Sesijas dokuments
19.10.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu
( 2016/2936(RSP) )
Rolandas Paksas, Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi
EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu
( 2016/2936(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2016. gada aprīļa Vašingtonas samita par kodoldrošību galīgo paziņojumu,
– ņemot vērā Konvenciju par kodolmateriālu fizisko aizsardzību un tās 2005. gada grozījumus,
– ņemot vērā Starptautisko konvenciju par kodolterorisma apkarošanu,
– ņemot vērā Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu,
– ņemot vērā Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL),
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2310 (2016. gads),
– ņemot vērā 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferences ieteikumiem attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, kas brīvi no masu iznīcināšanas ieročiem[1],
– ņemot vērā 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas Drošības stratēģiju „Droša Eiropa labākā pasaulē” un 2003. gada Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kā arī 2008. gada Jaunos darbības virzienus,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas pēc Ziemeļkorejas/Korejas Tautas Demokrātiskā Republikas nesen veiktajiem kodolizmēģinājumiem,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā, lai gan kopš aukstā kara beigām ir pagājuši vairāk nekā 25 gadi, kopējos pasaules zināmos kodolieroču krājumos joprojām ir vairāk nekā 15 000 vienības; tā kā viena kodolgalviņa, jo īpaši ja to raida pret lielu pilsētu, spēj nogalināt miljoniem cilvēku un radīt ilgtermiņa vides katastrofas;
B. tā kā kodolterorisma un radiācijas terorisma draudi joprojām ir viena no lielākajām starptautiskās drošības problēmām; tā kā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) ir norādījusi, ka pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir izplatīti miljoniem radioaktīvā starojuma avotu, un tā kā šie avoti atrodas vairāk nekā 100 valstīs, turklāt daudzi no šiem avotiem ir vāji aizsargāti un pakļauti zādzības riskam; tā kā Kodoldraudu iniciatīvas (NTI) kodoldrošības indeksa 2016. gada izdevumā konstatēja, ka daudzās jaunattīstības valstīs, kas apsver iespēju turpināt īstenot kodolenerģijas programmas, nav ieviesti pasākumi kodoliekārtu pienācīgai aizsardzībai pret sabotāžu;
C. tā kā teroristi jau sen ir izrādījuši interesi par radioloģiskiem ieročiem, un drošības eksperti neizslēdz iespēju, ka teroristu grupējumi vai nevalstiskas personas varētu iegūt kodolieročus;
D. tā kā kodolatbruņošanās progress ir apstājies situācijā, kad pieaug saspīlējumi starp kodolbruņotām valstīm, un pašreiz nenotiek un nav plānotas sarunas par kodolieroču valstu (NWS) krājumu turpmāku regulējumu vai samazināšanu;
E. tā kā ASV 2016. gada aprīlī organizēja ceturto samitu par kodoldrošību; tā kā šajā samitā, kura mērķis ir panākt kodoldrošības rīcības jūtamus uzlabojumus un nostiprināt pasaules kodoldrošības arhitektūru, piedalījās vairāk nekā 50 valstis un starptautiskas organizācijas; tā kā Krievija nepiedalījās šajā samitā;
F. tā kā 20 gadus pēc pieņemšanas Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu vēl nav likumīgi stājies spēkā, gaidot ratificēšanu atlikušajās astoņās tā dēvētajās 2. pielikuma valstīs;
