Sesijas dokuments
4.7.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
par Komisijas 2017. gada darba programmu
( 2016/2773(RSP) )
Vicky Ford
ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2017. gada darba programmu
( 2016/2773(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2016. gada 19. februāra deklarāciju par subsidiaritātes īstenošanas mehānismu un sloga mazināšanai paredzētu īstenošanas mehānismu,
– ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 19. februāra deklarāciju par konkurētspēju,
– ņemot vērā Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu,
– ņemot vērā Augsta līmeņa grupas ar administratīvo slogu saistītos jautājumos 2014. gada 24. jūlija galīgo ziņojumu “Birokrātiskā sloga samazināšana Eiropā — mantojums un perspektīvas”,
– ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par virzību uz labāku vienotā tirgus regulējumu[1],
– ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par 2012. un 2013. gada ziņojumiem par subsidiaritāti un proporcionalitāti[2],
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienības dalībvalstis strauji mainīgā un aizvien sarežģītākā globālā tirgū saskaras ar nopietnām ekonomikas problēmām, kas būs jārisina vēl vairākas desmitgades;
B. tā kā tikai valstis ar konkurētspējīgu ekonomiku spēs radīt darbvietas un nodrošināt tādu labklājību, kas paaugstinās iedzīvotāju dzīves līmeni, finansēs investīcijas nākotnē, piedāvās jauniešiem kvalitatīvu izglītību un iespējas, uzlabos veselības aprūpi un pensijas, kā arī nodrošinās labākus publiskos pakalpojumus;
C. tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzlabo darba ražīgums un jāpalielina inovācija, lai varētu risināt ekonomikas problēmas, ar kurām tās saskaras;
D. tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsamazina publiskās un privātās parādsaistības, lai nodrošinātu stingru pamatu ilgtermiņa ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei;
E. tā kā sabiedriskā doma ir kļuvusi arvien piesardzīgāka attiecībā pret Eiropas Savienību, kas, šķiet, uzņemas pilnvaras un pienākumus, kurus varētu labāk īstenot dalībvalstu līmenī vai to reģionālās un vietējās iestādes, vai arī paši pilsoņi;
F. tā kā Eiropas Savienības pilsoņi nepārprotami vēlas dzīvot nesarežģītā Savienībā, kura veicina dalībvalstu sadarbību jomās, kur tā var dot pievienoto vērtību, bet — vissvarīgākais — ievēro tik ļoti nozīmīgos subsidiaritātes un proporcionalitātes principus,
1. aicina Komisiju 2017. gadā par prioritāriem noteikt pasākumus, kas veicinās ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi, radot darbavietas un labklājību;
2. atbalsta Komisijas 2016. gada 19. februāra deklarāciju par subsidiaritātes īstenošanas mehānismu un sloga mazināšanai paredzētu īstenošanas mehānismu, kurā minēts, ka “Komisija izveidos mehānismu, lai pārskatītu spēkā esošo ES tiesību aktu kopumu attiecībā uz to atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam”; mudina Komisiju pilnībā īstenot ieteikumus, kas ietverti Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcijā par 2012. un 2013. gada ziņojumiem par subsidiaritāti un proporcionalitāti;
3. aicina Komisiju apņēmīgi īstenot Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu un jo īpaši iedaļas, kas attiecas uz MVU un konkurētspējas testiem kā daļu no ietekmes novērtējumiem, sloga samazināšanas mērķu noteikšanu, ikgadēju apsekojumu par slogu un Regulējuma kontroles padomes darbu; aicina Komisiju nodrošināt, ka likumdošanas priekšlikumi pēc iespējas neskar mikrouzņēmumus, lai dotu stimulu jauniem jaunuzņēmumiem un uzņēmējiem; prasa Komisijai nodrošināt, ka ar tās darba programmu tiek īstenoti ieteikumi, kas minēti Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcijā par virzību uz labāku vienotā tirgus regulējumu;
4. uzsver, ka saistībā ar šo izaugsmes plānu ir būtiski noslēgt jaunus tirdzniecības nolīgumus, lai veidotu uz ārējiem sakariem orientētas, konkurētspējīgas Eiropas ekonomisko struktūru, kas spēj dot taustāmu labumu, samazināt patēriņa preču cenas un radīt jaunas darbvietas;
5. aicina Komisiju pievērst uzmanību modernizēta un efektīva budžeta izstrādei; norāda, ka ES pārskati visu laiku ir tikuši apstiprināti, norādot, ka tie sniedz “patiesu un skaidru” priekšstatu par Eiropas Savienības finanšu stāvokli, bet joprojām pastāv bažas par izdevumu efektivitāti, un tādēļ aicina Komisiju rūpīgi pārskatīt tās pieeju budžeta kontrolei, lai mainītu prioritātes, ja nav panākts pietiekams progress tāda jautājuma risināšanā, kas Eiropas sabiedrībai liekas ļoti svarīgs; uzsver vajadzību efektīvāk izmantot nodokļu maksātāju naudu, tostarp pilnībā iesaistot dalībvalstis tādu problēmu risināšanā, kas attiecas uz nepareizu pārvaldību un krāpšanu; prasa regulāri novērtēt, pārskatīt un vajadzības gadījumā pielāgot spēkā esošās politiskās nostādnes, lai nodrošinātu, ka tās atbilst nākotnes un strauji mainīgas tehnoloģiskās un ekonomiskās vides vajadzībām; uzsver, ka ir svarīgi, lai šādus novērtējumus veiktu pilnībā neatkarīgas un objektīvas iestādes;
2. DAĻA. KONKRĒTI PRIEKŠLIKUMI DARBA PROGRAMMAI
Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un investīcijām
Subsidiaritātes un proporcionalitātes īstenošanas mehānismu un sloga samazināšanas īstenošanas mehānisms
6. uzskata, ka divi jaunie mehānismi subsidiaritātes un proporcionalitātes īstenošanai un sloga samazināšanai (SPBR mehānismi), kas izklāstīti Komisijas 2016. gada 19. februāra deklarācijā, veicinās Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) platformu un sekmēs ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un labklājības pieaugumu;
7. norāda, ka Eiropadome 2016. gada 19. februāra deklarācijā par konkurētspēju arī prasa svarīgākajās nozarēs izvirzīt sloga samazināšanas mērķus; prasa Komisijai saskaņā ar minētajām deklarācijām sloga samazināšanu padarīt par 2017. gada darba programmas nodomu vēstules centrālo elementu, lai izveidotu konstruktīvu reformu plānu gan pašai darba programmai, gan paredzamajai kopīgajai deklarāciju par iestāžu ikgadējo darba plānošanu;
8. mudina Komisiju darba programmā attiecībā uz SPBR mehānismiem kā prioritārus iekļaut šādus jautājumus:
– Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu,
– Direktīvu 2003/88/EK par dažiem darba laika plānošanas aspektiem,
– Direktīvu 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām,
– Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā,
– Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti,
– Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH),
– Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu,
– Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū,
– Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā,
– Padomes Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti,
– Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem,
– Mazās uzņēmējdarbības aktu,
– Regulu (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā,
– Direktīvu 2014/95/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un koncernu nefinansiālās un daudzveidības informācijas atklāšanu,
– Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 815/2012, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz īpašajiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgā dalībvalstī un kas sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, apraides pakalpojumus vai elektroniskos pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas;
9. aicina Komisiju atsaukt tiesību akta priekšlikumu par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū;
10. aicina Komisiju pārskatīt priekšlikumu mērķtiecīgi pārskatīt Kvalifikācijas direktīvu 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai;
11. prasa līdz 2016. gada beigām ierosināt darba programmas prioritātes saskaņā ar jauno subsidiaritātes un proporcionalitātes mehānismu un 2017. gada darba programmā iekļaut sloga samazināšanas mehānismu;
Labāks likumdošanas process
12. norāda, ka Komisija ir piekritusi par galīgo mērķi noteikt to ekonomisko izmaksu samazināšanu, kas saistītas ar regulatīvo slogu uzņēmumiem; prasa to noteikt 25 % apmērā līdz 2020. gadam saskaņā ar iepriekšējiem mērķiem un par ilgtermiņa mērķi noteikt līdz 2030. gadam sadarbībā ar dalībvalstu parlamentiem spēkā esošā ES regulējuma sloga samazināšanu uz pusi; uzsver, ka šim vispārējam mērķim būtu jāietver arī atbilstības izmaksas un būtu jāvelta ievērojami centieni arī saistībā ar atbilstības nodrošināšanas izmaksām; prasa, lai katra jaunā Komisija, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Eiropadomi, noteiktu starpposma mērķus; uzskata, ka REFIT ir nozīmīgs solis ceļā uz tiesību aktu vienkāršošanu, regulējuma radītā administratīvā sloga samazināšanu uzņēmumiem, kā arī to šķēršļu likvidēšanu, kas kavē izaugsmi un darbvietu radīšanu; uzstājīgi mudina Komisiju pēc iespējas piemērot formulu, ka katrs jauns izveidots standarts nozīmē, ka tiek atcelti divi veci standarti, ņemot vērā ieguvumus, kādi rastos šādas regulatīvās kompensēšanas rezultātā, kas paredz, ka jaunus noteikumus, kuri rada papildu administratīvo un regulatīvo slogu, var noteikt tikai tad, ja attiecīgi divkārt tiek samazināts jau esošais slogs;
