Sesijas dokuments
19.10.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu
( 2016/2936(RSP) )
Sabine Lösing, Javier Couso Permuy, Takis Hadjigeorgiou, Marie-Christine Vergiat, Paloma López Bermejo, Marina Albiol Guzmán, Neoklis Sylikiotis, Stelios Kouloglou, Kostadinka Kuneva, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Estefanía Torres Martínez, Miguel Urbán Crespo, Lola Sánchez Caldentey
GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu
( 2016/2936(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferences ieteikumiem attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, kas brīvi no masu iznīcināšanas ieročiem[1],
– ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu[2],
– ņemot vērā Padomes secinājumus par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) devīto pārskatīšanas konferenci (8079/15),
– ņemot vērā augstākā līmeņa sanāksmi par kodoldrošības jautājumiem, kas no 2016. gada 31. marta līdz 1. aprīlim notika Vašingtonā,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 13. decembra rezolūciju par to, lai Tuvo Austrumu reģionā izveidotu no kodolieročiem brīvu zonu (A/RES/66/61),
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. jūlija Lēmumu 2012/422/KĀDP, ar ko atbalsta procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kurā nav kodolieroču un visu citu masu iznīcināšanas ieroču[3],
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Lēmumu A/RES/70/33, ar ko izveido adaptīvu darba grupu, kas virza daudzpusējas kodolatbruņošanās procesu Ženēvā 2016. gadā, un adaptīvās darba grupas ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai, kas pieņemts 2016. gada 19. augustā (A/71/371),
– ņemot vērā Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT), Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) vispārējos drošības nolīgumus un to papildprotokolus, Konvenciju par kodolmateriālu fizisko aizsardzību, Starptautisko konvenciju par kodolterorisma apkarošanu, Hāgas Rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu, Līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START I), Līgumu par stratēģisko uzbrukumu samazināšanu (SORT) un 2010. gadā atjaunoto START nolīgumu (jaunais START),
– ņemot vērā KNL 2010. gada pārskatīšanas konferences noslēguma dokumentu, jo īpaši Rīcības plānu, kurā noteiktas 64 konkrētas turpmāk veicamas darbības,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā diemžēl kodolieroču glabāšanai un izmantošanai joprojām ir būtiska nozīme gan atzīto, gan arī neatzīto kodolieroču valstu militārajā politikā; tā kā masu iznīcināšanas ieroču, piemēram, kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču, glabāšana un izplatīšana ir viens no nopietnākajiem apdraudējumiem starptautiskajam mieram un drošībai;
B. tā kā daudzpusējās atbruņošanās process tika pārtraukts uz vairākiem gadiem un trūka politiskās gribas to atjaunot; tā kā dažas no aktuālākajām prioritātēm drošības jomā ir liegt iespējas teroristiem vai vēl citām valstīm iegūt vai izmantot kodolieročus, mazināt šādu ieroču krājumus pasaulē, apturēt modernizāciju šajā jomā un tiekties panākt, lai pasaulē nebūtu kodolieroču;
C. tā kā KNL 2010. gada pārskatīšanas konferences secinājumi un Rīcības plāns bija būtiskas vienošanās, lai sāktu reālu kodolatbruņošanās procesu; tā kā vērojams izteikts progresa un politiskās gribas trūkums, tiecoties sasniegt KNL konkrētus īstenošanas mērķus, piemēram, 64 konkrētos pasākumus saskaņotajā 2010. gada Rīcības plānā;
D. tā kā jāturpina stiprināt visus trīs KNL pīlārus, kas ir kodolieroču neizplatīšana, atbruņošanās un tiesības sadarboties, lai izmantotu kodolenerģiju civiliem mērķiem;
