Sesijas dokuments

 

B8‑0166/2016

28.1.2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par 2015. gada ziņojumu par Serbiju

( 2015/2892(RSP) )

David McAllister

Ārlietu komitejas vārdā

 

B8‑0166/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2015. gada ziņojumu par Serbiju

( 2015/2892(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2003. gada 19.–20. jūnija Saloniku Eiropadomes prezidentūras secinājumus par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/213/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Serbiju, un ar ko atceļ Lēmumu 2006/56/EK[1],

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā ( SEC(2011)1208 ),

–  ņemot vērā stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Serbijas Republiku, kurš stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999), Starptautiskās Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai vienpusējā Kosovas neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām, un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra rezolūciju A/RES/64/298, kurā atzīts šā atzinuma saturs un pausts gandarījums par ES gatavību veicināt dialogu starp Serbiju un Kosovu,

–  ņemot vērā deklarāciju un ieteikumus, kas pieņemti ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas ceturtajā sanāksmē, kuru rīkoja 2015. gada 7. un 8. oktobrī,

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobrī Luksemburgā rīkotās augsta līmeņa konferences par Vidusjūras austrumdaļas un Rietumbalkānu migrācijas ceļu rezultātus,

–  ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2015. gada 9. novembra secinājumus par pasākumiem migrācijas un bēgļu krīzes risināšanai un Ārlietu padomes 12. oktobra secinājumus par migrāciju,

–  ņemot vērā 17 punktu plānu, par kuru panākta vienošanās sanāksmē par Rietumbalkānu migrācijas maršrutu, kura 2015. gada 25. oktobrī risinājās starp vadošajām ES dalībvalstīm un valstīm, kas nav ES dalībvalstis, bet kuras skar migrantu un bēgļu pieplūdums,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. novembrī pieņemto Serbijas 2015. gada progresa ziņojumu ( SWD(2015)0211 ),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par Serbijas 2014. gada progresa ziņojumu[2],

–  ņemot vērā 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par tā saukto antičigānismu Eiropā un Otrā pasaules kara laikā pret romiem vērstā genocīda atceres dienas atzīšanu ES līmenī[3],

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 15. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas pastāvīgā referenta Serbijas jautājumos David McAllister veikto darbu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropadome 2013. gada 28. jūnijā nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Serbiju; tā kā 2014. gada 21. janvārī notika pirmā starpvaldību konference (SVK); tā kā 2015. gada martā tika pabeigts tiesību aktu atbilstības izvērtēšanas process; tā kā Serbija 2015. gada septembrī pilnībā izveidoja savu sarunu grupu;

B.  tā kā Komisija Serbijas 2015. gada progresa ziņojumā izklāsta Serbijas panākto progresu virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā, novērtējot tās centienus attiecībā uz atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem nodrošināšanu un stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumu ievērošanu; tā kā Komisija ir piemērojusi jauno pieeju saistībā ar ziņošanu, kas sniedz daudz precīzākus norādījumus valstīm par to, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība;

C.  tā kā Serbija, tāpat kā jebkuras potenciālās ES dalībvalsts, ir jāvērtē pēc tās nopelniem, ņemot vērā to, kā tā izpilda, īsteno un nodrošina atbilstību noteiktam kritēriju kopumam, un tā kā pievienošanās grafiku nosaka vajadzīgo reformu ātrums un kvalitāte;

D.  tā kā Serbija ir īstenojusi svarīgus pasākumus, lai normalizētu attiecības ar Kosovu, un tā rezultātā 2013. gada 19. aprīlī tika noslēgta pirmā vienošanās par attiecību normalizēšanas principiem; tā kā 2015. gada 25. augustā tika panāktas četras svarīgas vienošanās; tā kā progresam Serbijas pievienošanās sarunās jānotiek vienlaikus ar progresu attiecību ar Kosovu normalizācijas procesā saskaņā ar sarunu programmu; tā kā ir izšķirīgi svarīga nozīme tālākiem centieniem, lai panāktu šajās attiecībās pastāvīgu mieru; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai abas puses pilnībā īstenotu visas vienošanās;

