Sesijas dokuments
9.5.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par turpmākajiem pasākumiem un pašreizējo stāvokli saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem
( 2016/2696(RSP) )
Ignazio Corrao, Eleonora Evi, Rolandas Paksas, Fabio Massimo Castaldo, Beatrix von Storch
EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par turpmākajiem pasākumiem un pašreizējo stāvokli saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem
( 2016/2696(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 25. novembra rezolūciju par ES un globālo regulējumu attīstības jomā pēc 2015. gada[1],
– ņemot vērā 2015. gada 19. maija rezolūciju par attīstības finansēšanu[2],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ilgtspējīgas attīstības mērķiem un programmu laikposmam līdz 2030. gadam,
– ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2014. gada ziņojumu par Tūkstošgades attīstības mērķiem,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju Nr. 70/1 „Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”,
– ņemot vērā pirmās un otrās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu noslēguma dokumentus, jo īpaši 2002. gadā pieņemto Monterejas konsensu un 2008. gadā pieņemto Dohas deklarāciju,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. 68/204 un Nr. 68/279 par trešo Starptautisko konferenci par attīstības finansēšanu, kas 2015. gada 13.–16. jūlijā notika Adisabebā (Etiopijā),
– ņemot vērā 2015. gada 21. janvāra „elementu” dokumentu, ar kuru iepazīstināja trešās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu sagatavošanas procesa līdzpriekšsēdētāji;
– ņemot vērā ANO Ievērojamu personu augsta līmeņa darba grupas 2013. gada maija ziņojumu par Attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2014. gada decembra kopsavilkuma ziņojumu par programmu laikposmam pēc 2015. gada „Virzība uz cieņpilnu dzīvi, kas jāīsteno līdz 2030. gadam: nabadzības izskaušana, dzīves pārveidošana un planētas aizsardzība”,
– ņemot vērā Starpvaldību ekspertu komitejas ilgtspējīgas attīstības finansēšanas jautājumos 2014. gada augusta ziņojumu,
– ņemot vērā ANO Atvērtās darba grupas par ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2014. gada jūlija ziņojumu,
– ņemot vērā UNCTAD 2014. gada ziņojumu par ieguldījumiem pasaulē „Ieguldījumi ilgtspējīgas attīstības mērķos — rīcības plāns”[3],
– ņemot vērā ilgtspējīgai attīstībai veltītajā ANO konferencē „Rio+20” 2012. gada jūnijā pieņemto noslēguma dokumentu „Nākotne, ko vēlamies”,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada septembra rezolūciju Nr. 68/304 „Virzība uz valsts parādu restrukturizācijas procesu daudzpusēju tiesisko regulējumu”,
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 5. februāra paziņojumu „Globāla partnerība nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai pēc 2015. gada” ( COM(2015)0044 )[4],
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu „Cilvēka cienīgu dzīvi visiem: no koncepcijas līdz kopīgai rīcībai” ( COM(2014)0335 )[5],
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. jūlija paziņojumu „Panākt visaptverošu un integrētu pieeju nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības finansēšanā laikposmam pēc 2015. gada” ( COM(2013)0531 )[6],
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. februāra paziņojumu „Cilvēka cienīgu dzīvi visiem — nabadzības izskaušana un ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšana pasaulē” ( COM(2013)0092 )[7],
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2013. gada 12. decembra secinājumus par politikas saskaņotību attīstības veicināšanai,
– ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2014. gada 16. decembra secinājumus par pārmaiņu programmu laikposmam pēc 2015. gada,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2013. gada 12. decembra secinājumus par nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības finansēšanu laikposmā pēc 2015. gada,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 12. decembra secinājumus par privātā sektora stingrāku lomu attīstības sadarbībā,
– ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2013. gada 25. jūnija secinājumus par visaptverošu programmu laikposmam pēc 2015. gada,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 472/2014/ES par Eiropas gadu attīstībai (2015)[8],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.−2020. gadam,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 7. pantu, kurā atkārtoti ir apstiprināts, ka ES „nodrošina politikas un darbību saskaņotību, ņemot vērā visus tās mērķus”,
– ņemot vērā LESD 208. pantu, kurā ir noteikts, ka nabadzības izskaušana ir ES attīstības politikas galvenais mērķis un princips attīstības politikas saskaņotības nodrošināšanai,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2000. gadā kopā sanāca visas ieinteresētās puses, lai noteiktu tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) nolūkā sasniegt konkrētus mērķus attīstības un nabadzības izskaušanas jomā līdz 2015. gadam;
B. tā kā TAM ir palielinājuši informētību par globālās nabadzības izskaušanu kā steidzami risināmu jautājumu un globālās rīcības prioritāti; tā kā TAM īstenošanas līmenis ir atšķirīgs un kopumā starptautiskā sabiedrība nebūt nav īstenojusi mērķus, kas bija jāsasniedz līdz 2015. gadam;
C. tā kā 2015. gada 25.–27. septembrī Ņujorkā notika Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksme par Attīstības programmas pieņemšanu laikposmam pēc 2015. gada, kas pārtapa Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa plenārsēdē;
