Sesijas dokuments
16.11.2016
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
par zīmju valodām un profesionāliem zīmju valodas tulkiem
( 2016/2952(RSP) )
Kateřina Konečná, Jiří Maštálka, Merja Kyllönen, Marina Albiol Guzmán, Paloma López Bermejo, Sofia Sakorafa, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Lola Sánchez Caldentey, Miguel Urbán Crespo, Estefanía Torres Martínez, Stefan Eck, Miguel Viegas, João Ferreira, João Pimenta Lopes, Ángela Vallina, Kostadinka Kuneva, Stelios Kouloglou, Kostas Chrysogonos, Anja Hazekamp, Marisa Matias, Matt Carthy, Martina Anderson, Liadh Ní Riada, Lynn Boylan, Josu Juaristi Abaunz
GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par zīmju valodām un profesionāliem zīmju valodas tulkiem
( 2016/2952(RSP) )
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2., 5., 9., 10., 19., 168. pantu un 216. panta 2. punktu un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā 1988. gada 17. jūnija rezolūciju par zīmju valodām nedzirdīgajiem[1] un 1998. gada 18. novembra rezolūciju par zīmju valodām[2],
– ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) un tās stāšanos spēkā ES 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām[3],
– ņemot vērā 2016. gada 7. jūlija rezolūciju par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot UNCRPD komitejas noslēguma apsvērumiem[4],
– ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas Vispārējo komentāru Nr. 4 par tiesībām uz iekļaujošu izglītību[5],
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Padomes 2000. gada 27.novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju („Vienlīdzīgas attieksmes pret nodarbinātību direktīva”)[6],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu[7],
– ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par Erasmus+ un citiem instrumentiem mobilitātes veicināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībā — mūžizglītības pieeja[8],
– ņemot vērā Eiropas Jaunatnes foruma politikas dokumentu par vienlīdzību un nediskriminēšanu[9],
– ņemot vērā 2015. gada 2. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām ( COM(2015)0615 ),
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību ( COM(2012)0721 )),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīvu 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā[10],
– ņemot vērā Eiropas Zīmju valodu tulku foruma (EFSLI) mācību rezultātus un novērtējuma pamatnostādnes saistībā ar vienlīdzīgām apmācības iespējām zīmju valodas tulkiem un kvalitatīviem pakalpojumiem nedzirdīgajiem iedzīvotājiem visā Savienībā[11],
– ņemot vērā EFSLI/ENS pamatnostādnes par zīmju valodas tulku darbu starptautiskās/Eiropas līmeņa sanāksmēs[12],
– ņemot vērā Starptautiskās konferenču tulku apvienības (AIIC) pamatnostādnes mutvārdu tulkiem, kuri strādā jauktās komandās[13],
– ņemot vērā EFSLI ziņojumu par tiesībām uz tulkošanas pakalpojumiem zīmju valodā, strādājot vai studējot ārvalstīs[14],
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā visas personas ar invaliditāti ir pilntiesīgi iedzīvotāji un šīm personām, jo īpaši sievietēm un bērniem, tostarp nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem cilvēkiem — gan tiem, kuri izmanto zīmju valodu, gan tiem, kuri to neizmanto — ir vienlīdzīgas tiesības uz cieņu, vienādu attieksmi, neatkarīgu dzīvi un pilnvērtīgu dalību sabiedrības dzīvē;
B. tā kā LESD ir paredzēts, lai Savienība, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, apkaro diskrimināciju invaliditātes dēļ (10. pants) un Savienībai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai cīnītos pret šādu diskrimināciju (19. pants);
C. tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 26. pantā ir skaidri aizliegta diskriminācija invaliditātes dēļ un paredzēta personu ar invaliditāti līdztiesīga piedalīšanās sabiedrības dzīvē;
D. tā kā ES ir aptuveni miljons nedzirdīgu zīmju valodas lietotāju[15] un 51 miljons vājdzirdīgu iedzīvotāju[16], kuru vidū ir arī daudz zīmju valodas lietotāju;
E. tā kā valsts un reģionālās zīmju valodas ir pilntiesīgas dabiskās valodas ar savu gramatiku un sintaksi, kas ir vienlīdzīga ar mutvārdu valodu gramatiku un sintaksi[17];
F. tā kā ES daudzvalodības politika paredz atbalstu svešvalodu apguvei un tā kā viens no tās mērķiem ir panākt, lai ikviens Eiropas iedzīvotājs papildus savai dzimtajai valodai runātu vēl divās valodās; tā kā valsts un reģionālo zīmju valodu apguve un to popularizēšana varētu veicināt šā mērķa sasniegšanu;
G. tā kā pieejamība ir priekšnoteikums, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi un vienlīdzīgi piedalīties sabiedrības dzīvē[18];
H. tā kā pieejamība nenozīmē tikai fizisku vides pieejamību, bet arī informācijas un saziņas pieejamību, tostarp satura nodrošināšanu zīmju valodas veidā[19];
I. tā kā darba uzdevumu ziņā profesionāli zīmju valodas tulki ir vienlīdzīgi ar mutvārdu valodas tulkiem;
J. tā kā zīmju valodas tulku situācija dalībvalstīs ir atšķirīga, sākot no neoficiāla ģimenes locekļu atbalsta, līdz profesionāliem, universitātē izglītotiem un pilnībā kvalificētiem tulkiem;
K. tā kā visās dalībvalstīs trūkst kvalificētu un profesionālu zīmju valodas tulku un tā kā zīmju valodas lietotāju un zīmju valodas tulku attiecība svārstās no 8:1 un 2500:1, un vidējā attiecība ir 160:1[20];
L. tā kā ir iesniegts lūgumraksts[21], kurā Parlamentam prasīts atļaut ES valsts un reģionālajās zīmju valodās sagatavotu lūgumrakstu iesniegšanu;
M. tā kā Briseles Deklarācijā par zīmju valodām Eiropas Savienībā[22] ir pausts atbalsts nediskriminējošai pieejai attiecībā uz dabisko zīmju valodu, kā noteikts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuru ir ratificējusi ES un visas ES dalībvalstis, izņemot vienu;
N. tā kā CRPD ir sniegta atsauce uz zīmju valodu 2. pantā (Definīcijas), 9. pantā (Pieejamība), 21. pantā (Vārda un uzskatu brīvība un pieeja informācijai), 24. pantā (Izglītība) un 30. pantā (Līdzdalība kultūras dzīvē, atpūta, brīvā laika pavadīšana un sports)[23];
O. tā kā CRPD 2. pantā sniegtā valodas definīcija ietver „runas valodas un zīmju valodas un citas ar runu nesaistītas valodas” un tāpēc zīmju valoda ir ietverta visos pantos, kuros ir minēta saziņa vai valoda;
P. tā kā subtitru nodrošinājuma līmenis un kvalitāte dažādu dalībvalstu valsts un privātajā televīzijā ievērojami atšķiras — no 10 % līdz gandrīz 100 %, un subtitru kvalitāte ir ļoti neviendabīga[24]; tā kā vairumā dalībvalstu trūkst datu par to, cik plaši televīzijā ir nodrošināta tulkošana zīmju valodā;
Q. tā kā jaunu valodu tehnoloģiju izstrāde varētu sniegt labumu zīmju valodas lietotājiem;
R. tā kā saskaņā ar CRPD saprātīga pielāgojuma liegšana ir uzskatāma par diskrimināciju un tā kā Nodarbinātības vienlīdzības direktīvā ir noteikts, ka ir jānodrošina saprātīgs pielāgojums, lai garantētu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu;
S. tā kā nedzirdīgiem, kā arī gan nedzirdīgiem, gan neredzīgiem un vājdzirdīgajiem iedzīvotājiem pašreiz nav nodrošināta tieša piekļuve saziņai ar Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Savienības iestāžu administratoriem, kā arī Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Savienības iestāžu administratoriem ES iestādēs nav nodrošināta piekļuve šādai saziņai ar nedzirdīgām vai vājdzirdīgām personām;
