Sesijas dokuments

 

B8-1163/2016

24.10.2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par žurnālistu stāvokli Turcijā

( 2016/2935(RSP) )

Elena Valenciano, Pier Antonio Panzeri, Clara Eugenia Aguilera García, Nikos Androulakis, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Brando Benifei, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Andrea Cozzolino, Miriam Dalli, Viorica Dăncilă, Isabella De Monte, Tanja Fajon, Jonás Fernández, Monika Flašíková Beňová, Doru-Claudian Frunzulică, Enrico Gasbarra, Michela Giuffrida, Theresa Griffin, Sergio Gutiérrez Prieto, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Eva Kaili, Cécile Kashetu Kyenge, Javi López, Krystyna Łybacka, Vladimír Maňka, Louis-Joseph Manscour, Costas Mavrides, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Momchil Nekov, Demetris Papadakis, Emilian Pavel, Vincent Peillon, Pina Picierno, Tonino Picula, Kati Piri, Miroslav Poche, Liliana Rodrigues, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Daciana Octavia Sârbu, Siôn Simon, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Paul Tang, Claudia Țapardel, Marc Tarabella, Julie Ward, Carlos Zorrinho, Miltiadis Kyrkos

S&D grupas vārdā

B8-1163/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par žurnālistu stāvokli Turcijā

( 2016/2935(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par vārda brīvību Turcijā — nesenie žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku aresti un sistemātiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem Turcijā[1],

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 18. jūlija secinājumus par Turciju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra paziņojumus,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra 2016. gada 16. jūlija kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra 2016. gada 21. jūlija paziņojumu par ārkārtas stāvokli Turcijā,

–  ņemot vērā ES un Turcijas 2016. gada 9. septembra augsta līmeņa politisko dialogu,

–  ņemot vērā to, ka tiesiskuma ievērošana, tostarp vārda brīvības ievērošana, ir viens no pievienošanās ES procesa pamatkritērijiem,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2016. gada 15. jūlijā Turcijā notika mēģinājums nelikumīgi gāzt ievēlēto valdību, kurā 250 cilvēki tika nogalināti un vairāk kā 2100 tika ievainoti;

B.  tā kā pēc 2016. gada 15. jūlija apvērsuma mēģinājuma Turcijas policija apcietināja vismaz 99 žurnālistus un rakstniekus, pret lielāko daļa no kuriem līdz šai dienai nav izvirzītas nekādas apsūdzības, kā rezultātā to plašsaziņas līdzekļu darbinieku skaits, attiecībā uz kuriem pastāv uzskats, ka viņu apsūdzēšanas iemesls ir saistīts ar vārda brīvības izmantošanu, 2016. gada 20. oktobrī sasniedz vismaz 130; tā kā 64 no šiem žurnālistiem, kas tika arestēti pēc 2016. gada 15. jūlija, ir atbrīvoti;

C.   tā kā starp aizturētajiem žurnālistiem ir plaši pazīstamais romānu autors Asli Erdogan, kurš arī bija viens no patlaban slēgtā kurdu ikdienas laikraksta Özgür Gündem konsultatīvās padomes locekļiem un pastāvīgās slejas autoriem, zinātnieks un pastāvīgās slejas autors Mehmet Altan un viņa brālis Ahmet Altan, kurš ir rakstnieks un agrāk strādāja par nedēļas izdevuma Taraf redaktoru;

D.  tā kā brīvi, dažādi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir būtiski ikvienā demokrātiskā sabiedrībā; tā kā bez vārda brīvības un bez plašsaziņas līdzekļu brīvības nav iespējams aktīvs un ieinteresēts pilsoniskums;

E.  tā kā saskaņā ar tās deklarācijas normām, kas tika izdota pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas, minētajiem apcietinātajiem žurnālistiem pirmo piecu aizturēšanas dienu laikā tika liegtas piekļuves advokātam tiesības, tiesības izvēlēties advokātu policijas aizturēšanas laikā un klienta un advokāta attiecību konfidencialitātes tiesības, un tā kā ir bijušas ierobežotas viņu apmeklējuma tiesības; tā kā daži žurnālisti saskaras ar vēl lielākiem ierobežojumiem;

F.  tā kā vairāki no aizturētajiem žurnālistiem esot cietumā cietuši no sliktas izturēšanās, draudiem, apvainojumiem un uzbrukumiem; tā kā no nopietniem avotiem tiek saņemtas ziņas, ka slēgtā ikdienas laikraksta Özgür Gündem vadošie līdzredaktori Bilir Kaya and Inan Kizilkaya cietumā ir spīdzināti;

