Sesijas dokuments
2.3.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par stāvokli Eritrejā
( 2016/2568(RSP) )
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi, Rolandas Paksas
EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Eritrejā
( 2016/2568(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā uzraudzības grupas par Eritreju galīgo ziņojumu un tā secinājumus,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas, tostarp Rezolūciju Nr. 751 (1992), Nr. 1907 (2009), Nr. 2182 (2014), Nr. 2244 (2015),
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 1. marta Lēmumu 2010/127/KĀDP un Padomes Regulu (ES) Nr. 667/2010, kura tika grozīta 2010. gadā ar Padomes Lēmumu 2010/414/KĀDP,
– ņemot vērā ES turpmākos ierobežojušos pasākumus pret Eritreju, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2012/632/KĀDP un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 942/2012,
– ņemot vērā ANO Izmeklēšanas komisijas Eritrejas cilvēktiesību jautājumos izveidošanu ar ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 27. jūnija rezolūciju Nr. 26/24,
– ņemot vērā Konvenciju par bērna tiesībām un tai pievienotos fakultatīvos protokolus,
– ņemot vērā Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem,
– ņemot vērā ES un Āfrikas raga migrācijas maršruta iniciatīvu, zināmu arī kā Hartūmas procesu,
– ņemot vērā Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā,
– ņemot vērā Padomes secinājumus par ES Reģionālo rīcības plānu Āfrikas ragam (2015–2020),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Eritreja ir viena no Āfrikas nabadzīgākajām un noslēgtākajām valstīm un tajā ir vienas partijas sistēma, kurā vienīgā politiskā partija, kuras darbība ir juridiski atļauta, ir Demokrātijas un tiesiskuma tautas fronte (DTTP); tā kā prezidents ir ieņēmis savu amatu kopš valsts neatkarības iegūšanas 1993. gadā; tā kā konstitūcija nekad netika īstenota un valstī nekad nav noturētas nacionālās vēlēšanas; tā kā 2002. gadā tika pārtrauktas Nacionālās asamblejas sapulces un tiesību aktus pieņēma ar valdības dekrētu;
B. tā kā Eritreja, valsts ar sešiem miljoniem iedzīvotāju, ir viena no visstraujāk iedzīvotāju pamestajām valstīm pasaulē, kuras bēgļu skaits tuvojas pusmiljona atzīmei; tā kā katru mēnesi šo valsti pamet 5000 eritrejiešu, galvenokārt meklējot patvērumu blakus esošajā Etiopijā un Sudānā, bet arī uzsākot bīstamo ceļojumu uz ES; tā kā eritrejieši veido trešo lielāko grupu to bēgļu vidū, kuri cenšas sasniegt Eiropu;
C. tā kā visbiežāk nosauktais valsts pamešanas iemesls ir iesaukšanas valsts dienesta programmā; tā kā likumā noteiktā 18 mēnešu militārā dienesta vai civildienesta prasība 2002. gadā tika pagarināta, padarot to praksē par nenoteikta laika dienestu; ANO Izmeklēšanas komisija Eritrejas cilvēktiesību jautājumos konstatēja, ka valsts dienests bieži ir saistīts ar patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu, seksuālu spīdzināšanu, piespiedu darbu, atvaļinājuma neesamību un [...] niecīgu samaksu, nosaucot to par institūciju, kurā regulāri novērojama verdzībai pielīdzināma prakse; tā kā iesaukti tiek gan zēni, gan meitenes, kuriem ir tikai 16 gadu, kā arī veci cilvēki, un tā kā valsts dienests bieži kļūst par piespiedu darbu;
D. tā kā iesaukšanas laiks var ilgt desmitiem gadu un pastāv gadījumi, kuros vairākus ģimenes locekļus iesauc vienā un tajā pašā laikā un viņi tiek ģeogrāfiski nošķirti viens no otra; tā kā tie, kuri bez atļaujas dodas atvaļinājumā, tiek ieslodzīti cietumā, un ja viņi nav atrodami, tad viņu vietā tiek ieslodzīti ģimenes locekļi; tā kā pamata mēneša alga sasniedz USD 43-48 pirms atskaitījumiem, kas nav pietiekama summa, lai apmierinātu individuālās pamatvajadzības; tā kā Eritrejā nav paredzētas uz pārliecību balstītas atteikšanās tiesības;
