Sesijas dokuments

 

B8‑0162/2016

27.1.2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par ISIS veikto reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu

( 2016/2529(RSP) )

Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi, Rolandas Paksas

EFDD grupas vārdā

 

B8‑0162/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ISIS veikto reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu

( 2016/2529(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā LES 2. un 3. pantu un 21. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (UDHR) 18. pantu;

–  ņemot vērā 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECHR) 9. pantu,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 18. pantu,

–  ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā ANO 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un jo īpaši to 5. līdz 14. pantu,

–  ņemot vērā ES līdzdalību ANO 2015. gada 25. marta Cilvēktiesību padomes sanāksmē (iesaistoties interaktīvā dialogā par OHCHR ziņojumu par Irāku),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. marta secinājumus par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī ISIL/Daesh draudiem, 2014. gada 20. oktobra secinājumus par ISIL/Daesh krīzi Sīrijā un Irākā, 2014. gada 30. augusta secinājumus par Irāku un Sīriju, 2014. gada 14. aprīļa un 2015. gada 12. oktobra secinājumus par Sīriju, kā arī 2014. gada 15. augusta secinājumus par Irāku,

–  ņemot vērā ar Padomes 2003. gada 8. maija Lēmumu 2003/335/TI apstiprināto Padomes Lēmumu 2002/495/TI par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību; ES pamatnostādnes starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanai; ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par visu veidu pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu; ES politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem; ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem;

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumus par Irāku un Sīriju un viņas atbildes uz šādiem Parlamenta jautājumiem: "Genocīds pret grieķu ortodoksālajiem kristiešiem Sīrijā" ( E-004733/2015 , atbilde sniegta 2015. gada 1. jūnijā); "Irāka — represijas pret kristiešiem un viņu īpašuma konfiscēšana" ( E-004152-15 , atbilde sniegta 2015. gada 30. jūnijā); "Kristiešu vajāšana un pret viņiem vērsts genocīds" ( P-012721/2015 , atbilde sniegta 2015. gada 30. oktobrī); "Kristiešu nolaupīšana Sīrijā" ( E-004156-15 ) un "Kristiešu kopienu aizsardzība Tuvajos Austrumos" ( E-004001/15 ) (kopīgā atbilde sniegta 2015. gada 10. novembrī),

–  ņemot vērā Komisijas un PV/AP kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Sīrijai un Irākai, kā arī Da’esh draudu novēršanai paredzētās ES reģionālās stratēģijas elementiem,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, t. i., 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Irākā[1], 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Irākā un Sīrijā un IS ofensīvu, tostarp minoritāšu vajāšanu[2], un jo īpaši tās 4. punktu, 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Irāku — sieviešu nolaupīšana un pret viņām vērsta cietsirdīga izturēšanās[3], 2015. gada 12. februāra rezolūciju par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar "Islāma valsti" (IS)[4], un, konkrētāk, tās 27. punktu, 2015. gada 12. marta rezolūciju par organizācijas "ISIS/Da'esh" nesenajiem uzbrukumiem un cilvēku, it īpaši asīriešu, nolaupīšanas gadījumiem Tuvajos Austrumos[5], un jo īpaši tās 2. punktu, 2015. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un ES politiku šajā jomā[6] un jo īpaši tās 129. un 211. punktu, 2015. gada 12. marta rezolūciju par Eiropas Savienības prioritātēm 2015. gadā attiecībā uz ANO Cilvēktiesību padomi[7] un jo īpaši tās 66. un 67. pantu, 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par kristiešu vajāšanu visā pasaulē — teroristu grupējuma Al-Shabaab pastrādātā studentu slepkavība Kenijā[8], jo īpaši tās 10. punktu, un 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par ISIS/Da'esh veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu[9],

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 25. februāra paziņojumu, kurā tā nosoda to, ka ISIL ir nolaupījusi vairāk nekā 100 asīriešu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes atklātajās debatēs "Personas, kas Tuvajos Austrumos piedzīvojušas uzbrukumus un pāridarījumus etnisku vai reliģisku iemeslu dēļ" pausto ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis 2015. gada 27. marta paziņojumu Eiropas Savienības vārdā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2199 (2015) par Al-Qaeda terora aktu izraisītajiem draudiem starptautiskam mieram un drošībai,