T. tā kā pēdējā laikā darbā, kura mērķis ir nodrošināt cilvēku ar invaliditāti tiesību, brīvības un cieņas ievērošanu, ir notikusi uzsvara maiņa no medicīniskas uz politisku un sociālu pieeju, jo nereti šķēršļi, kas cilvēkiem ar invaliditāti liedz izmantot visas savas cilvēktiesības, ir saistītas ar attieksmi un vidi;
U. tā kā 1961. gada Eiropas Sociālās hartas 1. sadaļā ir noteikts, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz arodapmācību, rehabilitāciju un sociālo iekārtošanu neatkarīgi no to invaliditātes rakstura un cēloņa;
V. tā kā pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 15. pantā ir paredzēts, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz neatkarību, sociālo integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē, kā arī noteikts, ka Eiropas Sociālās hartas parakstītājas dalībvalstis apņemas:
– veikt nepieciešamos pasākumus, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu orientāciju, izglītību un arodapmācību, ja tas ir iespējams, vispārējās sistēmas ietvaros, un, ja tas nav iespējams, specializētās struktūrās — gan valsts, gan privātās;
– veikt atbilstošus pasākumus, lai personas, kurām ir invaliditāte, darba devēji pieņemtu un paturētu darbā, nodarbinot viņas parastajā darba vidē un piemērojot darba apstākļus personu ar invaliditāti vajadzībām, vai, ja tas nav iespējams personu invaliditātes dēļ, tad pārveidojot un radot vienkāršāk veicamus darba veidus atkarībā no invaliditātes pakāpes. Dažos gadījumos šādiem pasākumiem var būt nepieciešams specializēts darba vietu aprīkojums;
– veicināt viņu pilnīgu integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē, jo īpaši veicot pasākumus, tostarp tehnisko līdzekļu jomā, kuru mērķis ir pārvarēt šķēršļus saziņas un mobilitātes jomā, radot piekļuvi transportlīdzekļiem, dzīvesvietām, kultūras pasākumiem un nodarbēm brīvajā laikā,
Kvalificēti un profesionāli zīmju valodas tulki
1. uzsver vajadzību pēc kvalificētiem un profesionāliem zīmju valodas tulkiem, ko iespējams nodrošināt, tikai pamatojoties uz turpmāk izklāstīto pieeju:
a) valsts un reģionālās(-o) zīmju valodas(-u) oficiāla atzīšana dalībvalstīs un ES iestādēs,
b) oficiāla apmācība (universitātē vai līdzīga līmeņa izglītības iestādē, līdzvērtīga vismaz trim pilna laika mācību gadiem un apmācībai, kas jāapgūst mutvārdu valodas tulkiem)[25],
c) reģistrācija (oficiāla akreditācijas un kvalitātes kontroles sistēma, piemēram, attiecībā uz turpmāku profesionālo pilnveidi),
d) profesijas oficiāla atzīšana;
2. atzīst, ka augstas kvalitātes zīmju valodas tulka pakalpojumi:
a) ir atkarīgi no objektīva kvalitātes novērtējuma, kas ietver visas ieinteresētās puses,
b) balstās uz profesionālo kvalifikāciju,
c) ietver ekspertus, kuri ir nedzirdīgo kopienas pārstāvji;
3. atzīst, ka tulkošana zīmju valodā ir profesionāls pakalpojumus, kura sniedzēji ir atbilstoši jāatalgo;
4. ierosina sagatavot ētikas kodeksu, kas nodrošinātu nedzirdīgo personu neatkarību un autonomiju situācijās, kurās ir iesaistīti profesionāli zīmju valodas tulki; norāda, ka, lai nodrošinātu pušu vienlīdzīgu stāvokli saziņas situācijās, kas ietver tulkošanu, būtiska nozīme ir zīmju valodas tulka profesionālajai konfidencialitātei un informētībai par pienākumiem un uzdevumiem; uzsver, ka ētikas kodekss šajās situācijās palīdzētu nodrošināt nedzirdīgas personas tiesības uz neatkarību un autonomiju;
Atšķirība starp pieejamību un saprātīgu pielāgojumu[26]
5. apzinās, ka pieejamība sniedz labumu konkrētām grupām un pamatojas uz standartu kopumu, kas tiek pakāpeniski īstenots;
