Sesijas dokuments
29.6.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,
par Eiropas strukturālo fondu un investīciju fondu, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un citu Eiropas inovāciju fondu sinerģiju
( 2016/2695(RSP) )
Matthijs van Miltenburg, Lieve Wierinck, Iskra Mihaylova, Ivan Jakovčić
ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas strukturālo fondu un investīciju fondu, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un citu Eiropas inovāciju fondu sinerģiju
( 2016/2695(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 4., 162. un 174. līdz 178. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, (turpmāk „Kopīgo noteikumu regula” (KNR))[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”[4],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu[5],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006[6],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005[7],
– ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveidi kohēzijas politikas efektivitātei[8],
– ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā[9],
– ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem[10],
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. jūnija paziņojumu „Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti” ( COM(2014)0339 ),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē”,
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” ( COM(2014)0903 ),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada darba dokumentu vadlīnijas “Eiropas strukturālo un investīciju fondu, programmas „Apvārsnis 2020” un citu Savienības pētniecības, inovācijas un konkurences programmu sinerģijas veicināšana” ( SWD(2014)0205 ),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētajā gudrā izaugsmē ( COM(2010)0553 ),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. jūlija atzinumu „Inovācijas plaisas mazināšana”,
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 20. novembra atzinumu „Pasākumi, ar ko atbalsta jaundibinātu augsto tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu izveidi”,
– ņemot vērā tematisko mērķi Nr. 1 (pētniecību nostiprināšana, tehnoloģiju attīstība un inovācija ar ESI fondu starpniecību);
– ņemot vērā tematisko koncentrēšanos Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros un jo īpaši prioritātes par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī programmai COSME, kas ir pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” MVU paredzēts instruments, un MVU komponenti EFSI,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā kohēzijas politika 2014.–2020. gada plānošanas periodā joprojām ir galvenais visus reģionus aptverošs ES instruments, lai veiktu ieguldījumus reālajā ekonomikā, un vienlaikus ir Eiropas solidaritātes izpausme, paplašinot izaugsmi un labklājību un mazinot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kuras vēl vairāk saasina ekonomikas un finanšu krīze;
B. tā kā kohēzijas politika būtu pilnībā jāsaskaņo ar stratēģiju „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei un tiek veidota, pamatojoties uz tās trim fondiem, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), vienlaicīgi saskaņā ar vienoto stratēģisko satvaru (VSS) šo politiku plašāk koordinējot ar lauku attīstības fondiem, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Jūrlietu un zivsaimniecības nozarē — Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF);
C. tā kā vienoti noteikumi ir paredzēti attiecībā uz visiem pieciem no šiem fondiem — Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) — saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu, kamēr katram ESI fondam un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim piemērojami īpaši noteikumi, kas pakļauti atsevišķam regulējumam;
D. tā kā ar neseno kohēzijas politikas reformu ieviesa ierobežotu skaitu mērķu un prioritāšu, izveidojot tematisku ievirzi/tematisku koncentrēšanos, bet vienlaikus atstājot zināmu rīcības brīvību un atļaujot pielāgošanos konkrētām īpatnībām; tā kā turklāt tā nodrošināja uzlabotas partnerības principu un stingru daudzlīmeņu pārvaldību, skaidri noteiktu pieeju teritoriālai attīstībai, palielināja sinerģiju starp šiem pieciem fondiem, kā arī ar citiem attiecīgajiem fondiem (piemēram, „Apvārsnis 2020”, EaSI, COSME, LIFE, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Erasmus+ un NER300 iniciatīva), īstenošanas noteikumu turpmāku vienkāršošanu, efektīvu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, pārredzamu izpildes satvaru, skaidru finanšu instrumentu izmantošanas regulējumu, kā arī stabilu vadības un kontroles sistēmu un efektīvu finanšu pārvaldības sistēmu;