–  ņemot vērā Rezolūciju Nr. 2249 (2015), kurā nosodīti ISIS nesenie teroristu uzbrukumi,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes pieņemto 2014. gada 3. septembra Rezolūciju Nr. S-22/1 "Cilvēktiesību stāvoklis Irākā, ņemot vērā tā dēvētās "Irākas un Levantes Islāma valsts" un citu ar to saistītu grupējumu pastrādātos vardarbības aktus",

–  ņemot vērā Starptautiskās Tiesas 2007. gada 26. februāra spriedumu lietā (Bosnija un Hercegovina pret Serbiju un Montenegro) par to, kā tiek piemērota Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, Starptautiskā Tribunāla lietas ierosināšanai pret personām, kuras ir atbildīgas par nopietniem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas veikti bijušās Dienvidslāvijas teritorijā kopš 1991. gada, Tiesas palātas 2001. gada 2. augusta spriedumu (apsūdzības uzturētājs pret Radislav Krstic) un tās Apelācijas palātas 2004. gada 19. aprīļa spriedumu šajā pašā lietā,

–  ņemot vērā ANO īpašā padomnieka genocīda novēršanas jautājumos biroja (OSAPG) izveidoto analīzes sistēmu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra īpašā padomdevēja genocīda nepieļaušanas jautājumos un ANO ģenerālsekretāra īpašā padomdevēja aizsargāšanas pienākuma jautājumos 2014. gada 12. augusta paziņojumu par stāvokli Irākā,

–  ņemot vērā ANO palīdzības misijas Irākā (UNAMI) ziņojumus par civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotos konfliktos Irākā, apverot attiecīgi periodu no 2014. gada 11. septembra līdz 10. decembrim un periodu no 2014. gada 11. decembra līdz 2015. gada 30. aprīlim,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2015. gada 27. marta ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Irākā, ņemot vērā nodarījumus, ko veikusi tā sauktā Irākas un Levantes Islāma valsts un ar to saistītie grupējumi, jo īpaši ziņojuma 16. punktu par ISIL veiktajiem noziegumiem un uzbrukumiem reliģiskām un etniskām grupām,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra īpašā padomdevēja genocīda nepieļaušanas jautājumos un ANO ģenerālsekretāra īpašā padomdevēja aizsargāšanas pienākuma jautājumos 2015. gada 13. oktobra paziņojumu par reliģiski motivētas vardarbības provocēšanu Sīrijā,

 

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2015. gada 27. jūlija ziņojumu "Tehniskā palīdzība, kas sniegta, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības Irākā", jo īpaši tā 18. punktu,

–  ņemot vērā ziņojumu, kuru Cilvēktiesību padomei 2015. gada 13. augustā iesniedza Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā, jo īpaši tā 165. līdz 173. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Daesh turpina plaši un sistemātiski pārkāpt cilvēktiesības, vēršoties galvenokārt pret tādām minoritāšu grupām kā jezīdi, kristieši, turkmēņi, šiīti, šabaki, sābieši/mandieši, kakaji un kurdi; tā kā Daesh izturas vardarbīgi ne tikai pret cilvēkiem, bet arī pret reliģiskām kulta celtnēm un arheoloģisko izrakumu vietām, izpostot tās;

B.  tā kā demokrātijas veicināšana un cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir Eiropas Savienības pamatprincipi un mērķi un tas ir vispārējs pamats attiecībās ar trešām valstīm; tā kā viens no svarīgākajiem Eiropas integrācijas virzītājspēkiem ir vēlme nepieļaut karu un noziegumu pret cilvēci atkārtošanos;

C.  tā kā saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību, tostarp brīvību mainīt reliģisko piederību vai pārliecību, un tiesības uz brīvību nodoties savai reliģijai un ticībai kā vienatnē, tā kopā ar citiem publiski vai privāti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas un rituālas ceremonijas un sludinot mācību; tā kā saskaņā ar ANO Cilvēktiesību komitejas nostāju reliģijas vai ticības brīvība aizsargā jebkādu pārliecību, tostarp teisma, neteisma un ateisma pārliecību;

