Sesijas dokuments
5.10.2015
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8‑0761/2015 , uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu
par nāvessodu
( 2015/2879(RSP) )
Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric, Younous Omarjee, Malin Björk, Barbara Spinelli, Martina Anderson, Lynn Boylan, Matt Carthy, Liadh Ní Riada, Rina Ronja Kari, Merja Kyllönen, Marisa Matias, Sabine Lösing, Eleonora Forenza, Fabio De Masi, Lola Sánchez Caldentey, Josu Juaristi Abaunz, Kostadinka Kuneva, Kostas Chrysogonos, Stelios Kouloglou, Dimitrios Papadimoulis, Takis Hadjigeorgiou, Sofia Sakorafa
GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par nāvessodu
( 2015/2879(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par nāvessoda atcelšanu, jo īpaši 2010. gada 7. oktobra rezolūciju par Pasaules dienu pret nāvessodu un par vajadzību nekavējoties noteikt nāvessoda izpildes moratoriju valstīs, kurās to joprojām īsteno,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. un 13. protokolu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības pamatnostādnes par nāvessodu,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu un šā pakta otro fakultatīvo protokolu,
– ņemot vērā ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās narkotiku kontroles valdes (INCB) deklarācijas par nāvessoda atcelšanu, jo īpaši attiecībā uz narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem,
– ņemot vērā 5. Pasaules kongresa pret nāvessodu 2013. gada 15. jūnijā Madridē pieņemto noslēguma deklarāciju,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2007. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 62/149, kurā ir prasīts noteikt nāvessoda izpildes moratoriju, un piecas ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtas rezolūcijas, jo īpaši 2014. gada 18. decembrī pieņemto rezolūciju, kurā ir atgādināts par ANO apņemšanos atcelt nāvessodu;
– ņemot vērā Pasaules dienu un Eiropas dienu pret nāvessodu, kas tiek rīkota katra gada 10. oktobrī, un ņemot vērā to, ka 2015. gadā Pasaules diena pret nāvessodu ir veltīta nāvessodu izbeigšanai par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem,
– ņemot vērā jautājumu Padomei par nāvessodu ( O-000103/2015 – B8‑0761/2015 ),
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā nāvessods ir visnežēlīgākais, visnecilvēcīgākais un pazemojošākais soda veids un ar to tiek pārkāptas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktās tiesības uz dzīvību; tā kā apstākļi uz nāvi notiesāto personu ieslodzījuma kamerās šīm personām rada ļoti lielas ciešanas un nāvessoda izpilde ir uzskatāma par fizisku un psiholoģisku uzbrukumu;
B. tā kā ar nāvessodu bieži vien soda, piemēram, sabiedrības nabadzīgāko slāņu pārstāvjus, garīgi slimas personas un etnisko un kultūras minoritāšu pārstāvjus; tā kā atsevišķās vietās nāvessoda noteikšana sakņojas diskriminācijā seksuālās orientācijas vai uzskatu dēļ;
C. tā kā Eiropas Savienībai ir rezolūta un principiāla nostāja pret nāvessodu, saskaņā ar kuru nāvessoda atcelšanu visā pasaulē ir uzskatāma par vienu no Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas galvenajiem mērķiem;
D. tā kā 101 valstis nāvessodu nepiemēro ne par vienu noziedzīgu nodarījumu; tā kā 2014. gadā nāvessodus izpildīja vismaz 22 valstis un vismaz 2 466 cilvēkiem nāvessods tika piespriests, kas ir par 28 % vairāk nekā 2013. gadā; tā kā piecas valstis pasaulē, kurās nāvessodu izmanto visbiežāk, ir Ķīna ( pēc nevalstisko organizāciju datiem vairāk nekā 1000 izpildītu nāvessodu), Irāna (289 oficiāli atzītu nāvessoda izpildes gadījumu un vairāk nekā 454 neoficiāli izpildītu nāvessodu saskaņā ar nevalstisko organizāciju sniegtajām ziņām), Saūda Arābija (vismaz 90 izpildītu nāvessodu), Irāka (vismaz 61 izpildīts nāvessods) un ASV (35 izpildīti nāvessodi);
