Sesijas dokuments

 

B8-1166/2016

24.10.2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

par stāvokli Ziemeļirākā/Mosulā

( 2016/2956(RSP) )

Lars Adaktusson, Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Esther de Lange, György Hölvényi, Michèle Alliot-Marie, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

PPE grupas vārdā

 

B8-1166/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ziemeļirākā/Mosulā

( 2016/2956(RSP) )

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, proti, 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Irākā[1], 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Irākā un Sīrijā un IS ofensīvu, tostarp minoritāšu vajāšanu[2], jo īpaši tās 4. punktu, 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Irāku — sieviešu nolaupīšana un pret viņām vērsta cietsirdīga izturēšanās[3], 2015. gada 12. februāra rezolūciju par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar “Islāma valsti” (IS)[4], jo īpaši tās 27. punktu, 2015. gada 12. marta rezolūciju par organizācijas “ISIS/Da'esh” nesenajiem uzbrukumiem un cilvēku, it īpaši asīriešu nolaupīšanas gadījumiem Tuvajos Austrumos[5], jo īpaši tās 2., 5. un 8. punktu, 2015. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[6], jo īpaši tās 129. un 211. punktu, 2015. gada 12. marta rezolūciju par Eiropas Savienības prioritātēm 2015. gadā attiecībā uz ANO Cilvēktiesību padomi[7], jo īpaši tās 66. un 67. punktu, 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par ISIS/Da'esh veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu[8], 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par kristiešu vajāšanu visā pasaulē, saistībā ar teroristu grupējuma Al-Shabaab izdarītajām studentu slepkavībām Kenijā[9], un 2016. gada 4. februāra rezolūciju par ISIS veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu[10], jo īpaši tās 11, 12 un 14 punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 23. maija secinājumus par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī Da’esh draudiem, 2015. gada 15. decembra secinājumus par Irāku, 2015. gada 16. marta secinājumus par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī ISIL/Da’esh draudiem, 2014. gada 20. oktobra secinājumus par ISIL/Da’esh krīzi Sīrijā un Irākā, 2014. gada 30. augusta secinājumus par stāvokli Irākā un Sīrijā, 2014. gada 14. aprīļa un 2015. gada 12. oktobra secinājumus par Sīriju un 2014. gada 15. augusta secinājumus par Irāku,

–  ņemot vērā cita starpā ES vadlīnijas par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, ES vadlīnijas starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanai, ES vadlīnijas par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par visu veidu pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, ES politikas vadlīnijas attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, ES vadlīnijas par bērniem un bruņotiem konfliktiem, ES vadlīnijas par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību un ES cilvēktiesību vadlīnijas par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2016. gada 27. janvāra Rezolūciju 2091 (2016) par ārvalstu kaujiniekiem Sīrijā un Irākā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Irāku, jo īpaši Rezolūciju 2299 (2016) un Rezolūciju 2249 (2015), kurās nosodīti nesenie ISIS/Da’esh teroristu uzbrukumi,

–  ņemot vērā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2013. gada 2. oktobra “Irākas iesniegtā ziņojumu izskatīšanu”; ANO Bērna tiesību komitejas 2015. gada 3. marta “Noslēguma apsvērumus par Irākas ziņojumu”, ANO Piespiedu pazušanas komitejas 2015. gada 13. oktobra “Noslēguma apsvērumus par Irākas iesniegto ziņojumu”, ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 2015. gada 27. oktobra “Noslēguma apsvērumus par Irākas iesniegto ziņojumu” un ANO Cilvēktiesību komitejas 2015. gada 3. decembra “Noslēguma apsvērumus par Irāku”,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ir sākusies operācija Mosulas atbrīvošanai no ISIS/Da’esh un, ja militārie dalībnieki, kas cīnās pret ISIS/Da’esh, un starptautiskā sabiedrība kopumā attiecīgi nereaģēs, neatrisinātie strīdi par Ziemeļirākas iekšējām robežām varētu kavēt reģiona atjaunošanu un pārvietoto iedzīvotāju repatriāciju, tādējādi radot draudus neaizsargāto minoritāšu turpmākai pastāvēšanai šajā reģionā;

