Sesijas dokuments
27.1.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par ISIS veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu
( 2016/2529(RSP) )
Javier Nart, Petras Autrevičius, Dita Charanzovį, Gérard Deprez, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčię, Petr Je˛ek, Ilhan Kyuchyuk, Norica Nicolai, Urmas Paet, Jozo Rado, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans
ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ISIS veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu
( 2016/2529(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku, Sīriju, Lībiju un Ēģipti, jo īpaši 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par nesenajiem pret kristiešiem vērstas vardarbības un vajāšanas gadījumiem, jo īpaši Maaloula (Sīrija) un Peshawar (Pakistāna), un mācītāja Saeed Abedini lieta (Irāna)[1], 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Irākā un Sīrijā un IS ofensīvu, tostarp minoritāšu vajāšanu[2], 2015. gada 12. februāra rezolūciju par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti” (IS)[3], un 2015. gada 12. marta rezolūciju par organizācijas “ISIS/Da'esh” nesenajiem uzbrukumiem un cilvēku, it īpaši asīriešu, nolaupīšanas gadījumiem Tuvajos Austrumos[4],
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. marta secinājumus par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī ISIL/DA'ESH draudiem, 2014. gada 20. oktobra secinājumus par ISIL/Da'esh krīzi Sīrijā un Irākā, 2014. gada 30. augusta secinājumus par Irāku un Sīriju, 2014. gada 14. aprīļa un 2015. gada 12. oktobra secinājumus par Sīriju, kā arī 2014. gada 15. augusta secinājumus par Irāku,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Irāku un Sīriju,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību un ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas sekmēšanu; ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā Padomes 2003. gada 8. maija Lēmumu 2003/355/TI par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem[5], ņemot vērā paziņojumu, ko sniedza ANO ģenerālsekretāra īpašais padomnieks genocīda novēršanas jautājumos,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes atklātajās debatēs “Personas, kas Tuvajos Austrumos piedzīvojušas uzbrukumus un pāridarījumus etnisku vai reliģisku iemeslu dēļ” pausto ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis 2015. gada 27. marta paziņojumu Eiropas Savienības vārdā,
– ņemot vērā ziņojumu, kuru Cilvēktiesību padomei 2015. gada 13. augustā iesniedza Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā, jo īpaši tā 165. līdz 173. punktu,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju 2254 (2015), kurā ir pausts atbalsts plānam par miera procesu Sīrijā un noteikts sarunu grafiks,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā, kā atzīts ANO Drošības padomes rezolūcijā 2249 (2015), vardarbīga ekstrēmisma ideoloģija, ko uzspiež tā dēvētā ISIS/Daesh, tās terora akti, nepārtrauktie brutālie, sistemātiskie un plaši izplatītie uzbrukumi civiliedzīvotājiem, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, tostarp reliģiski vai etniski motivēti pārkāpumi, kultūras mantojuma iznīcināšana un kultūras īpašuma nelikumīga tirdzniecība ir globāls un līdz šim nepieredzēts apdraudējums starptautiskajam mieram un drošībai;
B. tā kā ANO un citas starptautiskās organizācijas ir ziņojušas par to, ka ISIS/Daesh un ar to saistīti grupējumi Sīrijā un Irākā plaši un smagi pārkāpj starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, ka šie pārkāpumi jo īpaši vērsti pret etnisko un reliģisko minoritāšu grupām un cita starpā izpaužas kā mērķtiecīga nogalināšana, piespiešana mainīt ticību, cilvēku nolaupīšana, sieviešu un bērnu pārdošana, bērnu vervēšana pašnāvnieku bumbu sprādzienu rīkošanai, kā arī seksuāla un fiziska vardarbība un spīdzināšana; tā kā ir arvien lielākas bažas par to cilvēku labklājību, kuri joprojām ir spiesti atrasties ISIS/Daesh spēku kontrolētajās teritorijās, jo tās nesasniedz gandrīz nekāda starptautiskā humānā palīdzība;
