Sesijas dokuments
17.6.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par masu slepkavībām Kongo austrumu daļā
( 2016/2770(RSP) )
Maria Lidia Senra Rodríguez, Marie-Christine Vergiat, Malin Björk, Paloma López Bermejo, Jiří Maštálka, Ángela Vallina, Helmut Scholz, Barbara Spinelli, Javier Couso Permuy, Xabier Benito Ziluaga, Tania González Peñas, Estefanía Torres Martínez, Miguel Urbán Crespo, Lola Sánchez Caldentey
GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par masu slepkavībām Kongo austrumu daļā
( 2016/2770(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2016. gada 10. marta rezolūciju un 2010. gada 7. oktobra rezolūciju par nespēju aizsargāt cilvēktiesības un tiesiskumu Kongo Demokrātiskajā Republikā un ĀKK un ES apvienotās parlamentārās asamblejas pieņemtās rezolūcijas,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Kongo Demokrātiskās Republikas konstitūciju, jo īpaši tās 56. pantu, ar ko tiek noteikts, ka: „Ikviens akts, nolīgums, konvencija, saistības vai cita veida darbība, kuras mērķis ir tautai, fiziskām vai juridiskām personām atņemt visus vai daļu savu iztikas līdzekļu, kas iegūti no viņu resursiem vai dabas bagātības, neskarot starptautiskās normas par ekonomiskajiem noziegumiem, tiek uzskatīta par laupīšanas noziedzīgu nodarījumu, kas ir sodāms saskaņā ar likumu.”,
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,
– ņemot vērā 1949. gadā pieņemtās Ženēvas konvencijas 3. pantu un II protokolu, kurā ir aizliegta beztiesas nāvessoda izpilde, izvarošana, piespiedu militārais dienests un citi nežēlīgi noziegumi,
– ņemot vērā 1989. gada 20. novembra Starptautisko Bērna tiesību konvenciju,
– ņemot vērā 1949. gadā pieņemtās Ženēvas konvencijas 3. pantu un II protokolu, kurā ir aizliegta beztiesas nāvessoda izpilde, izvarošana, piespiedu militārais dienests un citi nežēlīgi noziegumi,
– ņemot vērā Drošības padomes 2015. gada marta rezolūciju Nr. 2211, ar ko līdz 2016. gada 31. martam tika pagarināta ANO stabilizācijas misija Kongo Demokrātiskajā Republikā (Monusco),
– ņemot vērā to, ka 2014. gadā Saharova balvu piešķīra Kongo ginekologam Dr. Denis Mukwege par viņa cīņu, aizstāvot sieviešu tiesības Kongo,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta pieņemto nostāju, par kuru balsojums notika 2015. gada 20. maijā un kas attiecas uz tādu atsevišķu derīgo izrakteņu un metālu importētāju sertifikāciju, kas ir iegūti konflikta vai paaugstināta riska zonās,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (PNUE) ietvaros 2015. gada 15. aprīlī pieņemto ziņojumu par dabas resursu nelegālu ieguvi un tirdzniecību, no kuras ienākumus gūst organizētās noziedzīgās grupas,
– ņemot vērā Kotonū nolīgumu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā pieaug bruņoto grupējumu skaits, deizintegrējas un izzūd stabilas valsts vara, ANO nespēj sasakņoti reaģēt uz genocīdu un tā sekām un pagrimumu veicina arī valstis, kurām šajā reģionā ir savas intereses, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis un Francija, kā rezultātā situācija ir kļuvusi dramatiska, jo kopš 1996. gada esot gājuši bojā vairāki simti tūkstoši vai pat miljoni cilvēku — to lielum lielais vairākums ir civiliedzīvotāji, kuri jo īpaši mira nepietiekama uztura, slimību un nabadzības dēļ, kas saasinājās pēc 1996. un 1998. gada kara; tā kā šī situācija joprojām ietekmē šā brīža situāciju šajā valstī;
B. tā kā saskaņā ar ANO Bērnu fonda (UNICEF) datiem nedzīvu dzimušu un pēc dzemdībām mirušu zīdaiņu mirstība laikposmā 2007.–2014. gads ir kritusies par 30 %: no 148 uz 1000 jaundzimušiem 2007. gadā līdz 104 — 2014. gadā; tā kā gados jauno māšu mirstība ir kritusies par 35 %: no 1 289 uz 100 000 dzemdībām 2007. gadā līdz 846 — 2014. gadā;
