Sesijas dokuments

 

B8-0323/2016

2.3.2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par stāvokli Eritrejā

( 2016/2568(RSP) )

Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric, Barbara Spinelli, Stelios Kouloglou, Kostadinka Kuneva, Kostas Chrysogonos

GUE/NGL grupas vārdā

 

B8-0323/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Eritrejā

( 2016/2568(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā 1951. gada Ženēvas konvenciju un 1967. gada Ņujorkas paktu,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referenta 2014. gada maija ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Eritrejā,

–  ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu un tajā iekļauto demokrātijas un cilvēktiesību klauzulu,

–  ņemot vērā 2014. gada 28. novembrī sākto ES un Āfrikas raga migrācijas maršruta iniciatīvu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu,

–  ņemot vērā 2005. gada decembra Eiropas Konsensu attīstības jomā,

–  ņemot vērā Ceturtā augsta līmeņa foruma par palīdzības efektivitāti 2011. gada decembra noslēguma dokumentu par partnerību efektīvai sadarbībai attīstības jomā,

–  ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2014. gada septembra paziņojumu par politieslodzītajiem Eritrejā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pēc 30 gadus ilguša kara Eritreja 1993. gadā ieguva neatkarību no Etiopijas; tā kā saskaņā ar aplēsēm 1998.–2000. gada robežu karā ar Etiopiju gāja bojā no 54 000 līdz 137 000 cilvēku;

B.  tā kā Eritreja ir viena no pasaulē vismazāk attīstītākajām valstīm; tā kā vairāk nekā puse (61,0 %) no aprēķinātā Eritrejas sešu miljonu iedzīvotāju skaita ir 25 gadus veci vai jaunāki cilvēki; tā kā ANO Attīstības programmas tautas attīstības indeksā Eritreja ieņem 186. vietu no 188 valstīm; tā kā 69,0 % iedzīvotāju dzīvo nabadzībā;

C.  tā kā Eritrejai klimata pārmaiņu dēļ ir nopietni draudi, kam var būt dramatiskas sekas uztura, ūdens un sanitārijas pieejamības, veselības aprūpes un mājokļu jomā;

D.  tā kā Eritrejā demokrātiskas vēlēšanas nav notikušas kopš 1993. gada; tā kā 1996. gadā ratificētā Eritrejas konstitūcija nekad nav tikusi īstenota un tā kā kopš 2001. gada valstī pakāpeniski ir palielinājusies diktatūra; tā kā 2013. gada janvārī pēc valsti pametušo opozīcijas pārstāvju sacelšanās, kas tika nodēvēta par neizdevušos valsts apvērsumu, atsākās jauni masu aresti; tā kā tas tika darīts tādēļ, lai slēgtu valsti;

E.  tā kā Eritrejas iestādes jebkāda veida opozīciju gan valstī, gan ārpus tās uzskata par provokāciju un tās pārstāvji tiek iebiedēti, vajāti un dažkārt saņem nāves draudus un tiek nogalināti;

F.  tā kā Eritrejā netiek piemērots likums par militārā dienesta laika saīsināšanu līdz 36 mēnešiem; tā kā apstākļi militārajā dienestā līdzinās verdzībai un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jauni cilvēki izvēlas pamest valsti;

G.  tā kā saskaņā ar aplēsēm 305 000 eritrejiešu vai 5 % no iedzīvotāju skaita ir pametuši valsti ārkārtīgi sliktā cilvēktiesību stāvokļa un stagnējošās ekonomikas dēļ; tā kā saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos sniegto informāciju no 200 000 bēgļu, kas 2014. gadā šķērsoja Vidusjūru, aptuveni 18 % vai gandrīz viena piektdaļa bija eritrejieši;

H.  tā kā Eritrejas režīms ir noteicis, ka eritrejiešu diasporai ir jāmaksā atlabšanas un atjaunošanas nodoklis vismaz 2 % apmērā no ienākumiem; tā kā eritrejiešu diaspora regulāri saskaras ar draudiem, tostarp pret viņu ģimenes locekļiem, kas vēl aizvien dzīvo Eritrejā, tiek vērsta atriebība;

I.  tā kā Eritrejas iestādes nav atļāvušas valstī ierasties ANO īpašajam referentam cilvēktiesību jautājumos, kuru iecēla 2012. gada oktobrī, lai izmeklētu pieaugošās cilvēku izceļošanas iemeslus; tā kā ANO īpašajam referentam cilvēktiesību jautājumos arī tika izteikti draudi;

