Sesijas dokuments
24.10.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par stāvokli Ziemeļirākā/Mosulā
( 2016/2956(RSP) )
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Anna Elżbieta Fotyga, Angel Dzhambazki, Notis Marias, Ruža Tomašić, Branislav Škripek
ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ziemeļirākā/Mosulā
( 2016/2956(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju[1] un 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par stāvokli Irākā[2],
– ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Irāku, jo īpaši 2016. gada secinājumus;
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumus par Irāku,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Irāka,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju 2170 (2014) un ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju S-22/L.1 (2014),
– ņemot vērā 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,
– ņemot vērā 2014. gada 15. septembra Parīzes starptautiskās konferences par mieru un drošību Irākā secinājumus,
– ņemot vērā ANO Bērnu tiesību komitejas 2015. gada 3. martā publicētos noslēguma apsvērumus par apvienoto otro līdz ceturto periodisko ziņojumu par Irāku,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Irāku,
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 23. maija secinājumus par Sīrijai un Irākai, kā arī ISIS/Daesh draudu novēršanai paredzēto ES reģionālo stratēģiju,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2016. gada 27. janvāra Rezolūciju Nr. 2091 (2016) par ārvalstu kaujiniekiem Sīrijā un Irākā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā saskaņā ar Irākas premjerministra Haider al-Abadi paziņojumu 2016. gada 16. oktobrī tika uzsākta operācija Mosulas atgūšanai un atbrīvošanai no organizācijas “Irākas un Sīrijas islāma valsts” (ISIS) kontroles, un šo operāciju vada Irākas spēki, piedaloties kurdu, ASV, Apvienotās Karalistes un Francijas spēkiem;
B. tā kā Mosula ir Irākas otrā lielākā pilsēta un tā ir stratēģiski nozīmīga šai valstij; tā kā viss šis reģions, tostarp Nineveh līdzenums, Sinjar un Tal Afar, ir svarīgs tirdzniecības centrs, kas atrodas netālu no Sīrijas un Turcijas robežas un arī dažu visnozīmīgāko Irākas naftas atradņu tuvumā, kā arī netālu no naftas cauruļvada, pa kuru tiek veiktas piegādes Turcijai;
C. tā kā ISIS spēki ieņēma Mosulu 2014. gada 10. jūnijā, un tas tiek uzskatīts par šīs organizācijas iespaidīgāko panākumu;
D. tā kā ISIS kontrolē šī pilsēta kļuvusi par vietu, kur vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku pieredz šausminošus notikumus, tostarp tiek veiktas publiskas galvas nociršanas, geju vīrieši nogalināti, nometot viņus no māju jumtiem, un apcietināti gan vīrieši, kuriem nav bārdas, gan sievietes, kuras nevalkā islāma apģērbu, piemēram, sejas aizsegus; tā kā pēdējo divu gadu laikā tas izraisījis masveida izceļošanu, ievērojami sekmējot vispārējo bēgļu krīzi, jo simtiem tūkstošu cilvēku bēga no pilsētas un tagad ir vai nu pārvietoti valsts iekšienē vai dzīvo ārvalstīs;
E. tā kā Irākas iedzīvotāju skaits ir 38 miljoni, no kuriem 65 % ir šiītu un 35 % — sunnītu, turklāt sunnīti dzīvo Irākas daļā, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Bagdādes; tā kā etniskās un reliģiskās nesaskaņas nav atrisinātas un daudzās jomās pastāv strīdi, tostarp ar tiem jāsastopas Mosulā;
F. tā kā kristiešu skaits Irākā 2003. gadā bija vairāk nekā 1,5 miljoni, taču pašlaik šis skaits ir samazinājies līdz mazāk nekā 200 000–350 000, un daudzi no viņiem dzīvo nabadzībā; tā kā kristiešu un citu minoritāšu esamībai Irākā tradicionāli ir liela sociālā nozīme, būtiski veicinot politisko stabilitāti, un tā kā šo minoritāšu izzušanai šajā reģionā būs turpmāka destabilizējoša ietekme;
G. tā kā ir izveidojušies kristiešu pašaizsardzības spēki un tie vietēji darbojas, sadarbojoties ar Irākas armiju vai kurdu spēkiem;
H. tā kā Eiropas Parlaments savā 2016. gada 4. februāra rezolūcijā atzina, ka ISIS/Daesh “īsteno genocīdu pret kristiešiem un jezīdiem un citām reliģiskām un etniskām minoritātēm, kuras nepiekrīt tā dēvētās ISIS/Daesh islāma interpretācijai” un ka “vajāšana, zvērības un starptautiski noziegumi ir pielīdzināmi kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci”;