E. tā kā Eritrejā ir notikuši un turpina notikt sistemātiski, plaši un smagi cilvēktiesību pārkāpumi, ko sankcionējusi valdība, kura ir izveidojusi un uzturējusi represīvu sistēmu, lai kontrolētu, apklusinātu un izolētu indivīdus savās valstī, liedzot viņiem izmantot savas pamattiesības; tā kā indivīdu patvaļīga apcietināšana un aizturēšana, spīdzināšana, pazušana vai nāvessoda izpildīšana bez tiesas sprieduma notiek kā ikdienišķa parādība;
F. tā kā plaši izplatītas kontroles sistēmas un smagas sekas uzvedībai, kas tiek uzskatīta par nepieņemamu, ir radījušas pašcenzūras vidi, kurā cilvēki nav spējīgi izpausties, praktizēt savu reliģiju vai izmantot biedrošanās un pulcēšanās brīvību; tā kā „Reportieri bez robežām” ziņo, ka 2015. gadā Eritreja bija valsts ar vismazāko preses brīvību;
G. tā kā Eritrejas iestādes slepeni ir aizturējušas bet apsūdzības izvirzīšanas vai tiesas tūkstošiem ieslodzīto savas pārliecības dēļ un politisko ieslodzīto; tā kā aizturēšanas apstākļi ir ārkārtīgi skarbi, jo aizturētos bieži tur pazemes kamerās vai pārvadāšanas konteineros, un pietiekamas pārtikas, ūdens un medicīniskās aprūpes trūkums aizturēšanas laikā var izraisīt veselības problēmas, tostarp nāvi;
H. tā kā Eritrejas valdībai ir divējāda nostāja attiecībā uz tās iedzīvotāju aizplūšanu migrācijā, daļēji tādēļ, ka tā gūst labumu no diasporas ar ienākumu nodokļa iekasēšanu no migrantiem, iespējams, piedraudot ar konsulāro pakalpojumu nesniegšanu viņiem vai viņu ģimenes locekļiem; tā kā 2011. gadā ANO Drošības padome aicināja Eritreju pārtraukt izspiešanu, vardarbības draudus, krāpšanu un citus nelikumīgus šā nodokļa iekasēšanas veidus, kas valstij no 2010. gada līdz 2013. gadam nodrošināja USD 73 miljonus;
I. tā kā ES dalībvalstis aizvien biežāk noraida patvēruma pieprasījumus no Eritrejas, apgalvojot, ka cilvēki, kas ierodas pie tās robežām ir ekonomiskie migranti; tā kā pastāv vispārīgs risks, ka atgrieztie patvēruma meklētāji tiks patvaļīgi aizturēti, spīdzināti vai pret tiem tiks vērsta savādāka cietsirdīga izturēšanās;
J. tā kā valdībai ir pieejams plaši izvērsts informatoru tīkls, ko piespiedu kārtā ir izveidojusi valsts un kas kontrolē iedzīvotājus, un tā kā iedzīvotāji, kas tiek turēti aizdomās par nodevīgu uzvedību tiek pakļauti patvaļīgam arestam, piespiedu pazušanai, nāvessodu izpildei bez tiesas sprieduma un spīdzināšanai; tā kā pastāv netaisnīgi ierobežojumi iekšējai kustībai un vārda brīvībai un tā kā vietējos plašsaziņas līdzekļus kontrolē valsts;
K. tā kā valsts finansiālās pārredzamības trūkums joprojām rada DTTF kontrolētu neoficiālo ekonomiku, kurā notiek konvertējamās valūtas darījumi, izmantojot slēptu, nepārredzamu uzņēmējdarbības struktūru tīklu, kas pieder valstij un kuru pārvalda augsta ranga ierēdņi; tā kā tas rada īpašas bažas, jo šobrīd starptautiskās organizācijas piedāvā naudas palīdzību šai valdībai;
L. tā kā šis pārredzamības trūkums spēcīgi ietekmē arī ieņēmumus no raktuvēm; tā kā ir sastopami iespējama piespiedu darba un necilvēcīgas apiešanās gadījumi un tā kā starptautisko uzņēmumu maksājumi valdības nodrošinātajiem līgumslēdzējiem, iespējams, no strādnieku algām tiek novirzīti uz Eritrejas militāro jomu un valdību;
M. tā kā jo īpaši ANO īpašais referents par cilvēktiesību stāvokli Eritrejā un arī tiesas process, kas uzsākts Kanādas tiesā, pauž apsūdzības Kanādas uzņēmumam Nevsun, kuram pieder 60 % no Bisha vara un zelta raktuvēm, pārējiem 40 % piederot valdībai, par piespiedu darba izmantošanas pieļaušanu raktuvju izbūvēšanā; tā kā Nevsun noliedza apgalvojumus un noraidīja ANO konstatējumus;