13. saskaņā ar attiecīgajiem jaunā iestāžu nolīguma noteikumiem aicina Komisiju steidzamā kārtā iesniegt priekšlikumus par mērķu noteikšanu attiecībā uz sloga samazināšanu svarīgākajās nozarēs cik vien iespējams drīz; aicina Komisiju publiskot metodi, ko tā plāno izmantot, lai identificētu svarīgākās nozares, kurām tiks noteikti sloga samazināšanas mērķi;
14. uzsver, ka ir svarīgi veikt ikgadēju apsekojumu par slogu, par kuru tika panākta vienošanās saistībā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, lai skaidrā un pārredzamā veidā apzinātu un pārraudzītu to, kādus rezultātus dod Savienības centieni novērst un samazināt pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, un tajā ir jāiekļauj saraksts, kas attiecas konkrēti uz MVU; uzskata, ka ikgadējs apsekojums par slogu ir jāizmanto, lai identificētu slogu, ko rada atsevišķi Komisijas tiesību aktu priekšlikumi un akti un atsevišķas dalībvalstis;
15. norāda, ka pašlaik atbilstība subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem tiek novērtēta tikai likumdošanas procesa sākumā; tādēļ uzsver nepieciešamību ieviest subsidiaritātes un proporcionalitātes pārbaudi likumdošanas procesa beigās un pirms teksta galīgās redakcijas pieņemšanas, kas palīdzētu nodrošināt, ka šie principi ir spēkā visā likumdošanas procesā; mudina Komisiju pēc trialoga sarunu pabeigšanas pēc iespējas izmantot nogaidīšanas periodu, lai pabeigtu ietekmes novērtējumu un subsidiaritātes pārbaudi un nodrošinātu pārredzamību;
16. aicina Komisiju atzīt, ka labāka regulējuma programmai ir vietējais un/vai reģionālais aspekts, kas ne vienmēr tiek ņemti vērā, piemērot subsidiaritātes principu, un aicina Komisiju paplašināt tās reglamentējošās ietekmes novērtējuma procesu (kas atšķiras no teritoriālās ietekmes novērtēšanas), lai pārbaudītu spēkā esošo un jauno standartu finansiālo un administratīvo ietekmi uz vietējām un/vai reģionālajām pašvaldībām;
17. aicina Komisiju nekavējoties pārskatīt Mazās uzņēmējdarbības aktu, lai konstatētu, kā tas varētu darboties efektīvāk papildus labāka regulējuma programmai;
18. ierosina, ka Komisijai saistībā ar labāka regulējuma programmu vajadzētu izpētīt inovatīvus veidus, kā sasniegt politikas mērķus, neizmantojot tiesību aktus, bet, piemēram, uzvedības ekonomiku, lai izpētītu un ietekmētu uzvedību;
19. prasa, lai Komisija visos likumdošanas procesa posmos, tostarp likumdošanas procesa pašā sākumposmā, apspriestos ar ieinteresētajām personām, lai novērstu neparedzētas sekas;
20. aicina Komisiju pārskatīt REFIT platformas darbību, lai nodrošinātu, ka tā ir pārredzama un lietotājiem draudzīga; prasa 2017. gadā novērtēt tās efektivitāti un sasniegumus;
21. aicina Komisiju 2017. gadā sagatavot novērtējumu par Regulējuma kontroles padomes neatkarību, tai pildot savu uzraudzības funkciju un sniedzot objektīvas konsultācijas par attiecīgajiem ietekmes novērtējumiem, un izklāstīt, kādi turpmāki pasākumi varētu būt nepieciešami;
22. attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 155. pantu aicina sociālos partnerus saistībā ar spēkā esošo un turpmāko pamatnolīgumu, tostarp 2012. gada pamatnolīgumu frizētavu nozarē, izmantot labāka regulējuma instrumentus, sarunās plašāk izmantot ietekmes novērtējumus un nolīgumus, kuros ierosināta leģislatīva rīcība, iesniegt izskatīšanai Komisijas Regulējuma kontroles padomē;
23. aicina Komisiju konstatēt progresu un panākumus jomās, kas atzītas par tādām, kurās ir desmit tiesību akti (tostarp Direktīva par darba laiku un Direktīva par pagaidu darba aģentūrām), kas visvairāk apgrūtina MVU, un piešķirt prioritāti turpmākai rīcībai šajā virzienā;
24. norāda uz jaunāko tendenci, ka uzņēmumi pārceļ atpakaļ uz Eiropu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, un uz iespējām, ko šī tendence sniedz darbvietu radīšanai; aicina Komisiju apsvērt, kā ES varētu palīdzēt uzņēmumiem izmantot iespējas, ko sniedz darbvietu pārcelšana atpakaļ uz Eiropu;
25. aicina Komisiju saistībā ar darba drošības un veselības aizsardzības acquis pārskatīšanu iekļaut labāka regulējuma principus, lai nodrošinātu, ka jaunais regulējums joprojām ir samērīgs un ka to var pielāgot mainīgiem apstākļiem darba vietā; uzskata, ka būtu jāparedz, piemēram, pamatdirektīvā, ka novērtējumu veic reizi desmit gados;
26. aicina Komisiju, izvērtējot ES tiesību aktu pārskatīšanu un atcelšanu, vairāk iesaistīt valstu parlamentus un plaši apspriesties ar tiem; aicina visos ES tiesību aktos ieviest automātiska termiņa izbeigšanās klauzulu, kas nozīmētu, ka jāveic mērķtiecīgs un neatkarīgs ietekmes novērtējums, un savukārt tā rezultātā tiesību akti varētu tikt pārskatīti vai atcelti; uzsver, ka ar ietekmes novērtējumu var cita starpā pārbaudīt arī tādus elementus kā atbilstība subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, slogs dalībvalstīm, uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un ieinteresētajām personām, un novērtēt iespējamo ES kompetences repatriāciju; norāda, ka tiktu automātiski pieņemts, ka tiesību akts tiks atcelts, ja ar ietekmes novērtējumu nevar pierādīt, ka tam joprojām ir liela nozīme ES līmenī;
27. pauž neapmierinātību par to, kā Komisija ir reaģējusi gadījumos, kad valstu parlamenti izsniedza dzeltenās kartītes; uzskata, ka Komisijai ir jāīsteno ieteikumi, kas ietverti Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcijā par 2012. un 2013. gada ziņojumiem par subsidiaritāti un proporcionalitāti, jāpastiprina dialogs ar valstu parlamentiem un visaptveroši jāreaģē uz bažām, ko valstu parlamenti pauduši visos publicētajos atzinumos; uzskata, ka Komisijas pārstāvjiem ir jāpiedalās arī attiecīgās Parlamenta komitejas vai komiteju sanāksmēs, lai detalizēti izskaidrotu savu nostāju attiecībā uz subsidiaritātes atzinumiem;
28. mudina Komisiju saskaņotā veidā pastiprināt politisko un leģislatīvo dialogu ar valsts un attiecīgā gadījumā reģionālajiem parlamentiem, lai pilnībā novērtētu potenciālo un spēkā esošo ES priekšlikumu atbilstību to kompetencēm un subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem; norāda, ka šī procedūra būtu jāīsteno likumdošanas plānošanas apspriešanās un sagatavošanās posmos pirms ES priekšlikumu publicēšanas un tā būtu pastāvīgi jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka spēkā esošie tiesību akti tiek regulāri novērtēti; norāda, ka, sadarbojoties ar kolēģiem citās dalībvalstīs, valstu parlamentu rīcībā ir vairāki instrumenti šajā sakarībā, kuri paredz, ka Komisijai būs jāveic būtiski pasākumi un jāreaģē uz valstu parlamentu aicinājumiem, tostarp tiesības iesniegt saistošu likumdošanas iniciatīvu (“zaļā kartīte”), kā to ierosināja Eiropas lietu komiteju konference (COSAC), “sarkanā kartīte”, piemērojot subsidiaritātes principu, kas ļautu 16 dalībvalstīm bloķēt ES tiesību akta turpmāku izskatīšanu, ciešāka iesaistīšanās deleģēto un īstenošanas aktu pārskatīšanā un tiesības sākt parlamentāru izmeklēšanu par Eiropas jautājumiem, tostarp finanšu pārredzamību;
29. aicina Komisiju palīdzēt īstenot un ratificēt Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ;
30. iebilst pret ierosināto tiesību aktu par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū, kurā nav ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi; uzsver, ka tieši dalībvalstis var vislabāk nodrošināt risinājumus, kas ir piemēroti to konkrētajai kultūras un uzņēmējdarbības videi, tā vietā lai visām dalībvalstīm tiktu piemērota neproduktīva universāla pieeja, kas paredz kvotas;
Finanšu pakalpojumi
31. prasa pielikt vairāk pūļu, lai paātrinātu kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi, un piešķirt tam prioritāti, ņemot vērā tās lomu izaugsmes un globālās konkurētspējas veicināšanā; uzsver, ka ir svarīgi veikt ekonomikas jomas tiesību aktu kumulatīvās ietekmes novērtējumu, lai konstatētu tiesību aktu nekonsekvences gadījumus, kas radītu šķēršļus KTS;
32. prasa politisko nostādņu izstrādē lielāku uzmanību pievērst ES finanšu nozares konkurētspējai pasaulē; turklāt norāda, ka Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) un Komisijas darbs vairāk jākoordinē ar starptautisko organizāciju darbu, lai sekmētu ES intereses;
33. aicina Komisiju regulāri uzraudzīt finanšu tiesību aktu īstenošanu, lai novērtētu īstenošanas problēmas, neparedzētas sekas un elementus, kas varētu tikt reformēti, atjaunināti vai izņemti; uzsver EUI un vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) nozīmi labāka regulējuma mērķu sasniegšanā; šajā sakarībā norāda, ka, izstrādājot tehniskos standartus, EUI būtu cieši jāsadarbojas ar valstu ekspertiem un ieinteresētajām personām, lai novērstu neparedzētas sekas;
34. uzsver, ka Komisijai atbilstoši tās labāka regulējuma programmai būtu jāveic rūpīgs ietekmes novērtējums un izmaksu un ieguvumu analīze par visiem papildu tiesību aktu priekšlikumiem, lai nodrošinātu, ka priekšlikumi tiek izstrādāti tikai tad, ja to paredzamo ietekmi nevar panākt ar nenormatīviem līdzekļiem; aicina Komisiju pildīt jauno apņemšanos novērtēt ES finanšu regulējumu un subsidiaritātes un proporcionalitātes principu un ar nepacietību gaida rezultātus finanšu pakalpojumu jomā; turklāt norāda, cik svarīgi ir nodrošināt pienācīgu kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm, ņemot vērā dalībvalstu uzraudzības iestāžu zinātību un zināšanas par attiecīgajiem vietējiem tirgiem;
35. atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija un dalībvalstis ir paveikušas, lai aktīvi atbalstītu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāžu izmantošanu; šajā sakarā mudina Komisiju ņemt vērā, ka krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, agresīva nodokļu plānošana un nodokļu oāžu izmantošana ir globāla rakstura parādības, un nodrošināt, ka visi pieņemtie pasākumi sargā ES uzņēmumu konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot arī pietiekamu pārredzamību, lai palielinātu patērētāju uzticēšanos ES dalībvalstu nodokļu sistēmu taisnīgumam;
36. aicina savlaicīgi īstenot spēkā esošos banku savienības tiesību aktus un veicināt dialogu ar nozares ekspertiem, lai novērtētu pieņemto tiesību aktu ietekmi un efektivitāti; atgādina, ka vairākas dalībvalstis vēl joprojām nav transponējušas iekšējās rekapitalizācijas tiesību aktus, un tāpēc mudina Komisiju nodrošināt ātru un pilnīgu Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas transponēšanu; mudina Komisiju rūpīgi izvērtēt riskus Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) priekšlikuma kontekstā; šajā sakarā norāda, ka novērtējumā būtu jāiekļauj vispusīgs pārskats par dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmu infrastruktūras un finansēšanas situāciju; norāda, ka jāievēro arī to dalībvalstu intereses, kuras nav banku savienībā vai eurozonā;
37. prasa samērīgākus pasākumus attiecībā uz mazākām bankām, lai ziņošanas prasības būtu pielāgotas bankas lielumam, tādējādi panākot, ka mazākas bankas neziņo vairāk informācijas, nekā uzraudzības iestādes atzinušas par vajadzīgu, lai būtu iespējams gūt priekšstatu par bankas riska profilu un potenciālo ietekmi uz finansiālo stabilitāti; turklāt norāda, ka gaidāmo neto stabila finansējuma rādītāju varētu pielāgot atbilstoši banku uzņēmējdarbības modeļiem tā, lai varētu piemērot atbrīvojumu mazākām bankām, kas nav tik lielā mērā atkarīgas no starpbanku finansējuma;
38. prasa, lai Komisija apdomā, kā Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveidi varētu pabeigt virzienā, kas būtu citāds, nekā izklāstīts piecu priekšsēdētāju ziņojumā; iebilst pret eurozonas budžeta kapacitātes izveidi; uzskata, ka stabila turēšanās pie LESD 125. pantā paredzētā saistību neuzņemšanās principa pastiprinātu dalībvalstu suverenitāti un atbildību sociālās, ekonomikas un fiskālās politikas jomā;
„Savienots digitālais vienotais tirgus”
39. atbalsta to, ka Komisija digitālo vienoto tirgu uzskata par prioritāti, ņemot vērā, kādas iespējas digitālās darbības paver darbvietu radīšanai, jaunuzņēmumu un straujas izaugsmes uzņēmumu izveidei, izaugsmei un inovācijai; atzīst ES rūpniecības digitālās pārveides nozīmīgumu darbvietu radīšanā, produktivitātes sekmēšanā un konkurētspējas stiprināšanā un līdz ar to — izaugsmes nodrošināšanā; uzsver, ka 2017. gads būs rezultātu gads, jo būs jāpanāk vienošanās par tiesību aktu priekšlikumiem un dalībvalstīs būs jāveic īstenošanas darbs;
40. iesaka Komisijai pirms jaunu tiesību aktu priekšlikumu izvirzīšanas analizēt paraugpraksi dalībvalstīs un starptautiskā līmenī, veicināt nozaru dalībnieku vadītus pasākumus, koncentrēties uz esošo tiesību aktu īstenošanu un vajadzības gadījumā modernizēt esošos valstu un ES tiesību aktus, kā arī jaunus tiesību aktus pieņemt tikai tad, kad tie ir absolūti nepieciešami;
41. aicina Komisiju novērst pārmērīgu birokrātiju un nepamatotus vai nesamērīgus regulatīvus un neregulatīvus šķēršļus, lai pilnībā izmantotu rūpniecības digitālās pārveides un pārrobežu e-komercijas potenciālu; uzsver, ka pasākumiem vajadzētu būt nevis protekcionistiskiem, bet gan tādiem, kas digitālo vidi padara pievilcīgu Eiropas uzņēmumu attīstībai un uzņēmumiem, kuri vēlas sākt darbību un tirdzniecību Eiropā, kā arī patērētājiem un citiem lietotājiem;
42. ar nožēlu norāda uz dziļajām bažām par nodokļu pasākumiem digitālajā ekonomikā, it īpaši pievienotās vērtības nodokli (PVN), kurām Komisija nav pievērsusies; vēlreiz aicina ierosināt kopīgu ES mēroga vienkāršošanas pasākumu (PVN slieksni), lai palīdzētu mazajiem e-komercijas uzņēmumiem; uzsver, ka šim jautājumam jāpievēršas bez kavēšanās; šajā sakarā atkārto, ka nodokļu politika ir dalībvalstu kompetencē;
43. prasa, lai Komisija atbalsta stingru intelektuālā īpašuma režīmu un labāku intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, kas sekmētu konkurētspēju un atbalstītu inovatīvus uzņēmumus, atalgotu autorus un nāktu par labu ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantotājiem; atzinīgi vērtē pieeju „sekojiet naudai” un uzsver, ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāveicina informētība un pienācīga pārbaude visā piegādes ķēdē un jāatbalsta informācijas un paraugprakses apmaiņa nolūkā cīnīties pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kā arī pastiprināta publiskā un privātā sektora sadarbība;
„Noturīga Enerģētikas savienība, kurā īsteno uz nākotni vērstu klimata pārmaiņu politiku”
44. pauž stingru atbalstu Komisijas paziņojuma ( COM(2016)0062 ) secinājumiem, kuros novērtētas gaidāmās Parīzes nolīguma sekas un paturēti 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara Eiropadomes pamatmērķi un struktūra; taču iesaka neveikt nekādus tādus papildu pielāgojumus ES 2030. gada emisiju samazināšanas saistībām UNFCCC pirmās globālās izsvēršanas ietvaros, kuri varētu negatīvi ietekmēt noteiktību, kas vajadzīga uzņēmumiem un investoriem pārejas uz mazoglekļa ekonomiku virzīšanai; uzskata, ka obligāti ir jāsaglabā pasākumi, kas aizsargā rūpniecības nozares, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks;
45. aicina Komisiju turpmākā elektroenerģijas tirgus struktūras veidošanā nodrošināt pilnīgi vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem energoavotiem, tādējādi palīdzot samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas;
46. aicina Komisiju nodrošināt sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu, kura centrā būtu jaunās elektroenerģijas tirgus struktūras sociālekonomiskās sekas, it īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā, kur enerģētikas pārkārtošanas izmaksas, ticamākais, būs lielākas nekā citās ES dalībvalstīs;
47. uzskata, ka nākotnes elektroenerģijas tirgus struktūrā jāņem vērā dažādi komponenti, lai izstrādātu pilnībā funkcionējošu sistēmu; šajā sakarā atzīst, cik svarīgi ir līdz maksimumam palielināt elektroenerģijas uzglabāšanas iespējas Eiropā, un aicina Komisiju virzīt nekropļojošu un investīcijām labvēlīgu satvaru attiecībā uz dažādām elektroenerģijas uzglabāšanas tehnoloģijām;
48. pauž bažas par Energoefektivitātes direktīvas īstenošanu un aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm strādāt pie saskanīgām vadlīnijām, lai panāktu efektīvu īstenošanu; atbalsta principa „efektivitāte pirmajā vietā” piemērošanu attiecīgos gadījumos un uzskata, ka mērķiem vajadzētu būt samērīgiem un reālistiskiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka ES tiesību akti, kas saistīti ar klimatu un enerģētiku, paši par sevi ir efektīvi un samērīgi, nevis cits ar citu konkurē un pārklājas;
49. atgādina, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) 2012. gada 1. janvārī tika iekļautas aviācijas nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas, nosakot par pienākumu visiem ETS darbības jomā iekļautajiem gaisa kuģu operatoriem iegādāties oglekļa emisiju kvotas; norāda, ka 2013. un 2014. gadā tika pieņemti divi „pulksteņa apturēšanas” lēmumi, ar kuriem uz laiku tika sašaurināta ES ETS darbības joma, no tās izslēdzot starptautiskus lidojumus, lai Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai (ICAO) dotu laiku izstrādāt globālu tirgus pasākumu (GMBM) ar mērķi samazināt starptautiskās aviācijas emisijas; atgādina, ka šis izņēmums zaudēs spēku 2017. gadā; aicina Komisiju sagatavot ziņojumu un ieteikumus savlaicīgi, lai izskatītu lēmumu, ko par GMBM pieņems 39. ICAO asamblejā 2016. gada septembrī/oktobrī, un ar jaunu tiesību akta priekšlikumu pielāgotu direktīvas prasības;
„Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu”
50. atbalsta vienotā tirgus stratēģijā ietverto apņemšanos nodrošināt, ka Eiropa saglabā pasaulē vadošo pozīciju standartu izstrādē; mudina panākt tādu standartizāciju, kurā tiktu ievērota starptautiska pieeja, vai nu izstrādājot globālus starptautiskos standartus, vai arī attiecīgā gadījumā atzīstot ekvivalentus starptautiskos standartus; aicina Komisiju nodrošināt, lai kopīgās iniciatīvas īstenošana arī turpmāk notiktu atbilstoši augšupējai pieejai un nozarē konstatētām vajadzībām un tādējādi tiktu noteikti tirgum būtiski standarti;
51. uzskata, ka jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka standartu noteikšanai būtu piemērojams pienācīgi popularizēts un pieejams apelācijas process; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstu un Eiropas standartizācijas iestādēm apelācijas mehānismu uzlabošanā izmantot paraugpraksi;
52. aicina Komisiju sniegt ikgadēju pārskatu par ar tarifiem nesaistītiem šķēršļiem, kas iekšēji ietekmē vienoto tirgu, un analīzi par līdzekļiem, kā šos šķēršļus likvidēt, lai atraisītu vēl neizmantoto vienotā tirgus potenciālu;