G.  tā kā pirmo divarpus ārkārtas stāvokļa mēnešu laikā varas iestādes ir slēgušas aptuveni 150 plašsaziņas izdevumu un izdevniecību, atņemot darbu vairāk kā 2300 žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku;

H.  tā kā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma žurnālistiem tiek noteiktas administratīvās sankcijas, tostarp atņemtas pases, ierobežota īpašo „pelēko” pasu turētāju pārvietošanās, atņemtas preses kartes un tiek piemēroti citi patvaļīgi ierobežojumi, piemēram, pagaidu arests, neuzrādot apsūdzību; tā kā ārkārtas stāvoklī ir apturēta jebkāda iespēja šos lēmumus pārsūdzēt;

I.  tā kā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma ir arestēti un pakļauti administratīvām sankcijām arī žurnālistu ģimenes locekļi, tostarp ir konfiscētas viņu pases, neraugoties uz to, ka pret viņiem pašiem izmeklēšana ierosināta nav;

J.  tā kā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma ir arestēti un no Turcijas ir deportēti ārvalstu žurnālisti;

K.  tā kā pēc tam, kad valsts apvērsums neizdevās, ir slēgti vairāk kā 150 plašsaziņas līdzekļu izdevumi, tostarp 46 laikraksti, 29 TV kanāli, 31 radiostacija, 3 ziņu aģentūras, 16 žurnāli un 28 izdevniecības; tā kā viens represētajiem plašsaziņas līdzekļiem ir Zarok TV — kurdu valodā raidošais bērnu multiplikācijas filmu kanāls;

L.  tā kā sakarā ar pēdējo vardarbīgo opozīcijas radiostaciju un TV kanālu slēgšanu, kad policija veica tiesībaizsardzības pasākumus, tostarp IMC TV, Hayatin Sesi TV and Özgür Radyo slēgšanu, un tā kā tika arestēti to žurnālisti, plašsaziņas līdzekļu brīvība un vārda brīvība Turcijā ir ļoti apdraudēta, savukārt pastāv risks, ka plurālisms var izzust, un patlaban ļoti pieaug pašcenzūra;

M.  tā kā Turcija organizācijas „Reportieri bez robežām” pasaules preses brīvības indeksā ir ierindojusies 151. vietā no 180 valstīm; tā kā saskaņā ar organizācijas „Freedom House” izveidoto preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības reitingu Turcijā šobrīd preses brīvības nav un interneta brīvība ir daļēja;

N.  tā kā tiesiskuma un pamattiesību, tostarp vārda brīvības, ievērošana ir viena no ES pamatvērtībām, kura Turcijai ir oficiāli jāievēro, ņemot vērā tās pieteikumu dalībai ES un ar to saistītās sarunas, kā arī, ņemot vērā tās pilntiesīgo dalību Eiropas Padomē,

1.  stingri nosoda 2016. gada 15. jūlijā Turcijā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu; atbalsta Turcijas leģitīmās iestādes; pauž nožēlu par lielo upuru skaitu un apliecina savu solidaritāti ar cietušajām personām un viņu ģimenes locekļiem;

2.  uzsver, ka Turcijas valdībai ir tiesības un pienākums izmeklēt nelietīgo 2016. gada 15. jūlija apvērsuma mēģinājumu un saukt pie atbildības visas vainīgās personas ; tomēr nosoda Turcijā pret žurnālistiem, rakstniekiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem masveidīgi vērstās represijas, tostarp pret tādiem plaši pazīstamiem žurnālistiem kā Nazli Ilicak, Sahin Alpay, Asli Erdogan, Murat Aksoy, Ahmet Altan un Mehmet Altan, nesniedzot pierādījumus par viņu individuālu dalību šajā noziedzīgajā nodarījumā;

3.  atkārtoti pauž viedokli, ka žurnālistu stāvoklis un plašsaziņas līdzekļu brīvība pēdējo pāris gadu laikā pasliktinās, un ir nobažījies, ka pēc ārkārtas stāvokļa noteikšanas, plašsaziņas līdzekļu brīvības stāvoklis Turcijā ir regresējis vēl vairāk;

4.  aicina Turcijas varas iestādes, nekavējoties un neizvirzot nekādus nosacījumus, atbrīvot visus ieslodzītos žurnālistus, ja nav pārliecinošu pierādījumu par noziedzīgu darbību; uzsver nepieciešamību nepieļaut to, ka žurnālistus aiztur, pamatojoties uz viņu kā žurnālistu darbības saturu vai uz aizdomām par viņu piederību noteiktiem spēkiem, tostarp gadījumos, kad viņi tiek apsūdzēti noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, un nodrošināt to, ka pirmstiesas aizturēšana arī turpmāk tiek īstenota izņēmuma gadījumos;