D.  tā kā savās kontrolētajās teritorijās ISIS/Daesh ir sākusi kampaņu, lai iznīcinātu jebkādas reliģisko un ticīgo kopienu pēdas, atļaujot praktizēt vien tādu islāmticību, kas saskan ar šīs organizācijas interpretāciju, un nogalina vai padzen citu reliģisko uzskatu piekritējus, izposta viņu svētvietas, vēsturiskas vietas un mākslas darbus, tostarp unikālu un neaizstājamu kultūras mantojumu, ko UNESCO atzinusi par Pasaules kultūras mantojumu;

E.  tā kā ISIS/Daesh bez jebkādas izšķirības vēršas pret kristiešiem, jezīdiem, turkmēņiem, šiītiem, šabakiem, sābiešiem/mandiešiem, kakajiem, kurdiem un pārējām etniskajām vai reliģiskajām minoritātēm, tīši cenšoties viņus pilnībā izspiest no savām kontrolētajām teritorijām gan fiziskā, gan kultūras ziņā;

F.  tā kā pret minoritātēm vērstais ekstrēmisms un vajāšanas ir būtisks apstāklis, kas sekmējis to, ka plašumā vēršas tāds fenomens kā masveida migrācija un iekšējā pārvietošana; tā kā ISIS ir pārvietojusi vairāk nekā 700 000 cilvēku no 1,1 miljona Sīrijas kristiešu kopienas un Sīrijā ir palikuši ne vairāk kā 250 000 kristiešu; tā kā Irākā ir palikuši aptuveni 250 000 kristiešu no 1,5 miljoniem 2003. gadā; tā kā ir ziņots, ka ISIS veic kristiešu krustā sišanu, nocērt viņiem galvas, izvaro un piespiež viņus pieņemt islāmticību un pārdod verdzībā kristiešu bērnus;

G.  tā kā tiek lēsts, ka kopš 2014. gada 5000 jezīdu ir nogalināti, bet daudzi citi tikuši spīdzināti vai piespiedu kārtā pievērsti islāmam; tā kā vismaz 2000 jezīdu sievietes ir tikušas paverdzinātas un kļuvušas par piespiedu laulību un cilvēku tirdzniecības upuriem; tā kā meitenes vien sešu gadu vecumā tikušas izvarotas un jezīdu bērni piespiedu kārtā kļuvuši par Daesh kareivjiem; tā kā ir nepārprotami pierādījumi par ISIS/Daesh nolaupīto jezīdu masu kapiem;

H.  tā kā savā jaunākajā tiešsaistes žurnāla izdevumā ISIS/Daesh ir pasludinājusi visaptverošu karu pret šiītu musulmaņiem, prasot rīkoties saskaņoti, lai padzītu šiītus no Tuvajiem Austrumiem;

I.  tā kā ISIS/Daesh nodoms ir aizliegt visu humāno grupu tiesības uz eksistenci; tā kā ir nepārprotami pierādījumi par ISIS/Daesh veiktajām masu slepkavībām un kristiešu un jezīdu meiteņu un sieviešu seksuālu paverdzināšanu un sistemātisku izvarošanu;

J.  tā kā 2014. gada 15. jūlijā ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāve jautājumos par seksuālu vardarbību konfliktu laikā Zainab Hawa Bangura paziņoja, ka Irākā etniskās un reliģiskās minoritātes pastāvīgi cieš no fiziskiem uzbrukumiem un seksuālas vardarbības; tā kā Sindžāra traģēdijas pirmajā gadadienā, 2015. gada 3. augustā, ANO īpašā pārstāve paziņoja, ka izdarītos noziegumus var uzskatīt par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un/vai genocīda aktiem;

K.  tā kā saskaņā ar ANO palīdzības misijas Irākā ziņojumu par civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotos konfliktos Irākā (par periodu no 2014. gada 11. decembra līdz 2015. gada 30. aprīlim) ISIS/Daesh turpina vajāt, sakropļot un slepkavot — dažkārt pat ārkārtīgi nežēlīgos un neiedomājamos veidos — etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvjus, žurnālistus, karagūstekņus, aktīvistus un citus cilvēkus;

L.  tā kā 2014. gada 13. augustā ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāve jautājumos par seksuālu vardarbību konfliktu laikā Zainab Hawa Bangura un ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Irākas jautājumos Nickolay Mladenov nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, apstiprinot, ka ISIL, iespējams, ir nolaupījusi ap 1500 kristiešu un jezīdu sieviešu, kas pēc tam bija spiestas kļūt par seksa verdzenēm; tā kā abu īpašu pārstāvju paziņojumā ir atzīta nepārprotama vēršanās pret sievietēm un bērniem un Daesh barbariskie noziegumi pret minoritātēm Daesh kontrolētajās teritorijās;