N. tā kā visi ekonomikas sektori paļaujas uz piespiedu darbu un tā kā lielākā daļa eritrejiešu kādā savas dzīves posmā var būt spiesti ar to saskarties;
O. tā kā 2014. gada 27. jūnijā ANO Cilvēktiesību padome (UNHRC) izveidoja Izmeklēšanas komisiju Eritrejas cilvēktiesību jautājumos, lai izmeklētu visus iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus Eritrejā; tā kā Izmeklēšanas komisija iepazīstināja ar savu pirmo ziņojumu 2015. gada 23. jūnijā un tā kā UNHRC pagarināja Izmeklēšanas komisijas pilnvaras vēl par vienu gadu līdz 2016. gada jūnijam, piešķirot pārskatītas pilnvaras nolūkā izmeklēt sistemātiskos, plaši izplatītos un smagos cilvēktiesību pārkāpumus, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatatbildību, tostarp gadījumos, kad šie pārkāpumi var kļūt par noziegumiem pret cilvēci; tā kā Izmeklēšanas komisija 2016. gada jūnijā UNHRC iesniegs rakstisku ziņojumu par tās konstatējumiem un ieteikumiem;
P. tā kā Somālijas un Eritrejas uzraudzības grupa, neraugoties un to atkārtotajiem lūgumiem, nesaņēma atļauju apmeklēt Eritreju savu pilnvaru laikā un neieguva valdības pilnīgu sadarbošanos, kura tika pieprasīta ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2182 (2014); tā kā ANO īpašais referents par cilvēktiesību stāvokli Eritrejā, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisija un neatkarīgas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ir visas atkārtoti saņēmušas atraidījumu apmeklēt Eritreju;
Q. tā kā 2009. gadā ANO Drošības padome noteica sankcijas Eritrejai par iespējamu atbalstu al-Shabaab — islāmistu kaujiniekiem Somālijā; tā kā ANO pasākumu vidū bija ieroču embargo un ceļošanas aizliegums, kā arī izraudzītu personu aktīvu iesaldēšana; tā kā, , ANO Drošības padomes pagājušā gadā pieņemot Rezolūciju Nr. 2244 (2015), apstiprināja Eritrejai piemēroto ieroču embargo, ņemot vērā valsts nepārtraukto citu reģionālo bruņoto grupu atbalstīšanu, tostarp nesen izveidoto bruņoto Etiopijas opozīcijas grupu vienoto fronti, Tigreju tautas demokrātisko kustību (TPDM) un Ginbot Sebat militāro līderi;
R. tā kā Eritreja ir izveidojusi jaunas stratēģiskas militāras attiecības ar Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, ļaujot arābu koalīcijai izmantot Eritrejas zemi, gaisa telpu un teritoriālos ūdeņus tās pret hūsītiem vērstajā kampaņā Jemenā; tā kā Eritreja, iespējams, ir saņēmusi kompensāciju no divām valstīm, tostarp monetāru kompensāciju un degvielas piegādes, un tā kā jebkura kompensācija, kuru tieši vai netieši novirza uz pasākumiem, kas apdraud mieru un drošību reģionā, vai Eritrejas militārās jomas interesēm, ir ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1907 (2009) pārkāpums;
S. tā kā joprojām ir jūtama spriedze pēc kara ar Etiopiju par robežām, kas notika no 1998. gada līdz 2000. gadam un kas tiek izmantota kā iegansts policijas visatļautībai;
T. tā kā 2016. gada 28. janvārī Eritreja un ES parakstīja nozīmīgu nolīgumu par turpmāko attīstības sadarbību, ar kuru sekmē atjaunojamās enerģijas izmantošanu un pareizu pārvaldību; tā kā ES paziņoja par ilgtermiņa atbalstu Eritrejai EUR 200 miljonu apmērā, ko piešķirs ar 11. Eiropas Attīstības fondu, pievēršoties enerģētikai un pārvaldībai; tā kā Eritreja var gūt labumu no pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fondu Āfrikai un citām ES iniciatīvām, īpaši Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu,
1. aicina ES un tās dalībvalstis piešķirt primāru nozīmi pilnīgai cilvēktiesību ievērošanai saziņā ar Eritrejas valdību, īpaši saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību;
