Sesijas dokuments
17.6.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par masu slepkavībām Kongo austrumu daļā
( 2016/2770(RSP) )
Charles Goerens, Hilde Vautmans, María Teresa Giménez Barbat, Beatriz Becerra Basterrechea, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Urmas Paet, Pavel Telička, Ivo Vajgl
ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par masu slepkavībām Kongo austrumu daļā
( 2016/2770(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), jo īpaši 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā un izvarošanu kā kara noziegumu[1], 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Ziemeļkivu reģionu[2], 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par sadursmēm Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu pierobežas zonās[3], 2009. gada 17. decembra rezolūciju par vardarbību Kongo Demokrātiskajā Republikā[4], 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par vēlēšanu uzraudzību Kongo Demokrātiskajā Republikā[5], 2013. gada 12. septembra rezolūciju par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā[6], 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), it īpaši divu aizturēto cilvēktiesību aktīvistu ‒‒ Yves Makwambala un Fred Bauma ‒‒ lietu[7], 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Virungas Nacionālā parka aizsardzību Kongo Demokrātiskajā Republikā[8] un 2016. gada 10. marta rezolūciju par Kongo Demokrātisko Republiku[9],
– ņemot vērā 2007. gada Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu, kuru KDR parakstīja 2008. gada 29. jūnijā, bet nav to ratificējusi, un kura stājās spēkā 2012. gada 15. februārī,
– ņemot vērā ES 2015. gada 19. novembra vietējo paziņojumu pēc KDR nacionālā dialoga sākuma,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskās Frankofonijas organizācijas (OIF) 2016. gada 16. februāra kopīgo paziņojumu presei par vajadzību pēc iekļaujoša politiskā dialoga KDR un par to apņemšanos atbalstīt Kongo pušu centienus panākt demokrātijas nostiprināšanos šajā valstī,
– ņemot vērā Kongo pētniecības grupas 2016. gada marta ziņojumu „Who are the killers of Beni?” („Kas ir Beni apkaimes slepkavas?”)
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā vairāk nekā divdesmit gadus izrakteņiem bagāto KDR ziemeļaustrumu reģionu plosa konflikti, kuros iesaistīti daudzi Kongo un ārzemju paramilitārie grupējumi (piem., Ruandas FDLR un Apvienotie demokrātiskie spēki / Ugandas Nacionālā atbrīvošanas armija (ADF/NALU)), kas reģionā izraisa vardarbību un liek valdīt bailēm; tā kā 2013. gada 7. novembrī kapitulēja plašā nemiernieku kustība M-23 un tās iespējamais dibinātājs padevās, tiekot izdots Starptautiskajai Krimināltiesai (ICC);
B. tā kā pēc neilgas atelpas vardarbība atsākās ar nežēlīgu slepkavību virkni 2015. gada oktobrī, novembrī un decembrī Beni, Butembo, Miriki un Lubero pilsētu apkaimē Ziemeļkivu provincē; tā kā saskaņā ar paziņojumu, ko Vatikāna ziņu aģentūrai Agenzia Fides nosūtīja Kongo NVO „Peace Network for Congo”, kopš tā laika vairāk nekā sešsimt vīriešu, sieviešu un bērnu ir tikuši nogalināti un desmitiem tūkstošu cilvēku ir devušies bēgļu gaitās;
C. tā kā vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ir paziņojuši, ka vardarbību pavada „vienas un tās pašas etniskās piederības un vienā valodā runājošu nenoteiktas izcelsmes iedzīvotāju kolektīvas un aizdomīgas pārvietošanās, tiecoties ieņemt zemi un sadalīt valsti”, un “sistemātiska aktīvu un dabas resursu izlaupīšana”;
D. tā kā reģionā acīmredzami trūkst institūciju (likumdošanas un tiesu iestāžu), kas spētu pareizi darboties un risināt problēmas, ko izraisījusi kopš 2014. gada oktobra no jauna atsākusies vardarbība;