J.  tā kā ANO Izmeklēšanas komisija Eritrejā 2015. gadā secināja, ka Eritrejas valdība iesaistās sistemātiskos, plaši izplatītos un smagos cilvēktiesību pārkāpumos, kas tiek izdarīti pilnīga beztiesiskuma apstākļos; tā kā saskaņā ar ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Eritrejā viedokli tādus ierastus ļaunprātīgas izmantošanas veidus Eritrejā kā piespiedu darbs dienesta laikā, patvaļīgi aresti, ieslodzīšana, sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma un piespiedu pazušana, kā arī spīdzināšana, pazemojoša izturēšanās ieslodzījuma vietās, vārda un pārvietošanās brīvības ierobežošana, ANO darbinieku, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju, žurnālistu un LGBTI iebiedēšana un reliģiskās brīvības apspiešana var uzskatīt par noziegumiem pret cilvēci;

K.  tā kā cilvēktiesības ir universālas, neatņemamas, nedalāmas un savstarpēji atkarīgas un saistītas; tā kā pastāv arī tiesības uz attīstību; tā kā saskaņā ar vairāku NVO un ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Eritrejā sniegto informāciju Eritrejas preses brīvības un vārda brīvības standarti ir uzskatāmi par vissliktākajiem pasaulē;

L.  tā kā 2001. gada septembrī vismaz 21 Eritrejas rakstnieks un žurnālists, tostarp zviedru-eritrejiešu rakstnieks Dawit Isaak, tika arestēts uz nezināmu apsūdzību pamata un joprojām bez jebkādu apsūdzību izvirzīšanas vai tiesāšanas atrodas ieslodzījumā bez saziņas iespējām; tā kā ir nopietns pamats pieņēmumam, ka viņi varētu būt jau miruši ārkārtīgi sliktajos Eritrejas cietumu apstākļos;  

M.  tā kā nav nekādu pazīmju par pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību; tā kā tas nozīmē, ka Eritrejai sniegtās starptautiskās palīdzības efektivitāte ir traucēta;

N.  tā kā Āfrikas rags ir un vienmēr ir bijis svarīgs ģeostratēģisks reģions; tā kā šobrīd visā reģionā stāvoklis ir nestabils; tā kā Persijas līča valstis pasliktina jau tā nestabilo stāvokli, jo īpaši saistībā ar karu Jemenā; tā kā šīm valstīm, tostarp Saūda Arābijai, Katarai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, ir privileģētas attiecības ar Eritreju un tās savām militārajām intervencēm Jemenā izmanto Eritrejas loģistikas centrus, piemēram, Asabas ostu;

O.  tā kā ES un jo īpaši dažas dalībvalstis, kas kolonizējušas šā reģiona daļu, uzskata Eritreju par savām ģeopolitiskajām un ekonomiskajām interesēm stratēģiski svarīgu valsti;

P.  tā kā starptautiskā palīdzība, tostarp palīdzība attīstības jomā, būtu jāsniedz galvenokārt tāpēc, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumu un nedalāmību, cilvēka cieņas ievērošanu, līdztiesības un solidaritātes principus un ievērotu ANO Statūtu un starptautisko tiesību principus;

Q.   tā kā ES ir finansējusi projektus Eritrejā, kopš tā ieguva neatkarību 1993. gadā; tā kā 2001. gadā Eritreja pārtrauca sadarbību ar ES un padzina no valsts gandrīz visas tur darbojošās ārvalstu palīdzības aģentūras;

R.   tā kā 2015. gada 28. novembrī ES 28 dalībvalstu un vairāku Āfrikas valstu, tostarp Eritrejas, ministri, kā arī Eiropas Savienība un Āfrikas Savienība sāka ES un Āfrikas raga migrācijas maršruta iniciatīvu, ko dēvē arī par Hartūmas procesu, kura mērķis, aizbildinoties ar cīņu pret cilvēku tirdzniecību un cilvēku kontrabandu, ir uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem ES robežkontroles veikšanu un ierobežot to migrantu skaitu, kuri ieceļo Eiropā; tā kā Hartūmas process nozīmē arī to, ka Eritrejas režīmam tiek nodrošināta starptautiska leģitimitāte un finansiāls atbalsts; tā kā februārī Eritrejas iestādes paziņoja, ka uz šīs vienošanās pamata netiks veiktas nekādas reformas Eritrejas militārā dienesta politikā;

