Sesijas dokuments
29.6.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,
par Eiropas struktūrālo un investīciju fondu, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un citu Eiropas inovāciju fondu sinerģiju
( 2016/2695(RSP) )
Ruža Tomašić, Evžen Tošenovský, Angel Dzhambazki
ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas strukturālo un investīciju fondu, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un citu Eiropas inovāciju fondu sinerģiju
( 2016/2695(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 4., 162. un 174. līdz 178. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006[1], (turpmāk „Kopīgo noteikumu regula” (KNR)),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”[4],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu[5],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006[6],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005[7],
– ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveidi kohēzijas politikas efektivitātei[8],
– ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanu Savienībā[9],
– ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem[10],
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. jūnija paziņojumu „Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti” ( COM(2014)0339 ),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē”,
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” ( COM(2014)0903 ),
– ņemot vērā 2014. gadā publicēto Komisijas rokasgrāmatu „Eiropas strukturālo un investīciju fondu, programmas „Apvārsnis 2020” un citu Savienības pētniecības, inovācijas un konkurences programmu sinerģijas veicināšana”,
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētajā gudrā izaugsmē ( COM(2010)0553 ),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. jūlija atzinumu „Inovācijas plaisas mazināšana”,
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 20. novembra atzinumu „Pasākumi, ar ko atbalsta jaundibinātu augsto tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu izveidi”,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā kohēzijas politikas 2014. — 2020. gada plānošanas periodā joprojām ir galvenais visus reģionus aptverošs ES instruments, lai veiktu ieguldījumus reālajā ekonomikā, ir fiskālās konsolidācijas, strukturālo reformu un ieguldījuma izaugsmē ES ekonomikas politikas trijstūra galvenais pīlārs un vienlaikus ir Eiropas solidaritātes izpausme, paplašinot izaugsmi un labklājību un mazinot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kuras vēl vairāk saasina ekonomikas un finanšu krīze;
B. tā kā kohēzijas politika ir pilnībā saskaņota ar stratēģiju „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei un tiek veidota, pamatojoties uz tās trim instrumentiem: Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), un atbilstīgi vienotajam stratēģiskajam satvaram (VSS) tā plašāk tiek koordinēta ar lauku attīstības fondiem, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Jūrlietu un zivsaimniecības nozarē — Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF);
C. tā kā vienoti noteikumi ir paredzēti attiecībā uz visiem pieciem no šiem fondiem — Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) — saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu, kamēr katram ESI fondam un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim piemērojami īpaši noteikumi, kas pakļauti atsevišķam regulējumam;
D. tā kā ar neseno kohēzijas politikas reformu ieviesa ierobežotu skaitu mērķu un prioritāšu, izveidojot tematisku ievirzi/tematisku koncentrēšanos, bet vienlaikus atstājot zināmu rīcības brīvību un atļaujot pielāgošanos noteiktām īpatnībām; tā kā turklāt tā nodrošināja uzlabotas partnerības principu un stingru daudzlīmeņu pārvaldību, skaidri noteiktu pieeju teritoriālai attīstībai, palielināja sinerģiju starp šiem pieciem fondiem, kā arī ar citiem attiecīgajiem fondiem (piemēram, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME), vides un klimata pasākumu programmu (LIFE)), īstenošanas noteikumu turpmāku vienkāršošanu, efektīvu uzraudzības un vērtēšanas sistēmu, pārredzamu izpildes sistēmu un skaidrus finanšu instrumentu izmantošanas noteikumus, kā arī stabilu vadības un kontroles sistēmu un efektīvu finanšu pārvaldības sistēmu;