E. tā kā astoņās valstīs nāvessods ir paredzēts par homoseksualitāti ( Mauritānija, Sudāna, Īrāna, Saūda Arābija, Jemena, Pakistāna, Afganistāna un Katara) un Nigērijas un Somālijas provincēs tiek veikti nāvessodi par viena dzimuma pārstāvju dzimumaktiem;
F. tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2014. gada 18. decembrī piekto reizi balsoja (117 personām balsojot par, 38 — pret un 34 — atturoties) par rezolūciju, kurā tika pausts atbalsts vispārējam nāvessoda moratorijam šā soda veida atcelšanas nolūkā;
G. tā kā pēdējos 12 mēnešos visā pasaulē ir pieaugusi nāvessoda izmantošana attiecībā uz narkotiku jomā izdarītiem noziegumiem, jo virkne valstu ievērojami vairāk soda ar nāvi cilvēkus, kas ir izdarījuši ar narkotikām saistītus noziegumus (kā tas ir Irānas un Saūda Arābijas gadījumā), vai cenšas atjaunot nāvessodu par minētajiem noziegumiem (Omānas gadījums), vai izbeidz ilgstošu nāvessoda izpildes moratoriju (Indonēzijas un Pakistānas gadījumā); tā kā no 14 valstīm, kas joprojām piemēro nāvessodu par narkotiku noziegumiem, 12 ir Āzijas valstis vai Tuvo Austrumu valstis; tā kā 2015. gadā Indonēzijā 14 cilvēkus, tostarp 12 ārzemniekus, sodīja ar nāvi par narkotiku tirdzniecību; tā kā vairāki desmiti cilvēku nāvessoda izpildi gaida uz nāvi notiesāto personu ieslodzījuma kamerās, tostarp Eiropas pilsoņi, piemēram, Francijas valstspiederīgais Serge Atlaoui;
H. tā kā Irāna 2015. gada pirmajos sešos mēnešos esot sodījusi ar nāvi 394 narkotiku noziedzniekus, bet visā 2014. gadā — 367 cilvēkus; tā kā vismaz 112 narkotiku noziedznieku gaida uz nāvessoda izpildi Pakistānas uz nāvi notiesāto personu ieslodzījuma kamerās; tā kā neatkarīga UNODC darbības Pakistānā un Irānā revīzija un nesenās NVO sniegtās ziņas rada bažas par to, kā ANO aģentūras birojs attiecīgajā valstī īsteno cilvēktiesību pamatnostādnes, un par narkomānijas apkarošanas finansējuma tiešo saikni ar nāvessodiem, kas tiek piespriesti narkotiku noziegumos apsūdzētajām personām šajās valstīs;
I. tā kā Saūda Arābijā nāvessodu piespriež par izvarošanu, slepkavību, atteikšanos no reliģijas, bruņotu laupīšanu un narkotiku tirdzniecību; tā kā puse no Saūda Arābijā šogad veiktajiem nāvessodiem ir bijuši noteikti par narkotiku noziegumiem, kamēr šo noziedzīgo nodarījumu īpatsvars uz kopējā noziedzības fona 2010. gadā bija tikai 4 %; tā kā nāvessodu izpilda, nocērtot galvu, un ķermeņus dažkārt pēc tam sit krustā; tā kā 2014. gada 27. maijā nāvessodu piesprieda Ali Mohammed al-Nimr, kuram nocirta galvu un kuru pēc tam sita krustā, par to, ka viņš ir piedalījies teroristiskā organizācijā, neskatoties uz to, ka viņa atzīšanos ieguva spīdzināšanas ceļā laikā, kad viņš bija nepilngadīgs;
J. tā kā Nebraskas pavalsts 2015. gadā nolēma nāvessodu atcelt; tās kā ASV 2015. gadā 19 cilvēki jau bija sodīti ar nāvi, viņiem izdarot nāvējošu injekciju, tostarp diviem cilvēkiem ar garīgu invaliditāti: Warren Lee Hill 2015. gada 27. janvārī Džordžijas pavalstī un Robert Ladd 2015. gada 29. janvārī Teksasas pavalstī; tā kā 2015. gada 17. martā Misūri pavalstī tika sodīta ar nāvi 74 gadus vecā Cecil Clayton, kurai bija nopietna smadzeņu trauma; tā kā ieslodzītais afroamerikānis Mumia Abu-Jamal, kas ir pazīstams arī kā to personu balss, kuriem nav tiesību izteikties, un kas uz nāvi notiesāto personu ieslodzījuma kamerā pavadīja no 1982. gada līdz 2011. gadam pēc netaisnīga un rasistiski vienpusēja tiesas procesa, līdz viņa tiesas spriedumu mainīja uz mūža ieslodzījumu, joprojām atrodas smagā situācijā, jo Pensilvānijas pavalsts liedz viņam tiesības uz veselības aprūpi, tādējādi apdraudot viņa dzīvību; tā kā uz nāvi notiesāto personu ieslodzījuma kamerā Teksasā joprojām atrodas Hank Skinner, kaut arī viņa lietā veikti DNS testi ir likuši viņa vainu lielā mērā apšaubīt;
