Sesijas dokuments
10.5.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,
par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecībām un tirgus ekonomikas statusu
( 2016/2667(RSP) )
Helmut Scholz, Eleonora Forenza, Fabio De Masi, Stelios Kouloglou, Paloma López Bermejo, Barbara Spinelli, Merja Kyllönen, Patrick Le Hyaric, Lola Sánchez Caldentey, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Estefanía Torres Martínez, Miguel Urbán Crespo
GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecībām un tirgus ekonomikas statusu
( 2016/2667(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ES antidempinga tiesību aktus (Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis)[1],
– ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pušu divdesmit pirmo konferenci (COP 21) un Pušu vienpadsmito konferenci, ko rīkoja 2015. gada 30. novembrī–11. decembrī Parīzē, Francijā, kā Kioto Protokola pušu sanāksmi (CMP 11), kā arī Parīzes nolīgumu,
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. marta paziņojumu „Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā” ( COM(2016)0155 ),
– ņemot vērā Protokolu par Ķīnas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības Organizācijai (PTO),
– ņemot vērā ES tirdzniecības politikas stratēģiju „Tirdzniecība visiem”, jo īpaši tās vērsumu uz godīgu tirdzniecību,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecībām,
– ņemot vērā Ķīnas Nacionālā tautas kongresa lēmumu par Ķīnas 13. piecgades plānu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība un Ķīna ir divas no lielākajām ekonomikām un tirdzniecības dalībniecēm pasaulē, proti, Ķīna ir ES otrā lielākā tirdzniecības partnere, bet ES — lielākā Ķīnas tirdzniecības partnere, un tirdzniecības plūsmas starp šīm valstīm pārsniedz EUR 1 miljardu dienā;
B. tā kā pat situācijā, kurā Ķīnai nav tirgus ekonomikas statusa, Eiropas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu nav līdzsvarotas, un ES tirdzniecības deficīts attiecībās ar Ķīnu 2015. gadā sasniedza vēl nepieredzēti lielu apmēru, proti, EUR 180 miljardus;
C. tā kā 2015. gadā ieguldījumi no Ķīnas Eiropas Savienībā pirmo reizi pārsniedza ieguldījumus no Eiropas Savienības Ķīnā; tā kā Ķīnas tirgus ir bijis galvenais virzītājspēks vairāku ES nozaru un zīmolu rentabilitātē;
D. tā kā jebkuram lēmumam par to, kā rīkoties ar importu no Ķīnas un eksportu uz Ķīnu pēc 2016. gada decembra, būtu jānodrošina ES tiesību aktu atbilstība starptautiskajām tiesībām un vajadzībai aizstāvēt ES darbavietas un nozares, ņemot vērā pašreizējās norises virzībā uz daudzpolāru pasauli;
E. tā kā brīvās tirdzniecības nolīgumi un PTO ir bijuši būtiski instrumenti, ar kuru palīdzību ir ticis atcelts regulējums tirdzniecības attiecībās un liberalizēta ekonomika, tādējādi kaitējot darba ņēmējiem un iedzīvotājiem; tā kā ar šiem diviem instrumentiem tika veicināta ne tikai bagāto un attīstīto valstu hegemonijas, bet arī visnabadzīgāko pasaules reģionu ekspluatācijas un līdz ar to nevienlīdzības starp valstīm un tautām turpināšanās;
F. tā kā tad, ka Ķīna pievienojās PTO, uz tās pievienošanos tika attiecināts pagaidu noteikums, paredzot izmantot īpašu dempinga aprēķināšanas metodoloģiju, kura tika iekļauta Protokola par Ķīnas pievienošanos 15. sadaļā un uz kuru pamatojas atšķirīgs režīms, ko piemēro importam no Ķīnas;