E. tā kā, lai atvieglotu orientēšanos uz izpildi un sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, katrai dalībvalstij ir ieviesta izpildes rezerve, kas veido 6 % no līdzekļiem, kas piešķirti ERAF (bez Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa), ESF, KF, ELFLA un EJZF, un, pamatojoties uz izpildes pārskatīšanu, kas tiks veikta 2019. gadā, tiek plānots piešķirt līdzekļus no rezerves tikai tām programmām un prioritātēm, kurās ir sasniegti starpposma mērķi; tā kā tika ieviesta ciešāka saikne starp kohēzijas politiku un Savienības ekonomikas pārvaldību, lai nodrošinātu ESI fondu izdevumu efektivitāti, savukārt stingra pārraudzība un izvērtēšana nodrošina, ka kohēzijas politika 2014. — 2020. gadam ir visvairāk izvērtētā politika ES budžetā;
F. tā kā Komisija 2014. gada 14. decembrī pieņēma paziņojumu par ESI fondu ieguldījumu ES izaugsmes stratēģijā, Investīciju plānā un Komisijas prioritātēs nākamajos desmit gados, kas faktiski ir ESI fondu Kopīgo noteikumu regulas 16. pantā paredzētais ziņojums par minēto fondu izpildi līdz šim, uz šajā ziņojumā ir iekļauti arī rezultāti, kas gūti sarunās ar visām dalībvalstīm par partnerības nolīgumiem un programmām un katras valsts galvenajām problēmām,
1. atkārtoti uzsver, ka kohēzijas politikas saiknes ar citām ES politikas jomām un iniciatīvām (piemēram, programmu „Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, lauku attīstība, digitālais vienotais tirgus, lauku attīstība, Inovācijas savienība un stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva) ir nostiprinātas vienotajā stratēģiskajā satvarā, kas ieviestas ar Kopīgo noteikumu regulu, un tādējādi, izmantojot visus savus instrumentus un mērķus, tostarp pilsētprogrammu, teritoriālās attīstības programmu, ieguldījumus MVU, viedas izaugsmes un pārdomātas specializācijas stratēģijas, šī politika būtiski palīdz vienotā tirgus nostiprināšanā un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;
2. uzsver to, ka iepriekš minētās sinerģijas tiek veidotas tieši stratēģiskās plānošanas posmā, un tādēļ prasa jau no paša sākuma veikt stratēģiskas izvēles un plānošanu pa reģioniem un dalībvalstīm, lai rastu un radītu iespējas, piemēram, izcilības veicināšanai pārdomātās specializācijas jomās; norāda, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” gadījumā tas izpaužas īstenošanas programmās sinerģijas sekmējošā veidā attiecībā uz izpratnes veidošanu, sniedzot informāciju, iesaistoties informatīvās kampaņās un pēc iespējas vairāk sasaistot valstu un reģionālās ESI fondu politikas veidotājus un pārvaldības iestādes ar valstu kontaktpunktiem (NCP);
3. uzsver, ka pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrāde, iesaistot valsts un reģionālās vadošās iestādes un ieinteresētās personas, piemēram, universitātes un pārējās augstākās izglītības iestādes, rūpniecības nozari un sociālos partnerus uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesā ir obligāta reģioniem un dalībvalstīm, kas vēlas ieguldīt ERAF resursus pētniecībā un inovācijā, tā kā pārdomātas specializācijas stratēģijās būtu jāietver arī augšupējas darbības (spēju veidošana, valsts/reģionālās P&I sistēmas) un pakārtotas darbības (inovācijas/tirgus) pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, kas savukārt veicina sadarbību ES līmenī, pamatojoties uz saikni starp līderiem un sekotājiem, un pārdomātas specializācijas metodoloģijai jākļūst par paraugu, kā saskaņot kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada;
4. pauž gandarījumu par to, ka 2014. — 2020. gada plānošanas periodā kohēzijas politika finanšu instrumentiem piešķir lielāku nozīmi, un norāda, ka finanšu instrumenti, ja tos efektīvi īsteno, var ievērojami palielināt finansējuma ietekmi attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem;
5. uzsver, ka, tā kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un Eiropas strukturālo un investīciju fondu politikas jomu (kohēzija, kā arī lauku attīstība un zivsaimniecība) mērķi ir vērsti uz atšķirīgiem politikas un institucionālajiem līmeņiem, tiem citam cits jānostiprina, īpašu uzmanību pievēršot resursiem;