G. tā kā kodolieroču (gan vertikālās, gan horizontālās) izplatīšanas risks joprojām ir aktuāls daudzos pasaules reģionos un var radīt vēl straujāku kodoltehnoloģiju izstrādi militāros nolūkos;
H. tā kā Ziemeļkoreja ir vienīgā valsts pasaulē, kas 21. gadsimtā ir veikusi atkārtotus kodolieroču izmēģinājumus, turpinot ignorēt ANO Drošības padomes rezolūcijas par šo jautājumu; tā kā 2016. gada 9. septembrī Starptautiskā uzraudzības sistēma (IMS) reģistrēja neparastu seismisko aktivitāti, kad Ziemeļkoreja paziņoja, ka tās piektais kodolizmēģinājums ir bijis sekmīgs; tā kā Ziemeļkorejai kopš pirmajiem izmēģinājumiem 2006. gadā ir piemēroti pieci ANO sankciju kopumi, bet tā nav izrādījusi gatavību slēgt savu militāro kodolprogrammu;
I. tā kā 2016. gadā Ženēvā notika ar ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada decembra rezolūciju izveidotās Kodolatbruņošanās adaptīvās darba grupas (OEWG) trīs sesijas; tā kā OEWG vēlreiz apliecināja savu apņemšanos panākt un saglabāt kodolatbruņotu pasauli; tā kā OEWG galīgajā ieteikumā, ko pieņēma ar plašu atbalstu, Ģenerālā asambleja tiek aicināta 2017. gadā organizēt konferenci, lai apspriestu juridiski saistošu instrumentu, kas aizliegtu kodolieročus un panāktu to pilnīgu izskaušanu;
J. tā kā ar daudziem starptautiskiem līgumiem ir sekmīgi panākta no kodolieročiem brīvu zonu (NWFZ) noteikšana pat teritorijās, kurās pastāvēja ievērojami politiskie saspīlējumi; tā kā pašreiz ir septiņas NWFZ, kurās līgumslēdzējas valstis ir piekritušas atturēties no kodolieroču turēšanas, izstrādes un izvietošanas; tā kā ir izrādījies ārkārtīgi sarežģīti panākt no masu iznīcināšanas ieročiem brīvas zonas noteikšanu Tuvajos Austrumos;
K. tā kā ES bija būtiska nozīme kodolvienošanās panākšanā ar Irānu; tā kā ES ir Kopīgā visaptverošā rīcības plāna puse un kopā ar E3+3 partneriem turpina darbu pie plāna pilnīgas īstenošanas; tā kā SAEA ir apstiprinājusi, ka Irāna ir īstenojusi visus pasākumus, kas tai bija jāveic saistībā ar kodoljautājumiem;
L. tā kā 2015. gada KNL pārskatīšanas konferencē puses nespēja panākt vienprātību par pamatotu nobeiguma deklarāciju un panāca tikai nelielu progresu saistībā ar 2010. gada ieteikumiem; tā kā šo nevienprātību attiecina uz pretrunām saistībā ar tādas zonas noteikšanu Tuvajos Austrumos, kas ir brīva no masu iznīcināšanas ieročiem; tā kā dažādās līguma jomās joprojām ir būtiskas nepilnības, tostarp saistībā ar efektīviem kodolatbruņošanās pasākumiem, kodolieroču izmantošanas humanitārajiem aspektiem un atzītu kodolieroču valstu ziņojumiem; tā kā, neraugoties uz šo kavēkli, KNL joprojām ir kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmens;
M. tā kā Ziemeļkoreja 2003. gadā izstājās no KNL un nav vairs atkārtoti tam pievienojusies; tā kā Ziemeļkorejas rīcība ir negatīvs un ievērojams precedents, kas ir būtisks regress atteikšanās no kodolieročiem procesa ietvaros;
N. tā kā kritika saistībā ar progresa trūkumu atbruņošanās pīlāra ietvaros ir novedusi pie humanitārās iniciatīvas uzsākšanas, kuras dēļ ir pieņemta humanitārā apņemšanās noteikt un īstenot efektīvus pasākumus, lai novērstu juridisko plaisu saistībā ar kodolieroču aizliegumu un izskaušanu; tā kā šo iniciatīvu atbalsta 127 valstis;
O. tā kā Eiropas Drošības stratēģijā „Droša Eiropa labākā pasaulē” masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana ir noteikta kā iespējami lielākais Eiropas drošības apdraudējums; tā kā ES galvenais princips un vispārējais mērķis saistībā ar atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu ir visu attiecīgo starptautisko instrumentu uzturēšana un nostiprināšana,