C. tā kā Daesh/ISIS vēršas pret reliģiskajām un etniskajām minoritātēm, piemēram, kristiešu, jezīdu, turkmēņu, šabaku, kakaju, sābiešu un šiītu kopienām, kā arī daudziem arābiem un sunnītiem; tā kā ir apzināti iznīcinātas mošejas, pieminekļi, svētnīcas, baznīcas un citas kulta celtnes, kā arī kapenes un kapsētas;
D. tā kā Daesh/ISIS 2015. gada februārī nolaupīja vairāk nekā 220 asīriešu kristiešus pēc tam, kad tā uzbruka vairākām zemnieku kopienām Hābūras upes dienvidu krastā Hasakehas provincē valsts ziemeļaustrumos, un tā kā līdz šim tikai daži ir atbrīvoti pēc tam, kad sagūstītāji bija saņēmuši samaksu, bet pārējo liktenis joprojām nav zināms;
E. tā kā Starptautiskā neatkarīgā izmeklēšanas komisija ir dokumentējusi un ziņojusi, ka cilvēkiem no etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, kas vēršas pret Daesh/ISIS un citiem teroristu grupējumiem, paramilitāriem grupējumiem un nevalstiskiem bruņotiem grupējumiem teritorijās, kuras de facto ir tās kontrolē, joprojām draud vajāšana;
F. tā kā vairākos ANO struktūru, tostarp ANO ģenerālsekretāra īpašā padomnieka genocīda novēršanas jautājumos, ANO ģenerālsekretāra īpašā padomnieka jautājumā par aizsardzības pienākumu un Augstā cilvēktiesību komisāra biroja, ziņojumos ir norādīts, ka darbības, ko veikusi Daesh/ISIS, var pielīdzināt kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un, iespējams, genocīdam;
G. tā kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi satrauc visas ES dalībvalstis un tās ir apņēmušās sadarboties, lai novērstu šādus noziegumus un sodītu to izdarītājus saskaņā ar Padomes 2003. gada 16. jūnija Kopējo nostāju 2003/444/KĀDP;
H. tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām katram cilvēkam ir tiesības dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu un brīvi pieņemt un mainīt reliģiskus un nereliģiskus uzskatus; tā kā politisko un reliģisko vadītāju pienākums ir visos līmeņos vērsties pret ekstrēmismu un veicināt personu un reliģisko grupu savstarpēju cieņu,
1. atkārtoti pauž stingru nosodījumu attiecībā uz ISIS/Daesh un briesmīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri ir pielīdzināmi noziegumi pret cilvēci un kara noziegumiem saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem un kurus varētu saukt par genocīdu; pauž ārkārtīgi lielas bažas par to, ka šis teroristu grupējums mērķtiecīgi vēršas pret kristiešiem, jezīdiem, šiītiem, šabakiem, sābiešiem, kakajiem un sunnītiem, kuri nepiekrīt viņu islāma interpretācijai, un tas ir viens no veidiem, kā viņi mēģina iznīcināt visas reliģiskās minoritātes savā kontrolētajā teritorijā;
2. mudina visas Parīzē 1948. gada 9. decembrī parakstītās ANO Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par genocīdu un citu attiecīgu starptautisku līgumu līgumslēdzējas puses novērst kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un genocīdu to teritorijā; uzsver, ka minēto darbību izdarītāji nedrīkst palikt nesodīti un vainīgajiem būtu jāstājas Starptautiskās Krimināltiesas priekšā; mudina Sīriju un Irāku atzīt Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju;
3. bez ierunām noraida un uzskata par prettiesisku tā sauktās ISIS/Daesh vadītāja paziņojumu par kalifāta izveidi kontrolētajās teritorijās; uzsver, ka islāma kalifāta izveide un izplešanās un citu vardarbīgu ekstrēmistu grupējumu darbības Tuvajos Austrumos ir tiešs drauds reģiona un Eiropas valstu drošībai un klajš starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums;