6. apzinās, ka nespēju nodrošināt pieejamību nevar attaisnot ar nesamērīgumu vai nepamatotu slogu;
7. atzīst, ka saprātīgs pielāgojums ir saistīts ar indivīdu un papildina pieejamības nodrošināšanas pienākumu;
8. pieņem zināšanai arī to, ka persona var pieprasīt veikt saprātīga pielāgojuma pasākumus arī tad, ja pieejamības nodrošināšanas pienākums ir izpildīts;
9. saprot, ka atkarībā no situācijas zīmju valodas tulka pakalpojumu nodrošināšana var būt uzskatāma par pieejamības nodrošināšanas pasākumu vai saprātīga pielāgojuma pasākumu;
Pieejamība
10. uzsver, ka nedzirdīgiem, kā arī gan nedzirdīgiem, gan neredzīgiem un vājdzirdīgiem iedzīvotājiem, izmantojot zīmju valodas tulka pakalpojumus, subtitrus, runas pārveidi tekstā un/vai alternatīvus saziņas veidus, ir jānodrošina piekļuve tādai pašai informācijai un saziņai, kāda ir pieejama pārējiem iedzīvotājiem;
11. iesaka dalībvalstīm veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nedzirdīgiem, kā arī gan nedzirdīgiem, gan neredzīgiem un vājdzirdīgiem iedzīvotājiem ir ar pārējiem iedzīvotājiem vienlīdzīga piekļuve fiziskai videi, transportam, informācijai un saziņai, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem sabiedrībai pieejamiem objektiem un pakalpojumiem;
12. uzsver, ka ir jānodrošina piekļuve sabiedriskajiem un valdības pakalpojumiem, tostarp to tiešsaistes saturam, izmantojot dzīvos starpniekus, piemēram, uz vietas strādājošus zīmju valodas tulkus, kā arī vajadzības gadījumā sniedzot alternatīvus pakalpojumus internetā un attālinātos pakalpojumus;
13. uzsver, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai pirmās nepieciešamības un neatliekamās palīdzības dienesti ir atbilstoši aprīkoti un spēj saņemt ziņojumus no nedzirdīgajiem, kā arī gan nedzirdīgajiem, gan neredzīgajiem un vājdzirdīgajiem iedzīvotājiem; aicina dalībvalstis arī sekot līdzi jaunajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka nedzirdīgajiem, kā arī gan nedzirdīgajiem, gan neredzīgajiem un vājdzirdīgajiem iedzīvotājiem ir pieejamas modernākās tehnoloģijas saziņai ar pirmās nepieciešamības un neatliekamās palīdzības dienestiem;
14. uzsver vajadzību nodrošināt, lai pirmās nepieciešamības un neatliekamās palīdzības dienesti ir aprīkoti un spēj nekavējoties rīkoties, piemēram, negadījumu un ārkārtas situācijās, kurās ir iesaistīta nedzirdīga, kā arī gan nedzirdīga, gan neredzīga vai vājdzirdīga persona;
15. atkārtoti pauž apņēmību nodrošināt pēc iespējas labāku politiskā procesa pieejamību, tostarp izmantojot profesionālu zīmju valodas tulkus; norāda, ka iepriekšminētais attiecas uz vēlēšanām, sabiedrisko apspriešanu un citiem pasākumiem atbilstoši vajadzībām;
16. aicina dalībvalstis iesaistīt nedzirdīgo apvienības politikas programmu sagatavošanā, izstrādē un noteikšanā;
17. uzsver, ka valodas tehnoloģijām ir arvien lielāka nozīme, nodrošinot visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi;
18. atzīst obligāto standartu nozīmi piekļuves nodrošināšanas jomā, jo īpaši ņemot vērā jaunās un nākotnes tehnoloģijas, piemēram, zīmju valodas tulkošanas un subtitrēšanas pakalpojumu nodrošināšanu internetā;
19. norāda, ka, lai gan veselības aprūpes nodrošināšana ir dalībvalstu kompetence, tās ietvaros būtu jānodrošina nedzirdīgo, kā arī gan nedzirdīgo, gan neredzīgo un vājdzirdīgo pacientu vajadzības, garantējot profesionālu zīmju valodas tulku pieejamību un darbinieku apmācību informētības uzlabošanai, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un bērniem;
