Sesijas dokuments
4.7.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām
par Eiropas Parlamenta prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2017. gada darba programmu
( 2016/2773(RSP) )
David Borrelli
EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Parlamenta prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2017. gada darba programmu
( 2016/2773(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Komisijas darba programma 2016. gadam. Nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts” ( COM(2015)0610 ) un tā 1. līdz 6. pielikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā krīzes dēļ, kas iestājusies ekonomikā, sabiedrībā un politikā, dalībvalstīs ir sācies lejupslīdes un deflācijas process un ir satraucoši liels bezdarbnieku skaits — aptuveni 17 miljoni;
B. tā kā iniciatīvas, ko attiecībā uz pašreizējās ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu ierosinājušas ES iestādes, vēl vairāk padziļinātu ekonomikas, demokrātijas un sociālo krīzi Eiropas Savienībā;
C. tā kā ES budžetu joprojām ietekmē liels kļūdu un krāpšanas gadījumu īpatsvars, kas nav būtiski mazinājies, un jau 21 gadu pēc kārtas tiek konstatētas būtiskas kļūdas, jo uzraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas;
D. tā kā laikā, kad ikviens Eiropas Savienībā dzīvo stingras ekonomiskās politikas apstākļos, ir obligāti jāsamazina ES administratīvās izmaksas, īpašu uzmanību veltot tam, kā panākt būtiskus strukturālus ietaupījumus, un tādēļ pārvērtējot Eiropas Parlamenta darba vietu ģeogrāfisko dislokāciju;
E. tā kā ES politikas nostādnes joprojām ir stipri vien nepārredzamas, sevišķi tad, ja notiek sarunas par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem;
F. tā kā nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka Ķīnai tiek piešķirts tirgus ekonomikas statuss;
G. tā kā ilgstošu bezdarbnieku skaits kopš 2007. gada ir divkāršojies un tagad ir puse no visa bezdarbnieku skaita; Eiropas Savienībā bez darba ir 4,5 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, un vairāk nekā 7 miljoni Eiropas jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nav nedz nodarbināti, nedz arī apmeklē izglītības vai arodapmācības iestādes;
H. tā kā visupirms būtu jāpalīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), īpašu uzmanību veltot tam, kā samazināt pārmērīgas un liekas administratīvās izmaksas;
I. tā kā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir cietusi pamatīgu neveiksmi;
J. tā kā vienošanās, kuru dalībvalstis panākušas par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, nav tas labākais risinājums, kas palīdzētu Eiropas Savienībai pārvarēt ar bēgļiem saistīto ārkārtas situāciju, kura vēršas plašumā (un šim līdzīgus risinājumus nevajadzētu veidot ar citām trešām valstīm);
K. tā kā tieša demokrātija, kurā pilsoņi paši pieņem lēmumus, nodrošina lielāku leģitimitāti lēmumu pieņemšanas procesam un var veicināt pilsoņu līdzdalību; tā kā ir svarīgi cienīt izvēli, ko dalībvalstu iedzīvotāji pauduši, balsojot brīvos un godīgos valsts referendumos,
Galvenās prioritātes
1. uzsver, ka steidzami jāļauj dalībvalstīm pilnībā izmantot monetārās un fiskālās politikas instrumentus, lai efektīvi atbalstītu ekonomikas atlabšanu un garantētu ekonomikai fundamentālu lēmumu demokrātisko un politisko leģitimitāti;