E. tā kā ES ir apņēmusies novērst, aizkavēt un apturēt vispārējas bažas izraisošu apbruņošanās programmu īstenošanu un, ja iespējams, atteikties no tām vispār; tā kā ES jāpastiprina centieni, lai cīnītos pret kodolieroču izplatīšanu un tās finansēšanu, lai sodītu izplatīšanas darbības un izstrādātu pasākumus zināšanu un prasmju nemateriālas nodošanas novēršanai, izmantojot daudzpusējus nolīgumus, pārbaudes mehānismus, valstu un starptautiskā līmenī koordinētus eksporta pārraudzības pasākumus un kopīgas draudu samazināšanas programmas;
F. tā kā 2016. gadā aprit 20 gadi, kopš 1996. gada 24. septembrī parakstīšanai tika atvērts Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu; tā kā šis līgums nav stājies spēkā, jo dažas valstis, kuras nav KNL puses, kā arī dažas KNL puses, nav to parakstījušas vai ratificējušas;
G. tā kā četras no deviņām kodolieroču valstīm nav KNL puses un Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR) ir pārtraukusi dalību šajā līgumā; tā kā Eiropas Savienības Padome un ANO Drošības padome nosodīja izmēģinājumu, kurš, kā apgalvoja KTDR, bija „sekmīgs ūdeņraža bumbas izmēģinājums”, ko veica 2016. gada 6. janvārī; tā kā KTDR 2016. gada 9. septembrī veica savu piekto kodolizmēģinājumu, kas neapšaubāmi ir pretrunā tās starptautiskajiem pienākumiem saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūcijām;
H. tā kā ES ir iesaistījusies starptautiskajās sarunās un E3/ES+3 un Irānas sarunu mediācijas procesā, lai rastu diplomātisku un miermīlīgu atrisinājumu jautājumam par Irānas kodolprogrammu; tā kā ES kā dalībniecei Kopīgajā visaptverošajā rīcības plānā, par ko panākta vienošanās ar Irānu, ir būtiska nozīme, uzraugot nolīguma īstenošanu;
I. tā kā tiek lēsts, ka NATO kodolieroču režīma un divpusēju vienošanos ietvaros piecās NATO valstīs (Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Turcijā), kurām nav kodolieroču, joprojām ir izvietoti 150 līdz 200 nestratēģiskie kodolieroči, un šīs valstis šai saistībā nerīko demokrātiskas debates un diskusijas, nemaz jau nerunājot par to, ka netiek nedz apstiprināta, nedz arī noliegta masu iznīcināšanas ieroču atrašanās šo valstu teritorijā;
J. tā kā NATO 2010. gada stratēģiskā koncepcija un 2012. gada situācijas pārskats aizsardzības un prevencijas jomā uzliek pienākumu NATO sasniegt mērķi radīt tādus nosacījumus, lai pasaulē nebūtu kodolieroču;
K. tā kā Krievija un Amerikas Savienotās Valstis turpina īstenot jauno START nolīgumu, kura darbības termiņš beigsies 2021. gadā, ja vien abas puses to nepagarinās;
L. tā kā jāpanāk cieša koordinēšana un sadarbība ES un tās kaimiņvalstu starpā, jo īpaši ar ASV un Krieviju, lai atsāktu un turpinātu samazināt kaujas kodolgalviņu daudzumu, kā arī lai atsāktu un turpinātu kodolieroču neizplatīšanas režīmu,
1. pauž nopietnas bažas par briesmām, ko radītu kodolbruņošanās sacensības atsākšanās; tādēļ uzsver, ka KNL kā globālā kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīma stūrakmens stiprināšanai ir ārkārtīgi būtiska nozīme un ka tas jādara steidzami, lai apstiprinātu KNL pamatā esošās vērienīgās vienošanās spēkā esamību; tādēļ mudina pielikt visas pūles, lai īstenotu KNL visus aspektus un lai stiprinātu vienošanās, nolīgumus un aģentūras, kas veido esošo kodolieroču neizplatīšanas režīmu, jo īpaši CTBT un SAEA vispārējos drošības nolīgumus; apstiprina, ka, lai daudzpusējie centieni būtu efektīvi, tie jānosaka rūpīgi izstrādātā redzējumā nolūkā pēc iespējas drīzāk panākt no kodolieročiem brīvu pasauli;