M.  tā kā, kā atzīts ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2249 (2015), vardarbīgu ekstrēmistu ideoloģija, ko uzspiež tā dēvētā "ISIS/Daesh", tās pastrādātie terora akti, nepārtrauktie brutālie, sistemātiskie un plaši izplatītie uzbrukumi civiliedzīvotājiem, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, tostarp reliģiski vai etniski motivēti pārkāpumi, kultūras mantojuma iznīcināšana un kultūras īpašuma nelikumīga tirdzniecība, ir globāls un bezprecedenta apdraudējums starptautiskajam mieram un drošībai;

N.  tā kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi neatkarīgi no tā, kur un kad tie tiek veikti, nedrīkst palikt nesodīti un tā kā ir jānodrošina efektīvu apsūdzību izvirzīšana par tiem, īstenojot pasākumus valsts līmenī un uzlabojot starptautisko sadarbību;

O.  tā kā saskaņā ar Padomes 2003. gada 16. jūnija Kopējo nostāju 2003/444/KĀDP visām ES dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai nepieļautu šos noziegumus un sauktu pie atbildības šo noziegumu izdarītājus;

P.  tā kā starptautiskajos tiesību aktos, t. i., ANO 1948. gada Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to II pantā, jēdziens "genocīds" ir definēts šādi: "tāda darbība, kas tiek izdarīta nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu kā tādu: a) šādas grupas locekļu nogalināšana; b) nopietnu miesas bojājumu nodarīšana šādas grupas locekļiem vai novešana līdz psihiskai saslimšanai; c) tīša tādu dzīves apstākļu radīšana šādai grupai, lai to pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu; d) līdzekļi, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā; un e) bērnu nodošana spaidu kārtā no vienas cilvēku grupas otrā"; tā kā minētās konvencijas III pantā teikts, ka sodāms ir ne tikai genocīds, bet arī sazvērestība, kuras mērķis ir izdarīt genocīdu, tieša un publiska kūdīšana izdarīt genocīdu un līdzdalība genocīdā;

Q.  tā kā Starptautiskā Tribunāla lietas ierosināšanai pret personām, kuras ir atbildīgas par nopietniem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas veikti bijušās Dienvidslāvijas teritorijā kopš 1991. gada, Tiesas palāta sava 2001. gada 2. augusta sprieduma 580. punktā lietā (apsūdzības uzturētājs pret Radislav Krstic) par genocīdu Srebreņicā ir norādījusi, ka "arī vienlaicīgus uzbrukumus mērķgrupu kultūras un reliģiskajam īpašumam un simboliem var leģitīmi uzskatīt par pierādījumu nodomam fiziski iznīcināt šo grupu";

R.  tā kā Starptautiskā Tribunāla lietas ierosināšanai pret personām, kuras ir atbildīgas par nopietniem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas veikti bijušās Dienvidslāvijas teritorijā kopš 1991. gada, Apelācijas palāta sava 2004. gada 19. aprīļa spriedumā lietā (apsūdzības uzturētājs pret Radislav Krstic) par genocīdu Srebreņicā ir norādījusi, ka "grupas ietekmētās daļas skaitliskais lielums ir nepieciešams un svarīgs sākumpunkts, lai gan ne visos gadījumos tas ir izmeklēšanas beigu punkts. Ietekmēto personu skaits būtu jānovērtē ne tikai skaitliskajā ziņā, bet arī saistībā ar visas grupas skaitlisko lielumu. Papildus grupas ietekmētās daļas skaitliskajam lielumam var būt lietderīgi apsvērt tās nozīmi visā grupā. Tas, ka kāda grupas konkrēta daļa ir visu grupu simbolizējoša daļa vai būtiska tās izdzīvošanā, var būt par apstiprinājumu secinājumam, ka minētā daļa uzskatāma par būtisku 4. panta nozīmē",

1.  ir satriekts un apbēdināts par ISIS/Daesh ekstrēmistu brutālo rīcību pret kristiešiem, jezīdiem, turkmēņiem, šiītiem, šabakiem, sābiešiem/mandiešiem, kakajiem, kurdiem un citām etniskām un reliģiskām minoritātēm un solidarizējas ar cilvēkiem, kas cieš ISIS/Daesh veiktās vajāšanas dēļ;