2. uzskata, ka saistībā ar DFS pārskatīšanu visupirms būtu jāatrisina maksājumu problēma un tikai pēc tam jāuzņemas jaunas saistības; atgādina, ka priekšroka vienmēr būtu jādod apropriāciju pārvietošanai no jau izveidotām budžeta pozīcijām, kas nav prioritāras, tā nepieļaujot līdzekļu izšķērdēšanu un izsaimniekošanu; norāda, ka dažos gadījumos programmas var veiksmīgāk finansēt un īstenot valsts līmenī atbilstoši subsidiaritātes principam;
3. pieprasa krietni vien pamatīgāku ES budžeta kontroli un revīziju; uzstāj, ka ir obligāti jāpanāk, lai divu gadu laikā no Revīzijas palātas tiktu saņemta pozitīva ticamības deklarācija; pauž nožēlu, ka ES budžetu ietekmē liels kļūdu un krāpšanas gadījumu īpatsvars, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, un uzstāj, ka ir ārkārtīgi nepieciešams cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību transnacionālā līmenī; uzsver, ka ir būtiski palielināt ES izdevumu pārredzamību, un pieprasa publicēt izsmeļošu informāciju par to, kā tiek tērēts Eiropas finansējums;
4. noraida ierosinājumu veidot atsevišķu eurozonas budžetu, jo tas nozīmētu būtisku šķelšanos, kā rezultātā valstis, kuru valūta ir euro, būtu nošķirtas no valstīm, kas saglabājušas pašas savu valūtu; turklāt atzīmē, ka atsevišķa eurozonas budžeta veidošanas rezultātā valstu demokrātiskā suverenitāte būtu vēl vairāk atkarīga no tehnokrātisku veidojumu interesēm;
5. uzsver, ka vienotajai valūtai ir nesamērīga un postoša ietekme uz vājākas ekonomikas valstīm, kuras ar iekšēju devalvāciju ir spiestas īstenot smagu pielāgošanās procesu, jo valūta ir novērtēta pārāk augstu salīdzinājumā ar attiecīgo valstu ekonomiku, turpretim spēcīgākām eurozonas dalībvalstīm vienotā valūta ļauj izmantot negodīgas konkurences priekšrocības, ko rada pārāk zems valūtas novērtējums attiecībā pret pārējām eurozonas dalībvalstīm, un tādējādi Eiropas Savienībā veidojas nepieļaujama šķelšanās un makroekonomikas nelīdzsvarotība; uzsver, ka ir steidzami jāplāno monetārās savienības organizēta likvidācija un nekavējoties jāizveido demokrātisks mehānisms, kas ļauj ikvienai valstij brīvprātīgi izstāties no eurozonas;
6. atkārtoti norāda, ka ir jāpanāk nodokļu maksātāju naudas lietderīgāka izmantošana; uzsver, ka ir būtiski samazināt ES administratīvās izmaksas, sevišķi ieilgušas krīzes periodā; pauž nožēlu, ka Eiropas Parlamentam ir trīs darba vietas — Briselē, Strasbūrā, Luksemburgā; uzsver, ka viena darba vieta būtu efektīvāks, izmaksu ziņā lietderīgāks un videi saudzīgāks risinājums;
7. atkārtoti norāda, ka līdzfinansējums, ko dalībvalstis nodrošina Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, būtu pilnībā jāsvītro no Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktās strukturāla deficīta definīcijas, un pauž nožēlu, ka ES īstenotie stingras ekonomiskās politikas pasākumi nopietni vājina izredzes sasniegt sociālās, teritoriālās un ekonomiskās kohēzijas mērķus;
8. stingri iebilst pret strukturālo reformu atbalsta programmu;
9. uzsver, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveidošanas rezultātā mazāk finansējuma ir atvēlēts pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI);
10. uzstāj, ka ir jāatsakās no sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), jo tā pazeminātu abu pušu standartus; atkārtoti pauž pamatīgas bažas par to, ka sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ir tiesīga īstenot tikai Komisija, nevis pilsoņu vēlētas un tiem atbildīgas valstu valdības; pauž nožēlu, ka Komisija ir atteikusies reģistrēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu „Stop TTIP”; iebilst pret investīciju tiesu sistēmas iekļaušanu turpmākos tirdzniecības nolīgumos; iebilst pret sabiedrisko pakalpojumu iekļaušanu TTIP un citos tirdzniecības nolīgumos; prasa, lai tirdzniecības sarunās, piemēram, par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu, pamatīgāk iesaistītos valstu parlamenti, jo tas liecinātu par demokrātisku kontroli;