2. atgādina ES un dalībvalstīm, ka kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšana ir cieši saistīti un savstarpēji pastiprinoši mērķi; uzskata, ka, lai saglabātu un izpildītu KNL, ir vajadzīgs ceļvedis, kurā jānosaka grafiks kodolatbruņošanās pasākumu veikšanai, kā arī termiņi; aicina kodolieroču valstis izpildīt savas saistības saskaņā ar KNL 6. pantu, proti, „labā ticībā vest sarunas par efektīviem pasākumiem saistībā ar kodolbruņošanās sacensības izbeigšanu pēc iespējas tuvākā laikā un saistībā ar kodolatbruņošanos”; uzsver, ka kodolieroču valstis nav pietiekamā mērā izpildījušas šīs saistības, lai gan tām ir izšķiroša nozīme visas atbruņošanās sistēmas turpmākajā darbībā;
3. aicina ES un tās dalībvalstis noteikt kodolatbruņošanās jautājumu par ārpolitikas un drošības politikas prioritāti un izkļūt no strupceļa kodolatbruņošanās sarunās divpusējā un starptautiskā līmenī;
4. atzinīgi vērtē to, ka kopš 2003. gada ES nolīgumos ar trešām valstīm un rīcības plānos tiek iekļautas masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas klauzulas; norāda, ka šādi pasākumi jāīsteno visām ES partnervalstīm bez izņēmuma un ka tie jāintegrē visos ES nolīgumos, tostarp jauktos nolīgumos;
5. atzinīgi vērtē sabiedrības un politiķu informētības uzlabošanos; atbalsta kampaņu „Pilsētu mēri mieram” ar mērķi panākt kodolatbruņošanos un no kodolieročiem brīvu pasauli līdz 2020. gadam, kā arī iniciatīvu „Global Zero”; uzsver parlamentu un parlamentāriešu atbildību kodolieroču neizplatīšanas un kodolatbruņošanās popularizēšanā un atzinīgi vērtē pasaules Parlamentāriešu apvienību par kodolatbruņošanos (PNND);
6. mudina ES dalībvalstis, kuras ir kodolieroču valstis, nekavējoties pārtraukt kaujas kodolgalviņu un to piegādes sistēmu kvalitātes uzlabošanu, attīstību, ražošanu un krājumu veidošanu; aicina šīs valstis uzsākt jaunas iniciatīvas, lai sāktu sarunas kodolieroču valstu starpā par turpmāko kodolieroču daudzuma strauju samazināšanu un galu galā to iznīcināšanu;
7. aicina stingri ievērot kodolizmēģinājumu moratoriju, kamēr nav stājies spēkā CTBT, jo dažas valstis to vēl nav ratificējušas; mudina pārējās valstis, kuras uzskaitītas CTBT II pielikumā un kurām tas jāratificē, lai stātos spēkā, nekavējoties parakstīt/ratificēt līgumu, jo šis vispārējais un starptautiski pārbaudāmais līgums par izmēģinājumu aizliegumu ir efektīvākais veids, kā aizliegt kodolieroču izmēģinājumu eksplozijas un jebkurus citus kodolsprādzienus;
8. atbalsta turpmākos centienus nostiprināt SAEA pilnvaras, tostarp SAEA drošības nolīgumu papildu protokolu vispārināšanu un citus centienus, kuru mērķis ir attīstīt uzticības veidošanas pasākumus; tiecas panākt, lai šai organizācijai būtu pieejami pietiekami resursi, lai tā izpildītu savu būtisko uzdevumu kodoldarbības padarīt drošas;
9. pauž nožēlu par to, ko kodolieroču valstis, kuras ir parakstījušas KNL, modernizē savu ieroču arsenālu un atliek darbības, lai mazinātu vai iznīcinātu savu kodolieroču arsenālu, kā arī īsteno kodolbruņošanās militāro doktrīnu;
10. aicina visas kodolieroču valstis sniegt negatīvas drošības garantijas, kā arī aicina šīs valstis atturēties no kodolieroču izmantošanas vai šādu ieroču izmantošanas draudu izteikšanas;
11. stingri atbalsta Krievijas un ASV īstenotos pasākumus, kuru mērķis ir ievērojami samazināt savus kodolieročus, kā tas ir noteikts START un SORT līgumos; šai saistībā pauž nožēlu par to, ka kopš jaunā START līguma stāšanās spēkā 2011. gadā netiek turpinātas sarunas par steidzamo nepieciešamību samazināt izvietoto un neizvietoto kaujas kodolgalviņu daudzumu, tostarp pirmo reizi — nestratēģisko kodolieroču daudzumu; tādēļ mudina ratificēt CTBT un turpināt īstenot jauno START līgumu;