2.  stingri nosoda ISIS/Daesh un tās izdarītos drausmīgos cilvēktiesību pārkāpumus un pauž ārkārtīgi lielas bažas par teroristu grupas tīšu vēršanos pret ikvienu reliģisko minoritāti savā kontrolētajā teritorijā, cenšoties iznīcināt visas cilvēku grupas un viņu etnisko identitāti; apstiprina, ka tie, kas organizē sazvērestības, plāno, kūda, izdara vai mēģina izdarīt, piedalās vai atbalsta zvērības un starptautiskus noziegumus pret etniskajām vai reliģiskajām minoritātēm, tostarp kristiešiem, jezīdiem, turkmēņiem, šabakiem, sābiešiem/mandiešiem, kakajiem un kurdiem, un kas ar nodomu un tīši vēršas pret tām etnisku vai reliģisku motīvu dēļ, izdara noziegumus, kuri uzskatāmi par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci;

3.  atzīst, atbalsta un pieprasa, lai tiktu ievērotas visu — gan vietējo, gan citu Irākā un Sīrijā dzīvojošu — reliģisko un etnisko minoritāšu neatņemamās tiesības turpināt dzīvot savā vēsturiskajā un tradicionālajā dzimtenē cieņpilni, līdztiesīgi un drošībā un pilnībā un brīvi praktizēt savu reliģiju bez jebkādas piespiešanas, vardarbības vai diskriminācijas;

4.  uzsver, ka saskaņā ar ANO konvencijām un citām starptautisko tiesību konvencijām nedrīkst atstāt nesodītas šajos noziegumos vainojamās personas, tostarp tos, kuri ir organizējuši sazvērestības, plānojuši, kūdījuši, izdarījuši vai mēģinājuši izdarīt minētos noziegumus, un ka vainīgās personas būtu jāsauc pie atbildības kompetentajās valsts vai starptautiskajās tiesu iestādēs; aicina visas puses, kas parakstījušas ANO 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un citus starptautiskus nolīgumus par kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci un par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par tiem, jo īpaši to valstu kompetentās iestādes un valstspiederīgos, kuras jebkādā veidā atbalsta vai finansē šos noziegumus, sadarbojas to veikšanā vai ir līdzdalībnieces tajos, pilnībā izpildīt minētajā konvencijā un citos starptautiskajos nolīgumos noteiktās saistības;

5.  uzsver, ka savlaicīga genocīdu un noziegumu pret cilvēci nepieļaušana un efektīva sodīšana par tiem būtu jāuzskata par vienu no starptautiskās kopienas un Eiropas Savienības svarīgākajām prioritātēm; uzskata, ka visu reģiona politisko un reliģisko līderu skaidrs un nepārprotams paziņojums ir obligāti nepieciešams, lai pārtrauktu visu reģionā dzīvojošo iedzīvotāju ciešanas un masveida izceļošanu;

6.  aicina visas valdības iestādes un publiskās iestādes, tostarp ES (jo īpaši, Padomi un EĀDD) un tās dalībvalstis, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās ģenerālsekretāru, īpašos pārstāvjus un īpašos referentus, ANO augsto cilvēktiesību komisāru un visas pārējās starptautiskās struktūras un iestādes, kā arī to attiecīgos vadītājus un pārstāvjus nosaukt tā dēvētās ISIS/Daesh veiktās zvērības pret kristiešiem, jezīdiem, turkmēņiem, šabakiem, sābiešiem/mandiešiem, kakajiem, kurdiem un visām pārējām vietējām reliģiskajām minoritātēm īstajā vārdā: noziegumi pret cilvēci un genocīds;