11. mudina Komisiju strādāt intensīvāk, lai panāktu, ka tiek īstenota vispārēja tirdzniecības aizsardzības instrumentu reforma, tā nodrošinot, ka ar tiem var efektīvāk, pārredzamāk un rezultatīvāk garantēt ražotāju, importētāju un iedzīvotāju aizsardzību pret tirdzniecības partneriem, kas izmanto negodīgas konkurences paņēmienus;
12. atzīst, ka subsidiaritātes un proporcionalitātes principi ir svarīgi aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošanai, jo dod dalībvalstīm iespēju rīkoties arī pēc saviem ieskatiem, nevis tikai pildīt savienības lēmumus;
13. uzstāj, ka ES nedrīkst atzīt Ķīnu par tirgus ekonomikas valsti, nedz arī piešķirt tai šādu statusu;
14. pauž ļoti lielu nožēlu, ka ar garantiju jauniešiem nav izdevies būtiski palielināt nodarbinātu jauniešu īpatsvaru, un ir pamatīgi noraizējies par ilgstošu bezdarbnieku satraucoši lielo skaitu;
15. nosoda visus ES tiesību aktus, ar ko uzliek administratīvu slogu MVU — galvenajam darbvietu radīšanas un izaugsmes avotam — un rada tiem vēl vairāk birokrātisku šķēršļu; uzsver, ka MVU ir jāatbalsta vairāk, galveno uzmanību pievēršot tam, kā samazināt ES birokrātiju, tomēr garantējot atbilstošu sociālo aizsardzību;
16. uzsver, ka ir jāatzīst — ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ir bijušas nopietnas problēmas, un aicina Komisiju pārdalīt attiecīgos īstenošanas resursus, piešķirot tos citām iniciatīvām, kas sniedz vairāk labklājības Eiropas sabiedrībai;
17. uzsver, ka ir jāizstrādā uzraudzības un īstenošanas ziņojumi par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda maksājumiem un ar tiem saistītajiem valstu izdevumiem un ka ir rūpīgi jāuzrauga un regulāri jāizvērtē tas, kā Turcija izmanto finansējumu, ko ES tai piešķīrusi saskaņā ar attiecīgo ES un Turcijas vienošanos;
18. atgādina, ka dalībvalstīm vajadzētu transponēt un izmantot instrumentus, kas cīņai pret organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir pieejami starptautiskā līmenī;
19. atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 46. panta 1. punktu augstās līgumslēdzējas puses ir bez ierunām svinīgi apņēmušās pildīt pienākumu, īstenojot tiesiskumu, „ievērot galīgos Tiesas spriedumus ikvienā lietā, kurā tās ir puses”; pauž nožēlu, ka dažu Tiesas spriedumu izpilde kavējas un ka atsevišķos gadījumos trūkst politiskās gribas tos pildīt;
20. uzskata, ka ES iedzīvotāju aktīvai līdzdalībai tiesas nolēmumu pieņemšanas procesā ir ārkārtīgi liela nozīme, lai likvidētu plaisu demokrātijā; uzstāj, ka tieša demokrātija palielinātu līdzdalību un pārskatatbildību; atkārtoti pauž pārliecību, ka šādi pasākumi demokrātiskā sabiedrībā ir absolūti nepieciešami, jo tie ļauj nodrošināt tiesiskumu, brīvību un līdzdalību;
21. uzsver, ka ir būtiski cienīt izvēli, ko dalībvalstu iedzīvotāji, balsojot brīvos un godīgos valsts referendumos, ir pauduši attiecībā uz jauniem līgumiem vai jebkādiem grozījumiem spēkā esošajos līgumos;
22. pieprasa, lai Komisija un visas ES iestādes respektētu Apvienotajā Karalistē 2016. gada 23. jūnijā notikušā referenduma rezultātu; prasa, lai Komisija un Padome atklāti un draudzīgi īstenotu 50. pantā paredzētās sarunas, cienot Lielbritānijas iedzīvotāju gribu;
23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.