2. ir pārliecināts, ka Eritrejas bēgļu krīzes pamatcēlonis ir tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas trūkums un tās iedzīvotāju apspiešana un ka nav iespējams apstādināt bēgļu krīzi ar citiem līdzekļiem, ja vien netiek atrisināti šie pamatcēloņi; pauž bažas, ka šobrīd Eritrejas valdību nevar uzskatīt par uzticamu ES partneri;
3. pauž šaubas par lēmumu veltīt EUR 200 miljonus no Eiropas Attīstības fonda projektiem attiecībā uz enerģētiku un pārvaldību Eritrejā, ņemot vērā neiepriecinošo cilvēktiesību situāciju valstī; ir noraizējies, ņemot vērā pilnīgo pārredzamības trūkumu valsts finanšu pārvaldībā, ka valdība šos līdzekļus varētu viegli novirzīt un izlietot turpmākai apspiešanai;
4. aicina Komisiju un dalībvalstis atturēties no Eiropas Savienības trasta fonda Āfrikai izmantošanas jebkuram citam nolūkam, kas nav saistīts ar cilvēktiesību uzlabošanu un attīstības palīdzību, uzsverot, ka projektiem, kurus finansē trasta fonds, ir jāievēro ES pamattiesības; uzsver, ka jebkuras ES palīdzības, kurai nav humanitāru mērķu, stingram priekšnoteikumam ir jābūt reālam progresam valstī; aicina Komisiju apturēt finanšu palīdzību Eritrejas valdībai un ieviest uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu, ka valstij sniegto palīdzību Eritrejas valdība nenovirza vai neizmanto apspiešanai vai jebkādai darbībai, kas var izmantot piespiedu darbu;
5. aicina privātus uzņēmumus un citas struktūras, kas veic izmeklēšanu vai darbojas Eritrejā, veikt cilvēktiesību ievērošanas uzticamības pārbaudes, lai nodrošinātu, ka to darbībās nekad netiek izmantots iesaukto darbs un tās nepiešķir līdzekļus vai neatbalsta projektus, kuros tiek izmantots iesaukto darbs; aicina Eritrejas iestādes un ārvalstu uzņēmumus palīdzēt stiprināt pārvaldību ieguves rūpniecībā, ievērojot Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu;
6. aicina Eritrejas prezidentu un valdību veikt reformas, kas nodrošinātu, ka Eritreja izpilda savas starptautiskās un cilvēktiesību saistības, citas starpā, īstenojot 1997. gadā pieņemto konstitūciju, saskaņojot valsts tiesību aktus un noteikumus ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, ļaujot neatkarīgām politiskajām partijām un pilsoniskā sabiedrības organizācijām brīvi darboties, izveidojot neatkarīgu tiesu varu un noturot sengaidītas brīvas un taisnīgas vēlēšanas;
7. atzīmē, ka saskaņā ar „Reportieriem bez robežām“ Eritreja ir valsts ar vismazāko preses brīvību pasaulē un ir vienīgā valsts Subsahāras Āfrikā, kurā nav nevienas privāta plašsaziņas līdzekļa; aicina veikt pasākumus, lai pieļautu neatkarīgu un brīvu plašsaziņas līdzekļu darbību un aizsargātu žurnālistus no patvaļīgas iejaukšanās;
8. aicina iestādes nodrošināt brīvu pārvietošanos valstī un sekmēt likumīgu cilvēku pārvietošanos ieceļojot un izceļojot no valsts, atcelt prasību par izbraukšanas vīzu un attiekties pret personām, kas atgriežas, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;
9. mudina Eritrejas valdību izbeigt praksi iesaukt valsts dienestā uz nenoteiktu laiku, kas bieži noved pie piespiedu darba un tādā veidā pārkāpt starptautiskās tiesības, kā arī demobilizēt visus iesauktos 18 mēnešu aktīvā dienesta beigās; aicina Eritrejas valdību nodrošināt, ka neviens nesaņem militāru apmācību pirms 18 gadu sasniegšanas un ka neviens no iedzīvotājiem, kuri ir pārsnieguši normālo iesaukšanas vecumu, netiek iesaukts dienestā; tāpat aicina valdību nodrošināt, ka visiem iesauktajiem tiek nodrošināta tāda izmitināšana un apstākļi, kas atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām, un ka viņi tiek atalgoti tādā veidā, kas ļauj viņiem dzīvot cieņpilnu dzīvi;