20. uzsver, ka vienlīdzīgas piekļuves iespējas tiesu iestādēm nodrošināšana nedzirdīgām, kā arī gan nedzirdīgām, gan neredzīgām un vājdzirdīgām personām iespējams nodrošināt, tikai izmantojot pienācīgi kvalificētu un profesionālu zīmju valodas tulku pakalpojumus;
21. apzinās pareiza un precīza mutvārdu un rakstiskā tulkojuma nodrošināšanas nozīmi, jo īpaši tiesā un citās ar juridiskiem jautājumiem saistītās situācijās; tāpēc atkārtoti uzsver, ka ir būtiski nodrošināt specializētu un augsti kvalificētu zīmju valodu tulku pieejamību, jo īpaši iepriekšminētajās situācijās;
22. uzsver vajadzību palielināt atbalstu un paredzēt īpašus noteikumus, piemēram, bruņotu konfliktu, ārkārtas humanitāro situāciju un dabas katastrofu gadījumā nodrošinot personām ar invaliditāti tulkošanu zīmju valodā un pieejamu, teksta veidā sniegtu reāllaika informāciju par katastrofām[27];
23. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai to valsts zīmju valodas būtu juridiski atzītas, un veikt visus atbilstošos pasākumus, tostarp atzīstot un veicinot zīmju valodu izmantošanu;
Nodarbinātība, izglītība un apmācība
24. norāda, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības strādāt; atzīst, ka dalībvalstis ir apņēmušas nodrošināt, lai nedzirdīgu, kā arī gan nedzirdīgu, gan neredzīgu un vājdzirdīgu personu tiesības strādāt būtu vienlīdzīgas ar pārējo iedzīvotāju tiesībām strādāt;
25. norāda, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai, ir jāveic saprātīga pielāgojuma pasākumi, kas ietver profesionālu zīmju tulku pakalpojumu nodrošināšanu;
26. aicina sniegt atbalstu uzņēmumiem, kas nodrošina nedzirdīgām, kā arī gan nedzirdīgām, gan neredzīgām un vājdzirdīgām personām nepieciešamos resursus; norāda, ka nepieciešamo resursu nodrošināšana, piemēram, darba interviju situācijās, sniedz nedzirdīgām, kā arī gan nedzirdīgām, gan neredzīgām un vājdzirdīgām personām iespēju iekļauties;
27. uzsver, ka ir jāsniedz līdzsvarota un visaptveroša informācija par zīmju valodu un to, ko nozīmē būt nedzirdīgai personai, lai vecāki var veikt uz informāciju pamatotas izvēles savu bērnu interesēs;
28. atzīstot, ka izglītība ir dalībvalstu kompetence, aicina dalībvalstis nodrošināt, lai nedzirdīgi, kā arī gan nedzirdīgi, gan neredzīgi un vājdzirdīgi iedzīvotāji netiktu izslēgti no vispārējās izglītības sistēmas;
29. uzskata, ka ir svarīgi, lai nedzirdīgiem, kā arī gan nedzirdīgiem, gan neredzīgiem un vājdzirdīgiem skolēniem un studentiem visos izglītības sistēmas posmos tiktu nodrošināts viss vajadzīgais tehniskais atbalsts, tostarp tulka pakalpojumi, vienlaikus atzīstot, ka izglītība ir dalībvalstu kompetence;
30. uzsver, ka dalībvalstīm visos līmeņos būtu jānodrošina iekļaujoša izglītības sistēma, kā arī mūžizglītība, kas ir pieejama vājdzirdīgām, kā arī gan nedzirdīgām, gan neredzīgām un vājdzirdīgām personām, atkārtoti atzīstot, ka izglītība ir dalībvalstu kompetence;
31. uzsver, ka agrīnās iesaistes programmām ir būtiska nozīme, lai bērni apgūtu dzīvei nepieciešamās iemaņas, tostarp valodu prasmes; turklāt norāda, ka šajās programmās ideālā gadījumā būtu jāiesaista nedzirdīgas personas, kas var būt kā pozitīvi piemēri;
32. uzsver, ka nedzirdīgiem, kā arī gan nedzirdīgiem, gan neredzīgiem un vājdzirdīgiem skolēniem un viņu vecākiem pirmsskolas iestādēs un skolās ir jāsniedz iespēja apgūt savas vides valsts un reģionālo zīmju valodu[28];
33. uzsver, ka ir jāveic pasākumi, lai atzītu un atbalstītu nedzirdīgo kopienu lingvistisko identitāti[29];
34. jo īpaši aicina dalībvalstis veicināt zīmju valodas un lingvistiskās identitātes attīstībai labvēlīgu un veicinošu vidi skolās, universitātēs, darbvietās, sporta klubos un sabiedrībā kopumā;