6. norāda, ka ir jāturpina uzlabot politikas virzienu un finanšu instrumentu labāka sinerģija, lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ietekmi; šajā sakarībā atgādina par ES budžeta izmēģinājuma projektu „Kāpnes uz izcilību” (S2E), kas turpina atbalstīt 13 dalībvalstu reģionus, attīstot un izmantojot sinerģiju starp ESI fondiem; uzsver, cik svarīgi ir arī apzināt specializācijas saistītās jomas citos reģionos un dalībvalstīs, lai sadarbotos ar tiem, nodrošinātu labāku sagatavotību daudzvalstu projekta iespējām un panāktu starptautisku savienojamību;
7. atzinīgi vērtē ievērojamas daļas no programmas „Apvārsnis 2020” budžeta īstenošanu, kas deleģētas publiskā un publiskā un privātā sektora partnerībām, kuras sniegs iespējas izmantot publiskā un privātā sektora partnerību pārvaldības mehānismus, lai optimizētu sinerģijas ar RIS un programmām, veidojot gada darba plānus;
8. uzsver, ka ESIF vajadzētu būt saskaņotam un papildinošam ar ESI fondiem un citām ES programmām, piemēram, „Apvārsnis 2020” un Eiropas Investīciju bankas tradicionāliem pasākumiem; uzsver, ka būtu jānodrošina pilnīga saskaņa un sinerģija visu ES instrumentu starpā, lai izvairītos no pārklāšanās vai pretrunām starp tiem vai starp dažādiem politikas īstenošanas līmeņiem; atgādina, ka ar stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu ir jāpievēršas šim uzdevumam, lai efektīvi izmantotu visus pieejamos līdzekļus un sasniegtu cerētos rezultātus attiecībā uz visaptverošajiem stratēģiskajiem mērķiem, ņemot vērā, ka P&I ieguldījumu kvantitāte, kvalitāte un ietekme būtu jāpalielina, koordinēti izmantojot kohēzijas politikas instrumentus un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”;
9. atsaucas uz „inovācijas paktu ”, kas ierosināts 7. Eiropas inovācijas augstākā līmeņa sanāksmē (2015. gada decembris) Eiropas Parlamentā, aicinot īstenot horizontālu pieeju ES inovācijas politikas veidošanā, maksimāli palielinot sinerģiju starp rūpniecības, digitālo un reģionālo politiku un īstenojot kopīgus centienus, lai radītu inovāciju veicinošus nosacījumus nolūkā pārvarēt labi zināmas nepilnības, pārvēršot pētniecības un izgudrojumu radītas zināšanas inovācijās, tādējādi sniedzot pievienoto vērtību Eiropas ekonomikai un iedzīvotājiem;
10. atsaucas uz Pētniecības, inovāciju un zinātnes komisāra sagatavošanās darbiem, lai, iespējams, izveidotu Eiropas inovācijas padomi nolūkā labāk koordinēt inovācijas iniciatīvas Eiropas Savienībā (2015. gada decembris); norāda, ka Eiropas inovācijas padomes (EIP) galvenajam mērķim vajadzētu būt palīdzībai sniegšanai šķēršļu samazināšanā tirdzniecībai Eiropā un inovācijas plaisas novēršanā; uzsver, ka EIP būtu jāietver visas attiecīgās ieinteresētās personas, jāievēro pārredzama, ātra apspriežu un lēmumu pieņemšanas procedūra, un jāpapildina citas ES struktūras, izvairoties no pārklāšanās; turklāt uzsver, ka nedrīkst būt nekādu papildu samazinājumu apropriācijām, kuras patlaban paredzētas pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžetā, ņemot vērā, ka tās jau ir samazināts ESIF ietvaros;
11. aicina ieviest uzraudzības sistēmu, lai izsekotu sinerģijas panākumus nolūkā izplatīt paraugpraksi un gūt mācības pirms stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanas;
12. pievērš uzmanību jautājumam par saikni starp pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un ESI fondiem attiecībā uz drošību (nepieciešamība izveidot līdzvērtīga līmeņa IKT infrastruktūru visā ES), un šīs saiknes ražošanas dimensijai; atzinīgi vērtētu IKT drošības struktūru saskaņošanu, lai ESI fondu regulās nākamajam plānošanas periodam risinātu arī šos aspektus, un uzsver, ka jānodrošina pietiekami finanšu līdzekļi, lai sasniegtu šo mērķi;
13. prasa, lai Komisija sniegtu paziņojumu par sinerģiju īstenošanu, ņemot vērā to, ka, izņemot atsauci uz to potenciālu ierobežotu ieguldījumu resursu izmantošanā un vispārējām izredzēm, risinot jaunas problēmas turpmāk, šis jautājums nav apskatīts tās ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 16. pantu, kaut gan konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ir daļa no šīm sinerģijām;
14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.