C. tā kā jaunajai Kongo Demokrātiskajai Republikai kopš 2012. gada ir raksturīga nestabilitāte, kuras dēļ ir gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku, jo valstī notiek cīņas un laupīšana, kas jo īpaši ir novērojamas valsts austrumu daļā — Ziemeļkivu un Dienvidkivu provincē; tā kā saskaņā ar Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) sniegto informāciju 2015. gada 31. jūlijā 1,5 miljoni cilvēku bija iekšzemē pārvietotas personas, kas ir 7 % no šīs valsts kopējā iedzīvotāju skaita; tā kā vairāk kā 400 000 Kongo bēgļu joprojām dzīvo trimdā; tā kā bēgļi, kas ir pametuši dzimteni, kurā valda smaga humanitārā krīze, — kaimiņvalsti Centrālāfrikas Republiku, ierodas Kongo Demokrātisko Republikā;
D. tā kā daži no karojošajiem grupējumiem ir demokrātiskie Ruandas atbrīvošanas spēki (hutu kaujinieki), RCD-Goma (Kongo apvienība par demokrātiju), ko atbalsta Ruanda un kas cīnās pret Kongo Demokrātiskās Republikas valdību, Tā kunga pretošanās armija (LRA), kuras priekštece ir kāda sacelšanās Ugandā, maï maï Katangā, Tautas pašaizsardzības kustība (MPA); tā kā, kaut arī atsevišķi grupējumi ir demobilizēti, sākot ar 2010. gadu un atsevišķos gadījumos tie ir daļēji inkorporēti Kongo armijā (FARDC), tomēr nestabilitāte saglabājas; tā kā šajā reģionā etniskos jautājumus izmanto citiem mērķiem, kā dēļ konflikti ievērojami saasinās un teritorija joprojām ir sašķelta;
E. tā kā vardarbība kopš 2016. gada sākuma ir kļuvusi vēl lielāka; tā kā pirmdien, 13. jūnijā Kongo armija paziņoja par sešiem Ugandas nemierniekiem, kas pārstāv Sabiedrotos demokrātisko spēkus (ADF), un par vienu Kongo militārpersonu, kas gāja bojā, kad Kongo austrumos Beni reģionā notika sadursmes; tā kā pēc vardarbības salīdzinošas samazināšanas tā kopš 2016. gada maija sākuma ir atsākusies; tā kā naktī no 3. uz 4. maiju 17 personas esot nogalinātas, uzbrūkot ar aukstajiem ieročiem, Eringeti ciemā, kas atrodas 60 km uz ziemeļaustrumiem no Beni un 200 metrus no divām Monusco nometnēm; tā kā Beni reģionā laikposmā 2016. gada februāris–maijs notikušās slepkavībās esot gājuši bojā aptuveni simts cilvēku;
F. tā kā Kongo valdība un Monusco šajās slepkavībās vaino ADF, taču, tā kā virkne ekspertu un NVO ir „piesardzīgāki“, jo „varētu būt iesaistīti oficiālie spēki“; tā kā 2016. gada maija vidū ANO sankciju komitejas izstrādātājā konfidenciālajā ziņojumā ekspertu grupa, kas to uzrakstīja, konkrēti nosauc Kongo militārpersonas un kādu Kabilam pietuvinātu ģenerāli, kas ir vainojami zvērību organizēšanā un paveikšanā; tā kā pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas aktīvisti nosoda Monusco un valdības bezdarbību un līdzdarbību šo uzbrukumu izdarīšanā; tā kā kopš šīm slepkavībām ir notikušas vairākas manifestācijas, kurās tika pieprasīts tiesiskums un dažas no kurām tika izklīdinātas ar spēku; tā kā joprojām turpinās pret opozīcijas spēkiem vērstas represijas;
G. tā kā 2016. gada 1. un 2. jūnijā Pilsoņu frontes 2016 (opozīcija) locekļi devās uz Hāgu, lai Starptautiskajā Krimināltiesā (ST) pieprasītu izmeklēšanu par šīm slepkavībām un par oficiālās armijas kareivju lomu tajās; tā kā Tiesai tika prasīts izmeklēt arī represijas, kas tika vērstas pret opozīcijas manifestantiem vēlēšanu procesa laikā;
H. tā kā ir pastrādāti daudzi kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci, ir izdarīti masveida cilvēktiesību pārkāpumi, pastiprinās opozicionāru apspiešana, masveidā tiek izvarotas sievietes un jaunas meitenes, tiek īstenota iedzīvotāju masveida pārvietošana; tā kā Kongo Demokrātiskajā Republikā saskaņā ar oficiālajām ziņām par izvarošanas upuriem kopš 1996. gada esot kļuvuši vismaz 200 000 cilvēku, un tā kā šis skaits pavisam noteikti ir ievērojami lielāks, jo daudzi izvarošanas gadījumi nav reģistrēti; tā kā izvarošana ir karošanas ierocis, ko izmanto visas konfliktā iesaistītās puses, tostarp oficiālās armijas spēki; tā kā piespiedu militārais dienests, jo īpaši bērnu dienests, lai viņus padarītu par kareivjiem, Kongo Demokrātiskajā Republikā ir izplatīta parādība;