E. tā kā Kongo Demokrātiskajā Republikā pastāv liela politiskā spriedze, jo prezidentam J. Kabila, kurš ir pie varas kopš 2001. gada, saskaņā ar konstitūciju ir jāatkāpjas 2016. gada 20. decembrī, taču viņš vēl nav paziņojis par šādu turpmāko rīcību;
F. tā kā prezidents J. Kabila cenšas palikt pie varas pēc konstitucionālo pilnvaru termiņa beigām, vardarbība KDR varētu uzliesmot daudz plašākā mērogā, nekā tas tika piedzīvots Burundi, izraisot visa Lielo ezeru reģiona destabilizāciju;
G. tā kā 2015. gada 28. novembrī prezidents J. Kabila nāca klajā ar aicinājumu uz iekļaujošu valsts mēroga politisko dialogu, lai sagatavotos 2016. gada vēlēšanām;
H. tā kā Konstitucionālā tiesa 2016. gada 11. maijā nolēma, ka prezidents J. Kabila varētu likumīgi palikt amatā pēc tam, kad 20. decembrī beigsies viņa otrais pilnvaru termiņš, ja līdz tam laikam nebūs notikušas vēlēšanas; tā kā galvenās opozīcijas partijas tomēr noraidīja tiesas spriedumu;
I. tā kā ANO Drošības padome ar rezolūciju Nr. 2277 (2016), ko vienbalsīgi pieņēma 2016. gada 30. martā, atjaunināja MONUSCO mandātu līdz 2017. gada 31. martam,
1. stingri nosoda masu slepkavības un noziegumus pret cilvēci, kas joprojām turpinās Kongo austrumu daļā; norāda, ka ir steidzami nepieciešams izbeigt visu bruņoto grupējumu noziedzīgās darbības bez diskriminācijas valsts austrumu reģionos;
2. uzstāj, ka šai situācijai nevajadzētu būt par šķērsli tam, lai vēlēšanas notiktu, kā plānots konstitūcijā; uzskata, ka brīvas, pārredzamas un likumīgas vēlēšanas var palīdzēt izbeigt pašreizējo krīzi KDR, nodrošināt rūpīgākas pārbaudes attiecībā uz izrakteņu ieguves darījumiem un izrakteņu ieguves ienākumu ļaunprātīgu izmantošanu un tādējādi uzlabot cilvēktiesību situāciju KDR;
3. pauž pārliecību, ka jebkādu bruņotu grupējumu pastāvēšana rada šķēršļus mieram Kongo austrumu daļā, un pauž milzīgu satraukumus par to, ka ir pieaugusi vervēšana ar etnisko piederību saistītās pašaizsardzības grupās, uz ko 2016. gada sākumā vērsa uzmanību ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis KDR;
4. aicina KDR valdību atjaunot un palielināt nemierīgajā Kongo austrumu daļā valsts autoritāti un tiesiskumu, jo īpaši pārvaldības un drošības jomā, lai atvieglotu pārvietoto personu atgriešanos un humānās palīdzības sniegšanas iespējas; aicina ātri un aktīvi atsākt MONUSCO un KDR bruņoto spēku (FARDC) sadarbību, balstoties uz 28. janvārī Kinšasā parakstīto militārās sadarbības nolīgumu, lai atjaunotu un nostiprinātu mieru un drošību gan austrumu reģionā, gan visā valstī;
5. mudina Kongo valdību rūpīgi un pārredzami veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības amatpersonas, kuras, iespējams, sadarbojās ar nemiernieku un paramilitārajiem grupējumiem un par kurām ir aizdomas, ka tās ir iesaistītas masu slepkavībās valsts austrumos, un visas personas, kas izdarījušas cilvēktiesību pārkāpumus, ciktāl Cilvēktiesību padome turpina pārvaldīt situāciju;
6. aicina Starptautiskās Krimināltiesas prokuroru arī izmeklēt nežēlīgos noziegumus, kas izdarīti Ziemeļkivu kopš 2014. gada oktobra, un saukt pie atbildības visnepārprotamāk atbildīgos, nodrošinot to, ka viņu vidū ir paramilitāro grupējumu vadoņi, kā arī visas personas, kas atbildīgas par masveida slepkavībām, seksuālo vardarbību, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;
7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienībai, Kongo Demokrātiskās Republikas prezidentam, premjerministram un parlamentam, kā arī ĀKK valstu un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.