E. tā kā, lai atvieglotu orientēšanos uz izpildi un sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, katrai dalībvalstij ir ieviesta izpildes rezerve, kas veido 6% no līdzekļiem, kuri piešķirti ERAF (bez Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa), ESF, KF, ELFLA un EJZF, un, pamatojoties uz izpildes pārskatīšanu, kas tiks veikta 2019. gadā, tiek plānots, ka līdzekļus no rezerves piešķirs tikai tām programmām un prioritātēm, kurās ir sasniegti starpposma mērķi; tā kā tika ieviesta ciešāka saikne starp kohēzijas politiku un Savienības ekonomikas pārvaldību, lai nodrošinātu ESI fondu izdevumu efektivitāti, savukārt stingra pārraudzība un izvērtēšana nodrošina, ka kohēzijas politika 2014.–2020. gadam ir visvairāk izvērtētā politika ES budžetā;
F. tā kā Komisija 2015. gada 14. decembrī pieņēma paziņojumu par ESI fondu ieguldījumu ES izaugsmes stratēģijā, Investīciju plānā un Komisijas prioritātēs turpmākajos desmit gados, kas faktiski ir ESI fondu Kopīgo noteikumu regulas 16. pantā paredzētais ziņojums par minēto fondu izpildi līdz šim, uz šajā ziņojumā ir iekļauti arī rezultāti, kas gūti sarunās ar visām dalībvalstīm par partnerības nolīgumiem un darbības programmām un katras valsts galvenajām problēmām,
1. atgādina, ka ar saiknēm starp kohēzijas politiku un citām ES politikas jomām, finansējuma programmām un iniciatīvām (programma „Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, lauku attīstības, digitālais vienotais tirgus, lauku attīstība, Inovācijas savienība un stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas) ir nostiprināti vienotajā stratēģiskajā satvarā, kas ieviests ar Kopīgo noteikumu regulu, un tādējādi, izmantojot visus savus instrumentus un mērķus, tostarp pilsētprogrammu, teritoriālās attīstības programmu, ieguldījumus MVU, gudras izaugsmes un pārdomātas specializācijas stratēģijas, potenciālo sabiedrību un ieguldījumus inovatīvu risinājumu izmantošanai, cita starpā vides, enerģētikas, veselības, klimata, digitalizācijas, transporta un pilsētu jautājumos, tā būtiski palīdz vienotā tirgus nostiprināšanā un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;
2. uzsver to, ka iepriekš minētās sinerģijas tiek veidotas tieši stratēģiskās plānošanas posmā, un tādēļ prasa jau no paša sākuma veikt stratēģiskas izvēles un plānošanu pa reģioniem un dalībvalstīm, lai rastu un radītu iespējas, piemēram, izcilības veicināšanai pārdomātās specializācijas jomās; norāda, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” gadījumā tas izpaužas izpratnes palielināšanā, informācijas sniegšanā (īpaši par pētījumu rezultātiem, kas gūti 7. pamatprogrammas un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas rezultātā), dalībā saziņas kampaņās, esošo tīklu atvēršanā jaunpienācējiem un valstu kontaktpunktu cik vien iespējams plašā sasaistē ar valsts un reģionālā līmeņa ESI fondu politikas veidotājiem un pārvaldības iestādēm;
3. uzsver, ka pārdomātu specializācijas stratēģiju izstrāde, iesaistot valsts un reģionālā līmeņa pārvaldes iestādes un ieinteresētās personas, piemēram, universitātes un citas augstākās izglītības mācību iestādes, un sociālos partnerus uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesā, ir obligāta reģioniem un to dalībvalstīm, kas vēlas ERAF resursus ieguldīt pētniecībā un inovācijā; atgādina, ka pārdomātām specializācijas stratēģijām būtu jāaptver augšupējas darbības (spēju veidošana, valsts/reģionālās P&I sistēmas) un pakārtotas darbības (pētniecības rezultātu ieviešana, inovāciju atbalsts un piekļuve tirgum) pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, kas savukārt veicina sadarbību ES līmenī, lai novērstu inovācijas plaisu Eiropā un stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju pasaules mērogā, kamēr, ieguldot arī savienojumos starp līderiem un sekotājiem saistībā ar izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas pasākumiem, pārdomātās specializācijas metodikai joprojām vajadzētu modelim sasaistei ar kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada;
4. pauž gandarījumu par to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā kohēzijas politika finanšu instrumentiem piešķir lielāku nozīmi, un norāda, ka finanšu instrumentiem, tā kā tie papildināja dotācijas, ir nozīmīga daudzkāršojoša iedarbība un tie var sekmēt līdzekļu labāku apgūšanas līmeni, nodrošinot nepieciešamo līdzfinansējumu; tomēr uzsver, ka joprojām ir vajadzīgas dotācijas projektiem, kuri nav pilnībā rentabli, piemēram, P&I projektiem un tādiem, ar kuriem īpašu uzmanību pievērš sabiedrības problēmu risināšanai;