E.  tā kā 2015. gada jūlijā Serbija kļuva par 33. valsti, kas piedalās ES Civilās aizsardzības mehānismā;

F.  tā kā ES ir uzsvērusi nepieciešamību stiprināt ekonomisko pārvaldību, tiesiskumu un valsts pārvaldes spējas visās Rietumbalkānu valstīs;

G.  tā kā ES ir noteikusi, ka tās paplašināšanās politikas pamatā ir tiesiskums;

H.  tā kā 2015. gada janvārī Serbija pārņēma Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vadību,

1.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 14. decembrī Briselē starpvaldību konferencē sākās sarunas un tika atvērta 32. sadaļa (Finanšu kontrole) un 35. sadaļa (Citi jautājumi, 1. punkts – „Serbijas un Kosovas attiecību normalizēšana”); atzinīgi vērtē Serbijas pastāvīgos centienus Eiropas integrācijas procesā; aicina Serbiju aktīvi popularizēt šo stratēģisko lēmumu Serbijas sabiedrībā; ar gandarījumu atzīmē, ka Serbija ir izvirzījusi vērienīgus reformu plānus; aicina Serbiju rīkoties apņēmīgi un mērķtiecīgi attiecībā uz sistēmiskām un sociāli ekonomiskām reformām; mudina Serbija reformu īstenošanā pievērst īpašu uzmanību tās jaunatnei;

2.  atzinīgi vērtē Serbijas sagatavošanās darbu, lai efektīvi sāktu pievienošanās sarunas līdz ar tiesību aktu atbilstības izvērtēšanas procesa pabeigšanu, un sagatavošanos un visaptverošu rīcības plānu iesniegšanu attiecībā uz 23. sadaļu (Tiesu iestādes un pamattiesības) un 24. sadaļu (Tiesiskums, brīvība un drošība); izsaka cerību, ka šīs sadaļas varēs atvērt 2016. gada sākumā; uzsver, ka padziļinātas sarunas par 23. un 24. sadaļu ir svarīgas, lai pievērstos reformām, kas jāveic un jāīsteno tādās jomās kā tiesu iestādes, pamattiesības un tiesiskums, kā arī brīvība un drošība; atgādina, ka šajās jomās progress būs jāpanāk vienlaikus ar progresu sarunās kopumā; uzsver, ka sarunas par 35. sadaļu ir izšķirīgas Serbijas panākumiem virzībā uz integrāciju ES; šajā saistībā uzskata, ka Serbijas un Kosovas savstarpējo attiecību pilnīga normalizēšana ir svarīgs priekšnoteikums, lai Serbija pievienotos ES;

3.  uzsver to, ka veiksmīga integrācijas procesa svarīgs rādītājs joprojām ir tiesību aktu un politikas nostādņu rūpīga īstenošana; mudina Serbijas politiskos vadītājus turpināt nepieciešamās reformas, lai pielāgotos ES standartiem; aicina Serbiju uzlabot jauno tiesību aktu un politikas nostādņu īstenošanas plānošanu, koordināciju un uzraudzību;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir panākusi progresu attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi, budžeta deficīta samazināšanu un darba tirgu, tostarp darba tiesībām un nodarbinātības politiku; mudina Serbijas iestādes turpināt uzlabot ieguldījumu klimatu visā Serbijā un mazināt ekonomisko un sociālo nevienlīdzību tās reģionos, nodrošināt ārvalstu ieguldījumu aizsardzību un atrisināt ieilgušos strīdus par ieguldījumiem un, atzīstot, ka ir panākts progress valsts uzņēmumu pārstrukturēšanā, norāda, ka ir svarīgi tālāk nodrošināt privatizācijas procesa attiecīgu progresu un pārredzamību; uzsver, ka Serbijai ir nepieciešams savus tiesību aktus par valsts atbalsta kontroli pielāgot acquis;

5.  atzinīgi vērtē panākumus ekonomikas reformu jomā, kas uzlaboja Serbijas budžeta situāciju, un aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt valdības plānus veikt turpmākas reformas, īpaši fiskālās nelīdzsvarotības novēršanas jomā, un lielāko tautsaimniecības nozaru reformas;