7.  pauž stingru pārliecību par to, ka nav šaubu — uz ISIS/Daesh veiktajām zvērībām attiecas jēdziena "genocīds" juridiskā definīcija, kas sniegta Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to 2. un 3. pantā un Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu 6. pantā; uzsver, ka par genocīdu uzskatāma tāda darbība, kas tiek izdarīta nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu; uzsver, ka pat tikai grupas daļas iznīcināšana, pamatojoties uz tās pārstāvju nacionalitāti, etnisko vai reliģisko piederību, ir uzskatāma par genocīdu; turklāt uzsver, ka saskaņā ar minētajām tiesību normām par genocīdu nav uzskatāms tikai tāds noziegums, kura rezultātā tiek izraisīta grupas locekļa nāve, — par genocīdu ir uzskatāmi arī tādi noziegumi kā nopietnu miesas bojājumu nodarīšana vai novešana līdz psihiskai saslimšanai, tostarp izraisot garīgu traumu, spīdzinot, izvarojot, izmantojot seksuālu vardarbību un izkropļojot dzimumorgānus, ja tie izdarīti kā daļa no politikas, kas paredz kādas grupas iznīcināšanu; visbeidzot uzsver, ka vismazākā sazvērestība, tieša un atklāta kūdīšana, genocīda īstenošanas mēģinājumi un līdzdalība genocīdā vēl pirms masu slepkavošanas sākuma arī ir noziegumi, kas uzskatāmi par genocīdu;

8.  uzskata, ka Sīrijai un Irākai ir primārā atbildība par tiesvedības sākšanu pret tām personām, kas atbildīgas par iepriekš minētajiem noziegumiem, taču, ņemot vērā šo valstu nevēlēšanos un nespēju veikt patiesu izmeklēšanu un izvirzīt apsūdzības, Starptautiskā Krimināltiesa (ICC) ir visatbilstošākā iestāde, lai veiktu šo uzdevumu;

9.  mudina ANO Drošības padomi (jo Sīrija un Irāka nav ICC dalībvalstis), pamatojoties uz Romas statūtu 13. panta b) punktu, vērsties ICC, lai tai būtu nepieciešamā jurisdikcija izmeklēt iepriekš minētos noziegumus un noteikt sodus par tiem; tādēļ aicina ANO Drošības padomi nekavējoties nodot izskatīšanai ICC lietu par stāvokli Sīrijā, lai Sīrijas iedzīvotājiem vismaz dotu solījumu par to, ka taisnīgums tiks panākts; atbalsta ANO augstā cilvēktiesību komisāra, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un Šveices vadītās 58 valstu grupas aicinājumus Drošības padomei vērsties ICC;

10.  iedrošina visas dalībvalstis un trešās valstis publiski apvienoties prasībā par vēršanos ICC un mudina Padomes pastāvīgos locekļus neizmantot savas veto pilnvaras; aicina Sīrijas un Irākas valstu valdības pastiprināt centienus savas primārās atbildības jomā, t. i., nepieļaut pie minoritātēm piederīgo personu vajāšanu un nolaupīšanu;

11.  mudina ES un tās dalībvalstis pievērsties jautājumam par dažu valstu divējādo pozīciju šajā konfliktā, jo īpaši gadījumos, kad tās aktīvi vai pasīvi ir veicinājušas vai joprojām veicina ISIS/Daesh un citu ekstrēmistu grupu nostiprināšanos; jo īpaši aicina kaimiņvalstis, tostarp Turciju, ieņemt atbalstošu lomu cīņā pret ISIS/Daesh un nekavējoties atļaut etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, kas bēg no Sīrijas, šķērsot robežu un meklēt patvērumu;

12.  atgādina, ka ir nepieciešami plaši starptautiski centieni, lai uzlabotu humanitāros apstākļus cilvēkiem konflikta zonās, un prasa izveidot humanitāros koridorus, lai sniegtu palīdzību tiem, kam tā vajadzīga visvairāk; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sniegt humāno palīdzību, vadoties pēc neatkarīgiem vajadzību novērtējumiem un cenšoties nodrošināt objektīvu risinājumu;

13.  aicina Padomi un EĀDD sākt sadarbību ar starptautiskiem un reģionāliem partneriem jautājumā par scenāriju laikposmam pēc ISIS/Daesh likvidēšanas;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Sīrijas valdībai un parlamentam, Irākas valdībai un Pārstāvju palātai, Kurdistānas reģionālajai valdībai, Islāma sadarbības organizācijas (OIC) struktūrām, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomei (Persijas līča sadarbības padome, GCC), Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai asamblejai, ANO Drošības padomei un ANO Cilvēktiesību padomei.

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0011
[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0027
[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0066
[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0040
[5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0071
[6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0076
[7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0079
[8] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0178
[9] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0179