53. norāda, ka mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības darbības ierobežojoši noteikumi, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem un ir nesamērīgi, var radīt būtiskus šķēršļus iekļūšanai tirgū, kavējot jaunu noieta tirgu rašanos un konkurenci un izraisot patēriņa cenu palielināšanos; aicina Komisiju rūpīgi analizēt darbības ierobežojumus attiecībā uz mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību vienotajā tirgū,;
54. aicina Komisiju izlēmīgi rīkoties, lai uzlabotu savstarpējo atzīšanu; šajā kontekstā gaida Komisijas plānus, kā uzlabot kompetento iestāžu informētību un pārskatīt Savstarpējās atzīšanas regulu un attiecīgās vadlīnijas, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar savstarpējās atzīšanas principa īstenošanu vai piemērošanu, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt patērētāju aizsardzību;
55. uzsver, ka turpmākiem pasākumiem, piemēram, ierosinātajai pakalpojumu pasei, vajadzētu nevis palielināt administratīvo slogu, bet gan mazināt ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un sekmēt savstarpējo atzīšanu;
56. mudina Komisiju vienotā tirgus stratēģijā nākt klajā ar datu analīzes rīku, kas varētu uzlabot vienotā tirgus tiesību aktu transponēšanas uzraudzību;
57. aicina Komisiju gaidāmajā telekomunikāciju regulējuma pārskatīšanā ievērot šādus principus:
a. tiesību aktiem joprojām jābūt balstītiem uz principiem, elastīgiem un atbilstošiem nākotnes vajadzībām, nevis tādiem, kas nosaka rūpniecības tehnoloģisko attīstību;
b. konkurence investīcijas veicina, nevis apdraud; dalībvalstu regulatīvajām iestādēm jāsaglabā spēja atbalstīt dažādos konkurences modeļus, kas der attiecīgo dalībvalstu tirgiem, it īpaši attiecībā uz ģeogrāfiskajām teritorijām;
c. telekomunikāciju nozarē arī turpmāk būs raksturīgi strukturāli un vēsturiski atšķirīgi valstu tirgi, tāpēc ne katram tirgum vienmēr derēs vieni un tie paši risinājumi;
d. spektra efektivitāte būtu jāpalielina līdz maksimumam, bet harmonizācija ir līdzeklis, nevis mērķis; tāpēc būtu jāparedz nosacījumi, kas sekmētu pastāvīgu un nozares vadītu spektra izmantošanas attīstību, nevis mēģinātu jau iepriekš noteikt tās veidolu;
58. gaida priekšlikumus par Eiropas Inovācijas padomes izveidi, turklāt par to jāveic rūpīgs ietekmes novērtējums, un tā jāfinansē pašreizējo DFS griestu robežās; ņem vērā sākotnējos „Apvārsnis 2020” rezultātus un mudina Komisiju vidusposma novērtēšanā izdarīt atbilstīgus un uz pierādījumiem balstītus secinājumus, kuru pamatā būtu rezultāti, it īpaši attiecībā uz panākumu rādītājiem, dotāciju procesu un izmaksu modeli;
59. mudina Komisiju īstenot Eiropas Kosmosa stratēģiju, pievēršoties globāli konkurētspējīgas ES kosmosa nozares nepieciešamībai; uzsver, ka programmu Galileo un Copernicus nonākšana tirgū dod iespēju īstenot Eiropas jaunuzņēmumu un citu uzņēmumu potenciālu izstrādāt kosmosa pakalpojumus un lietojumus, sekmējot inovāciju, izaugsmi un darbvietu radīšanu;
„Samērīgi un līdzsvaroti brīvās tirdzniecības nolīgumi”
60. prasa, lai Komisija turpina pilnvaroto darbu pie atlikušajiem jautājumiem, kas jāatrisina pēc 10. ministru konferences Nairobi; taču norāda, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) arī turpmāk jābūt elastīgam un dinamiskam forumam, kur PTO dalībvalstīm risināt sarunas par dziļāku tirdzniecības integrāciju to valstu starpā, kas to vēlas; atbalsta PTO centienus palielināt savu efektivitāti un pārskatatbildību; prasa, lai ES pēc pārdomu perioda sāk darbu pie konkrētu jaunu jautājumu iekļaušanas Ženēvas sarunās, tostarp, bet ne tikai investīciju, valsts uzņēmumu un pakalpojumu jomā;
61. prasa oficiāli sākt un ambiciozos termiņos noslēgt sarunas par vērienīgiem, līdzsvarotiem un augstiem standartiem atbilstošiem ekonomiskās integrācijas nolīgumiem ar Austrāliju un Jaunzēlandi, kuri aptveru tirdzniecību un ieguldījumus, ņemot vērā ne tikai ES un Jaunzēlandes un Austrālijas kopīgās intereses un vērtības, bet arī līdzīgos standartus darba un sociālo tiesību, kā arī vides aizsardzības standartus;
62. aicina Komisiju izmantot priekšrocības, ko dod pašreizējais impulss Mercosur valstīs, īpaši Argentīnā, un atbloķēt ES un Mercosur tirdzniecības sarunas, lai noslēgtu visaptverošu un vērienīgu nolīgumu; piekrīt, ka ir jāmodernizē ES nolīgumi ar Meksiku un Čīli — valstīm, kam ir svarīgas saiknes Latīņamerikas reģionā, īpaši kā dinamiskās reģionālās Klusā okeāna valstu alianses loceklēm; prasa, lai pēc sarunu pabeigšanas Komisija apsver iespēju noslēgt starpreģionu nolīgumu starp ES un Klusā okeāna valstu aliansi;
63. atzīst, cik svarīgas ir ciešākas tirdzniecības un ieguldījumu attiecības ar jaunindustrializētajām valstīm, piemēram, Indiju, Malaiziju, Taivānu un Ķīnu, un uzdod Komisijai nodrošināt, ka tā dara visu iespējamo, lai sarunās ar šīm valstīm panāktu kvalitatīvus tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus; prasa arī, lai Komisija nodrošina, ka, tiklīdz Tiesa ir sniegusi atzinumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Singapūru, nolīgums pēc iespējas ātrāk nonāk dalībvalstu un Eiropas Parlamenta rīcībā;
64. atzīst, ka VPS+ palīdz uzlabot cilvēktiesības un darba standartus un palielina ES ieguldījumu iespējas saņēmējvalstīs; uzstāj, ka VPS+ var būt efektīvs cilvēktiesību veicināšanas instruments vien tad, ja to piemēro pareizi; prasa, lai Komisija pilda savus pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 978/2012, un līdz 2017. gada beigām sniedz visaptverošu pārskatu, tostarp vajadzības gadījumā par reaģēšanas pasākumiem, ja kāds saņēmējs neievēro savas VPS+ saistības; gaida, ka sekmīgu VPS+ statusa pieprasījumu iesniegs Šrilanka, ja vien tā nodrošinās atbilstību attiecīgajiem kritērijiem;
65. norāda, ka — salīdzinājumā ar citiem nolīgumiem pasaulē — Komisijai pēc sarunu noslēgšanas joprojām nepieciešams ilgs laiks juridisko tekstu pārbaudīšanai un tulkošanai; uzskata, ka, ņemot vērā pasaules tirdzniecības vides straujo mainību un akūto nepieciešamību ES uzņēmumiem un patērētājiem atvērt jaunus tirgus, atbilstoši jau paustai Parlamenta prasībai ir jāapsver, kā uzlabot un racionalizēt juridiskās pārbaudes un tulkošanas procesu, lai panāktu, ka dalībvalstis un Parlaments visus juridiskos tekstus parakstīšanai un ratifikācijai saņem pēc iespējas ātrāk; prasa, lai Komisija vēlākais līdz 2017. gada 31. martam ziņo Parlamentam par konkrētiem priekšlikumiem šajā jomā;
66. pievienojas dalībvalstu un Parlamenta atbalstītajai Komisijas pastāvīgajai nostājai, ka visās notiekošajās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem jāiekļauj īpašas nodaļas, kas paredz īpašus juridiskus un tehniskus pasākumus, ar kuriem uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu spēju iesaistīties tirdzniecībā un ieguldīšanā — tas ir izšķirīgi svarīgs jautājums, ņemot vērā integrētu globālo piegādes ķēžu izplatību pasaules tirdzniecības modeļos;
67. uzsver, ka ES ekonomikai joprojām ir svarīgi ienākošie un izejošie ieguldījumi un ka, veicot ieguldījumus trešo valstu tirgos, ir pilnībā jāaizsargā visi ES uzņēmumi — jebkāda veida un lieluma; uzsver, ka ieguldījumu aizsardzība ir neatņemama ES tirdzniecības politikas daļa, vienlaikus atzīstot reglamentēšanas tiesību principu, procesu pārredzamības un uz skaidriem noteikumiem balstītas sistēmas nepieciešamību; prasa, lai Komisija turpmākās sarunās turpina nodrošināt ieguldījumu aizsardzību ES investoriem;
68. atzīst, ka pēc brīvās tirdzniecības nolīgumu piemērošanas sākšanas un pēc tam tie būtu jāuzrauga un pareizi jāpilda, lai nodrošinātu ne tikai pienācīgu analīzi un novērtējumu par to ietekmi uz tirdzniecību, bet arī nolīgumā paredzēto noteikumu, režīmu un pasākumu pienācīgu ievērošanu; norāda, ka pašlaik Komisija tirdzniecības nolīgumu īstenošanai nepievēršas pietiekami, un uzsver, ka ir izšķirīgi svarīgi nodrošināt, ka tirdzniecības partneri tur savus solījumus, kas pausti tirdzniecības nolīgumos; aicina Komisiju visā šajā procesā iesaistīt arī Parlamentu;
69. ir pārliecināts, ka, kamēr tirdzniecības partneri neatbilst visiem pieciem ES tirgus ekonomikas statusa kritērijiem, ES vajadzētu izmantot nestandarta metodes, kas pilnībā atbilst PTO noteikumiem, lai saglabātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un turpinātu cīņu pret negodīgu konkurenci visās tās formās;
70. aicina Komisiju intensificēt savus proaktīvos tirdzniecības pasākumus, kas saistīti ar jaunu tirgu atvēršanu un saglabāšanu, un pievērsties gan ar tarifiem saistītām, gan ar tiem nesaistītām problēmām; uzsver, ka ES augstos standartus pārtikas nekaitīguma, veselības un dzīvnieku labturības jomā, kuri ir svarīgi ES patērētāju uzticēšanās nodrošināšanai, nedrīkstētu apdraudēt vai atmest sarunās;
71. aicina Komisiju nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirdzniecības darījumos, ko ES vēlas noslēgt ar trešām valstīm, izveidojot sensitīvu tādu produktu sarakstu, kuri var neizturēt pārmērīgu spiedienu, lai kāds tam būtu iemesls; prasa šādiem produktiem, kas var būt jutīgi pret liberalizāciju, tirdzniecības nolīgumos veltīt pienācīgus īpašus un atšķirīgus noteikumus;
„Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās”
72. aicina Komisiju pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus kibernoziedzības jomā un nākt klajā ar priekšlikumu, ar kuru izveido skaidru tiesisko regulējumu attiecībām starp privātiem uzņēmumiem un tiesībaizsardzības iestādēm cīņā pret organizēto noziedzību un radikalizāciju tiešsaistē;
73. aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par pārrobežu sadarbību attiecībā uz informācijas apmaiņu par teroristu finansēšanas izsekošanu;
74. prasa ātri pieņemt pārskatīto priekšlikumu par viedrobežām, lai palīdzētu izveidot efektīvu ārējo robežu kontroli Eiropas Savienībā;
„Ceļā uz jaunu migrācijas politiku”
75. uzstāj, ka migrācijas politikas galvenajiem apsvērumiem vajadzētu būt nodrošināt sabiedrības uzticēšanos, saglabāt Šengenas zonas integritāti un uzturēt iekšējo drošību;
76. aicina Komisiju izvērtēt spēkā esošās regulas un direktīvas migrācijas jomā, jo īpaši Ģimenes atkalapvienošanās direktīvu, Patvēruma procedūru direktīvu un Kvalifikācijas direktīvu, kuras ir nevēlams veicinošs faktors tiem, kas meklē patvērumu ES;
77. uzsver, ka Dublinas III regulas pārskatīšanā jāsaglabā šīs regulas galvenie principi, un prasa Komisijai iesniegt īpašus un konkrētus priekšlikumus, lai risinātu patvēruma meklētāju tālākas pārvietošanās jautājumu;
78. uzsver, ka visiem turpmākajiem priekšlikumiem par ekonomisko migrāciju no valstīm, kas nav ES/EEZ valstis, vajadzētu galvenokārt būt dalībvalstu kompetencē un ka būtu arī jācenšas regulēt ekonomiskās migrācijas kvantitāti un kvalitāti no valstīm, kas nav ES/EEZ valstis;
79. aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā Turcija īsteno ES un Turcijas vienošanos;
80. aicina Komisiju izstrādāt uzraudzības un īstenošanas ziņojumus par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (ASIF) un Iekšējās drošības fonda (ISF) maksājumiem un ar tiem saistītajiem valstu izdevumiem un rūpīgi uzraudzīt un izvērtēt ES finansējuma izmantošanu, kurš piešķirts trešām valstīm patvēruma jomā;
81. uzsver, ka Komisijai vajadzētu regulāri uzraudzīt un izvērtēt iespējamu vīzu režīma liberalizācijas nolīgumu ar Turciju, lai nodrošinātu, ka netiek būtiski palielināts vīzu skaits personām, kuras pārsniegušas uzturēšanās atļaujas termiņu, un personām, kuras meklē starptautisku aizsardzību un kuru izcelsmes valsts ir Turcija;
82. aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt, kā tiek īstenota ES krasta un robežu apsardze (ECBG), tiklīdz tā ir izveidota, lai nodrošinātu, ka Aģentūra ne tikai pārvalda bēgļu pieplūdumu pie ārējām robežām, bet arī aktīvi darbojas attiecībā uz personu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu un samazinot tādu ES dzīvojošu patvēruma meklētāju kopējo skaitu, kuriem patvērums ir atteikts;
83. aicina Komisiju saistībā ar savu priekšlikumu par atgriešanas ceļošanas dokumentu nākt klajā ar vērienīgiem plāniem attiecībā uz atgriešanu tādās trešās valstīs kā, piemēram, Pakistāna, Maroka un Alžīrija;
84. aicina Komisiju veikt precīzu katras valsts analīzi un izstrādāt individuālas stratēģijas attiecībā uz “vairāk par vairāk” un “mazāk par mazāk” pieeju trešām valstīm saistībā ar ES finanšu palīdzību cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un cilvēku tirdzniecību;
„Spēcīgāks pasaules mēroga dalībnieks”
85. prasa regulāri pārskatīt Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), lai nodrošinātu, ka tā pievēršas pastāvīgi mainīgajiem apstākļiem pie ES austrumu un dienvidu robežām; turklāt uzstāj, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta budžets un darbība būtu pienācīgi jāpārbauda un ĒADD būtu jāatskaitās; uzskata, ka šajā novērtējumā būtu ne tikai jākoncentrējas uz to, vai nauda tiek tērēta pareizi, bet arī to, vai EKP mērķi ir sasniegti;
86. aicina Padomi un Komisiju, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību, pastāvīgi un kritiski pārskatīt visas pievienošanās sarunas, to attīstību un efektivitāti un vajadzības gadījumā mainīt tempu un stratēģiju;
87. atzīst, ka cilvēktiesību veicināšana ir viens no ES ārpolitikas mērķiem, jo īpaši tādās jomās kā reliģiskā brīvība, vārda brīvība, politiskās brīvības, sieviešu un bērnu tiesības, kā arī mazākumtautību grupu tiesības;
88. aicina turpināt diplomātisko spiedienu, tostarp izmantot mērķtiecīgas sankcijas pret personām, grupām un Krievijas valdību, lai mierīgā ceļā atrisinātu konfliktu Ukrainā; prasa stingri ievērot neatzīšanas politiku attiecībā uz Krievijas īstenoto Krimas okupāciju;
89. atzīst NATO par Eiropas drošības un aizsardzības stūrakmeni;
90. aicina turpināt starptautisku sadarbību, sarunu ceļā meklējot tādu risinājumu Izraēlas un palestīniešu konfliktam, kurš nodrošinātu drošu un vispārēji atzītu Izraēlu, kas pastāv blakus suverēnai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij; mudina īstenot turpmākus centienus nolūkā atjaunot miera procesu starp Turciju un kurdiem, lai veicinātu uzticēšanos un paļāvību starp abām pusēm un sāktu risināt plašākus reģionālus jautājumus, kas skar kurdu tautu;
Attīstības jautājumi
91. aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai sasniegtu ārvalstīm paredzētās attīstības palīdzības (OAP) mērķi — 0,7 % no NKP;
92. aicina Eiropas Savienības iestādes izveidot skaidru, strukturētu, pārredzamu un pārskatatbildīgu sistēmu, lai pārvaldītu partnerības un apvienības ar privāto sektoru jaunattīstības valstīs; turklāt aicina ES līmenī izveidot daudzpusējas ieinteresēto personu platformas katrā nozarē, kuras apvienotu privāto sektoru, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, nevalstiskās organizācijas, ideju laboratorijas, partnervalstu valdības, līdzekļu devējus un citas ieinteresētās personas, lai informētu par iespējām piedalīties publiskā un privātā sektora partnerībās, apmainīties ar labāko praksi un sniegt tehnisku atbalstu saistībā ar tiesisko regulējumu un gaidāmajām problēmām, kuras radīsies kopīgos sadarbības projektos;
93. aicina Komisiju nākt klajā ar inovatīvām pieejām dzīvības glābšanas palīdzībai un humānajai palīdzībai un konsekventāk pievērsties krīzes novēršanas un agrīnas brīdināšanas mehānismiem; mudina Komisiju apsvērt iespējamas partnerības ar privāto sektoru, lai reaģētu uz pašreizējām un turpmākām humānajām vajadzībām; uzsver, ka ir svarīgi pārvarēt plaisu starp humāno palīdzību un ilgtermiņa palīdzību attīstības jomā un iesaistīt “jaunās” jaunietekmes valstis, kuru pamanāmība, ietekme un spējas pieaug sarunās par humānās palīdzības sniegšanu;
94. aicina paplašināt Eiropas Investīciju bankas (EIB) pašreizējās ārējās kreditēšanas pilnvaras, lai palielinātu tās lomu ilgtspējīgas attīstības sasniegšanā un — jo īpaši — lai tā aktīvāk iesaistītos jaunās privātā sektora stratēģijas īstenošanā, apvienojot un līdzfinansējot projektus un privātā sektora attīstību vietējā līmenī; turklāt aicina nodrošināt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību partnerībās un projektos, kas saistīti ar EIB; aicina EIB un citas dalībvalstu attīstības finanšu iestādes nodrošināt, ka uzņēmumi, kas saņem to atbalstu, nav iesaistīti nodokļu nemaksāšanā;
95. mudina Komisiju turpināt sadarboties ar dalībvalstīm, atbalstot trešās valstis un izskaužot sievietēm un meitenēm kaitīgu praksi, tostarp bērnu un piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu (FGM), goda slepkavības, piespiedu sterilizāciju, izvarošanu konfliktu laikā, nomētāšanu ar akmeņiem un visas pārējās nežēlīgas rīcības izpausmes; mudina Komisiju sadarboties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), lai uzlabotu šādas nežēlīgas rīcības upuriem pieejamo palīdzību;
„Demokrātisku pārmaiņu Savienība”
Budžeta jautājumi
96. uzskata, ka vienam no galvenajiem principiem, Komisijai izstrādājot ES budžeta aplēses, vajadzētu būt „ES pievienotajai vērtībai”; mudina Komisiju vērst uzmanību uz tādu pasākumu finansēšanu, kuru ieguldījums no ES budžeta apliecina vairāk uzskatāmu priekšrocību salīdzinājumā ar atsevišķu dalībvalstu sniegtu finansējumu; uzskata, ka ES budžetam ir nozīmīga loma attiecībā uz to, vai Komisijas ierosinātais mehānisms izrādīsies veiksmīgs vai neveiksmīgs, pārskatot ES tiesību aktu kopuma atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam;
97. norāda, ka ir nepieciešamas kultūras pārmaiņas pieejā ES izdevumiem, jo pārāk liels uzsvars ir likts uz līdzekļu apguvi un atbilstību noteikumiem, nevis pievienoto vērtību vai rezultātiem; mudina Komisiju rūpīgi atkārtoti izvērtēt ES budžeta prioritātes, pamatojoties uz ex-post izvērtējumu un stingriem darbības rādītājiem; uzskata, ka izpildes rezervju, piemēram, pašlaik struktūrfondos lietoto izpildes rezervju, izmantošanu varētu palielināt un likt lietā citās ES finansējuma jomās; uzskata, ka uz rezultātiem vērsta budžeta stratēģija ir daudzsološa virzība šajā jomā, un mudina Komisiju pilnībā iekļaut uz rezultātiem balstītu budžeta plānošanas pieeju ikgadējā budžeta procedūrā;
98. norāda uz Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam, pašlaik notiekošo vidusposma pārskatīšanu; uzsver, ka budžeta paredzamības labā ir jāsagaida šis pārskats un iespējams tiesību akta priekšlikums par DFS pārskatīšanu, pirms tiek veiktas izmaiņas Eiropas Parlamenta saistībās attiecībā uz 2013. gada regulā paredzētajiem finansējuma maksimālajiem apjomiem pašreizējās DFS darbības laikā;