G. tā kā Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļas atlikušajā daļā PTO atzīst, ka Ķīnai var piemērot īpašus noteikumus antidempinga izmeklēšanas jomā un joprojām tiek nodrošināts juridisks pamats nestandarta metodikai attiecībā uz importu no Ķīnas pēc 2016. gada; tā kā gadījumā, ja Ķīna nolemtu iesniegt sūdzību par antidempinga pasākumiem, ko cita PTO dalībvalsts būtu vienpusēji piemērojusi pēc 2016. gada decembra, PTO kolēģijai būtu jāpieņem lēmums, ar ko tiktu viesta skaidrība teksta interpretācijā;
H. tā kā krīze, kas skārusi vairākas dalībvalstis, ir radusies pirmkārt pieprasījuma trūkuma dēļ, ko radījis spiediens uz darba ņēmēju ienākumu samazināšanu un augsts bezdarba līmenis, un, otrkārt, nepareizu politisku un ekonomisku izvēļu, piemēram, regulējuma atcelšanas un liberalizācijas dēļ, kurus uzspiedis, no vienas puses, vienotais tirgus un citi Eiropas mehānismi, un no otras puses, dalība tādās institūcijās kā PTO;
I. tā kā Ķīnas ražošanas jaudas pārpalikums un ES iekšējā pieprasījuma krasā samazināšanās pašreizējās ekonomikas krīzes dēļ jau tagad smagi ietekmē ES sociālo, ekonomikas un vides jomu, par ko liecina pašreizējā kaitējošā ietekme uz ES tērauda nozari; tā kā tirgus ekonomikas statusa piešķiršanas Ķīnai sociālā ietekme attiecībā uz ES darbvietām varētu būt ievērojama;
J. tā kā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumā „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” noteikts mērķis līdz 2020. gadam IKP rūpniecības daļu palielināt līdz 20 %;
K. tā kā taupības un neoliberālā politika, ko dalībvalstīm un to iedzīvotājiem uzspiedusi ES ekonomikas pārvaldības sistēma, arī ietekmē dalībvalstu rūpniecību, izraisot ilgstošu ekonomikas stagnāciju un lejupslīdi, augstu bezdarba līmeni un darbavietu zudumu, un sociālo un darba tiesību samazināšanos; tā kā nolūkā veicināt un atbalstīt ekonomikas atveseļošanos, darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi, īstenojot reālu publisko investīciju plānu, ir steidzami jāatsakās no ES ekonomikas pārvaldības sistēmas, tostarp no vienotā tirgus, un jo īpaši no pašreizējās rūpniecības, ieguldījumu un fiskālās politikas;
1. pauž nožēlu par to, ka Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā nav ņemtas vērā vissvarīgākās ieinteresētās personas tērauda ražošanas nozarē;
2. atkārtoti uzsver, cik svarīga ir ES stratēģiskā partnerība ar Ķīnu, kas pamatotos uz savstarpēju un godīgu sadarbību;
3. aicina Komisiju sagatavot mandāta projektu sarunām starp ES un Ķīnu par divpusēju nolīgumu par godīgas konkurences noteikumiem un kopējiem pasākumiem pret ekonomisko, sociālo un vides dempingu;
4. uzsver, ka Ķīna vēl nav izpildījusi piecus ES noteiktos kritērijus, kuri jāizpilda tirgus ekonomikas statusa valstīm;
5. uzsver, ka Ķīna sevi uzskata par sociālistisku tirgus ekonomiku; atgādina, ka visās tirgus ekonomikas sistēmās tirgus brīvība būtu jāierobežo un atbildīgām valdībām vajadzētu būt reglamentējošām pilnvarām un tiesībām vismaz laiku pa laikam iejaukties, lai nodrošinātu iedzīvotāju labklājību un veicinātu vai samazinātu pieprasījumu vai veicinātu konkurenci nolūkā novērst monopolu rašanos; uzsver, ka pieci ES noteiktie kritēriji, kuri jāizpilda tirgus ekonomikas statusa valstīm, var atšķirties no valsts iejaukšanās pakāpes ekonomikā, kas vislabāk atbilst iedzīvotāju vajadzībām Ķīnas tirgus ekonomikā;