5. aicina Komisiju un dalībvalstis pastāvīgi pievērst uzmanību MVU vajadzībām, izstrādājot un īstenojot ESI fondus un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, kā arī sinerģiju starp tiem; atgādina par Eiropas Parlamenta 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem ( P7_TA(2013)0036 un tādēļ uzsver, ka ir ļoti vēlams jebkāds ES papildu finansējums; prasa Komisijai izstrādāt koordinētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam no vairākiem fondiem; aicina arī rūpīgi izvērtēt attiecīgās MVU paredzētās programmas, piemēram, COSME, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” MVU instrumentu un MVU komponenti ESIF gan attiecībā uz budžeta līdzekļu piešķīrumu, gan projektu panākumu līmeni, kā arī attiecībā uz administratīvo slogu un īstenošanas atvieglošanu;
6. norāda, ka ir jāturpina uzlabot sinerģija ar citām politikas jomām un finanšu instrumentiem, lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ietekmi; šajā sakarībā atgādina par ES budžeta izmēģinājuma projektu „kāpnes uz izcilību” (S2E), ar kuru turpina atbalstīt reģionus un dalībvalstis, attīstot un izmantojot sinerģiju starp ESI fondiem; aicina nodrošināt dalībvalstīm pietiekamu elastību izcilības zīmoga izmantošanā; ierosina, ka projektus ar izcilības zīmogu var izmantot par izmēģinājuma iniciatīvu saskaņotības un lielākas skaidrības panākšanai attiecībā uz valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumiem saistībā ar ESI fondiem un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; uzsver, cik svarīgi ir arī apzināt specializācijas saistītās jomas citos reģionos un dalībvalstīs, lai sadarbotos ar tiem, nodrošinātu labāku sagatavotību daudzvalstu projekta iespējām un panāktu starptautisku savienojamību;
7. uzsver, ka ESIF vajadzētu būt saskaņotam ar ESI fondiem un papildināt tos un citas ES programmas, piemēram, „Apvārsnis 2020”, un Eiropas Investīciju bankas tradicionālos pasākumus; norāda, ka tādēļ ESIF ir vērsts uz cita veida projektiem atšķirībā no tiem, kuriem tiktu piešķirti EUR 2.2 miljardi saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; uzsver, ka būtu jānodrošina pilnīga saskaņa un sinerģija starp visiem ES instrumentiem, lai panāktu viedas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes galvenos stratēģiskos mērķus, izvairītos no pārklāšanās vai pretrunām starp tiem vai starp dažādiem politikas īstenošanas līmeņiem, papildinot valstu un reģionālos fondus un programmas; atgādina, ka ar stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu ir jāpievēršas šim uzdevumam, lai efektīvi izmantotu visus pieejamos līdzekļus un sasniegtu cerētos rezultātus attiecībā uz visaptverošajiem stratēģiskajiem mērķiem, ņemot vērā, ka P&I ieguldījumu kvantitāte, kvalitāte un ietekme būtu jāpalielina, koordinēti izmantojot kohēzijas politikas instrumentus un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; tomēr norāda, ka izcilībai būtu jāpaliek par galveno kritēriju projektu atlasē pamatprogrammai „Apvārsnis 2020”;
8. aicina Komisiju izsekot sinerģiju panākumus un informēt par tiem, lai izplatītu paraugpraksi un palielinātu to ietekmi pirms stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanas; norāda, ka šādai sistēmai nevajadzētu palielināt administratīvo slogu;
9. uzsver Pētniecības, inovāciju un zinātnes komisāra veikto izpētes darbu, lai, iespējams, izveidotu Eiropas inovācijas padomi nolūkā labāk koordinēt inovācijas iniciatīvas Eiropas Savienībā;
10. vērš uzmanību uz jautājumu par saikni starp pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un ESI fondiem saistībā ar revīzijas procedūrām; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt skaidru, saskaņotu, koordinētu pieeju laikposmam pēc 2020. gada attiecībā uz ESI fondu un P&I pamatprogrammas turpmāko attīstību, īpašu uzmanību veltot administratīvajām un revīzijas procedūrām, proporcionalitātei un pārskatatbildībai;
11. prasa, lai Komisija saskaņā ar starpposma pārskatu par ESI fondiem, izdod paziņojumu par sinerģiju īstenošanu, jo, izņemot atsaukšanos uz to potenciālu, izmantojot ierobežotu ieguldījumu resursus, un vispārīgām iespējām jaunu problēmu risināšanā turpmāk, šis jautājums nav apskatīts tās ziņojumā atbilstoši Kopīgo noteikumu regulas 16. pantam, lai gan KVAI veido daļu no tiem;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu un reģionālajām valdībām.