganistāna un Katara) un Nigērijas un Somālijas provincēs oficiāli tiek veikti nāvessodi par viena dzimuma pārstāvju dzimumaktiem; aicina attiecīgās valstis atcelt homoseksualitātes kriminalizāciju un aicina Brunejas Darusalamas Valsti 2016. gadā nepiemērot nāvessodu homoseksuāļiem, kā tas patlaban ir noteikts ar likumu; mudina ES un tās dalībvalstis cīņu pret homoseksuālisma kriminalizāciju joprojām uzskatīt par galveno prioritāti, ievērojot ES vadlīnijas par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) iespēju izmantot visas cilvēktiesības veicināšanu un aizsardzību;
5. mudina EĀDD un dalībvalstis turpināt nāvessoda apkarošanu un stingri iesaka valstīm, kas joprojām izmanto augstāko soda mēru, ievērot obligātos starptautiskos standartus, samazināt to nodarījumu amplitūdu, par kuriem piespriež nāvessodu, un nāvessoda izmantošanu, kā arī publicēt skaidrus un precīzus datus par piespriesto un izpildīto nāvessodu skaitu; mudina EĀDD saglabāt modrību saistībā ar notikumiem visās valstīs un izmantot visus tā rīcībā esošos ietekmes veidus;
6. aicina tās valstis, kas ir atcēlušas nāvessodu vai tam piemēro ilgtermiņa moratoriju, neatgriezties pie nāvessoda izmantošanas, un mudina tās dalīties pieredzē par šo jautājumu;
7. joprojām pauž pilnu pārliecību, ka nāvessods nepalīdz apturēt narkotiku tirdzniecību vai novērst cilvēku nonākšanu narkotiku atkarībā; aicina nāvessodu saglabājušās valstis ieviest alternatīvas nāvessodam par narkotiku jomā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuras jo īpaši koncentrējas uz narkomānijas novēršanas un kaitējumu mazināšanas programmām;
8. pauž nopietnas bažas par to, ka Eiropas finansētas narkotiku apkarošanas programmas valstīs, kurās nāvessods nav atcelts, var veicināt nāvessodu piespriešanu un izpildi, jo īpaši nosakot mērķus un rādītājus par biežāku aizturēšanu, arestiem un notiesājošiem spriedumiem un stiprākiem soda mēriem;
9. atkārto Komisijai un dalībvalstīm sniegto ieteikumu izvirzīt priekšnoteikumu, ka valstīm, kas vēlas saņemt finansiālu palīdzību, tehnisko atbalstu, spēju veidošanas pasākumus un cita veida atbalstu narkotiku apkarošanas politikas īstenošanā, ir jāatceļ nāvessods par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem;
10. aicina Komisiju un dalībvalstis vēlreiz apstiprināt nelokāmo principu, ka ar Eiropas palīdzību un atbalstu nedrīkst veicināt tādas tiesībaizsardzības operācijas, kuru rezultātā arestētajām personām var tikt piespriests un izpildīts nāvessods;
11. pauž bažas par nepārredzamību attiecībā uz Komisijas un dalībvalstu sniegto narkotiku apkarošanas atbalstu un palīdzību tādu valstu tiesībaizsardzības operācijām narkotiku apkarošanas jomā, kuras piemēro nāvessodu par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem;
12. pieprasa, lai Komisija publicētu gada pārskatu par tās finansējumu, kas paredzēts narkotiku apkarošanas programmām valstīs, kurās joprojām ir spēkā nāvessods par narkotiku jomā izdarītiem noziegumiem, vienlaikus sniedzot informatīvu kopsavilkumu par to, kādiem mērķiem šis finansējums ir izmantots, kādas cilvēktiesību aizsardzības garantijas ir piemērotas, lai nodrošinātu to, ka ar šo finansējumu netiek veicināta nāvessodu izpilde, un kādā apjomā saņēmējas valstis ir ievērojušas Eiropas nosacījumus;
13. mudina Komisiju nekavējoties īstenot operatīvās pamatnostādnes, kas ir noteiktas ES Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta regulas 10. pantā, tās stingri piemērot kokaīna un heroīna maršrutu programmām un šo pamatnostādņu neievērošanas vai neatbilstības tām gadījumā, nekavējoties pārtraukt to izpildi;
14. aicina Komisiju un dalībvalstis turpmāk UNDOC narkotiku apkarošanas programmām finansējumu piešķirt tikai tad, ja UNDOC spēj demonstrēt to, kā šā finansējuma izmantošanā tiks piemēroti cilvēktiesību pamatnostādņu galvenie principi un, konkrētāk, kā šis finansējums tiks iesaldēts vai atsavināts, ja saņēmēja valsts turpinās narkotiku jomas noziedzniekus notiesāt uz nāvi;
15. mudina Komisiju ievērot ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānā (2013–2016) paredzēto ieteikumu, ka ir jāizstrādā un jāpiemēro norāžu un ietekmes izvērtējuma instruments cilvēktiesību jomā, lai nodrošinātu, ka ES ārējā narkotiku apkarošanas darbībā tiek efektīvi iekļautas cilvēktiesības;
16. mudina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis sniegt norādījumus, kā piemērot visaptverošu un efektīvu Eiropas politiku nāvessoda jomā attiecībā uz desmitiem Eiropas pilsoņu, kuri trešās valstīs gaida nāvessoda izpildi, tostarp paredzēt stingrus un pastiprinātus mehānismus, kas nodrošinātu identifikāciju, juridisko palīdzību un diplomātisko pārstāvību;
17. prasa ES un dalībvalstīm nodrošināt, lai 2016. gada aprīlī paredzētajā ANO Ģenerālās asamblejas īpašajā, pasaules narkotiku problēmai veltītajā sesijā tiktu risināts jautājums attiecībā uz nāvessoda piemērošanu par narkotiku jomā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un pausts nosodījums par šādu praksi;
18. uzteic un atkārtoti pauž atbalstu nevalstiskām organizācijām, kas visā pasaulē cīnās par nāvessoda atcelšanu; aicina Komisiju arī turpmāk finansēt projektus šajā jomā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu kā vienu no šā instrumenta prioritātēm;
19. prasa, lai Parlamenta Ārlietu komitejas (AFET) Cilvēktiesību apakškomiteja sagatavotu ziņojumu par nāvessodu pasaulē;
20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam un ANO dalībvalstu valdībām.