5.  atgādina, ka brīva un plurālistiska prese ir būtiska jebkuras demokrātijas sastāvdaļa; atgādina Turcijas varas iestādēm, ka attiecībās ar plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem ir jāievēro vislielākā piesardzība, jo vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība no demokrātiskas un atvērtas sabiedrības darbības viedokļa joprojām ir galvenie faktori; mudina Turcijas valdību izdot precīzas policijai un prokuroriem domātas vadlīnijas par plašsaziņas līdzekļu brīvības nozīmību un nodrošināt to, lai, pieņemot ikvienu lēmumu par kriminālizmeklēšanas ierosināšanu attiecībā uz žurnālistiem vai ziņu organizācijām, tie tiktu pamatoti ar neapgāžamiem noziedzīgās darbības pierādījumiem un atbilstu sabiedrības interešu pārbaudes kritērijam un neierobežotu vārda brīvību;

6.  atgādina Turcijas iestādēm, ka dekrētus par ārkārtas stāvokli nedrīkstētu izmantot kā ieganstu, lai sekmētu nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, noklusināt disidentus un slēgtu plašsaziņas līdzekļus; atgādina, ka cilvēktiesības ir jāievēro un tiesiskums ir jānodrošina saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECHR) principiem un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuros ir iekļautas arī tiesības uz dzīvību, spīdzināšanas aizliegums un necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegums, nevainīguma prezumpcija, juridiskā noteiktība, soda nenoteikšana bez atsauces uz likumu, individuālā atbildība par noziedzīgajiem nodarījumiem, likumā paredzētā kārtība, tiesu neatkarība, plaša un pārredzama informācija par inkriminācijām un pilnīga piekļuve tās apstiprinošajiem pierādījumiem;

7.  aicina Turcijas varas iestādes atcelt žurnālistiem noteiktās administratīvās sankcijas, tostarp atdot atņemtās pases un preses kartes, atcelt īpašo „pelēko” pasu turētāju pārvietošanās ierobežojumus un citus patvaļīgus ierobežojumus, piemēram, pagaidu arestus, neuzrādot apsūdzību;

8.  aicina Turcijas varas iestādes atturēties no aizdomās turēto žurnālistu ģimenes locekļu pieskaitīšanas iespējamo aizdomās turēto personu lokam un no administratīvu vai citādu sankciju piemērošanas viņiem;

9.  aicina Turcijas iestādes novērst vardarbību, draudus vai ļaunprātīgu izturēšanos pret aizdomās turētajām personām un veikt ticamu izmeklēšanu par konkrētiem gadījumiem; aicina Turcijas valdību izmeklēt ziņas par ieslodzīto žurnālistu spīdzināšanu, it īpaši slēgtā ikdienas laikraksta Özgür Gündem vadošo līdzredaktoru Bilir Kaya un Inan Kizilkaya spīdzināšanu;

10.  ir nopietni nobažījies par to, ka ir slēgti vairāk kā 150 plašsaziņas līdzekļu, tostarp IMC TV un Zarok TV, kas raida bērnu multiplikācijas filmas kurdu valodā; prasa, lai tie darbotos atkal, tiktu atjaunota to neatkarība un to atlaistie darbinieki tiktu atjaunoti atpakaļ darbā; aicina Turcijas iestādes izbeigt kriminālkodeksa normu ļaunprātīgu izmantošanas praksi, kas izpaužas kā uzticības personu iecelšana privātās organizācijās, un apturēt izpildes struktūru iejaukšanos neatkarīgu ziņu organizāciju darbā, tostarp attiecībā uz redakcionāliem lēmumiem, žurnālistu un redaktoru atlaišanu un pret kritiskiem ziņu izdevumiem un žurnālistiem vērstu spiedienu un iebiedēšanu;

11.  mudina Turciju mazināt saspringto politisko gaisotni, kas valda pēc apvērsuma mēģinājuma un rada vidi, kurā tiek mazināta vārda brīvība plašsaziņas līdzekļos un internetā;

12.  uzsver, ka Turcija saskaras ar reāliem terorisma draudiem; tomēr atkārto, ka plaši definētais Turcijas terorisma apkarošanas regulējums nebūtu jāizmanto, lai sodītu žurnālistus par viņu vārda brīvības tiesību izmantošanu;

13.  piekodina Turcijai strādāt pie reformām, ar kurām būtu jānodrošina atbilstīgas pārbaudes un līdzsvarota kārtība, pilnībā garantējot brīvību, tostarp domas, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu;

14.  atkārtoti pauž uzskatu, ka, īstenojot pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, lielāka uzmanība ir jāpievērš neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, un aicina ES delegāciju Turcijā cieši sekot līdzi visām žurnālistu un rakstnieku gaidāmām tiesas sēdēm;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Turcijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0014