Sesijas dokuments
27.1.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8‑0103/2016 , uz kuru jāatbild mutiski,
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu
par jaunu stratēģiju par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropā pēc 2015. gada
( 2016/2526(RSP) )
Daniela Aiuto, Marco Zullo
EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par jaunu stratēģiju par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropā pēc 2015. gada
( 2016/2526(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,
– ņemot vērā Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu, kas tika pieņemta 1995. gada 15. septembra Ceturtajā pasaules konferencē par sieviešu tiesībām, kā arī noslēguma dokumentus, kas tika pieņemti ANO īpašajās sesijās “Pekina +5” (2000), “Pekina +10” (2005), “Pekina +15” (2010) un “Pekina +20” (2015),
- ņemot vērā Komisijas pētniecisko ziņojumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.-2015. sasniegumu un nepilnību novērtējums”,
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 5. marta paziņojumu “Stingrāka apņemšanās veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību. Sieviešu harta” ( COM(2010)0078 ),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija. 2010.–2015.” ( COM(2010)0491 ),
– ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par ES stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai laikposmam pēc 2015. gada[1],
– ņemot vērā 2015. gada oktobra “Sieviešu un vīriešu līdztiesības Eiropas Savienībā” sabiedriskās apspriešanas analīzi,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju padomdevējas komitejas 2015. gada 26. novembra sanāksmes rezultātus,
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 3. decembra darba dokumentu “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” ( SWD(2015)0278 ),
– ņemot vērā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes (EPSCO) 2015. gada 7. decembra sanāksmes secinājumus un jo īpaši 35. punktu,
– ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu par sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jaunu stratēģiju Eiropai pēc 2015. gada ( O-000006/2016 – B8-0103/2016 ),
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no dalībvalstu pamatvērtībām un tā kā dzimumu līdztiesība ir būtisks stratēģiskais mērķis, lai sasniegtu kopējos izaugsmes, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas mērķus;
B. tā kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ir vienas no būtiskākajām pamattiesībām, kuras ir dziļi iesakņojušās Eiropas sabiedrībā un kurām ir izšķirīga nozīme mūsu sabiedrības turpmākā attīstībā, un tā kā šīs tiesības ir jāpiemēro likumdošanā, praksē, judikatūrā un ikdienas dzīvē;
C. tā kā dalībvalstis vēsturiski ir veikušas vairākus nozīmīgus pasākumus, lai nostiprinātu sieviešu tiesības un sieviešu un vīriešu līdztiesību, taču tā kā iepriekšējā desmitgadē politiskā rīcība un reforma šajā jomā ES līmenī ir palēninājusies;
D. tā kā iepriekšējā Komisijas sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. nebija nedz atbilstīga, nedz pietiekami visaptveroša, lai sekmētu dzimumu līdztiesību Eiropas un starptautiskā līmenī, un tā kā tajā paredzētie mērķi nav efektīvi sasniegti; tā kā ar jauno stratēģiju pēc 2015. gada vajadzēs dot jaunu impulsu un panākt konkrētu rīcību sieviešu tiesību nostiprināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai;
E. tā kā Parlaments 2015. gada 9. jūnija rezolūcijā skaidri prasīja izstrādāt jaunu, atsevišķu sieviešu un vīriešu līdztiesības un sieviešu tiesību stratēģiju pēc 2015. gada; tā kā sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecina, ka 90 % respondentu atbalsta jaunu stratēģiju;
F. tā kā saskaņā ar neseno Eurostat statistiku 2014. gadā vīriešu (70,1 %) nodarbinātības līmenis dalībvalstīs joprojām bija augstāks nekā sievietēm (59,6 %);
G. tā kā 2014. gadā gandrīz trešdaļa sieviešu (32,2 %) strādāja nepilna laika darbu;
H. tā kā joprojām ļoti atšķiras sieviešu un vīriešu īpatsvars uzņēmējdarbībā un tā kā 2012. gadā tikai 31 % pašnodarbināto pilsoņu bija sievietes, savukārt tikai 10% no strādājošajām sievietēm bija pašnodarbinātās;
I. tā kā joprojām pastāv daudzi sieviešu diskriminācijas veidi un tā kā pavisam nesen notika smagi sieviešu aizskaršanas un pret viņām vērstas vardarbības gadījumi,
1. atgādina, ka vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem un vienlīdzīgas iespējas abiem dzimumiem ir viens no galvenajiem visu dalībvalstu mērķiem;
2. atzīmē, ka iepriekš Komisija ir apstiprinājusi paziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju, ko apstiprinājušas visas ES iestādes;
3. pauž nožēlu, ka 2015. gada novembrī publicētajā Komisijas 2016. gada darba programmā nav konkrēti minēta ES sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija pēc 2015. gada;
4. pauž nožēlu, ka 2015. gada 3. decembrī Komisija publicējusi vienīgi dienestu darba dokumentu “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam”, tādējādi ne tikai publiskojot mazāk svarīgu iekšējo dokumentu, bet arī ierobežojot savas darbības termiņu;
5. kritizē Komisijas pieeju stratēģiskajai iesaistei un pauž nožēlu par tās nespēju panākt progresu un ievērot savas saistības un rādītājus, kas nav nedz izmērāmi, nedz sasniedzami;
6. atzīmē, ka Eiropas stratēģija sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā ir bijusi neveiksmīga, un prasa dalībvalstīm nodrošināt, lai dzimumu līdztiesības saistības tiktu izpildītas skaidrā un pārredzamā veidā;
7. aicina dalībvalstis veikt papildu pasākumus, lai risinātu līdztiesības jautājumus, novērstu vardarbību pret sievietēm un nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi un vienlīdzīgas iespējas tādās jomās kā nodarbinātība, veselība un izglītība, turklāt gan publiskajā, gan privātajā sektorā;
8. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.