6.  atzinīgi vērtē Serbijas konstruktīvo pieeju, risinot migrācijas krīzi; tomēr norāda, ka vajadzētu veicināt ar kaimiņvalstīm konstruktīvu pieeju; norāda, ka Serbija ir svarīgs un nozīmīgs ES partneris Balkānos un ka ir svarīgi, ka ES nodrošina resursus un sniedz pienācīgu finansiālo palīdzību; pozitīvi atzīmē, ka Serbija ir veltījusi ievērojamas pūles, lai nodrošinātu, ka trešo valstu valstspiederīgie saņem patvērumu un humanitārās piegādes ar ES un starptautisko atbalstu; aicina Serbiju strauji palielināt tās uzņemšanas spēju; atzīmē, ka ir nepieciešamas visaptverošas reformas, lai racionalizētu visu patvēruma sistēmu un to saskaņotu ar ES tiesību aktu kopumu un starptautiskajiem standartiem; norāda, ka Serbija ir veikusi turpmākus pasākumus, lai risinātu problēmu saistībā ar nepamatotiem patvēruma pieteikumiem, ko ES dalībvalstīs un Šengenas asociētajās valstīs iesniedz Serbijas valstspiederīgie; aicina Serbiju palīdzēt vēl vairāk samazināt nepamatotus pieteikumus; uzsver, ka iespējas un resursi, lai nodrošinātu repatriantu reintegrāciju, ir ierobežoti;

7.  aicina Serbiju pielikt lielākas pūles un arvien vairāk pieskaņot savu ārpolitiku un drošības politiku ES ārpolitikai un drošības politikai, tostarp politikai attiecībā uz Krieviju; šajā saistībā pauž nožēlu par Serbijas un Krievijas kopīgām militārajām mācībām; atzinīgi vērē Serbijas aktīvo piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās;

Tiesiskums

8.  uzsver tiesiskuma principa būtisko nozīmi; uzsver, ka izšķiroši svarīga nozīme ir neatkarīgām tiesām; norāda, ka, lai gan ir gūti zināmi panākumi tiesu iestāžu jomā, proti, pieņemot noteikumus par tiesnešu un prokuroru novērtēšanu, politiskās iejaukšanās līmenis joprojām ir augsts; norāda, ka profesionālās tieslietu struktūras prasa tām nodrošināt atbilstošus resursus; aicina iestādes īstenot valsts tiesu iestāžu reformas stratēģiju, kā izklāstīts rīcības plānā 23. sadaļai, un nodrošināt tiesu iestāžu neatkarību un to, lai tiesnešu un prokuroru darbs būtu brīvs no politiskas ietekmes; aicina valdību pieņemt jaunu likumu par bezmaksas juridisko palīdzību un ieviest juridiskas izmaiņas, lai pievērstos jautājumam par tieslietu prakses un juridiskās izglītības kvalitāti un konsekvenci; pauž bažas par joprojām ievērojamo neizskatīto lietu skaitu, neņemot vērā, ka Augstākā tiesa šajā saistībā ir izstrādājusi samazināšanas programmu, un aicina Serbiju veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu uzticēšanos tiesām;

9.  atkārtoti aicina Serbijas valdību pilnībā un nediskriminējoši ieviest tiesību aktu par rehabilitāciju; ierosina Serbijas valdībai veikt papildu grozījumus likumā par restitūciju, lai likvidētu visus procedūru šķēršļus un juridiskos kavēkļus attiecībā uz restitūciju natūrā;