99. prasa Komisijai izmantot DFS vidusposma pārskatu, lai novirzītu līdzekļus no politikas jomām ar mazāku Eiropas pievienoto vērtību, piemēram, kultūras, pilsonības un plašsaziņas līdzekļiem, un tā vietā vēl vairāk pārorientēt ES budžetu uz darbvietu radīšanu, izaugsmi un konkurētspēju; norāda, ka, lai gan Savienība saskaras ar jauniem un neparedzētiem uzdevumiem, ES budžetā nedrīkst aizmirst par šo pamatprioritāti; aicina Komisiju izmantot šo iespēju, lai saskaņā ar labāka regulējuma programmu vienkāršotu šajā jomā esošām programmām, piemēram, programmai „Apvārsnis 2020”, piemērojamos noteikumus;
100. atzīmē, ka Komisija paredz nākt klajā ar priekšlikumu nākamajai DFS līdz 2018. gada 1. janvārim; neatlaidīgi prasa Komisijai, pirms tā nāk klajā ar priekšlikumiem par ES budžeta apmēru, pieņemt lēmumu par daudzgadu budžeta prioritātēm saskaņā ar principu par ES pievienoto vērtību; mudina Komisiju pielāgot nākamo DFS Komisijas un Parlamenta politiskajam ciklam, lai uzlabotu daudzgadu budžeta demokrātisko pārskatatbildību un pārredzamību;
101. norāda, ka Komisija izskatīs augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos iesniegtos priekšlikumus, tostarp arī jebkādas jaunas iespējas pašu resursu iegūšanai; tomēr uzskata, ka pašu resursu sistēma var radīt apātiju ES iedzīvotāju vidū; tādēļ stingri iebilst pret jebkāda jauna ES nodokļa ieviešanu; tā vietā atbalsta vienkāršāku un pārredzamāku resursu sistēmu, kas būtu balstīta uz dalībvalstu iemaksām no NKI;
102. lūdz Komisiju izstrādāt uzraudzības un īstenošanas ziņojumus par AMIF un ISF līdzekļu maksājumiem un valsts izdevumiem saistībā ar tiem;
Vides jautājumi
103. vērš uzmanību uz Komisijas juridisko pienākumu saskaņā ar REACH regulas 117. panta 4. punktu ziņot par šīs regulas īstenošanu un darbību līdz 2017. gada 1. jūnijam un norāda, ka šis ziņojums būs arī regulas REFIT izvērtējums; uzsver, ka novērtējumā būtu jāpārliecinās par šo tiesību aktu efektivitāti un lietderību, to saskaņotību gan iekšēji, gan ar citiem ES politikas virzieniem, to, vai ar tiem ir panākta ES pievienotā vērtība, to ietekmi uz uzņēmumiem, jo īpaši MVU un to spēju veikt ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī to ietekmi uz rūpniecību un ES ķīmisko vielu ražošanas varbūtēju pārvietošanu; aicina Komisiju iesniegt īstenošanas regulas, kas racionalizētu un vienkāršotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pieteikumiem par vielu lietojumiem nelielā daudzumā (mazāk par 10 tonnām gadā) un iepriekšējām rezerves daļām;
104. aicina Komisiju noteikt "nedaudz apstrādātu pārtikas produktu" definīciju, jo īpaši saistībā ar gaļas un piena produktiem, un izpētīt iespējas ierobežot izcelsmes valsts obligātās norādes marķējumā darbības jomu, attiecinot šo prasību vienīgi uz gadījumiem, kad patērētāju intereses ir līdzsvarotas ar izmaksām, piemēram, kā tas ir dzeramā piena, kā arī nedaudz apstrādātu piena un gaļas produktu gadījumā, un sagatavot tiesību aktu priekšlikumus šajās jomās, mudina Komisiju ņemt vērā nesenās bažas par marķējumu un konsekventu to tiesību aktu piemērošanu, kas attiecas uz ES pārtikas ķēdi, izmantojot jaunākās zinātnes atziņas un tehnoloģiju sasniegumus šajā nozarē; norāda, ka noteikumi par izcelsmes norādi jau ir obligāti un efektīvi darbojas attiecībā uz daudziem citiem pārtikas produktiem, tostarp neapstrādātu gaļu, olām, augļiem un dārzeņiem, zivīm, medu, augstākā labuma olīveļļu, neapstrādātu olīveļļu, vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem;
105. norāda, ka galvenie noteikumi Biocīdu regulā attiecībā uz piegādātāju apstiprināšanu un apstrādātos izstrādājumos izmantoto aktīvo vielu reģistrāciju rada būtiskas atbilstības problēmas zema informētības līmeņa dēļ attiecīgajos uzņēmumos; stingri mudina Komisiju iekļaut šo regulu tās 2017. gada REFIT darba kārtībā, jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvo slogu, ar ko saskaras MVU un mikrouzņēmumi, apkopojot apstiprināšanas dokumentus Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai (ECHA) saskaņā ar šo tiesību aktu;
106. norāda uz finanšu un regulatīvajām problēmām, ar ko saskaras dalībvalstis saistībā ar Nitrātu direktīvas (91/676/EEK) ievērošanu, kura bieži vien tiek uzskatīta par efektīva ES tiesību akta sliktu piemēru, kā arī norāda, ka tiek izskatīti vēl vairāki pārkāpumu gadījumi; uzsver, ka ir nepieciešams saskaņot tās ziņošanas ciklu ar Ūdens pamatdirektīvas (ŪPD) ziņošanas ciklu, lai tos pašas uzraudzības datus varētu izmantot abu direktīvu pārskatīšanā, un ierobežot un vienkāršot nitrātu plānošanas prasības, kas ir izrādījušās nevajadzīgs birokrātiskais slogs lauksaimniecības nozarei; mudina Komisiju iekļaut sistemātisku pārskatu par Nitrātu direktīvu tās 2017. gada REFIT darba kārtībā, lai racionalizētu apgrūtinošas prasības un samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas;
107. vēlreiz atgādina par to, cik svarīga ir ar Komisijas darbvietu, izaugsmes un konkurētspējas programmu pilnībā savienojama ieguldīšana pārejā uz aprites ekonomiku un tās stimulēšana, un ka tas samazinās ES atkarību no importētām izejvielām, nodrošinot iespējas gūt labumu visām ieinteresētajām personām; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek efektīvi īstenots rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku, jo īpaši attiecībā uz mērķiem, kas noteikti 2017. gadam;
108. vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir sasniegt mērķus, kas noteikti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam, un uzsver šīs stratēģijas stratēģisko nozīmi, tostarp sociāli ekonomiskā ziņā; pauž nopietnas bažas par nemitīgo bioloģiskās daudzveidības izzušanu un norāda, ka 2020. gada mērķi netiks sasniegti bez papildu ievērojamiem un nepārtrauktiem centieniem; uzsver, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai visaugstākajā līmenī būtu lielāka politiskā griba aizsargāt bioloģisko daudzveidību un apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un visām ieinteresētajām personām noteikt prioritātes spēkā esošo tiesību aktu īstenošanā un izpildē un ciešāk integrēt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību citās politikas jomās; atgādina, ka direktīvas vides aizsardzības jomā būtu pilnībā jāīsteno, nevis jāpārskata;
109. aicina Komisiju steidzami rīkoties, lai apturētu nelegālu tirdzniecību ar lolojumdzīvniekiem; atgādina, cik svarīgas ir identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kā arī šajā sakarībā atgādina Komisijai par Parlamenta skaidri pausto aicinājumu[3] pastiprināt šādu sistēmu saderību dalībvalstīs, lai uzlabotu dzīvnieku labturību;
110. vērš uzmanību uz nepieciešamību ieviest visaptverošu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 un Regulas (EK) Nr. 396/2005 īstenošanas novērtējumu un prasa Komisijai 2017. gadā veikt sīki izstrādātu neatkarīgu novērtējumu; uzskata, ka šajā pārskatā būtu jāņem vērā abu regulu galvenie elementi, vienlaikus arī cenšoties uzlabot efektivitāti un koordināciju starp šiem abiem tiesību aktiem; aicina Komisiju garantēt, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem atbilst labāka regulējuma principiem un praksei un nodrošina tādu lēmumu pieņemšanas sistēmu, kas ir saskaņota, efektīva, paredzama un zinātniski pamatota;
Kopējā lauksaimniecības politika
111. aicina Komisiju saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanu un nepārtrauktajām prasībām Eiropas lauksaimniekiem ražot vairāk un lētāk, vides un dzīvnieku labturības standartu ievērošanu un sabiedrisko labumu nodrošināšanu saglabāt maksimālo apjomu lauksaimniecībai 2. izdevumu kategorijā;
112. aicina Komisiju nolūkā samazināt slogu, ar ko saskaras ražotāji, un uzlabot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) efektīvas sabiedrisko labumu nodrošināšanas un vides mērķu īstenošanas ziņā veikt pilnīgu KLP vidusposma pārskatīšanu, lai panāktu uz tirgu vairāk orientētu politiku, vairāk uzmanības pievēršot inovācijai un konkurētspējai, vienādojot tiešos maksājumus visās dalībvalstīs un pārskatot noteikumus par vienotu tirgu kopīgo organizāciju (TKO), ar mērķi nostiprināt ražotāju organizācijas, mudināt pieņemt šos pasākumus un sniegt lauksaimniekiem jaunus finanšu instrumentus un iespējas, viņiem saskaroties ar turpmāku tirgus nestabilitāti;
113. uzsver KLP vienkāršošanas programmas nozīmi un aicina Komisiju vispusīgi novērtēt ekoloģizācijas pasākumu efektivitāti; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veikt ekoloģiski nozīmīgo platību (EFA) vidusposma pārskatīšanu, tomēr uzsver nepieciešamību šo pārskatīšanu attiecināt uz visiem trijiem ekoloģizācijas pasākumiem; aicina Komisiju turpināt izstrādāt un īstenot pasākumus, lai ieviestu proporcionalitāti, elastību un augstāku tolerances līmeni attiecībā uz KLP pārvaldību, un novērst baiļu kultūru, kas pastāv starp lauksaimniekiem saistībā ar savstarpējās atbilstības pārbaudēm un sodu piemērošanu;
114. uzsver, ka ir jānovērš nelīdzsvarotība pārtikas piegādes ķēdē, jo īpaši nolūkā panākt taisnīgumu un pārredzamību attiecībās starp primārajiem ražotājiem, pārstrādātājiem, piegādātājiem un izplatītājiem, un aicina Komisiju sadarboties ar nozari, lai novērstu bažas par anonīmu ziņošanu un stiprinātu primāro ražotāju ietekmi;
115. aicina Komisiju atbalstīt inovāciju lauksaimniecībā, nodrošinot regulatīvu saskaņotību un pilnībā ņemot vērā inovācijas attiecīgo tiesību aktu turpmākā pārskatīšanā un reformās; uzsver, ka Komisijai par prioritāti ir jānosaka pētniecība un inovācijas lauksaimniecībā, lai šī nozare saglabātu konkurētspēju un spētu risināt pašreizējās un turpmākās problēmas;