10. aicina valdību paredzēt uz pārliecību balstītu attiekšanos no militārā dienesta un alternatīvas un nerepresīvu civila rakstura dienestu, kas pēc ilguma būtu salīdzināms ar militāro dienestu;
11. aicina iestādes nekavējoties izbeigt nelikumīgo praksi attiecībā uz patvaļīgu aizturēšanu bez apsūdzībām vai tiesas, turēšanu apcietinājumā bez tiesībām sarakstīties un sazināties un aizturēšanu neoficiālos aizturēšanas centros, nekavējoties nodrošināt aizturēto ģimenēm informāciju par viņu atrašanās vietu un veselības stāvokli, kā arī pilnībā ievērot aizturēto tiesības; turklāt aicina iestādes atturēties no to dezertieru aizturēšanas vai sodīšanas, kuri ir nodienējuši 18 mēnešus, kas noteikti Valsts dienesta izveides paziņojumā; aicina nekavējoties atbrīvot tos, kuri ir aizturēti šā iemesla dēļ;
12. aicina Eritrejas iestādes nodrošināt humānu attieksmi pret visiem aizturētajiem saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tostarp, nodrošinot viņiem pienācīgu pajumti, ūdeni, sanitāros apstākļus un piekļuvi medicīniskajai aprūpei, kā arī nodrošināt, ka neviens netiek pakļauts spīdzināšanai vai citai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai; aicina iestādes nodrošināt, ka laikus tiek izmeklēti visi pieņēmumi par spīdzināšanu un citādu ļaunprātīgu izturēšanos un ka vainīgie tiek saukti pie atbildības; aicina iestādes atvērt ļaut neatkarīgām uzraudzības struktūrām veikt pārbaudes visos cietumos un citās aizturēšanas vietās;
13. aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ieslodzītos dēļ pārliecības un aicina, lai Eritreja izpildītu savas ziņošanas saistības struktūrām, kuras ir atbildīgas par Eritrejas parakstīto starptautisko cilvēktiesību līgumu īstenošanu; aicina valdību ļaut ANO un Āfrikas Savienības neatkarīgajiem ekspertiem, tostarp ANO īpašajam referentam, apmeklēt valsti un ļaut Izmeklēšanas komisijai Eritrejas cilvēktiesību jautājumos pilnībā īstenot savas pilnvaras un sadarboties ar to, tostarp saistībā ar valsts finanšu jautājumiem; aicina Eiropas Savienības īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos sadarboties ar citiem starptautiskajiem uzraudzītājiem un sniegt novērtējumu Eiropas Parlamentam par situāciju valstī;
14. aicina valdību nekavējoties izbeigt piespiedu pazušanas un visa veida nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, cita starpā, atceļot nošaušanas politiku pie robežas un izveidojot efektīvu mehānismu pazudušo personu atrašanās vietas noteikšanai;
15. aicina dalībvalstis, kuras izskata eritrejiešu pieprasījumus piešķirt patvērumu, uzskatīt Eritrejā praktizēto iesaukumu uz nenoteiktu laiku par cilvēktiesību pārkāpumu, kas rada piespiedu darbu, un tādēļ ir aizliegts starptautiskajās tiesībās, un ņemt vērā, ka pastāv vispārīgs risks, ka Eritrejā atgrieztie patvēruma meklētāji tiks patvaļīgi aizturēti, spīdzināti vai pret tiem tiks vērsta savādāka cietsirdīga izturēšanās, un turpināt sniegt aizsardzību visiem tiem, kuri ir aizbēguši un turpina bēgt no Eritrejas, ievērojot neizraidīšanas principu;
16. aicina Eritrejas valdību nekavējoties apturēt atbalstu vai darbības, piemēram atbalstu kaimiņvalstu nemiernieku kustībām, kas var apdraudēt reģionālo stabilitāti, un apturēt savu atbalstu Saūda Arābijai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kas, iespējams, tiek sniegta kā finansiāla kompensācija par militāro kampaņu Jemenā; aicina Eritrejas iestādes izskaust ieroču tirdzniecību un nedot tai netiešu piekrišanu, jo tā pārkāpj ANO šai valstij piemēroto ieroču embargo;
17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Panāfrikas parlamentam, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Āfrikas Savienībai un Eritrejas prezidentam, parlamentam un valdībai.