10.  norāda, ka korupcija un organizētā noziedzība šajā reģionā ir plaši izplatīta un ir šķērslis Serbijas demokrātiskajai, sociālajai un ekonomiskajai attīstībai; atzīmē, ka ir gūti zināmi panākumi cīņā pret korupciju, kuras aspekts tomēr ir satraucošs Serbijas gadījumā, turpinot tiesību aktu īstenošanu un pieņemot likumu par ziņotāju aizsardzību; uzsver nepieciešamību veidot datu uzskaiti par izmeklēšanām un galīgajām notiesāšanām par korupciju, tostarp korupciju augsta līmeņa amatos, un nepieciešamību koordinēt un uzraudzīt korupcijas apkarošanas stratēģijas īstenošanu visās galvenajās iestādēs saskaņā ar rīcības plānu attiecībā uz 23. sadaļu; aicina iestādes nodrošināt, lai Korupcijas novēršanas aģentūra un Korupcijas novēršanas padome spētu pilnība un efektīvi veikt tām uzticēto uzdevumu un lai valsts iestādes sekotu to ieteikumiem; uzskata, ka reģionālā stratēģija un ciešāka sadarbība starp visām reģiona valstīm ir būtisks priekšnoteikums efektīvākai šo jautājumu risināšanai; aicina akadēmiskās iestādes sadarbībā ar valsts iestādēm un amatpersonām pieņemt noteikumus šajā jomā, lai izskatītu plaģiātisma gadījumus un novērstu šādus gadījumus nākotnē;

11.  aicina Serbijas iestādes grozīt un īstenot kriminālkodeksa korupcijas un ekonomisko noziegumu iedaļu, lai nodrošinātu uzticamu un paredzamu krimināltiesību sistēmu; atkārtoti pauž dziļas bažas par noteikumiem kriminālkodeksa 234. pantā par atbildīgu amatu ļaunprātīgu izmantošanu un panta īstenošanu; atkārtoti aicina veikt pārklasificēto lietu, kas attiecas uz atbildīgu amatu ļaunprātīgu izmantošanu, neatkarīgu un visaptverošu pārskatīšanu, lai varētu nekavējoties izbeigt ilgstoši nepamatoti ierosinātās lietas;

12.  norāda, ka ir jāpieliek lielākas pūles cīņā pret organizēto noziedzību un ka ir jāveido uzskaite attiecībā uz galīgajiem spriedumiem saskaņā ar rīcības plānu attiecībā uz 24. sadaļu; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt ekspertu atbalstu institucionālās struktūras un kompetences veidošanā, lai efektīvi cīnītos pret organizēto noziedzību;

Demokrātija

13.  ņem vērā centienus uzlabot parlamentā apspriešanās procesu un tālāk palielināt parlamenta iesaistīšanos ES pievienošanās sarunu procesā; joprojām pauž bažas par steidzamības procedūru plašo izmantošanu, pieņemot tiesību aktus, tostarp tādus tiesību aktus, kas saistīti ar pievienošanās procesu ES, jo šādas procedūras ne vienmēr ļauj nodrošināt pietiekamu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un plašāku sabiedrību; uzsver, ka ir vēl vairāk jānostiprina parlamenta uzraudzība pār izpildvaru; uzsver, ka ir svarīga opozīcijas aktīva un konstruktīva piedalīšanās lēmumu pieņemšanas procesā un demokrātiskajās institūcijās; uzsver, ka politisko partiju finansēšanai ir jābūt pārredzamai un jāatbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem;

14.  uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju darba nozīmi demokrātiskā sabiedrībā; norāda, ka ir uzlabojusies sadarbība starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valdību; mudina Serbijas iestādes veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu pārredzamu dialogu starp pilsonisko sabiedrību un valsts iestādēm, un palielināt pilsoniskās sabiedrības un nacionālo minoritāšu pārstāvju iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā; aicina iestādes nodrošināt pienācīgu finansiālo atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju efektīvai darbībai; aicina īstenot savlaicīgu un pārredzamu saziņu ar iedzīvotājiem, organizācijām un sabiedrību jautājumos par pievienošanās sarunu procesa attīstību un sekmēt plašu šo pušu līdzdalību šajā procesā;

15.  atkārtoti aicina Serbijas valdību pilnībā pievērsties EDSO un Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumiem, jo īpaši tiem, ar kuriem nodrošina, lai kampaņu finansēšana un vēlēšanu process ir pilnībā pārredzams; aicina iestādes pienācīgi izmeklēt pašvaldību vēlēšanās konstatētos gadījumus un citus ar kampaņu saistītus gadījumus, kuri saistīti ar vardarbību un iebiedēšanu, un pārkāpumiem;

16.  atgādina par to, cik liela nozīme pārraudzības un pārskatatbildības nodrošināšanā ir neatkarīgām regulatīvajām iestādēm, tostarp ombudam; aicina iestādes sniegt ombudam viņa darbā pilnīgu politisku un administratīvu atbalstu un nepakļaut to nepamatotai kritikai;