12. nosoda pēdējos kodolizmēģinājumus, ko veikusi KTDR, tostarp ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, jo tie rada nopietnu apdraudējumu mieram un stabilitātei Korejas pussalā un Āzijas ziemeļaustrumu reģionā; tomēr atbalsta sešu pušu sarunu satvaru; aicina atsākt šīs sarunas, lai panāktu atteikšanos no kodolieročiem Korejas pussalā, un norāda, ka Ķīnai ir būtiska nozīme šai saistībā; atbalsta nesenās iniciatīvas saistībā ar pirmo divpusējo sarunu rīkošanu abu Korejas pussalas valstu starpā; apstiprina savu atbalstu un apņemšanos palīdzēt rast miermīlīgu un diplomātisku risinājumu KTDR jautājumam par kodolieročiem; aicina KTDR atjaunot konstruktīvu sadarbību ar starptautisko sabiedrību un jo īpaši ar sešu pušu sarunu dalībniekiem, lai panāktu ilgstošu mieru un drošību no kodolieročiem brīvā Korejas pussalā; uzsver, ka sarunu par kodolatbruņošanos risināšanai ārkārtīgi palīdzētu tas, ja vienlaikus notiktu arī sarunas par to, lai 1953. gadā noslēgto Korejas pamiera līgumu aizstātu ar pastāvīgu miera nolīgumu, ko ierosinājusi KTDR, bet kas vairākkārt noraidīts;
13. atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada decembra un 2012. gada rezolūcijas par no kodolieročiem brīvas zonas izveidi Tuvajos Austrumos, kā arī Padomes 2012. gada jūlija secinājumus, kuros pausts atbalsts šim procesam; uzskata, ka sarunas par no kodolieročiem brīvas zonas izveidi Tuvajos Austrumos, Vidusjūras reģionā un Āzijas ziemeļaustrumos varētu būt nozīmīgs solis minētā reģiona valstu drošības problēmu risināšanā; pauž nožēlu par to, ka atlikta 2012. gadā paredzētā konference par šādas no masu iznīcināšanas ieročiem brīvas zonas izveidi; prasa nekavējoties uzsākt organizēt šo konferenci;
14. aicina visas reģiona valstis līdz tādas zonas izveidei, kas brīva no kodolieročiem, neizstrādāt, neražot, neizmēģināt un neiegūt citādā veidā kodolieročus un neatļaut savā teritorijā vai teritorijās, ko tās kontrolē, kodolieroču vai kodolsprādzienierīču izvietošanu;
15. prasa izveidot Eiropā zonu, kas brīva no masu iznīcināšanas ieročiem; īpaši aicina Francijas un Apvienotās Karalistes valdību atbrīvoties no kodolieročiem; mudina ASV valdību izvest no Eiropas teritorijas visus taktiskos kodolieročus un Krievijas Federācijas valdību neizvietot kodolieročus vai izvest no valsts teritorijas rietumdaļas visus savus kodolieročus; prasa izbeigt visus kodolieroču koplietošanas pasākumus starp ES dalībvalstīm un ASV/NATO;
16. atzinīgi vērtē darbu, ko paveikusi adaptīvā darba grupa saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/70/33, un ieteikumu ANO Ģenerālajai asamblejai, kas iekļauts adaptīvās darba grupas galīgajā ziņojumā (A/71/371) un pieņemts ar plašu atbalstu 2016. gada 19. augustā, proti, sasaukt konferenci 2017. gadā, kurā var piedalīties visas valstis, lai apspriestu juridiski saistošu instrumentu, kas aizliedz kodolieročus, tiecoties panākto to pilnīgu iznīcināšanu; atzīst, ka šāda rīcība stiprinās mērķus ieroču neizplatīšanās un atbruņošanās jomā, kā arī KNL paredzētos pienākumus un palīdzēs radīt nosacījumus drošībai pasaulē, kā arī pasaulei, kurā nav kodolieroču;
17. aicina ES un tās dalībvalstis sniegt atbalstu un ievērojamu ieguldījumu adaptīvās darba grupas ieteikumu īstenošanā, jo īpaši, lai sasniegtu mērķi ieviest juridiski saistošu instrumentu, kas aizliedz kodolieročus, īstenojot procesu, kura pamatā ir pārredzamības, neatgriezeniskuma un pārbaudāmības princips, un pienācīgi ņemot vērā gan kodolieroču drošības aspektu, gan arī humāno aspektu;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietu un drošības politikas jomā, Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajam komisāram atbruņošanās jautājumos, Kodolieroču neizplatīšanas līguma 2015. gada pārskatīšanas konferences priekšsēdētājam un SAEA ģenerāldirektoram.