K. tā kā pagājušajā gadā Ēģiptes valdība ir rīkojusi masveida politiskos tiesas procesus un uz nāvi ir notiesājusi vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp no amata gāzto prezidentu Mohammed Morsi; tā kā Īrijas valstspiederīgajam Ibrahim Halawa un citiem var tikt piespriests nāvessods Ēģiptē, kur viņi ir piedalījušies protesta akcijās;
L. tā kā Eiropas Savienībā ir novērojama uztraucoša parādība — aizvien vairāk izskan runas par labu sodīšanai ar nāvi, tostarp no dažu valdības locekļu puses;
M. tā kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm visos to pasākumos un finansējumā ir jāapliecina saskanīga nostāja pret nāvessodu, jo īpaši attiecībā uz valstīm, kuras nāvessodu piemēro,
1. atkārto savu ilgstošo nostāju pret nāvessodu visos gadījumos un jebkuros apstākļos un vēlreiz uzsver, ka nāvessoda atcelšana sekmē cilvēku cieņas vairošanu;
2. pauž nosodījumu par visiem nāvessodiem, lai arī kur tie tiktu izpildīti; ir dziļi nobažījies par nāvessoda noteikšanu nepilngadīgām personām, sabiedrības nabadzīgākiem slāņiem un personām ar garīgu invaliditāti un prasa nekavējoties un neatgriezeniski izbeigt šādu sodīšanas veidu, ar ko tiek pārkāpti starptautiskie cilvēktiesību standarti;
3. norāda, ka nāvessoda pilnīga atcelšana joprojām ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas mērķiem; turklāt atgādina, ka šo mērķi varēs sasniegt tikai tad, ja dalībvalstis cieši sadarbosies un kopīgi strādās izglītības jomā, vairojot izpratni, nodrošinot efektivitāti un lietderību; stingri atbalsta moratoriju kā soli atcelšanas virzienā; joprojām prasa nāvessoda atcelšanu visā pasaulē; stingri piekodina valstīm, kas joprojām izpilda nāvessodu, ievērot starptautiskos minimālos standartus un publicēt saprotamus un precīzus skaitļus par spriedumu un izpildīto nāvessodu skaitu;
4. ir satraucies par Saūda Arābijā izpildīto nāvessodu skaitu; pauž ļoti dziļas bažas un riebumu par to, ka Saūda Arābijas varas iestādes notiesāja uz nāvi — galvas nociršanu — un tai sekojošu piesišanu krustā Ali Mohammed al-Nimr, kura lietu skatīja netaisnīgā un politiski vienpusējā tiesā; mudina Saūda Arābijas varas iestādes Ali Mohammed al-Nimr atbrīvot nekavējoties un šo barbarisko spriedumu atcelt, kā arī ievērot starptautisko cilvēktiesību standartus; tādēļ mudina dalībvalstis pastiprināt spiedienu uz Saūda Arābijas režīmu nolūkā panākt Ali Mohammed al-Nimr notiesājošā sprieduma un viņa nāvessoda atcelšanu;
5. ir satraucies par to, ka Ķīnā joprojām tiek izpildīts vislielākais nāvessodu skaits gadā un ka šie sodīšanas akti tiek klasificēti kā valsts noslēpums; mudina Ķīnas valdību šo praksi izbeigt un publicēt to personu sarakstu, kas jau ir sodītas ar nāvi;
6. tādā pat mērā ir satraucies arī par to, ka pieaug Irānā izpildīto nāvessodu skaits un ka saskaņā ar nevalstisko organizāciju sniegtajiem datiem lielāko to daļa ir ārpustiesas nāvessoda izpildes akti vai tādi, kurus varas iestādes noliedz; mudina valdību šo praksi izbeigt un publicēt to personu pārredzamu sarakstu, kas jau ir sodītas ar nāvi;