B.  tā kā Ninīves līdzenums, Tal Afara un Sindžāra, kā arī plašāks reģions ir senču dzimtene kristiešiem (haldiešiem/sīriešiem/asīriešiem), jezīdiem, arābu sunnītiem un šiītiem, kurdiem, šabakiem, turkmēņiem, kakaiešiem, sābiešiem-mandiešiem un citiem, kurā viņi, neraugoties uz ārējas vardarbības un vajāšanas periodiem, gadsimtiem ilgi dzīvoja vispārēja plurālisma, stabilitātes un kopienu sadarbības gaisotnē līdz šā gadsimta sākumam un ISIS/Da’esh veiktajai lielas reģiona daļas okupācijai 2014. gadā;

C.  tā kā kristiešu skaits Irākā 2003. gadā bija vairāk nekā 1,5 miljoni, taču pašlaik šis skaits ir samazinājies līdz mazāk nekā 200 000–350 000, un daudzi no viņiem dzīvo nabadzībā un nedrošībā;

D.  tā kā kristiešu un citu minoritāšu esamībai Irākā un plašākā Tuvo Austrumu reģionā tradicionāli ir liela sociālā nozīme, jo viņi ir būtiski veicinājuši politisko stabilitāti, un šo minoritāšu izzušanai reģionā būs turpmāka destabilizējoša ietekme;

E.  tā kā Parlaments 2016. gada 4. februārī atzina, ka ISIS/Da’esh “īsteno genocīdu pret kristiešiem un jezīdiem un citām reliģiskām un etniskām minoritātēm, kuras nepiekrīt tā dēvētās ISIS/Da’esh islāma interpretācijai” un ka “vajāšana, zvērības un starptautiski noziegumi ir pielīdzināmi kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci”;

F.  tā kā Parlamentam ir pievienojusies Eiropas Padome, ASV Valsts departaments, ASV Kongress, Apvienotās Karalistes Parlaments, Austrālijas Parlaments un citas valstis un institūcijas, atzīstot, ka starp zvērībām, ko ISIS/Da’esh veic pret reliģiskajām un etniskajām minoritātēm Irākā, ir kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds;

G.  tā kā Parlaments ir pieprasījis starptautiskajai kopienai un tās dalībvalstīm, tostarp ES un tās dalībvalstīm, nodrošināt nepieciešamos drošības apstākļus un perspektīvas visiem tiem, kas bijuši spiesti pamest savu dzimteni vai ir piespiedu kārtā pārvietoti, padarīt īstenojamas viņu tiesības atgriezties dzimtenē pēc iespējas ātrāk, kā noteikts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13.2. pantā un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 12.4. pantā, saglabāt viņu mājas, zemi, īpašumu un mantas, kā arī viņu baznīcas un reliģiskos un kultūras objektus, un dot viņiem iespēju baudīt drošu un cilvēka cienīgu dzīvi un nākotni un kā līdztiesīgiem pilsoņiem pilnībā piedalīties sociālajā, ekonomiskajā, kultūras un politiskajā dzīvē savā valstī;

H.  tā kā Ziemeļirākas atbrīvošana no ISIL/Da’esh varētu atkārtoti izraisīt palielinātu pārvietošanu un intensīvākas migrācijas plūsmas, kas saskaņā ar reliģisko līderu viedokli var izraisīt to, ka visai iespējams scenārijs būs kristiešu galīga aizplūšana, ja netiks veiktas saskaņotas humanitārās darbības, iesaistot reliģiskas palīdzības organizācijas;

I.  tā kā Parlaments ir uzsvēris, ka ir svarīgi, lai starptautiskā sabiedrība saskaņā ar starptautiskajām tiesībām sniegtu aizsardzību un atbalstu, tostarp militāru aizsardzību un atbalstu, visiem tiem, pret kuriem Tuvajos Austrumos vēršas tā dēvētā ISIS/Da’esh un citas teroristu organizācijas, piemēram, etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, un lai šie cilvēki piedalītos turpmākos politiski noturīgos risinājumos;

J.  tā kā Parlaments ir uzsvēris, ka ir svarīgi nogādāt drošībā haldiešus/sīriešus/asīriešus un citus, kuriem draud briesmas Irākas Ninīves līdzenumā, kas ir reģions, kurā vēsturiski ir plaši pārstāvētas daudzas etniskās un reliģiskās minoritātes, kas šeit dzīvojušas mierā un saticībā;