17.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts visaptverošs valsts pārvaldes reformas rīcības plāns, likums par pārbaudes uzraudzību, valsts apmācības stratēģija pašvaldībām un likums par valsts sektora darbinieku maksimālo skaitu, un aicina tos nekavējoties īstenot; uzsver, ka ir nepieciešams depolitizēt valsts pārvaldi un padarīt to profesionālu, ka arī uzlabot darbā pieņemšanas un atlaišanas procedūru pārredzamību, lai nodrošinātu valsts pārvaldes profesionalitāti, neitralitāti un nepārtrauktību;

Cilvēktiesības

18.  atzinīgi vērtē to, ka Serbijai ir atbilstoša tiesiskā un iestāžu sistēma cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai; tomēr norāda uz atlikušajiem trūkumiem tās īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz to, lai nepieļautu diskrimināciju, kas vērsta pret neaizsargātām grupām, tostarp personām ar īpašām vajadzībām, personām, kurām ir HIV/AIDS, un LGBTI personām; atzinīgi vērtē sekmīgi notikušo praida gājienu 2015. gada 20. septembrī; tomēr uzsver, ka joprojām sagādā bažas diskriminācija un vardarbība, kas vērsta pret LGBTI personām; šajā saistībā mudina valdību pievērsties Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumam CM/Rec(2010)5 dalībvalstīm; pauž bažas par to, cik daudz uzbrukumu neaizsargātu grupu dalībniekiem vēl nav pilnībā izmeklēti; turklāt pauž bažas par to, ka saglabājas vardarbības ģimenē problēma; aicina iestādes aktīvi veicināt to, lai tiktu ievērotas visu personu cilvēktiesības;

19.  pauž bažas par to, ka vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā panākts ļoti ierobežots progress; ar bažām norāda uz turpinošos politisko spiedienu, kurš pārkāpj plašsaziņās līdzekļu neatkarību un kā rezultātā veidojas plašsaziņas līdzekļu pašcenzūra; pauž bažas par to, ka žurnālisti, pildot darba pienākumus, saskaras ar politisko spiedienu, iebiedēšanu, vardarbību un draudiem; aicina iestādes izmeklēt visus gadījumus, kad notikuši uzbrukumi žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem, kas izraisīja Starptautiskās žurnālistu asociācijas spēcīgus protestus; atgādina, ka ir pilnībā jāīsteno jaunie plašsaziņās līdzekļu tiesību akti; uzsver, ka ir nepieciešama pilnīga pārredzamība par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām un finansējumu, kā arī nediskriminācija attiecībā uz valsts reklāmu;

20.  pauž nopietnas bažas par to, ka, pārkāpjot nevainības prezumpciju, plašsaziņas līdzekļiem turpina pienākt informācijas noplūde par notiekošām izmeklēšanām krimināllietās; aicina Serbijas iestādes nopietni izmeklēt vairākas lietas, kas piesaistījušas plašu uzmanību un attiecībā uz kurām plašsaziņas līdzekļos sniegti pierādījumi par iespējami ļaunprātīgu rīcību;