7. vēlreiz nosoda nāvessoda izmantošanu Irākā; piekrīt ANO bažām par izpildīto nāvessodu skaita pieaugumu kopš nāvessoda atjaunošanas 2005. gadā un par tiesu sistēmas trūkumu šajā valstī; uzsver to, ka saskaņā ar oficiāliem avotiem līdz 2014. gada augustam uz nāvi tika notiesāti 1724 ieslodzītie; pasvītro faktu, ka tiesiskuma neesamība šodienas Irākā ir jāvērtē saistībā ar gandrīz pilnīgu tiesiskās kārtības sabrukumu, kas sākās ar ASV/AK iebrukumu šajā valstī, tostarp ASV okupācijas algotņi un bruņotie spēki Irākā izdara kara noziegumus un piemēro necilvēcīgu vardarbību un nogalina civiliedzīvotājus;
8. vēlreiz nosoda nāvessoda izmantošanu ASV, jo īpaši spriedumus, kas tiek pieņemti netaisnā un rasistiski vienpusējā tiesas procesā, kā arī garīgi slimu cilvēku sodīšanu ar nāvi; atzinīgi vērtē to, ka Nebraskas pavalsts 2015. gada novembrī nāvessodu atcēla, un atkārtoti mudina ASV sodīšanas ar nāvi praksi izbeigt; ir īpaši nobažījies par Mumia Abu-Jamal situāciju un par to, ka viņam tiek liegtas iespējas saņemt veselības aprūpi; izceļ apstākli, ka 2011. gadā federālā tiesu sistēma atzina to, ka Mumia Abu-Jamal netika tiesāts taisnīgā tiesā, un tāpēc prasa, lai viņš nekavējoties tiktu atbrīvots un viņam tiktu sniegta medicīniskā aprūpe, kā tas ir paredzēts starptautiskajās tiesībās; prasa atbrīvot arī Hank Skinner un Emma Clancy; mudina Eiropas Savienību sarunās ar ASV uzstāt uz cilvēktiesību standartu ievērošanu un izbeigt jebkādus nolīgumus ar šo valsti, ja tā pārkāpj starptautiskās tiesības;
9. ir ļoti nobažījies par nāvessodu atbalstošu runu pieaugumu Eiropā un par ārpustiesas sodīšanu ar nāvi Sīrijā, ko veic britu valdība; uzsver, ka cīņa pret terorismu nekad nevar attaisnot starptautisko tiesību pārkāpumus; tādēļ prasa, lai nekavējoties tiktu veikta neatkarīga starptautiska izmeklēšana un lai vainīgās personas tiktu sauktas pie atbildības; papildus tam prasa, lai tiktu veikta neatkarīga vispārēja izmeklēšana par dalībvalstu īstenotu ārpustiesas nāvessodu izpildīšanu, it īpaši cīņas pret terorismu kontekstā, un mudina visas puses šo praksi nekavējoties izbeigt, jo tā ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un var tikt uzskatīta par de facto nāvessoda atjaunošanu;
10. ir īpaši nobažījies par nāvessodu pieaugumu saistībā ar cīņu pret terorismu tādās valstīs kā Ēģipte un Nigērija un par nāvessoda atjaunošanas iespēju Čadas un Tunisijas gadījumā; īpaši norāda uz to, ka nāvessodi terorismu nekad nesamazinās un ka cīņu pret to nekad nedrīkst īstenot uz cilvēktiesību rēķina;
11. nosoda lēmumu izbeigt ilgstošos nāvessoda moratorijus vairākās valstīs, tostarp Pakistānā un Indonēzijā, un mudina šīs valstis šo praksi izbeigt un minētos lēmumus atcelt;
12. aicina attiecīgās valstis atcelt homoseksualitātes kriminalizāciju un aicina Bruneju Darusalamu 2016. gadā homoseksuālistiem nepiemērot nāvessodu, kas ir normatīvi noteikts patlaban; mudina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis cīņu pret homoseksuālisma kriminalizāciju joprojām uzskatīt par galveno prioritāti, ievērojot Eiropas Savienības vadlīnijas par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) iespēju izmantot visas cilvēktiesības veicināšanu un aizsardzību;
13. pauž nopietnas bažas par to, ka Eiropas finansēta narkomānijas apkarošanas programmas valstīs, kurās nāvessods nav atcelts, var veicināt nāvessodu piespriešanu un izpildi, jo īpaši nosakot mērķus un rādītājus par aizturēšanu, arestu un notiesājošu spriedumu lielāku skaitu un stiprākiem soda mēriem;