K.  ņemot vērā, ka ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā 60/1 (2005) ir teikts, ka “katrai atsevišķai valstij ir pienākums aizsargāt tās iedzīvotājus pret genocīdu, kara noziegumiem, etnisko tīrīšanu un noziegumiem pret cilvēci”,

L.  tā kā Irākas Konstitūcijas 2. pants “visiem cilvēkiem garantē pilnas reliģiskās tiesības uz reliģiskās pārliecības un tās praktizēšanas brīvību”;

M.  tā kā Irākas Konstitūcijas 125. pantā tiek garantētas “administratīvās, politiskās, kultūras un izglītības tiesības dažādām tautībām, piemēram, turkmēņiem, haldiešiem, asīriešiem un visām pārējām iedzīvotāju grupām”;

N.  tā kā militārie dalībnieki turpina atspiest atpakaļ ISIL Ziemeļirākā, sadarbojoties Irākas drošības spēkiem, kurdu reģionālās valdības pešmergas spēkiem, pirmiedzīvotāju vietējiem drošības spēkiem un valsts drošības misijai;

O.  tā kā Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras pirmiedzīvotāju kopienu repatriācija uz viņu senču mājām un šo kopienu ekonomikas atveseļošana tādā veidā, kas dod iespēju uzplaukt dažādām etniskajām un reliģiskajām kopienām, veicina Irākas stabilitāti un starptautiskās sabiedrības drošības intereses;

P.  tā kā Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras kopienu vietējās pašnoteikšanās un drošības aizsardzība federālas Irākas Republikas sastāvā atjaunotu un saglabātu šī reģiona pirmiedzīvotāju pamattiesības, tostarp īpašumtiesības;

Q.  tā kā vairāki kristiešu (haldiešu/sīriešu/asīriešu), jazīdu un turkmēņu līderi ir izteikušies par labu autonomam administratīvajam apgabalam, kurā iekļautu Ninīves līdzenumu, Tal Afaru un Sindžāru;

R.  tā kā Irākas premjerministrs Haider al-Abadi 2015. gada 15. aprīlī paziņoja: „Ja mēs neveiksim decentralizāciju, valsts sašķelsies. Manuprāt, decentralizācijai nav nekādu ierobežojumu”,

1.  pauž atbalstu Irākas Republikai un tās iedzīvotājiem, atzīstot politiski, sociāli un ekonomiski dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu provinci Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras reģionā saskaņā ar pirmiedzīvotāju likumīgas pašnoteikšanās izpausmi;

2.  uzsver, ka Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras pārvieto pirmiedzīvotāju (no kuriem daudzi ir pārvietoti Irākas teritorijā) tiesībām atgriezties savu senču dzimtenē vajadzētu būt Irākas valdības politikas prioritātei, kas būtu jāatbalsta ES, tostarp tās dalībvalstīm, un starptautiskajai sabiedrībai;

3.  uzsver, ka pēc Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras pirmiedzīvotāju atgriešanās dzimtenē ar Irākas Republikas valdības un kurdu reģionālās valdības atbalstu šiem iedzīvotājiem vajadzētu pilnībā atjaunot viņu fundamentālās cilvēktiesības, tostarp viņu īpašumtiesības, kam jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkurām citu personu īpašumtiesībām;

4.  uzsver, ka Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras pirmiedzīvotāju kopienām — kristiešiem (haldiešiem/sīriešiem/asīriešiem), jezīdiem, turkmēņiem un citiem — ir tiesības uz drošumu, drošību un pašnoteikšanos Irākas Republikas federālās struktūras ietvaros;

5.  mudina Irākas valdību un kurdu reģionālo valdību, kā arī ES un tās dalībvalstis, starptautisko sabiedrību un starptautiskos dalībniekus nodrošināt teritoriālo integritāti un drošību Ninīves līdzenumā, Tal Afarā un Sindžārā;

6.  mudina Irākas valdību un tās starptautiskos partnerus izvirzīt par prioritāti ar Irākas Republikas strīdīgajām iekšējām robežām saistīto jautājumu atrisināšanu miermīlīgā ceļā;

7.  mudina ES un dalībvalstis, koalīciju pret ISIL, starptautisko sabiedrību un starptautiskos dalībniekus sadarboties ar Irākas Republikas valsts un reģionālajām valdībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu drošības noregulējumu Ninīves līdzenumā, Tal Afarā un Sindžārā;