4. mudina ES dalībvalstis aktīvi strādāt pie radikalizācijas novēršanas un uzlabot juridiskās un tiesu sistēmas, lai novērstu, ka to valstspiederīgie un pilsoņi dodas ārpus valsts, lai piebiedrotos tā sauktajai ISIS/Daesh, un nodrošinātu to, ka gadījumā, ja viņi nolemj šādi rīkoties, viņi tiek pēc iespējas drīzāk krimināli sodīti, tostarp par tiešsaistē veiktu kūdīšanu izdarīt šādus noziegumus un atbalstu to izdarīšanai; uzsver, ka liela nozīme ir novēršanai, kriminālvajāšanai, informēšanai, rehabilitācijai un reintegrācijai;
5. atzīst, atbalsta un prasa visiem ievērot neatņemamās tiesības visām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm un citām personām, kas dzīvo Irākā un Sīrijā, turpināt savā vēsturiskajā un tradicionālajā zemē dzīvot cieņpilni, līdztiesīgi un droši, kā arī to, lai viņi varētu pilnībā brīvi praktizēt savu ticību bez jebkādas iebiedēšanas, vardarbības vai diskriminācijas; uzsver, ka visiem reģiona politiskajiem un reliģiskajiem līderiem būtu jāsniedz skaidrs un nepārprotams paziņojums, paužot atbalstu reģiona etniskajām un reliģiskajām minoritātēm un to pastāvīgai klātbūtnei, kā arī viņu pilnīgām un līdzvērtīgām tiesībām kā savu dzimto valstu pilsoņiem;
6. aicina starptautisko sabiedrību, tostarp ES un tās dalībvalstis, nodrošināt vajadzīgos drošības apstākļus un iespēju etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, kas ir bijušas spiestas pamest savu dzimto valsti vai ir piespiedu kārtā pārvietotas, pēc iespējas drīzāk īstenot tiesības atgriezties dzimtenē, saglabāt savas mājas, zemi, īpašumus un mantas, kā arī baznīcas un reliģiskos un kultūras objektus un spēt dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un skatīties nākotnē;
7. uzsver, ka ir svarīgi, lai visi procesa dalībnieki un starptautiskā sabiedrība sniegtu militāru aizsardzību un atbalstu, tostarp atbilstošu militāru palīdzību, īpaši neaizsargātām grupām, pret kurām Daesh/ISIS vēršas Tuvajos Austrumos, piemēram, etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, un lai šādas grupas piedalītos turpmākajos politiski noturīgos risinājumos nolūkā saglabāt dažādu kultūru un etnisko un reliģisko minoritāšu līdzāspastāvēšanas tradīciju; aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot vispārējās cilvēktiesības un veicināt humānās palīdzības un atbalsta sniegšanu pa visiem iespējamiem kanāliem; atgādina, ka visiem reģionālajiem procesa dalībniekiem un arī ES ir jāapņemas un jāuzņemas par pienākumu darīt visu iespējamo, lai garantētu, ka tradicionālās minoritātes un visi iedzīvotāji varētu atgriezties savās iepriekšējās dzīvesvietās, no kurām tie bijuši spiesti bēgt;
8. aicina visas Sīrijas puses, izņemot teroristu grupējumus, piemēram, al-Qaeda, Daesh, Jabhat al-Nusra, un ar tiem saistītos grupējumus, sanākt kopā ANO paspārnē un ar visas starptautiskās sabiedrības atbalstu vest sarunas par politisku pāreju; atkārtoti apliecina pilnīgu un aktīvu atbalstu ANO īpašā sūtņa Staffan de Mistura darbam, lai tuvākajās dienās Ženēvā sāktu sarunas starp visām Sīrijas pusēm, un viņa priekšlikumiem par vietēju pamieru; aicina ES un starptautisko sabiedrību izdarīt spiedienu uz visiem līdzekļu devējiem, lai tie pildītu savus solījumus un pilnībā apņemtos sniegt finansiālu atbalstu uzņēmējvalstīm, jo īpaši pirms Sīrijas līdzekļu devēju konferences, kas notiks 2016. gada 4. februārī Londonā;
9. pieprasa, lai ES humānās palīdzības un sadarbības nodaļas arī pilnībā sadarbotos savā darbā tieši ar skarto etnisko un reliģisko minoritāšu atzītajiem vadītājiem un tos iekļautu savos plānos par palīdzības sniegšanu un palīdzības praktiskajā īstenošanā un sadalē, lai labāk apmierinātu viņu un sabiedrības vajadzības kopumā;
10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Sīrijas valdībai un parlamentam, Irākas valdībai un Pārstāvju palātai, Kurdistānas reģionālajai valdībai, Islāma sadarbības organizācijas (OIC) struktūrām, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomei (Persijas līča sadarbības padome, GCC), Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai asamblejai, ANO Drošības padomei un ANO Cilvēktiesību padomei.