14. atkārto Komisijai un dalībvalstīm sniegto ieteikumu izvirzīt priekšnoteikumu, ka valstīm, kas vēlas saņemt finanšu palīdzību, tehnisko atbalstu, spēju veidošanas pasākumus un cita veida atbalstu narkomānijas apkarošanas politikas īstenošanā, ir jāatceļ nāvessods par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem;
15. aicina Komisiju un dalībvalstis vēlreiz apstiprināt nelokāmo principu, ka ar Eiropas palīdzību un atbalstu nedrīkst veicināt tādas tiesībaizsardzības operācijas, kuru rezultātā arestētajām personām var tikt piespriests un izpildīts nāvessods;
16. pauž bažas par to, ka nav pārredzams Komisijas un dalībvalstu sniegtais narkomānijas apkarošanas atbalsts un palīdzība tādu valstu tiesībaizsardzības operācijām narkomānijas apkarošanas jomā, kuras agresīvi piemēro nāvessodu par narkotiku jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem;
17. pieprasa, lai Komisija publicētu gada pārskatu par tās finansējumu, kas paredzēts narkomānijas apkarošanas programmām valstīs, kurās joprojām ir spēkā nāvessods par narkotiku jomā izdarītiem noziegumiem, vienlaikus sniedzot informatīvu kopsavilkumu par to, kādiem mērķiem šis finansējums ir izmantots, kādas cilvēktiesību aizsardzības garantijas ir piemērotas, lai nodrošinātu to, ka ar šo finansējumu netiek veicināta nāvessodu izpilde, un kādā apjomā saņēmējas valstis ir ievērojušas Eiropas nosacījumus;
18. mudina Komisiju nekavējoties īstenot operatīvās pamatnostādnes, kas ir noteiktas SMVI regulas 10. pantā, tās piemērot stingri kokaīna un heroīna maršrutu programmām un šo pamatnostādņu neievērošanas vai neatbilstības tām gadījumā, to izpildi nekavējoties pārtraukt;
19. aicina Komisiju un dalībvalstis turpmāk UNODC narkomānijas apkarošanas programmām finansējumu piešķirt tikai tad, ja UNODC spēj demonstrēt to, kā šā finansējuma izmantošanā tiks piemēroti tās cilvēktiesību pamatnostādņu galvenie principi un, konkrētāk, kā šis finansējums tiks iesaldēts vai atsavināts, ja saņēmēja valsts turpinās narkotiku jomas noziedzniekus notiesāt uz nāvi; īpašu uzmanību vērš uz to, ka visas Eiropas Savienības vai dalībvalstu narkomānijas apkarošanas programmas būtu jāveic ANO vadībā, jo īpaši UNODC un INCB vadībā;
20. mudina Komisiju ievērot Eiropas Savienības Narkomānijas apkarošanas rīcības plānā (2013.–2016. gads) paredzēto ieteikumu, ka būtu jāizstrādā un jāpiemēro norāžu un ietekmes novērtējuma instruments cilvēktiesību jomā, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības ārējā narkomānijas apkarošanas darbībā cilvēktiesības tiek iekļautas efektīvi;
21. mudina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis sniegt norādījumus, kā piemērot visaptverošu un efektīvu Eiropas politiku nāvessoda jomā attiecībā uz desmitiem Eiropas pilsoņu, kuri trešās valstīs gaida nāvessoda izpildi, tostarp paredzēt stingrus un pastiprinātus mehānismus, kas nodrošinātu identifikāciju, juridisko palīdzību un diplomātisko pārstāvību;
22. uzteic un atkārtoti pauž atbalstu nevalstiskām organizācijām, kas visā pasaulē cīnās par nāvessoda atcelšanu; aicina Komisiju arī turpmāk prioritārā kārtā atbalstīt projektus, ko veic šajā jomā, jo īpaši vispārējās izglītības projektus un pedagoģiskos pasākumus;
23. vēlas, lai Parlamenta Ārlietu komitejas (AFET) Cilvēktiesību apakškomiteja sagatavotu ziņojumu par nāvessodu, kurā jo īpaši būtu izvērtēta Eiropas Savienības narkomānijas apkarošanas programmu finansējuma un Eiropas Savienības drošības un terorisma apkarošanas sadarbības ietekme uz cilvēktiesībām un formulēti ieteikumi, ar kuru palīdzību nodrošina to, ka šāds finansējums nesekmē nāvessoda izmantošanas pieaugumu nākotnē;
24. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam un ANO dalībvalstu valdībām.