I. tā kā regulāro armiju (FARDC) sistemātiski apsūdz laupīšanu uzbrukumos; tā kā valdība 2012. gada oktobrī pieņēma rīcības plānu, ar kuru tā izbeidz bērnu vervēšanu, seksuālo vardarbību un citus smagus bērna tiesību pārkāpumus, ko izdara militārie un drošības veidojumi; tā kā kopš tā laika problēmas pastāv joprojām un nesodāmība aizvien ir izplatīta;
J. tā kā 1999. gadā izveidotās Monusco (ANO stabilizācijas misija Kongo Demokrātiskajā Republikā) darbības bilance ir pilnīga neveiksme, jo ar tās palīdzību neizdevās uzlabot to civiliedzīvotāju stāvokli, kuri ir smagi cietuši karadarbības rezultātā, un tā kā tās atbalsts Kongo Nacionālajai armijai (FARDC) ir palīdzējis tai izdarīt noziedzīgus nodarījumus; tā kā pēc tam, kad 2015. gada februārī tika apturēta Monusco militārā sadarbība ar FARDC, ANO 2016. gada 2. martā militāro atbalstu valdības spēkiem nolēma atjaunot;
K. tā kā Kongo Demokrātiskā Republikas augsnē atrodas liels apjoms vērtīgu dabas resursu (zelts, kasiterīts, koltāns, metāna gāze u. c.) un tā kā tas, ka nav novērsta nelegāla šo resursu ieguve, kuru, jo īpaši KDR austrumos, joprojām bieži vien kontrolē bruņotās neoficiālās militārās grupas un kas sekmē konflikta finansēšanu un saasināšanu, un turpina būt visa reģiona drošības apdraudējuma faktors;
L. tā kā transnacionālie uzņēmumi finansē bruņotos konfliktus, lai turpinātu Kongo derīgo izrakteņu izmantošanu; tā kā ANO publicētajos ziņojumos šī parādība ir nosodīta vairakkārt; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (PNUE) izpilddirektora vietnieks Ibrahim Thiaw 2015. gada aprīlī norādīja, ka ikgadējie ieņēmumi no derīgo izrakteņu iegūšanas ir vairāk nekā USD 1 miljards un ka lielāko daļu (līdz 98%) no tiem saņem starptautiskās korporācijas, bet atlikušie 2 % tiek izmantoti valsts iekšējo bruņoto grupējumu finansēšanai;
M. tā kā starptautiskās finanšu iestādes, īstenojot savus strukturālo pielāgojumu plānus, šo valsti ir padarījuši vēl vājāku, jo tajā daudznacionālajiem uzņēmumiem ir radītas juridiskas un fiskāls privilēģijas, jo īpaši derīgo izrakteņu jomā; tā kā Kongo ekonomikas pamatnozaru likvidēšana un tūkstošiem tādu darbinieku atlaišana, kas ir saistīti ar starptautiskajām iestādēm, pirmām kārtām ar Pasaules Banku, iedzīvotājiem ir atņēmusi iztikas līdzekļus un pasliktinājusi viņu dzīves apstākļus, ir izrādījusies izdevīga lielajiem rūpniecības uzņēmumiem — galvenokārt rietumu —, kas savās rokās ir sagrābuši resursus un kontrolē ekonomiku;
N. tā kā pārtikas cenas kopš konflikta sākuma ir ievērojami palielinājušās un tā kā ši pieaugums vēl vairāk padziļina vietējo iedzīvotāju nabadzību un saasina pārtikas trūkumu, kā arī vairo nestabilitāti reģionā; tā kā situāciju vēl vairāk pasliktina zemes sagrābšana, ko ar valdības līdzdalību īsteno daudznacionālie uzņēmumi;
O. tā kā pieaug bezdarbnieku skaits, pasliktinās sociālā situācija un iedzīvotāji slīgst aizvien lielākā nabadzībā, kas ir noteicoši tādas nestabilitātes faktori, no kuras cieš viss reģions,
1. nosoda visus vardarbības aktus, ikvienu cilvēktiesību pārkāpumu un dzimumvardarbību; apliecina savu solidaritāti ar visiem iedzīvotājiem, kuri ir cietuši gadiem ilgstošā konflikta laikā; no jauna nosoda to, ka etnisko jautājumu izmanto citiem mērķiem, kā dēļ šajā reģionā rodas miljoniem upuru un kā vienīgās sekas ir iedzīvotāju sašķelšana;