Cieņa pret minoritātēm un to aizsardzība

21.   uzsver nacionālo minoritāšu padomju nozīmi nacionālo minoritāšu tiesību īstenošanā un mudina arī nodrošināt tām atbilstīgu un pārbaudāmu finansējumu; atzinīgi vērtē Serbijas apņemšanos izstrādāt īpašu rīcības plānu attiecībā uz nacionālajām minoritātēm, ar kuru tiks tālāk uzlabota prakses un tiesiskā regulējuma attiecībā uz nacionālajām minoritātēm īstenošana un izstrādāšana; atkārtoti aicina Serbiju nodrošināt, ka iegūto tiesību un kompetenču līmenis tiek saglabāts procesā, kad tiek īstenota juridiskā pieskaņošanās Serbijas Konstitucionālās tiesas lēmumam, un mudina pēc iespējas ātrāk pieņemt likumu par nacionālo minoritāšu padomēm, lai ieviestu skaidrību attiecībā uz to juridisko statusu un noteiktību attiecībā uz to jurisdikciju; pauž nopietnas bažas par to, ka pēc izziņotās plašsaziņas līdzekļu privatizācijas programmu pārraide minoritāšu valodās varētu tikt pārtraukta; aicina Serbiju palielināt centienus, lai visā valstī tiek efektīvi un konsekventi īstenoti tiesību akti par minoritāšu aizsardzību, nediskriminējošu attieksmi pret nacionālajām minoritātēm Serbijā, tostarp attiecībā uz izglītību, valodas izmantojumu, pārstāvību valsts pārvaldē un pārstāvības struktūrās vietējā, reģionālajā un valsts līmenī un piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem un dievkalpojumiem minoritāšu valodās; aicina Serbijas valdību īstenot visus starptautiskos paktus un divpusējos nolīgumus attiecībā uz minoritāšu tiesībām;

22.  norāda, ka arī Vojvodinas kultūras daudzveidība ir daļa no Serbijas identitātes; uzsver, ka Vojvodinas autonomiju nedrīkstētu vājināt un ka būtu nekavējoties jāpieņem likums par Vojvodinas pašas resursiem, kā noteikts Konstitūcijā;

23.  aicina Serbijas iestādes īstenot konkrētus pasākumus, lai uzlabotu romu stāvokli, jo īpaši attiecībā uz personas dokumentu piešķiršanu, izglītību, mājokli, veselības aprūpi un nodarbinātību; turklāt aicina Serbijas iestādes nodrošināt romu vienlīdzīgu pārstāvību sabiedriskās iestādēs un sabiedriskajā dzīvē, tajā skaitā īpašu uzmanību pievēršot romu sieviešu iekļaušanai; uzsver, ka ir tālāk jānostiprina romu integrācijas politika un, ņemot vērā vardarbību, no kuras cieš minoritāšu NVO pārstāvji, ir efektīvi jāpārvar diskriminācija; tādēļ cer, ka gaidāmajā stratēģijā un rīcības plānā būs pasākumi romu iekļaušanai; šajā saistībā atzinīgi vērtē Prištinas deklarāciju, kurā pausts aicinājums valdībām un starptautiskām, starpvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām pilnībā piemērot nediskriminācijas un vienlīdzības principus, strādājot un veicot pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt un ievērot romu tiesības;

Reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības

24.  atzinīgi vērtē Serbijas valdības konstruktīvo pieeju attiecībām ar kaimiņvalstīm, jo tas ir ļāvis gūt ievērojamu progresu gan reģionālajā sadarbībā, gan ciešāku attiecību veidošanā ar ES, un mudina Serbiju turpināt veidot labas kaimiņattiecības; aicina Serbiju veicināt labas kaimiņattiecības un strīdu miermīlīgu atrisināšanu, kas ietver iecietības gaisotnes veicināšanu un visu veidu naida kurināšanas vai kara laika retorikas nosodīšanu, un atturēšanos no tādiem žestiem kā publiska to personu sveikšanu ar atgriešanos, kuras ir sodītas par kara noziegumiem; norāda, ka neatrisinātās domstarpības un jautājumi, jo īpaši jautājumi par robežu demarkāciju, pēctecību, kultūras priekšmetu atgriešanu un Dienvidslāvijas arhīvu atvēršanu, būtu jāatrisina atbilstīgi starptautiskajām tiesībām un noteiktajiem principiem, tostarp īstenojot juridiski saistošus nolīgumus, inter alia līgumu par pēctecības jautājumiem, un ka pievienošanās procesa sākotnējā stadijā būtu jāpievēršas divpusējiem jautājumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; uzsver Serbijas konstruktīvo lomu saistībā ar „Berlīnes procesu” un sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvu, un tās savienojamības programmu; atzinīgi vērtē citas iniciatīvas, kurās galvenā uzmanība veltīta Rietumbalkānu nākotnei, jo īpaši Slovēnijas ierosinātajam Brdo procesam, kas reglamentē politisko un tehnisko sadarbību, un uzskata, ka konkrēta sadarbība kopīgu interešu jomās var palīdzēt stabilizēt Rietumbalkānus; šajā saistībā atzinīgi vērtē pirmo Serbijas un Bosnijas un Hercegovinas kopīgo ministru līmeņa sanāksmi, kura risinājās 2015. gada 4. novembrī Sarajevā; aicina Serbiju turpināt veicināt stabilizāciju un Bosnijas un Hercegovinas iestāžu nostiprināšanu, izmantojot pastāvošos kontaktus un labās kaimiņattiecības ar šo valsti; atkārtoti aicina Serbijas iestādes uzsākt tālākus pasākumus pārrobežu sadarbībai ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, ieskaitot Pārrobežu un Transnacionālās sadarbības programmas 2014. –2020. gadam un ES Donavas reģiona stratēģiju; atzinīgi vērtē ideju sākt sarunas līguma parakstīšanai par labām kaimiņattiecībām ar kaimiņvalstīm un pauž cerību, ka tas veicinās labvēlīgāku attīstību reģionālā kontekstā; atzinīgi vērtē Bulgārijas, Rumānijas un Serbijas premjerministru sanāksmi enerģētikas un transporta infrastruktūras sadarbības jomā;