I. tā kā UNHCR saistībā ar pašlaik notiekošo Mosulas atgūšanu brīdināja, ka ir gaidāma humanitārā katastrofa, kad kaujas darbības sāksies pašā pilsētā, un ka ofensīvas rezultātā var tikt pārvietoti vairāk nekā viens miljons cilvēku;
J. tā kā Mosulas slimnīcās strādājošā Kanādas NVO RINJ Foundation paudusi viedokli, ka izvarošanas gadījumi pilsētā pierāda genocīdu un to dēļ ISIS tiks tiesāts Starptautiskajā Krimināltiesā, kas ir pastāvīgs starptautisks tribunāls, lai tiesātu personas par kara apstākļos notikušām izvarošanām, genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un agresiju;
K. tā kā būtiska problēma ir lielais skaits kājnieku mīnu šajā reģionā, jo īpaši Nineveh līdzenumā, un tās rada problēmas vietējiem un starptautiskajiem spēkiem,
1. pauž atbalstu Irākas Republikai un starptautiskajai pret ISIS vērstajai koalīcijai to cīņā par Mosulas atbrīvošanu no ISIS; atbalsta Irākas teritoriālo integritāti, jo īpaši attiecībā uz tās ziemeļu reģioniem;
2. uzsver, ka pašreizējai militārajai kampaņai Mosulas atbrīvošanai būtu jānotiek stingrā saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām;
3. mudina starptautisko pret ISIS vērsto koalīciju darīt visu iespējamo, lai pilsētas atbrīvošanas operācijas laikā pienācīgi nošķirtu civiliedzīvotājus un kaujiniekus, nepieļautu civiliedzīvotāju upurus, jo īpaši starp tiem cilvēkiem, ko izmanto kā dzīvo aizsegu, un nodrošinātu drošu izkļūšanu tiem civiliedzīvotājiem, kuri nevēlas palikt pilsētā;
4. asi nosoda sistemātiskos un plašos cilvēktiesību pārkāpumus un ļaunprātības, ko ISIS teroristi un citi džihādistu grupējumi ir pastrādājuši Irākā, jo īpaši Mosulā, cita starpā ķīlnieku nogalināšanu, visa veida vardarbību pret cilvēkiem viņu reliģiskās vai etniskās piederības dēļ, vardarbību pret sievietēm un vardarbību pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem;
5. aicina Irāku parakstīt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un Irākas iestādes nodot lietas Starptautiskajai Krimināltiesai, kā tas atļauts saskaņā ar statūtiem, ja tās nevar panākt ISIS kara noziedznieku tiesāšanu pašu valstī;
6. uzsver, ka Irākas pamatiedzīvotāju kopienām šajā reģionā, proti, kristiešiem, jezīdiem, turkmēņiem un citiem, ir tiesības droši un neapdraudēti dzīvot Irākas Republikas federālālajā struktūrā; atkārtoti uzsver, ka tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību ir vienas no cilvēka pamattiesībām;
7. uzskata, ka Nineveh līdzenuma vietējo kopienu, jo īpaši kristiešu, jezīdu, mandiešu un šabaku pašnoteikšanās palīdzētu atjaunot un saglabāt šā reģiona pamatiedzīvotāju svarīgākās cilvēktiesības; aicina Irākas iestādes atļaut minētajām minoritātēm īstenot decentralizētu pārvaldību, kā to pieļauj federālā konstitūcija;
8. mudina reģionālās iestādes un starptautisko sabiedrību izstrādāt humānās rīcības plānu attiecībā uz bēgļiem no Mosulas un viņu iespējamo atgriešanos pilsētā, kas, protams, būtu atkarīga no jaunās administrācijas stabilitātes un drošības situācijas pilsētā; uzsver, ka ir pilnībā jāatjauno to Nineveh līdzenuma, Tal Afar un Sinjar pamatiedzīvotāju un minoritāšu svarīgākās cilvēktiesības, kuri atgriežas savās dzimtajās vietās, tostarp tas attiecas arī uz īpašumtiesībām, noraidot jebkādas citas prasības saistībā ar īpašumtiesībām;
9. mudina ES un tās dalībvalstis nodrošināt minoritāšu pārstāvību jaunajā Mosulas pārvaldē; uzsver minoritāšu likumīgās tiesības uz politisko līdzdalību; mudina reģionālās un starptautiskās iestādes nodrošināt nepieciešamās piegādes kristiešu pašaizsardzības spēkiem, lai panāktu, ka tie var piedalīties savu dzimto vietu atbrīvošanā un ilgtermiņa aizsardzībā;
10. aicina Eiropadomi par vienu no prioritātēm šajā reģionā noteikt teritorijas atmīnēšanu, darot to sadarbībā ar minoritātes pārstāvošām vietējām padomēm, lai bēgļi varētu atgriezties mājās;
11. uzskata, ka Mosulas atbrīvošana varētu kļūt par svarīgu posmu cīņā pret islāma ekstrēmistu radīto apdraudējumu visā šajā reģionā un ārpus tā, kā arī izšķirošu pavērsienu terorisma apkarošanā Eiropas Savienībā, jo minēto draudu izplatīšanās sekmē vietēju radikalizāciju Eiropā;
12. uzsver nepieciešamību ilgtermiņa stratēģijas ietvaros turpināt globālo kampaņu pret ISIS/Daesh, tostarp nodrošinot terorisma apkarošanas finansēšanu;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un visu to dalībvalstu valdībām un iestādēm, kuras iesaistītas konfliktā Irākas ziemeļos, jo īpaši Mosulas pilsētas atbrīvošanā.