8.  mudina ES un dalībvalstis, kā arī ANO un tās dalībvalstis sadarboties ar Irākas valsts un reģionālajām valdībām un ar visiem attiecīgajiem valsts un starptautiskajiem dalībniekiem, lai pārraudzītu Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras pirmiedzīvotāju — tagad iekšzemē pārvietotu personu, bēgļu vai personu, kas meklē patvērumu citur — miermīlīgu reintegrāciju viņu senču dzimtenē;

9.  mudina ES un dalībvalstis, kā arī ANO un tās dalībvalstis sadarboties ar Irākas Republikas valsts un reģionālajām valdībām, tostarp kurdu reģionālo valdību, lai panāktu, ka Ninīves līdzenums, Tal Afara un Sindžāra ir neapstrīdētas teritorijas, kurās reģiona pirmiedzīvotāji un kopienas ir politiski pārstāvēti; uzsver, ka nepieciešams veidot Ninīves līdzenuma, Tal Afaras un Sindžāras gaidāmo administrāciju profesionālās spējas, un uzsver, ka ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai ir jāsniedz īpaša apmācība;

10.  mudina ES, dalībvalstis un starptautisko sabiedrību atbalstīt Irākas valdību, lai saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra lēmumu izveidotu Ninīves līdzenuma provinci un, turpinot decentralizāciju, izveidotu arī Tal Afaras un Sindžāras provinces un atbalstītu jauno provinču administrācijas to pilnīga potenciāla sasniegšanai, īstenojot pirmiedzīvotāju likumīgas pašnoteikšanās izpausmes;

11.  mudina ES dalībvalstis vietējos drošības spēkus iekļaut to spēku sarakstā, kuriem ir atļauts saņemt palīdzību; uzskata, ka vietējos drošības spēkos būtu jāiekļauj tie vietējie spēki, kas ir apņēmušies aizsargāt ļoti neaizsargātās etnisko un reliģisko minoritāšu kopienas Ninīves līdzenumā, Tal Afarā, Sindžārā un citur pret džihāda salafisma draudiem; mudina ES dalībvalstis apgādāt vietējos drošības spēkus, lai tie ilgtermiņā varētu aizsargāt savu dzimteni;

12.  mudina Irākas valdību ar ES un dalībvalstu atbalstu nodrošināt atmīnēšanas līdzekļus teritorijās, ko agrāk okupēja ISIL/Da’esh, un sadarboties ar vietējām padomēm, kas pārstāv minoritātes, lai nodrošinātu funkcionālu koordināciju un izvairītos no kavēšanās, kas neļautu atgriezties bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām;

13.  mudina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību pastiprināt centienus risināt humanitārās problēmas, kas skar Irākas iedzīvotājus, jo īpaši bērnus, vecus cilvēkus, grūtnieces un citas neaizsargātas personas, un mudina visas iesaistītās puses ļaut piegādāt humāno palīdzību bez jebkādiem šķēršļiem; uzsver nepieciešamību sniegt plaša mēroga humāno palīdzību Ninīves reģionā atbrīvošanas operācijas laikā; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir koordinētas humānās palīdzības sniegšanā, jo īpaši pārvietotajām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, iesaistīt reliģiskas palīdzības organizācijas;

14.  uzsver Mosulas nozīmi visai Irākai un mudina Irākas valdību nodrošināt, ka jaunajā Mosulas administrācijā tiek iekļauti minoritāšu pārstāvji; uzskata, ka bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu atgriešanās būs atkarīga no jaunās administrācijas stabilitātes; uzsver minoritāšu likumīgās tiesības uz politisko līdzdalību un viņu īpašumtiesību atjaunošanu; uzskata, ka šajā reģionā ir ļoti vajadzīgi līdzsvaroti plašsaziņas līdzekļi, lai veicinātu mieru un apkarotu džihāda salafisma ideoloģijas tālāku izplatīšanos pēc tam, kad Mosulā tiks izbeigta ISIL/Da’esh okupācija; prasa atbalstīt projektus mērenu plašsaziņas līdzekļu atbalstam un naida runas apkarošanai;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai un ANO ģenerālsekretāram.

[1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0171
[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0027
[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0066
[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0040
[5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0071
[6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0076
[7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0079
[8] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0179
[9] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0178
[10] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0051