D. tā kā 2015. gada 25. septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmes noslēguma dokumentu par Attīstības programmas pieņemšanu laikposmam pēc 2015. gada — rezolūciju „Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”;
E. tā kā saskaņā ar minēto rezolūciju šī programma ir rīcības plāns tautām, planētai un labklājībai, ar kuru mēģina arī stiprināt vispārējo mieru lielākā brīvībā;
F. tā kā ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 uzdevumus, kas ir ļoti vērienīgi, mēģinot turpināt Tūkstošgades attīstības mērķus un paveikt to, kas nebija izdevies ar TAM;
G. tā kā nabadzības, tostarp ārkārtīgas nabadzības, izskaušana visās tās izpausmēs un dimensijās ir lielākais pasaules mēroga uzdevums un obligāts ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums;
H. tā kā šā vērienīgā rīcības plāna pamatā ir 15 gadu laikposma sistēma, bet tās mērķus var efektīvi īstenot tikai ar ikdienas īstenošanu un regulāru kontroli;
I. tā kā tuvojas pirmā gadadiena kopš pieņemta programma laikposmam līdz 2030. gadam un būs jāsniedz pirmais to rezultātu vērtējums, kas gūti pirmajā gadā,
1. atkārtoti apstiprina ES gatavību būt par vadošo spēku starptautiskā līmenī, lai izskaustu nabadzību visos tās veidos un dimensijās;
2. atgādina, cik liela atbildība ir ES, tās iestādēm un dalībvalstīm kopā ar visām citām valstu un starptautiskajām iesaistītajām pusēm pret pašreizējām un nākamajām paaudzēm nabadzības izskaušanā;
3. atbalsta mērķi, kas proklamēts deklarācijā par programmu laikposmam līdz 2030. gadam, un mudina dalībvalstis un ES iestādes veikt konkrētus pasākumus, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam paredzētos mērķus;
4. atgādina, cik ārkārtīgi svarīgi ir aktīvi iesaistīt pilsonisko sabiedrību ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā;
5. uzsver, ka visu tautu cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas un savstarpēji atkarīgas bez jebkādas diskriminācijas, sākot ar pamattiesību par cilvēka cieņas respektēšanu;
6. atzinīgi vērtē perspektīvu, kas atbalstīta ilgtspējīgas attīstības programmā laikposmam līdz 2030. gadam, saskaņā ar kuru IAM ir integrēti un nedalāmi, kā arī līdzsvaro visas trīs ilgtspējīgas attīstības dimensijas: ekonomikas, sociālo un vides jomu;
7. uzsver, ka mērķi un uzdevumi ir paredzēti, lai stimulētu darbību turpmākajos 14 gados jomās, kurām ir izšķiroša nozīme attiecībā uz cilvēci un mūsu planētu;
8. ņem vērā tā kopējā rezultāta vērienīgumu, ko paredzēts sasniegt ar IAM, jo īpaši pateicoties IAM vairākdimensiju raksturam, un atbalsta šo vispārējo perspektīvu;
9. pauž stingru pārliecību, ka periodiska kontrole attiecībā uz programmu laikposmam līdz 2030. gadam, un IAM ir ārkārtīgi svarīga, lai regulāri ņemtu vērā panākto progresu cīņā pret nabadzību, kā arī jebkādus šķēršļus tam, un vajadzības gadījumā koriģētu veicamos pasākumus;
10. pieņem zināšanai to, ka dažos aspektos programma laikposmam līdz 2030. gadam pati par sevi var darboties kā kopējo rezultātu sistēma sadarbībai attīstības jomā; jo īpaši norāda, ka starp programmas laikposmam līdz 2030. gadam 169 uzdevumiem 88, kas ir aptuveni puse, paredzēti rezultātu izvērtēšanai un tos varētu uzraudzīt ar īpašu uzmanību, lai apkopotu datus regulārai kontrolei pār saistīto mērķu sasniegšanu;
11. norāda, ka 28 no šiem 88 uzdevumiem koncentrējas uz cilvēkiem, 38 — uz sabiedrību, bet 22 — uz vidi, un atgādina, ka ar IAM īstenošanas rezultātiem saistītie uzdevumi sniegs nozīmīgus un uz lēmumu pieņemšanu orientētu informāciju;
12. aicina Komisiju, visas citas attiecīgās ES iestādes un dalībvalstis efektīvi sadarboties, lai apkopotu datus un apmainītos ar tiem, kā arī regulāri apsvērtu situāciju attiecībā uz programmu laikposmam līdz 2030. gadam un IAM;
13. mudina Komisiju un visas citas attiecīgās ES iestādes regulāri ziņot Parlamentam par faktisko stāvokli programmas laikposmam līdz 2030. gadam un IAM īstenošanā;
14. aicina Komisiju sniegt Parlamentam pirmās kontroles dokumentu par pašreizējo stāvokli attiecībā uz programmu laikposmam līdz 2030. gadam un IAM sakarā ar pirmo gadskārtu kopš ir pieņemta programma laikposmam līdz 2030. gadam;
15. aicina jaunattīstības valstis noteikt periodiskus mērķus un regulāri sekot līdzi progresam šo mērķu īstenošanā, lai precīzi pārzinātu aktuālo stāvokli un aktīvi rīkotos nolūkā koriģēt savas darbības;
16. mudina ES iestādes un dalībvalstis rīkoties saskaņoti un efektīvi cīņā pret nabadzību un cenšoties īstenot IAM, pienācīgi ņemot vērā sasniegumus un neveiksmes pirmajā sadarbības gadā programmas ietvaros; mudina visas valsts un nevalstiskās iesaistītās puses aktīvi un visaptveroši pielāgot savas metodes un darbību, ņemot vērā šīs kontroles rezultātus;
17. atgādina, ka bez nopietnas un konkrētas saimniecisko resursu novadīšanas nav iespējams efektīvi īstenot programmas laikposmam līdz 2030. gadam vērienīgos mērķus; mudina ES un tās dalībvalstis pielikt visas pūles, lai izpildītu apņemšanos piešķirt 0,7 % no nacionālā kopprodukta (NKP) oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP);
18. aicina visas valstis un ieinteresētās puses sadarbības partnerības ietvaros rīkoties, lai īstenotu programmas laikposmam līdz 2030. gadam plānu;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Atvērtās darba grupas par ilgtspējīgas attīstības mērķiem vadītājam.