1. stingri atbalsta pasauli, kas brīva no kodolieročiem; aicina visas ES iestādes un dalībvalstis sadarboties un starptautiskos forumos panākt rezultātus šajā jomā, lai samazinātu un, visbeidzot, pilnībā izskaustu kodolieročus gan pasaulē, gan savās teritorijās; atsakās pieņemt kodolbruņošanās vajadzību un atbalsta daudzpusējus diplomātiskus centienus un starpniecību;
2. atzinīgi vērtē 2016. gada samita par kodoldrošību rezultātus, tostarp kodoldrošības kontaktgrupas izveidi, lai pēc samita palīdzētu uzturēt impulsu; atzinīgi vērtē panākto vienošanos par rīcības plānu, lai atbalstītu piecas starptautiskas struktūras to darbā, kā arī 137 paustās apņemšanās īstenot konkrētus pasākumus saistībā ar kodoldrošības veicināšanu; atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu par ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1540 (2004. gads) pilnīgas un vispārējas īstenošanas veicināšanu; pauž nožēlu par to, ka samitā nepiedalījās tāds svarīgs starptautisks dalībnieks kā Krievija;
3. atzinīgi vērtē to, ka ir stājies spēkā 2005. gada grozījums Konvencijā par kodolmateriālu fizisko aizsardzību, paredzot līgumslēdzēju valstu pienākumus aizsargāt savus civilos kodolmateriālus atbilstīgi SAEA norādījumiem un sekmēt turpmāku kriminālatbildību un kriminālvajāšanu par kodolmateriālu kontrabandu; aicina vispārēji ratificēt un īstenot šo konvenciju un mudina visas valstis, kas vēl nav ratificējušas līgumu, to izdarīt pēc iespējas ātri;
4. pauž nožēlu par to, ka savā 20. gadadienā joprojām nav stājies spēkā Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT); uzskata, ka CTBT ir galvenā nozīme starptautiskā ieroču neizplatīšanas režīma uzturēšanā; mudina visas valstis, kas nav parakstījušas vai ratificējušas šo līgumu, to darīt bez turpmākas kavēšanās; atkārtoti apliecina, ka ES atbalsta līguma agrīnu stāšanos spēkā un vispārēju piemērošanu; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos turpināt vērsties pie tām valstīm, kuru piekrišana ir vajadzīga, lai līgums varētu stāties spēkā;
5. nosoda Ziemeļkorejā nesen veikto kodolizmēģinājumu, jo šāda rīcība ļoti negatīvi ietekmē priekšstatu par pasaules miera, reģionālās stabilitātes un cilvēktiesību situācijas jēdzieniem Ziemeļkorejā; atgādina, ka ANO ir Ziemeļkorejai aizliegusi veikt jebkādus izmēģinājumus ar kodoltehnoloģijām un raķešu tehnoloģijām; apstiprina, ka šie Ziemeļkorejas pārkāpumi starptautiskajai kopienai rada lielu problēmu, un mudina šo valsti atturēties no turpmākiem kodolizmēģinājumiem un novērst saspīlējumu saasināšanos jau tā nestabilajā reģionā; norāda, ka pret Ziemeļkoreju ir pieņemts jauns stingru sankciju kopums, un aicina visas puses to pilnībā īstenot; tomēr uzsver, ka iepriekšējās sankcijas nepanāca paredzētos rezultātus attiecībā uz Ziemeļkorejas kodolprogrammas ierobežošanu; atkārtoti norāda, ka sankcijām jābūt pēc iespējas mazākai ietekmei uz civilajiem iedzīvotājiem un ka tās jāuzskata par politiskas vienošanās panākšanas līdzekli saistībā ar kodolproblēmu Korejas pussalā, jo īpaši atsākot sešu pušu sarunas;