25.  mudina Serbiju turpināt sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), saglabājot izlīguma garu un labas kaimiņattiecības; uzsver, cik būtiska ir visaptveroša valsts stratēģija kara noziegumu lietu izskatīšanai valsts tiesās; mudina iestādes turpināt darbu jautājumā par bezvēsts pazudušo personu likteni, kā arī par kompensācijas shēmas izstrādāšanu cietušajiem un viņu ģimenēm kā būtisku samierināšanas priekšnosacījumu, nodrošinot upuru ģimeņu tiesības uzzināt par savu pazudušo ģimenes locekļu likteni; norāda, ka likums attiecībā uz cietušajiem civiliedzīvotājiem būtu jāpieņem bez nepamatotas kavēšanās, ņemot vērā, ka spēkā esošajos tiesību aktos nav atzītas vairākas kara noziegumos cietušo grupas; norāda, ka joprojām notiek strīdi, jo īpaši saistībā ar nesenās vēstures atšķirīgu interpretāciju; atkārtoti pauž atbalstu RECOM iniciatīvai, reģionālajai komisijai, kas ir atbildīga par faktu konstatāciju saistībā ar kara noziegumiem un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā;

26.  atzinīgi vērtē publiskoto valsts stratēģijas kara noziegumu jomā projektu, kurā izklāstīts plāns attiecībā uz kriminālvajāšanu par noziegumiem, kas pastrādāti pagājušā gadsimta 90. gados bijušajā Dienvidslāvijā; uzsver nepieciešamību pastiprināt un depolitizēt Serbijas iestādes, kuras izskata kara noziegumus; aicina Serbiju izveidot liecinieku un cietušo efektīvas aizsardzības sistēmu un nodrošināt cietušajiem un viņu ģimenēm tiesības uz kompensāciju; aicina uzlabot reģionālo sadarbību lietās par kara noziegumiem; atkārtoti aicina Serbiju saskaņas un labu kaimiņattiecību garā sadarbībā ar Komisiju un kaimiņvalstīm atkārtoti novērtēt savus tiesību aktus par jurisdikciju kara noziegumu tiesvedībā;