Kopējā zivsaimniecības politika
116. aicina Komisiju prioritārā kārtā veicināt mazapjoma zvejas ekonomisko un sociālo devumu vietējā ekonomikā, lai nodrošinātu piekrastes iedzīvotāju skaita saglabāšanu un mazinātu augstos bezdarba līmeņus citās ekonomikas nozarēs;
117. atgādina, ka kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis ir panākt, lai zivsaimniecības būtu ilgtspējīgas vides, ekonomikas un sociālajā ziņā un lai tās būtu veselīgas pārtikas avots ES iedzīvotājiem; atgādina, ka nevēlamas nozvejas nepieļaušana ir KZP galvenais mērķis, un norāda, ka izkraušanas pienākuma īstenošanā svarīga prioritāte ir nevēlamas piezvejas mazināšana un zivsaimniecību izdzīvošanas spējas palielināšana; aicina Komisiju pastāvīgi novērtēt un uzraudzīt iespējamās kritiskās zivju sugas, kas rodas izkraušanas pienākuma dēļ, jo īpaši veicot jauktu dažādu sugu zveju; aicina Komisiju turpināt cieši sadarboties ar zvejniekiem un zinātniekiem un paredzēt, kur kritiskās zivju sugas varētu rasties, un pētīt risinājumu iespējas, piemēram, inovatīvus zvejas paņēmienus;
118. uzsver, ka ir būtiski, lai zinātne būtu zivsaimniecības politikas pamatā; atgādina Komisijai, ka ir būtiski, lai jo īpaši daudzgadu plāni tiktu balstīti uz zinātniskiem pierādījumiem; atzinīgi vērtē komisāres Karmenas Vellas apņemšanos 2016. gadā ierosināt Vidusjūrai paredzētu daudzgadu plānu; ņem vērā Komisijas bažas par zivju krājumu stāvokli Vidusjūrā;
119. uzsver, ka Komisijai ir jāpārskata 2006. gada Vidusjūras regula, lai nodrošinātu, ka izstrādātie zvejas rīki un paņēmieni ir reģionam piemēroti un ir pielāgoti specifiskajām īpatnībām, kas piemīt Vidusjūras reģionam un zvejai šajā reģionā, ņemot vērā Vidusjūras baseina īpašās hidrogrāfiskās iezīmes; aicina Komisiju nodrošināt, ka saistībā ar piekrastes zveju tiek pārskatīts zivju krājumu statusa novērtējums, un uzsver, ka ir jāanalizē mazapjoma zveja un tās ietekme uz zivju krājumiem, ņemot vērā to, ka piekrastē zvejotās sugas ir ārkārtīgi nozīmīgas sociāli ekonomiskajā ziņā, pat ja tās veido tikai nelielu daļu no kopējā nozvejas apjoma;
120. uzsver, ka akvakultūras un jūrsaimniecības attīstībai var būt svarīga nozīme ne tikai sugu daudzveidības atgūšanā, bet arī jūras ekonomikas izaugsmē; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis tādas politikas popularizēšanā, kas atbilstoši ilgtspējas principam veicina zveju un tūrismu (zvejas tūrismu, jūrsaimniecību u.c.);
121. atzinīgi vērtē jauno regulējumu zivsaimniecības jomā attiecībā uz tehniskiem pasākumiem, kas paredzēts, lai vienkāršotu zivsaimniecības politiku; uzskata, ka nav efektīvi ES zivsaimniecības politikai piemērot universālu pieeju, un aicina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunās reģionalizācijas pieejas rezultātā palielinās zivsaimniecības nozares brīvība un samazinās apgrūtinošā birokrātija, ar ko saskaras zvejnieki;
Reģionālās attīstības politika
122. uzskata, ka šajā Komisijas darba programmas laikposmā ESI fondiem būtu jāpalīdz dalībvalstīm veikt grūtās un vienlaikus būtiskās ekonomikas reformas, kas vajadzīgas, lai palielinātu konkurētspēju, un uzsver, ka ESI fondi būtu jāiegulda tur, kur tie nodrošina vislielāko pievienoto vērtību; šajā sakarībā aicina Komisiju izmantot projektā “Mazāk attīstītie reģioni” gūtos secinājumus, lai noteiktu faktorus, kas saistīti ar lēno progresu zemo ekonomikas attīstības līmeņu paaugstināšanā, un sagatavot attiecīgus rīcības plānus ar detalizētiem pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvu ieguldījumu politiku;
123. norāda, ka ESI fondus joprojām ir sarežģīti pārvaldīt un ka MVU un pilsoniskās sabiedrības grupām ir grūti tiem piekļūt; mudina Komisiju turpināt centienus vienkāršot ESI fondu procedūras un procesus visām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu fondu ietekmi, apguvi un izmantošanu, vienlaikus nodrošinot efektīvas finanšu kontroles un pārkāpumu, tostarp krāpniecības, samazināšanu; jo īpaši uzsver nepieciešamību risināt jautājumu par pārmērīgas reglamentēšanas praksi, vienkāršot piekļuvi finanšu instrumentiem un tuvināt atbalsta shēmas uzņēmumiem; aicina Komisiju pilnībā iekļaut ESI fondus ES labāka regulējuma stratēģijā, lai jo īpaši mazinātu birokrātijas slogu MVU, un divkārt vairāk censties darboties kā vienotam veselumam ar ESI fondiem saistītu jautājumu risināšanā, nodrošinot efektīvāku koordināciju starp attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem;
124. uzsver reģionālās attīstības jomā īstenotās teritoriālās pieejas un augšupējās pieejas vērtību, jo tās atbalsta vietējās attīstības stratēģijas, rada nodarbinātības iespējas un veicina ilgtspējīgu attīstību laukos un teritoriālās ietekmes novērtēšanas plašāku izmantošanu; uzskata, ka jauniem teritoriālās attīstības instrumentiem (integrētiem teritoriāliem ieguldījumiem, sabiedrības virzītai vietējai attīstībai un kopīgiem rīcības plāniem) piemīt potenciāls efektīvāk reaģēt uz vietējām vajadzībām gan pilsētu, gan lauku teritorijās; tādēļ mudina Komisiju īstenot regulu, kas aptvertu šo instrumentu finansēšanu no ESI fondiem kopumā, lai stiprinātu sinerģijas, un pārskatīt to ierobežoto izmantošanu;
125. aicina Komisiju ESI fondu programmās paredzēt lielāku līdzekļu izlietošanas elastību, lai nodrošinātu ieguldījumus reģionu prioritārajās jomās, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību mazināt reģionālās atšķirības un sasniegt teritoriālās kohēzijas pamatmērķi nolūkā uzlabot konkurētspēju;
126. aicina Komisiju nepieļaut nekādu iepriekš ieplānotu līdzekļu lejupēju novirzīšanu nolūkā mazināt migrācijas sekas, vienlaikus atzīstot, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodam paredzēto līdzekļu prioritārās secības noteikta pārskatīšana varētu būt lietderīga, lai vietējās un reģionālās iestādes varētu efektīvāk apmierināt vajadzības uz vietas; uzsver, ka ESI fondi ir izveidoti, lai atbalstītu stabilu, ilgtermiņa reģionālo attīstību nolūkā uzlabot konkurētspēju, nevis finansēt ārkārtas pasākumus;
127. aicina Komisiju iespējami drīz sadarboties ar Parlamentu un dalībvalstīm jautājumā par ESI fondu turpmāko izmantošanu pēc 2020. gada, nepārprotami pievēršoties mērķtiecīgiem ieguldījumiem, kas nodokļu maksātājiem veido pievienoto vērtību; saskata vērtību jaunajā domāšanas veidā attiecībā uz finansēšanas instrumentiem, kas orientēti uz rezultātu, ir integrēti un apvieno daudzās ES dotāciju un aizdevumu programmas teritoriālās attīstības jomā, un administratīvā atbalsta palielināšanā valstīm, kas ir ESI finansējuma neto saņēmējas, paralēli ar lielāku elastību neto maksātājiem un mazāku iejaukšanos viņu veiktajos ieguldījumos;
Transporta jautājumi
128. uzsver nepieciešamību turpināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) un pamattīkla koridoru virzību kā prioritāti, lai izveidot saikni starp visu ES reģionu transporta tīkliem un novērstu tādas problēmas kā atbilstošas infrastruktūras trūkumu, pieejamību un zemu savietojamību starp ES austrumu un rietumu daļu; uzsver, ka ir nepieciešama sinerģija starp Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un ESI fondu finanšu resursiem, lai nodrošinātu visa pieejamā ES finansējuma vislabāko izmantošanu; uzskata, ka neatkarīgi no 2011. gada baltās grāmatas par transportu ES joprojām īsteno sadalītu pieeju un pārāk daudz pievēršas katram transporta veidam atsevišķi; aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju starpmodāla un multimodāla transporta attīstībai;
129. mudina Komisiju turpināt precizēt un vienkāršot pašreizējos tiesību aktus par transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem un atpūtas laikposmiem, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, un Regulu (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, lai uzlabotu juridisko noteiktību dalībvalstīm un autotransporta uzņēmumiem, un sekmēt brīvību sniegt transporta pakalpojumus ārpus ES, vienlaikus nodrošinot noteikumu konsekventu un vienotu īstenošanu;
130. ņem vērā panākto vienošanos par regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1365/2006 par statistiku attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, attiecībā uz deleģēto un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai saistībā ar konkrētu pasākumu pieņemšanu; uzsver, ka tendence paplašināt dažādu vācamo statistikas datu jomu (piemēram, šajā gadījumā tā ir jauna sistēma statistikas datu vākšanai par pasažieru pārvadājumiem) radīs lielāku birokrātiju un neveidos nekādu pievienoto vērtību;
131. mudina Komisiju izstrādāt pasākumus, kuri būtu efektīvāki nekā tie, kas norādīti Regulā (EK) Nr. 868/2004 (par aizsardzību pret negodīgu konkurenci saistībā ar valsts finansētiem pārvadātājiem no trešām valstīm Eiropas gaisa satiksmes pakalpojumu tirgū), lai aizsargātu godīgu konkurenci un nodrošinātu visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences nosacījumus;
132. aicina Komisiju mudināt dalībvalstis paātrināt sadarbību ar Euro Contrôle Route, lai efektīvāk īstenotu pašreizējos ES tiesību aktus, kas pievēršas jautājumam par dokumentāciju un krāpšanos ar licencēm pārvadājumu nozarē;