6. aicina Komisiju saskaņot viedokli ar starptautiskajiem partneriem par to, kā vislabāk nodrošināt, lai visiem Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļas noteikumiem, izņemot 15. panta a) apakšpunkta ii) punktu, varētu piešķirt pilnīgu juridisku nozīmi saskaņā ar attiecīgajiem vietējiem tiesību aktiem;
7. aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā ES arodbiedrību, nozaru un dažādu ieinteresēto personu paustās raizes par ietekmi uz darbvietām un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi Savienībā visos skartajos ražošanas sektoros un ES rūpniecībā kopumā, kā arī nodrošināt ES darbvietu un ES sociālo un vides standartu aizsardzību;
8. ir pārliecināts, ka ES nevajadzētu piešķirt šo neoliberālo tirgus ekonomikas statusu Ķīnai, jo īpaši pašreizējā situācijā, kad ES nav izstrādājusi modernu, pārskatāmu un taisnīgu tiesisko regulējumu par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem; uzskata, ka ES būtu jāpiemēro nestandarta metodika antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanā saistībā ar Ķīnas uzņēmumu eksportu par aizdomīgi zemām cenām, pilnībā ievērojot tās Protokola par Ķīnas pievienošanos 15. sadaļas daļas, kurām 2016. gada decembrī nebeidzas termiņš;
9. aicina Padomi ātri panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu par Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizāciju;
10. aicina Komisiju nodrošināt stiprāku un iedarbīgu tirdzniecības aizsardzības instrumentu, lai panāktu ES rūpniecībai līdzvērtīgus konkurences apstākļus ar Ķīnu, kā arī ar citām trešām valstīm;
11. aicina Komisiju pārskatīt noteikumus par valsts atbalstu, dodot iespējas veikt valsts iejaukšanos, lai labāk īstenotu no sociālā un vides viedokļa lietderīgus projektus un palīdzētu grūtībās nonākušiem MVU un nozarēm, dodot ieguldījumu to ražošanas jaudu rekonstrukcijā, kas smagi cietušas krīzē; aicina īstenot tādu vispusīgu pieeju tirdzniecības politikai PTO ietvaros, kas atļauj publiskā sektora iesaistīšanos nolūkā saglabāt darbvietas un atbalstīt rūpniecības politiku;
12. atkārto savu prasību veikt padziļinātu PTO noteikumu reformu, lai starptautiskajā tirdzniecībā pilnībā tiktu iekļauta prasība ievērot Starptautiskās darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartus, kā arī attiecīgo vides un sociālos standartus;
13. lai izpildītu COP21 nolīgumu un atbalstītu videi draudzīgākās rūpnīcas, prasa kā PTO noteikumiem atbilstošu pagaidu pasākumu iekļaut oglekļa cenas pielāgojuma mehānismu uz robežas attiecībā uz noteiktiem importētiem produktiem tādās stratēģiskās nozarēs kā tērauda, keramikas, citu metālu, plastmasu un veidņu ražošana;
14. aicina izstrādāt pasākumus attiecībā uz rūpniecības ražojumu ilgtspējības marķējuma ieviešanu, lai veicinātu videi draudzīgāko rūpnīcu darbību un rūpniecības preču ražošanu;
15. aicina Komisiju veicināt to, ka tādos starptautiskos forumos kā PTO un UNCTAD tiek sasniegta vienošanās par mūsdienīgu ekonomiskā, sociālā un vides dempinga definīciju, lai iegūtu daudzpusēju risinājumu, kas var aptvert gan mūsdienu sarežģītos īpašumtiesību modeļus, gan darba ņēmēju un patērētāju aizsardzības vajadzības jaunajās globālajās vērtību ķēdēs;
16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.