2. pauž īpašu satraukumu par vardarbības eskalāciju valsts austrumos un prasa, lai tiktu īstenota starptautiska un neatkarīga izmeklēšana nolūkā noteikt visu pušu atbildību, tostarp Monusco un oficiālās armijas atbildību, šo slepkavību veikšanā; prasa, lai starptautiskā sabiedrība beidzot veiktu visus konkrētos pasākumus, kas nepieciešami, lai izbeigtu genocīdu un resursu ieguvi un nodrošinātu atlīdzības izmaksu konflikta upuriem;
3. pauž uztraukumu arī par vardarbīgiem uzbrukumiem, kas joprojām tiek veikti, tuvojoties vēlēšanu dienai; prasa, lai nekavējoties tiktu atbrīvotas visas personas, kas ir patvaļīgi ieslodzītas, un izbeigta tiesu un policijas iestāžu īstenota vajāšana, kas ir vērsta pret opozīcijas locekļiem;
4. uzskata, ka cīņa pret nesodāmību gadījumos, kas skar cilvēktiesību pārkāpumus un ekonomiska un finanšu rakstura pārkāpumus, ir viens no obligātiem miera atjaunošanas Kongo Demokrātiskajā Republikā priekšnoteikumiem;
5. ir īpaši uztraucies par sieviešu stāvokli šajā valstī un par noziegumiem un diskrimināciju, no kuriem viņas cieš; uzskata, ka ir jāpastiprina iestāžu un starptautiskās sabiedrības centieni izbeigt masveida izvarošanas, kas tiek izmantots kā militāra metode, nodrošinātu iespējas izmantot publiskus un bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus, jo īpaši reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus, iegūt kontraceptīvos līdzekļus un iespēju veikt abortu un sekmēt dzimumu īstenu līdztiesību;
6. tāpat uzskata, ka bērnu kareivju parādības izbeigšanai ir jābūt vienai no iestāžu un starptautiskās sabiedrības prioritātēm;
7. nosoda faktu, ka Kongo iedzīvotāju elementārās vajadzības tiek regulāri upurētas daudznacionālo uzņēmumu un svešu lielvaru ekonomisko un ģeopolitisko interešu vārdā;
8. līdz ar to uzskata, ka dramatiskā situācija Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos nevarēs tikt ilgstoši atrisināta, ja netiks veikti pasākumi, ar kuriem nodrošina to, ka dabas resursu ieguve ir izdevīga iedzīvotājiem; uzsver –– lai to panāktu, valstij jāatgūst suverenitāte pār saviem dabas resursiem, kontrolējot ārvalstu transnacionālo uzņēmumu darbību un attīstot valsts infrastruktūru, lai iegūtu, pārstrādātu un tirgotu izejmateriālus, proti, tai ir jāpārskata un jāatceļ visi līgumi derīgo izrakteņu ieguves un mežizstrādes jomā saskaņā ar Kongo konstitūcijas 56. pantu, lai nodrošinātu, ka labumu no šiem resursiem gūst pēc iespējas lielāka daļa iedzīvotāju, nevis to mazākums;
9. atkārtoti apstiprina nepieciešamību nodrošināt Kongo Demokrātiskās Republikas tiesības uz pārtikas suverenitāti, tostarp lauksaimnieku tiesības ražot pārtiku savas valsts iedzīvotājiem, lai izbeigtu zemes sagrābšanu un nodrošinātu lauksaimnieku un lauksaimnieču piekļuvi zemei, sēklām un ūdenim;
10. prasa, lai starptautiskā sabiedrība, jo īpaši valstis aizdevējas Kongo Demokrātiskajai Republikai (visupirms Beļģija) novērstu šīs valsts attīstības un līdz ar to arī miera šķēršļus, dzēšot parādu un parādu procentus, kurus šī valsts joprojām izmaksā, un īstenojot patiesu starptautisko sadarbību, ar kuru tiktu ievērotas cilvēka pamattiesības un Kongo valsts suverenitāte, nevis parakstot brīvās tirdzniecības nolīgumus un piekrītot strukturālo pielāgojumu plāniem; aicina Kongo Demokrātiskās Republikas varas iestādes pieprasīt sava parāda revīziju un visu to neleģitīmo parādu dzēšanu, kuri tai ir pret ārvalstu kreditoriem, lai parādu dzēstu pilnībā un apmierinātu savas tautas cilvēku pamatvajadzības;