133. ņem vērā sabiedrības paustās bažas par dzelzceļa kravu pārvadājumu radīto troksni — tas ir viens no dzelzceļa transporta blakusefektiem, kas ietekmē vidi un veselību; tomēr uzsver, ka troksnis ir “vietēja līmeņa jautājums pēc definīcijas”, kas būtu risināms dalībvalstu līmenī, un ka trokšņa objektīva mazināšana būtu jālīdzsvaro ar dzelzceļa konkurētspējas saglabāšanu, tirgus kropļošanas nepieļaušanu un nelabvēlīgas situācijas neradīšanu dzelzceļa uzņēmumiem, kuriem būtu vajadzīgi papildu resursi, lai padarītu klusākus vagonus;
Sociālā politika
134. norāda, ka Komisijas 2010.–2015. gada stratēģijā par vienādām iespējām sievietēm un vīriešiem norādītās piecas galvenās rīcības jomas joprojām ir aktuālas prioritātes Ž. K. Junkera vadītās Komisijas pilnvaru termiņā (2014–2019) un ka Komisija ir publicējusi 40 lappušu apjomīgu dienestu darba dokumentu, kurā izklāstīta Komisijas “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam”; aicina Komisiju, — pirms apsvērt nepieciešamību iesniegt jaunus tiesību aktu priekšlikumus un politikas instrumentus vienādu iespēju jomā —, izskatot politikas virzienus sieviešu un vīriešu vienādu iespēju jomā, galveno uzmanību pievērst spēkā esošo tiesību aktu īstenošanai dalībvalstīs, un uzsver labākās prakses apmaiņas nozīmi, jo īpaši tad, ja dalībvalstīm ir ekskluzīva kompetence;
135. aicina Komisiju efektīvi pārraudzīt Direktīvas 2014/67/ES īstenošanu visās dalībvalstīs; stingri uzskata, ka Komisijai rūpīgu jāizvērtē visas ar dzeltenās kartītes procedūras starpniecību paustās 11 dalībvalstu parlamentu bažas; stingri mudina Komisiju, pirms sagatavot tās priekšlikumu par Direktīvas 96/71/EK pārskatīšanu, pagaidīt, līdz dalībvalstis pilnībā būs īstenojušas Direktīvu 2014/67/ES;
136. atgādina Komisijai, ka saskaņā ar LESD 153. pantu, atalgojuma noteikšana ir dalībvalstu kompetencē;
137. atbalsta Komisijas centienus grozīt un pārskatīt Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, lai ņemtu vērā mainīgos apstākļus un strukturālo daudzveidību dalībvalstīs un starp tām; tomēr uzsver, ka sociālās nodrošināšanas sistēmu izveide un pārvaldība ir dalībvalstu kompetencē un ka Savienība tās koordinē, bet nesaskaņo;
138. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atsaukusi direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (Direktīvu 92/85/EEK); uzskata, ka nespēja panākt vienošanos par priekšlikumu norāda uz grūtībām ES līmenī panākt vienošanos nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā;
139. uzsver, ka saistībā ar Komisijas ceļvedi “Jauns mēģinājums pārvarēt darba un privātās dzīves līdzsvara uzdevumus strādājošām ģimenēm” ikvienam jaunam priekšlikumam ir pilnībā jāatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;
140. atgādina Komisijai par piecu priekšsēdētāju ziņojumu, kurā atzīts, ka sociālās konverģences kontekstā nav iespējams visiem gadījumiem piemērojams standarta modelis; šajā sakarībā stingri uzskata, ka priekšlikumam par ES sociālo tiesību pīlāru galvenokārt jāpievēršas kritēriju plašākai izmantošanai un labākās prakses apmaiņai;
141. ņem vērā Komisijas nodomu pārskatīt sociālās jomas acquis; aicina Komisiju pārskatīt acquis atbilstību, ņemot vērā jaunas tendences, un noteikt vienkāršošanas un sloga mazināšanas iespējas, tostarp attiecīgos gadījumos atsaucot vai atceļot tiesību aktus;
142. atzīst Jauniešu nodarbinātības garantiju plašo mērķu potenciālo vērtību vērst dalībvalstu uzmanību uz nepieciešamību rīkoties, lai apkarotu jauniešu bezdarbu; tomēr uzsver, ka Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma Nr. 3/2015 kontekstā ir svarīgi novērtēt programmas rezultātu efektivitāti, lai veidotu mērķtiecīgākus politikas virzienus un instrumentus; uzsver, ka visi turpmākie būtiskie finansējuma palielinājumi būtu jāapstiprina, tiklīdz ir ņemti vērā secinājumi un ieteikumi, kas iekļauti Revīzijas palātas ziņojumā par Jauniešu nodarbinātības garantiju;
143. mudina Komisiju nodrošināt, ka ierosinātie ES tiesību akti un finansējuma programmas atbilst ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām; atzinīgi vērtē pausto apņemšanos nodrošināt preču un pakalpojumu, tostarp ēku, pieejamību un efektīvus izpildes un sūdzību izskatīšanas mehānismus; aicina Komisiju, sagatavojot jaunus tiesību aktus attiecīgajās jomās, piemēram, saistībā ar digitālo programmu, ņemt vērā to, ka pieejamība IKT vidē ir tikpat būtiska kā pieejamība fiziskajā vidē;
Kultūras un izglītības politika
144. akcentē DFS vidusposma pārskatīšanas nodrošināto iespēju pašreizējā finansēšanas periodā novērtēt ES kultūras un izglītības programmu efektivitāti un pievienoto vērtību un nodrošināt šo programmu efektīvu pārvaldību; aicina, jo īpaši Komisiju, novērtēt programmas “Eiropa pilsoņiem” un programmas “Radošā Eiropa” pievienoto vērtību atbilstoši subsidiaritātes principam un labāka regulējuma programmai;
145. atzinīgi vērtē Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanā izmantoto Komisijas REFIT programmu; aicina Komisiju šīs direktīvas pārskatīšanā aktīvi izmantot REFIT procesa izdarītos secinājumus un apspriedēs ar ieinteresētajām personām gūtos rezultātus; uzsver nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktus ieguldījumus radošajā ciklā un patērētāju piekļuvi augstas kvalitātes saturam, vienlaikus uzlabojot nepilngadīgu personu aizsardzību pret kaitīgu saturu un atbalstot Eiropas audiovizuālo mediju darbu ražošanu un izplatīšanu;
146. atgādina, ka stratēģiskajai sistēmai Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) būtu jāpapildina nacionāli pasākumi un jāatbalsta dalībvalstu centieni izstrādāt izglītības un apmācības sistēmas; šajā saistībā aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalsts un attiecīgā gadījumā reģiona kompetence šajā jomā, kā arī visās pārējās kultūras un izglītības politikas jomās tiek pilnībā respektēta un ka tiek ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi; aicina Komisiju nodrošināt, ka ekspertu aprindas un attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši vecāku organizācijas, tiek pietiekami iesaistītas ET 2020 darbā;
147. atbalsta Komisijas centienus veicināt augstākās izglītības kvalifikāciju redzamību un pārredzamību, izmantojot Boloņas procesu; piekrīt tam, ka lielāka uzmanība jāpievērš gan Boloņas procesa, gan mobilitātes programmu blakusefektiem un jānodrošina izglītības iestādēm lielāka elastība mācību programmu organizēšanā; prasa padziļināti apsvērt iespēju sadarboties un apmainīties ar labāko praksi tālākizglītības jomā un veidot saiknes starp uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm, lai visā ES pēc 2016. gada arodizglītībā un apmācībā tiktu nodrošināts prasmju kopums, kas vajadzīgs izaugsmes panākšanai un darbvietu radīšanai;
148. pauž bažas par to, ka Eiropas skolas nav risinājušas jautājumus, uz kuriem norādījusi Revīzijas palāta; aicina Komisiju 2017. gadā apņemties savlaicīgi un visaptveroši pārskatīt Eiropas skolu sistēmas vadību, pārvaldību un organizāciju, ņemot vērā to, ka 60 % no Eiropas skolu budžeta tiek finansēti no ES budžeta, vienlaikus atzinīgi vērtējot to, ka 2014. gadā tika pieņemta jauna Eiropas skolu finanšu regula;
Institucionāli jautājumi
149. aicina Komisiju atzīt, ka demokrātiski ievēlētās reģionālās un vietējās valdības un to pārstāvošās asociācijas ir pilntiesīgi Eiropas likumdošanas procesa dalībnieki, bet ieinteresētās personas un lobisti par tādiem nav uzskatāmi; īpaši lūdz tos atbrīvot no Pārredzamības reģistra saistībām, kā tas jau ir atsevišķu reģionu gadījumā;
150. aicina Komisiju ierosināt parastu Līguma pārskatīšanas procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 48. pantu nolūkā ierosināt nepieciešamās izmaiņas LESD 341. pantā un 6. protokolā, lai Parlaments varētu lemt par savas oficiālās darba vietas un savu iekšējo struktūru atrašanās vietu;
151. aicina Komisiju iesniegt tekstu, ar kuru tiktu grozīti Tiesas statūti, lai “ikviens lietas izskatīšanā piedalījies tiesnesis varētu spriedumam pievienot vai nu atsevišķu atzinumu, kas atšķiras no sprieduma vai ir tam pretrunā, vai vienkārši paziņojumu par savu nepiekrišanu”;
152. aicina Komisiju ievērot kompetences piešķiršanas, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un respektēt pašreizējās un turpmākās dalības brīvprātības principu, atkāpes un tiesiskās garantijas, kas piešķirtas noteiktām dalībvalstīm ar Līgumiem un tiem pievienotajiem protokoliem un deklarācijām;
153. aicina Komisiju ievērot valstu suverenitātes perimetru, tostarp tādās jomās kā robežkontrole, selektīva imigrācija, sociālie noteikumi un politika, pilsonības likums, krimināltiesības, ģimenes tiesības, vēlēšanu tiesības un kultūras un izglītības politika, kā arī vispārīgāk — šo valstu konstitūciju absolūto prioritāti;
154. aicina Komisiju skaidri apliecināt, ka visām iniciatīvām, ko tā īsteno pret dalībvalstīm, piemēram, tiesiskuma izmeklēšanas procedūrai, ir spēcīgs juridiskais pamats un ka tās pamatojas uz labi argumentētiem faktiem un ticamu situācijas analīzi;
155. aicina Komisiju veltīt lielāku uzmanību pārredzamības un pilnvaru nošķiršanas ievērošanai, nodrošinot lielāku atbilstību LESD 290. panta noteikumiem, un tādēļ neizmantot deleģētus aktus, lai pieņemtu patiesi leģislatīvus pasākumus, kuri būtu jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;
o
o o
156. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Eiropadomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.