35. aicina dalībvalstis mudināt zīmju valodas apguvi tāpat, kā tās mudina apgūt svešvalodas;
36. uzsver, ka kvalificēti zīmju valodas tulki un izglītojošais personāls, kas pārzina zīmju valodu un ir apguvis prasmes, lai spētu efektīvi strādāt divvalodu un iekļaujošā izglītības vidē, sniedz būtisku ieguldījumu nedzirdīgu bērnu un jauniešu virzībā uz akadēmiskajiem panākumiem, nodrošinot augstākus izglītības rezultātus un zemākus bezdarba rādītājus ilgtermiņā;
37. uzsver, ka pieejamos formātos un valodās sagatavotu divvalodu zīmju mācību grāmatu un mācību materiālu trūkums ir plaši izplatīta problēma;
38. mudina nodrošināt brīvas pārvietošanās principa ievērošanu ES attiecībā nedzirdīgām, kā arī gan nedzirdīgām, gan neredzīgām un vājdzirdīgām personām ES, jo īpaši Erasmus+ un saistītu mobilitātes programmu kontekstā, nodrošinot to, lai dalībniekiem netiktu prasīts pašiem organizēt sev nepieciešamos tulka pakalpojumus, tādējādi radot viņiem nesamērīgu slogu;
39. atzinīgi vērtē Eiropas invaliditātes kartes izmēģinājuma projektu; pauž nožēlu par zīmju valodas neiekļaušanu projektā, jo tādējādi tiek būtiski kavēta nedzirdīgo, kā arī gan nedzirdīgo, gan neredzīgo un vājdzirdīgo darba ņēmēju un studentu brīva pārvietošanās ES;
Eiropas Savienības iestādes
40. atzīst, ka ES iestādēm saviem darbiniekiem, ievēlētajiem ierēdņiem un praktikantiem, kā arī attiecībās ar ES iedzīvotājiem ir jāsniedz paraugprakses piemēri saistībā ar samērīgu pielāgojumu un pieejamību, kas ietver zīmju valodas tulkošanas pakalpojumu nodrošināšanu;
41. atzinīgi vērtē faktu, ka ES iestādes pēc vajadzības jau nodrošina sabiedrisko pasākumu un komiteju sanāksmju pieejamību; uzskata, ka subtitrēšana un runas pārveide tekstā būtu jāuzskata par alternatīviem, bet līdzvērtīgiem un vajadzīgiem pasākumiem vājdzirdīgiem cilvēkiem, kuri neizmanto zīmju valodas, un ka tas ir svarīgi arī ES iestāžu darbiniekiem saistībā ar samērīga pielāgojuma nodrošināšanu saskaņā ar Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;
42. atzīst, ka ES iestādēs pieejamības nolūkos ir ieviesta sistēma zīmju valodas tulkošanas pakalpojumu nodrošināšanai, izmantojot to attiecīgos tulkošanas departamentus; mudina iestādes izmantot šādas spēkā esošas sistēmas arī gadījumos, kad darbiniekiem un/vai ieceltiem ierēdņiem tiek nodrošināts saprātīgs pielāgojums, tādējādi efektīvi samazinot personai un iestādēm radīto slogu;
43. stingri mudina iestādes zīmju valodas tulkiem oficiāli piešķirt tādu pašu statusu kā mutvārdu valodas tulkiem attiecībā uz tulkošanas pakalpojumiem, ko zīmju valodas tulki nodrošina iestādēm un/vai to personālam un ieceltajiem ierēdņiem, tostarp piekļuvi tehnoloģiskajam atbalstam, sagatavošanās materiāliem un dokumentiem;
44. mudina Eurostat nodrošināt, lai ES iestādēm tiktu sniegti statistikas dati par nedzirdīgām, kā arī gan nedzirdīgām, gan neredzīgām un vājdzirdīgām personām, lai minētās iestādes varētu efektīvāk noteikt, īstenot un analizēt ar invaliditāti un valodu saistītās politikas programmas;
45. mudina Parlamenta Apmeklētāju dienestu nodrošināt nedzirdīgu, kā arī gan nedzirdīgu, gan neredzīgu un vājdzirdīgu personu vajadzības, sniedzot tiešu piekļuvi informācijai valsts vai reģionālajā zīmju valodā, kā arī runas pārveides tekstā pakalpojumiem;
46. prasa, lai iestādes pilnībā īstenotu ES izmēģinājuma projektu INSIGN, kas bija atbildes pasākums Parlamenta 2012. gada 10.–13. decembra lēmumam par reāllaika zīmju valodas pielietošanu un pakalpojumu un kura mērķis ir saziņas uzlabošana starp nedzirdīgām un vājdzirdīgām personām un ES iestādēm[30];
47. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.