11. prasa, lai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis palielinātu savu finanšu un humanitāro atbalstu nolūkā apmierināt šo iedzīvotāju steidzamās vajadzības; pieprasa, lai Savienības un dalībvalstu atbalsts tiktu piešķirts subsīdiju, nevis aizdevumu veidā, nepalielinot parādu nastu; pauž nožēlu, ka daudzas Savienības dalībvalstis nav sasniegušas mērķi šim nolūkam tērēt 0,7 % no NKP, bet dažas valstis ir samazinājušas attīstības palīdzības procentuālo īpatsvaru; pauž nožēlu par dalībvalstu mazāku iesaistīšanos pārtikas palīdzības programmās; uzstājīgi aicina neizmantot attīstības palīdzību kā līdzekli robežu slēgšanai un kontrolei vai migrantu atpakaļuzņemšanas priekšnoteikumu; prasa, lai Savienības un dalībvalstu sniegtā palīdzība Kongo Demokrātiskajai Republikai vispirms tiktu vērsta uz tādu problēmu risināšanu, kuru pamatā ir dziļa nevienlīdzība, nabadzība, hroniska uztura nepietiekamība, piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem un iespēja izmantot sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši dzimumveselības un reproduktīvās veselības pakalpojumus, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana; papildus tam prasa, lai pārtikas palīdzība tiktu palielināta un vispirms tiktu paredzēta pārtikas iegādei vietējo zemnieku vajadzībām;
12. vēlreiz apstiprina, ka Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas trešās valstīs, ir pilnībā jāievēro starptautiskās cilvēktiesību normas; šajā ziņā prasa dalībvalstīm nodrošināt, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas šo valstu tiesību akti, neizvairītos no to cilvēktiesību un sociālo, veselības un vides standartu ievērošanas, kas tiem ir jāievēro, uzsākot uzņēmējdarbību vai veicot savas darbības trešās valstīs; aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus pret Eiropas uzņēmumiem, kas neievēro šīs normas vai kas no cilvēktiesību pārkāpumiem cietušajām personām nepietiekami atlīdzina kaitējumu, par kura nodarīšanu šie uzņēmumi ir tieši vai netieši atbildīgi;
13. prasa Padomei patlaban notiekošajās trialoga sarunās ātri panākt kompromisu ar Parlamentu par saistošu regulējumu, kas attiektos uz konflikta zonā iegūtiem derīgiem izrakteņiem, un prasīt, lai Eiropas metalurģijas uzņēmumi, naftas pārstrādātāji un metālu importētāji, tostarp tādu gatavo izstrādājumu ražotāji kā automobiļi vai viedtālruņi savās piegāžu ķēdēs piemērotu stingrus noteikumus nolūkā izbeigt bruņoto grupu finansēšanu un vardarbību konflikta skartajos reģionos;
14. prasa, jo īpaši attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku, veikt neatkarīgu izmeklēšanu par to, kā Eiropas uzņēmumi, jo īpaši tie, kas darbojas dabas resursu jomā, ievēro sociālos un vides standartus, un par iespējamo šo uzņēmumu saistību ar bruņoto grupējumu finansēšanu; tāpat prasa veikt starptautisku izmeklēšanu, lai atklātu iespējamo saikni starp strukturālo pielāgojumu plāniem, starptautisko finanšu iestāžu finanšu atbalstu un šajā valstī izdarītajiem noziegumiem;
15. iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem Savienības migrācijas politikas nostādnes eksternalizēt uz trešām valstīm; nosoda to, ka tā Rabātas procesa ietvaros, kurā piedalās arī Kongo Demokrātiskā Republika, nekādi nav iespējams risināt dziļos migrācijas cēloņus, bet vienkārši sekmēt atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politikas nostādņu īstenošanu; uzskata, ka šīs politikas nostādnes ir pretējas tiesībām uz brīvu pārvietošanos un tiesībām uz patvērumu; šajā sakarībā prasa, lai nekavējoties tiktu izbeigtas sarunas ar Kongo Demokrātisko Republiku, kas tiek risinātas Rabātas procesa ietvaros;
16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienībai, Lielo ezeru reģiona valstu valdībām, Kongo Demokrātiskās Republikas prezidentam, premjerministram un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.