S.  tā kā ES Padomes Itālijas prezidentūra ir veicinājusi Hartūmas procesu nolūkā cīnīties pret cilvēktirdzniecību, migrantu kontrabandu un migrācijas pamatcēloņiem; tā kā Eritreja var gūt labumu no pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fondu Āfrikai un var saņemt papildu finansējumu, kas tiek novirzīts, izmantojot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu,

1.  uzskata, ka ilgtspējīgs risinājums Eritrejas problēmām var būt iespējams tikai tad, ja tiek veidota brīva, demokrātiska un stabila valsts, kurā var sekmēt cilvēka cieņu un tiesības, garantējot visiem pilsoņiem vienādas tiesības un apkarojot korupciju;

2.  stingri nosoda pieaugošos sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus Eritrejā un nosoda to postošo ietekmi uz Eritrejas iedzīvotājiem un visu reģionu;

3.  stingri nosoda žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iebiedēšanu Eritrejā; nosoda arī sistemātiskos draudus Eritrejas diasporai, tostarp atlabšanas un atjaunošanas nodokli;

4.  pauž bažas par saiknes nostiprināšanos starp uzņēmējiem, politiķiem un korupciju Eritrejā; prasa veikt starptautisku neatkarīgu izmeklēšanu par ES uzņēmumu līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos, jo īpaši dažāda veida verdzības īstenošanā, un par viņu iecietību pret Eritrejas režīmu un tā atbalstīšanu;

5.  pauž dziļas bažas par ekonomisko un sociālo situāciju, kādā atrodas visa Eritrejas tauta, jo īpaši bēgļi un pārvietotās personas, kuru skaits turpinās palielināties, ņemot vērā ārkārtīgi slikto cilvēktiesību stāvokli pašā valstī un spriedzi kaimiņvalstīs;

6.   stingri nosoda Hartūmas procesu par to, ka tas leģitimizē valdības, kuras pašas ir migrācijas cēlonis; nosoda ES sniegto finansiālo atbalstu politikai, kuras mērķis, aizbildinoties ar cīņu pret cilvēku tirdzniecību un cilvēku kontrabandu, ir uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem ES robežkontroles veikšanu un izveidot informācijas kampaņu, kura patiesībā leģitimizē autoritārus režīmus un diktatūras, neko nemainot tādu valstu kā Eritreja iekšējā politikā;

7.  nosoda dažādu veidu politiskus nosacījumus, tostarp sadarbību migrācijas pārvaldības un oficiālās attīstības palīdzības (OAP) jomā; aicina ES un tās dalībvalstis visās darbībās ar Eritreju efektīvi ievērot principu par politikas saskaņotību attīstības jomā, lai nodrošinātu, ka tās ir pareizi pielāgotas un neierobežo nabadzības samazināšanas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; pauž nožēlu par pieaugošo tendenci ES attīstības politikā ievērot ģeopolitiskās un drošības intereses, kā arī privātās peļņas intereses;

8.  prasa aizsargāt OAP attīstības aspektu un būtību, tostarp pārredzamu un pārskatatbildīgu ziņošanas sistēmu; atgādina par OAP unikālo nozīmi efektīvu rezultātu sasniegšanā attīstības jomā; prasa ES palīdzību pielāgot starptautiski saskaņotiem attīstības efektivitātes principiem, panākt, lai tās uzmanības centrā būtu cilvēktiesības, veicināt dzimumu vienlīdzību un sieviešu tiesību nostiprināšanu un pievērsties nevienlīdzības, nabadzības un pastāvīgi nepietiekama uztura pamatproblēmu risināšanai, lai sasniegtu nesen apstiprinātos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

9.  atgādina, ka ar ES investīciju politiku, jo īpaši, kad runa ir par publiskiem līdzekļiem, ir jāveicina IAM sasniegšana;

10.  mudina ES steidzami veikt efektīvus pasākumus, lai palīdzētu Eritrejas tautai uzlabot savu noturību pret El Niño nolūkā garantēt pārtikas nodrošinājumu un ūdens un sanitārijas pieejamību;

11.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ĀKK un ES Ministru padomei, Austrumāfrikas valstu kopienai un tās dalībvalstu valdībām, Āfrikas Savienības iestādēm un ANO ģenerālsekretāram.