6. stingri nosoda jebkāda veida pētījumus, izstrādi, izmantošanu un īstenošanu saistībā ar tehnoloģijām, pētījumiem un jaudu, kas tieši vai netieši attiecas uz Ziemeļkorejas militāro kodolprogrammu; stingri nosoda Ziemeļkorejas ballistisko raķešu (gan sauszemes, gan zemūdens ballistisko raķešu) tehnoloģijas attīstību, jo tas apdraud pasaules drošību un jo īpaši Āzijas drošību un stabilitāti;
7. pauž nožēlu par nemitīgajām Ziemeļkorejas provokācijām un nosoda visus tās raķešu izmēģinājumus un kodolizmēģinājumus, kā arī tās agresīvo retoriku un naida runu pret ASV, Dienvidkoreju un Japānu; aicina ES iestādes un dalībvalstis pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar Ziemeļkoreju kodoltehnoloģiju un kodolfizikas jomā, kamēr Ziemeļkoreja nav atteikusies no savām militārajām kodolprogrammām;
8. aicina turpināt sadarbību ar ASV, Krievijas, Ķīnas, Dienvidkorejas un Japānas valdībām, lai nodrošinātu labāku koordināciju jautājumā par kodolieročiem Ziemeļkorejā, izmantojot gan divpusējus kanālus, gan starptautiskus forumus; uzver kodolieroču izplatīšanas risku, ko rada nesenie notikumi Ziemeļkorejā;
9. aicina Eiropas iestādes un dalībvalstis cieši uzraudzīt visus iespējamos civilās kodoltehnoloģiju pārvešanas gadījumus uz Ziemeļkoreju vai, izmantojot Ziemeļkorejas starpniekus;
10. atzinīgi vērtē OEWG izveidi un darbu; atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas priekšlikumu organizēt starptautisku konferenci par veidiem, kā īstenot pasaules līmeņa kodolatbruņošanos, ietverot sarunas par iespējamu saistošu instrumentu; aicina dalībvalstis atbalstīt šādu priekšlikumu un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) sniegt pozitīvu ieguldījumu šādas konferences organizēšanā;
11. pilnībā atbalsta NWFZ kā svarīgu ieguldījumu no kodolieročiem brīvas pasaules panākšanā; uzskata, ka šādas zonas noteikšana Tuvajos Austrumos uzlabotu miera iespējas reģionā;
12. atzinīgi vērtē ES nozīmi Kopīgā visaptverošā rīcības plāna panākšanā, kā arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos pausto pastāvīgo apņemšanos šajā jautājumā; uzskata, ka šī pozitīvā pieredze ir piemērs tam, kā ES var būt nozīmīgs dalībnieks risinājumu rašanā lielām pasaules līmeņa krīzes situācijām; aicina visas puses atbalstīt šo vēl pagaidām nestabilo vienošanos un ievērot visas tās prasības;
13. aicina Irānas iestādes nodrošināt pārredzamību, apņēmību un atklātību attiecībā uz savu civilo kodolprogrammu, ietverot datu kopīgošanu ar tādām starptautiskām organizācijām kā SAEA;
14. uzskata, ka, neraugoties uz kavēšanos 2015. gada KNL pārskatīšanas konferencē, kodolieroču neizplatīšana un kodolatbruņošanās arī turpmāk jāuzskata par starptautiskās programmas galvenajiem jautājumiem, un atkārtoti apliecina, ka KNL joprojām ir kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmens un kodolatbruņošanās īstenošanas pamats; aicina starptautisko kopienu turpināt darbu pie šā mērķa sasniegšanas, īstenojot reālus un saprātīgus pasākumus un ņemot vērā KNL nākamo pārskatīšanas ciklu; uzskata, ka ES ir jābūt aktīvam dalībniekam šajā jomā, paaugstinot savu profilu kā nozīmīgam dalībniekam pasaules līmeņa centienos mazināt masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu;
15. uzskata, ka saistībā ar jauniem riskiem un problēmām, kā arī izmaiņām starptautiskajā vidē ir jāatjaunina 2003. gada Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai un 2008. gada Jaunie darbības virzieni;
16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.