27.  atzinīgi vērtē Serbijas pastāvīgo iesaisti attiecību ar Kosovu normalizācijas procesā un 2015. gada 25. augusta galveno vienošanos pabeigšanu, proti, par serbu vairākuma pašvaldību asociācijas/kopienas izveidi Kosovā, par enerģētiku, par telekomunikācijām un Mitrovicas tiltu; mudina Serbiju ātri īstenot savu daļu no minētās vienošanās un iesaistīties konstruktīvā sadarbībā ar Kosovu, sagatavojot un īstenojot turpmākas vienošanās. norāda, ka ir gūti panākumi arī citās svarīgās jomās, piemēram, civilās aizsardzības un policijas, transporta līdzekļu apdrošināšanas, muitas, koordinācijas mehānismu un kadastra jomā; atkārtoti norāda, ka dialogā gūtie panākumi būtu jāvērtē, ņemot vērā praktisko īstenošanu; aicina Serbiju un Kosovu atturēties no negatīviem izteikumiem un virzīties uz priekšu, lai pilnībā īstenotu visas jau panāktās vienošanās godprātīgi un laikus, un apņēmīgi turpināt normalizācijas procesu; aicina valdības un ES iestādes turpināt centienus sniegt informāciju un skaidrot noteikumus, ko ietver panāktās vienošanās, nolūkā satuvināt etniskās albāņu un serbu kopienas Kosovā; atzinīgi vērtē uzņēmēju centienus tirdzniecības kameru vadībā veicināt attiecību normalizēšanu, iesaistoties dialogā starp Serbijas un Kosovas tirdzniecības kamerām, lai likvidētu šķēršļus abu pušu uzņēmējdarbībai un veicinātu saziņu un sadarbību starp uzņēmumiem; aicina Komisiju atbalstīt šo darbību uzturēšanu un attīstīšanu nākotnē; mudina Serbiju un Kosovu apzināt jaunas dialogā apspriežamās jomas ar mērķi uzlabot cilvēku dzīvi un visaptveroši normalizēt attiecības; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) veikt novērtēšanu par to, kā abas puses pilda savas saistības; mudina Serbiju rīkoties labu kaimiņattiecību garā un pauž cerību, ka Kosovas dalības UNESCO pieteikuma noraidīšana neaizkavēs dialogu un turpmāku Kosovas integrāciju reģionālajās un starptautiskajās organizācijās un ka turpināsies sadarbība un centieni kultūras mantojuma aizsardzības nolūkā; mudina Belgradu un Prištinu saglabāt labas kaimiņattiecības;

Enerģētika, vide un transports

28.  uzsver, ka Serbijai kā Enerģētikas kopienas līgumslēdzējai pusei vajadzētu arī turpmāk aktīvi darboties Enerģētikas kopienas iestādēs un turpināt īstenot acquis, lai veidotu ilgtspējīgas un drošas enerģētikas sistēmas; aicina iestādes sākt īstenot mērķus, kas izvirzīti enerģētikas nozares attīstības stratēģijā, jo nav ievērojamu ieguldījumu atjaunīgās enerģijas nozarē; mudina Serbiju izvērst konkurenci gāzes tirgū un veikt pasākumus, lai uzlabotu pieskaņošanos acquis atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes jomā, un aicina Serbiju spēcīgāk koncentrēt uzmanību uz videni nekaitīgu enerģiju; aicina Komisiju atbalstīt Serbijas valdību tās centienos samazināt valsts atkarību no enerģijas importa un dažādot Serbijas apgādi ar gāzi; norāda, ka nesen pieņemtajā 2015. gada IPA II kopumā konkrēti ietverta EUR 155 miljonus vērta programma, lai palīdzētu finansēt nozīmīgus reģionālos infrastruktūras projektus enerģētikas un transporta nozarē Rietumbalkānos; mudina Serbiju pieskaņoties vidējām ES saistībām attiecībā uz klimata pārmaiņām un vienošanos, ko panāca COP 21 Parīzē;

29.  ņemot vērā Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) nozīmi attiecībā uz turpmāku pārrobežu sadarbības attīstību starp ES dalībvalstīm un tās kaimiņvalstīm, aicina Serbijas valdību nodrošināt nepieciešamu juridisko pamatu, kas ļautu Serbijai piedalīties ETSG;

30.  pauž bažas par to, ka netiek īstenoti tiesību akti atkritumu jomā, un aicina Serbijas iestādes palielināt centienus slēgt un attīrīt 4000 nelikumīgās atkritumu izgāztuves, kas patlaban piesārņo Serbijas zemi un kaitē iedzīvotājiem, un izstrādāt uzticamu politiku atkritumu samazināšanas jomā saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu;

31.  atzinīgi vērtē plānu rekonstruēt, atjaunināt un modernizēt dzelzceļu tīkla posmus un mudina Serbijas iestādes turpināt uzlabot sabiedrisko transportu sadarbībā ar kaimiņvalstīm;

°

°  °

32.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Serbijas valdībai un parlamentam.

 

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0065
[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0065
[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0095